Daudzus šobrīd nomāc jautājums par Latvijas nākotni pasaules ekonomikā un Latvijas ekonomikas lejupslīdes sekām. Rodas jautājums, kas ir ekonomiskā lejupslīde un kāpēc tā ir radusies? Lejupslīde ir samazināšanās, pazemināšanās, un Latvijā ekonomikas lejupslīdes cēloņi ir vērojami gan valsts finanšu sektorā, gan politiķu un uzņēmēju kļūdās. Savā darbā sīkāk izklāstīšu par ekonomikas lejupslīdes cēloņiem Latvijā.
Aizvadītajā gadā aizsākās Latvijas ekonomikas lejupslīde un turpinās arī šobrīd, un nav paredzams, ka tuvākajā laikā situācija stabilizēsies. Kas tam par iemeslu? Pirmkārt, vēlētos uzsvērt, ka iestāšanās ES bija kļūda, jo no politiķu puses netika izanalizētas un apsvērtas sekas, kas varētu rasties iestājoties ES. Latvija zaudēja cukura fabrikas, kas nodrošināja lielu daļu IKP un šobrīd cukurs, par dārgāku cenu, ir jāiepērk no citām valstīm. Minēšu arī inflācijas straujo palielināšanos, ko ietekmēja valsts iekšējie faktori, iestājoties ES, kas neļauj Latvijai pievienoties pie eiro zonas valstīm. Kā arī, pie politiķu kļūdām, jāpiemin valsts nepārdomāta pārvadīšana, valsts sektorā strādājošo darbinieku algu samazināšana, milzīgu projektu izveide, kam nepieciešami milzīgi līdzekļi no valsts budžeta (piemēram, nacionālās bibliotēkas – „Gaismas pils” būve), un pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no kā izriet augstais bezdarbs.
Finansiālais stāvoklis Latvijā ir ļoti nestabils, kas arī ir lielākais cēlonis ekonomikas lejupslīdei Latvijā, jo budžets joprojām tiek sastādīts un apstiprināts ar deficītu. Ieņēmumu iegūšana sagādā milzīgas problēmas uzņēmējiem un valstij, jo imports ir lielāks par eksportu. Ir nepietiekami ienākumi no pievienotās vērtības nodokļiem un iedzīvotāju ienākumu nodokļiem. Latvijas ekonomika, kuras IKP labu laiku bija viens no augšupejošākajiem visā ES, pēc pēdējiem datiem ir visstraujāk regresējošākā.. Lai situāciju stabilizētu un Latvijas ekonomika pakāpeniski nostātos uz attīstības ceļa, Latvija ir paņēmusi starptautisku aizņēmumu 7,5 miljardu (5,2 miljardu latu) apmērā. Pieminēšu arī to, ka ārvalstu kreditori vairs nevēlēsies turpināt izsniegt kredītus, jo maksājumu bilances parāda līmenis ir pārsniedzis drošības līmeni un pieaug dinamika tiem kredītiem, kuri veicina patēriņu nevis, kas attīsta ražošanu un balsta ekonomiku.
Es uzskatu, ka Latvijā firmas, rūpnīcas un fabrikas ir ļoti maz. Viena no ienesīgākajām, manuprāt, ir „Olainfarm”, ar ko Latvija ir vadošākā un lielākā Baltijā. Bet ar šo akciju sabiedrību nepietiek, lai stabilizētu finansiālo līmeni un mazinātu krīzi Latvijā. Šobrīd, kad Latvijas ekonomika piedzīvo lejupslīdi, tam par iemeslu ir arī pārmaiņas globālajā ekonomikā. Visā pasaulē uzņēmumi, kreditori un investori vairs neriskē ar ieguldījumiem riskantajos tirgos, kas, savukārt, neļauj attīstības valstīm palielināt savu IKP un iedzīvotāju dzīves līmeni.
Iepazīstoties ar materiāliem, kas saistīti ar ekonomisko krīzi un ekonomikas lejupslīdi Latvijā uzzināju un secināju, ka Latvijas ekonomika normālu izaugsmi atsāks tikai pēc 2 – 3 gadiem. Es domāju, ka sekas šai lejupslīdei būs saistītas ar vēl lielāku bezdarbu Latvijā, kas izrietēs no valsts strādājošo darbinieku algu samazināšanu vai atlaišanu no darba ( „štatu samazināšana”). Turpināsies cilvēku neapmierinātība un incidenti pret valdību, līdzīgi, kā tas notika 13.janvārī 2009.gadā un, es domāju, ka palielināsies izbraucēju skaits uz ārzemēm darba meklējumos. Uzskatu, ka situācija Latvijā ir ļoti neadekvāta un neatbilstoša tam, ko saka politiķi, tāpēc es ceru, ka drīz piepildīsies politiķu dotie solījumi.