SATURS
Ievads………………………………………………………………………………………..3
1. Veselības teorētiskais definējums…………………………………………5
2. Veselības stāvoklis Latvijā………………………………………………….7
Vidējais mūža ilgums Latvijā…………………………………8
Izplatītākās slimības…………………………………………….11
Ārstu apmeklējumu biežums…………………………………12
Kaitīgo ieradumu izplatība……………………………………14
Smēķēšana…………………………………………………15
Alkoholisms……………………………………………….19
Narkomānija……………………………………………….20
3. Veselības stāvokļa uzlabošana…………………………………………….22
Veselīga pārtika…………………………………………………..23
Vitamīni……………………………………………………………..24
Fiziskās aktivitātes……………………………………………….26
Joga……………………………………………………………………27
4. Audzināšanas ietekme uz veselības stāvokli…………………………..28
Nobeigums…………………………………………………………………………………29
Bibliogrāfija………………………………………………………………………………30IEVADS
Laba veselība ir mūsdienu pasaules dominējošais spēks, tāpēc cilvēki sāk arvien vairāk pievērsties veselības izpētei. Šī tēma kļūst aktuāla, jo cilvēki meklē līdzekli, ar kura palīdzību viņi varētu dzīvot ilgāk. Šobrīd zinātnieki meklē saikni starp veselību un vecumu. Iespējams, ar laiku jo vairāk cilvēku pievērsīsies savai veselībai ne vien domājot tikai par savu ārējo izskatu, bet arī par iekšējo mieru un līdzsvaru.
Laba veselība ir pamats visam. Ja tādas nav, cilvēks nerealizējas kā sociāla būtne, jo viņam nemaz nav vēlēšanās to darīt. Kāpēc jauni cilvēki ir tik enerģiski un dzīvespriecīgi, salīdzinājumā ar gados vecākiem cilvēkiem? Ne jau tāpēc, ka viņi ir „zaļi” un vēl nemaz nepazīst dzīvi, bet gan tāpēc, ka viņiem ir laba veselība (protams, nerunājot par atsevišķiem gadījumiem – bērniem invalīdiem, jauniem bezpajumtniekiem, klaidoņiem utt.).
Mūsdienu pasaulē valda sīva konkurence, kuras princips ir: ja neizstumšu es, izstums mani. Tāpēc jābūt stipram ne tikai garīgi, bet arī veselības jomā. Vairums zinātnieku pieņem, ka veselība un cilvēka ārējais izskats līdz ar to, ir cieši saistīti ar garīgo stāvokli (veselība = līdzsvars, miers).
Veselība ir jāpētā ne tikai no socioloģijas viedokļa, bet arī no psiholoģijas un pedagoģijas, lai viena paaudze veiksmīgi atstātu otrai paaudzei savu uzkrātu pieredzi, un lai pēdējā no šīs pieredzes varētu gūt labumu un mācīties no tās.
Pētījuma priekšmets: veselības stāvoklis. Pētījuma objekts: veselība.
Pētījuma mērķis: izpētīt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli un analizēt to.
Darba uzdevumi:
• Izpētīt sociāla, pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūru par izvirzīto tēmu.
• Analizēt Latvijas iedzīvotājuveselības stāvokli.
• Apkopot informāciju par kaitīgiem ieradumiem un to ietekmi uz veselības stāvokli
• Izklāstīt vairākus padomus veselības uzlabošanai.
Hipotēze: rūpes par savu veselību nodrošina labāku veselības stāvokli.
Pētīšanas metodes:
o Literatūras, statistikas datu, valsts normatīvās dokumentācijas analīze.
o Novērošana.
o Matemātiskās datu apstrādes metodes.
Pētījuma bāze: Rēzeknes pārtikas, saimniecības, kancelejas preču veikalu pircēji vecumā, apmēram, no 20 līdz 50 gadiem (50 sievietes, 50 vīrieši). Pētījuma laiks: 2 mēneši.
Studiju darbs sastāv no četrām nodaļām. Otrajā nodaļā ir četri apakšpunkti, turklāt ceturtajam apakšpunktam ir trīs apakšapakšpunkti. Trešajā nodaļā ir četri apakšpunkti. Darbam ir pievienotas trīs tabulas. Studiju darbs ir ietverts trīsdesmit lappusēs.1. Veselības teorētiskais definējums
Liekas, ka apzīmējumam „veselība” nebūtu jāvērš uzmanība, jo tas ir it kā katram pats par sevi saprotams, tomēr tikko kādam prasa noformulēt šo jēdzienu, ka tas pārvēršas par problēmu. Izrādās, ka cilvēki nav par to domājuši. Tāpēc autors tīši pievērsās šī jēdziena skaidrojumam.
Pētot vārda „veselība” skaidrojumu, autors konstatēja, ka ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē pastāv dažādas veselības koncepcijas. Tradicionāli par veselību uzskata stāvokli, kad nav konstatēti veselības traucējumi un slimību simptomi.
Šo apgalvojumu verētu attēlot shēmas veidā:
pretēji
VESELĪBA SLIMĪBA
Cits formulējums: veselība – ir mainīgs stāvoklis (ļoti laba, laba, viduvēja, slikta, ļoti slikta.
Vēl citi pieņem veselību par daudzdimensiju lielumu ar daudziem apstākļiem (emocionālais stāvoklis, fiziskā attīstība, darbaspējas, hroniskās slimības).
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas veselības definīcijai atbilst formulējums: veselība – pilnīga fiziska, psiholoģiska un sociāla labklājība, ne tikai slimības vai kādas pataloģijas trūkums.
Visas šīs definīcijas formulētas īsi un kodolīgi, un katrai var piekrist un apšaubīt to, tāpēc autors ielūkojās lielajā PSRS vārdnīcā, kur jēdziens „veselība” apskatīts plašāk un daudzpusīgāk.
Veselība ir dabisks organisma stāvoklis, kas tiek raksturorts ar tā līdzvaru ar apkārtējo vidi un jebkādu slimīgu izmaiņu trūkumu. Cilvēka veselība tiek noteikta ar bioloģiskiem kompleksiem (mantotiem un esošiem) un sociālajiem faktoriem. Pasaules Veselības Organizācijas veselības definīcija ir apstrīdama, jo cilvēka sociālā pilnība ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko stāvokli. Kopumā veselības izpratne ir nedaudz noteikta un objektīvi tiek skatīta antropometrisko, klīnisko, fizioloģisko un bioķīmisko rādītāju kopumā, bet tie, savukārt, nosakāmi, balstoties uz cilvēka vecumu, dzimumu, klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem noteikumiem.
Veselība ir nosakāma ne tikai pēc kvalitātes, bet arī pēc kvantitātes, jo eksistē veselības pakāpes izpratne, ko nosaka ar organisma adaptācijas (pielāgošanās) iespējām. Kaut gan veselība pēc būtības ir pretstats slimībai, tā var būt saistīta ar dažādiem pārejas stāvokļiem un tai var nebūt precīzu robežu. Veselības stāvoklis neizslēdz organismā esam pirmos slimības simptomus un cilvēka subjektīvo pašsajūtas maiņu. Sakarā at to parādījās termins „praktiski vesels cilvēks”, kas nozīmē, ka cilvēkam piemīt kādas kaites, taču tās neatspoguļojas viņa pašsajūtā un darbaspējās. Veselības manifestējošo traucējumu trūkums vēl nenorāda uz to, ka organismā nav slimības simptomu, jo aizsargpielāgošanās mehānismu pārpūle, neietekmējot veselību, var novest līdz slimībai, jo tādā gadījumā uz organismu darbojas ārkārtēji kairinātāji.
Faktori, kas nosaka iedzīvotāju veselību, ir šādi: reālā darba alga, darba dienas ilgums, darba smaguma pakāpe un intensitāte, profesionālās kaites, pārtika (līmenis un raksturs), dzīvošanas apstākļi, dzīvesveids, valsts veselības aprūpes un sanitārās aprūpes stāvoklis. Viennozīmīga kritērija, kas noteiktu veselības stāvokli jebkurā valstī, praktiski neeksistē, pat tāds kopējs rādītājs, kā vidējais mūža ilgums, pats no sevis, neņemot vērā kompleksos sociāli – bioloģiskos pētījumus, neko neizsaka, tas nav pietiekams rādītājs, lai spriestu par iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā.
Tātad redzams, ka jēdzienu „veselība” ir iespējams definēt, turklāt gan īsi, gan plaši. Veselība ir sarežģīts dažādu faktoru kopums, katram cilvēkam jārūpējas, lai šie veselības rādītāji (piemēram, uzturs un dzīvesveids) būtu sabalansēti un nolīdzsvaroti. Citiem vārdiem sakot, katram pašam ir jārūpējas par savu veselību.2. Veselības stāvoklis Latvijā
Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabojas, salīdzinājumā ar pagājušiem gadiem, taču kā var izskaidrot faktu, ka vidējais mūža ilgums sarūk? Uz kopējo statistikas datu fona slimības arvien vairāk tiek likvidētas (skat. 2.2. Izplatītākās slimības), taču netiek iznīdētas līdz galam. Latvijā, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm, joprojām ir zemāki labas veselības rādītāji.
Šobrīd veselība pasliktinās jau no pusaudžu gadiem. Sporta medicīnas valsts aģentūras direktore I.S. Priedīte konstatē, ka šobrīd samazinās pirmajā veselības grupā iedalīto bērnu ar paaugstināto fizisko slodzi skaits, bet palielinās trešājā veselības grupā iedalīto bērnu skaits. Vispārējais bērnu veselības stāvoklis pasliktinās.
Skolēnu fiziskās sagatavotības līmenis pazeminās un atpaliek no iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem, bet bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi tas pakāpeniski paaugstinās.
Tāpat viņa secina, ka 2005. gadā vidēji tikai 10.2 % skolēnu stāja ir bijusi pareiza. Pēdējo piecu gadu laikā pareizās stājas rādītāji samazinājušies aptuveni par 10% (no 20% uz 10.2%).
Viss augstāk minētais liek Latvijas valdībai aizdomāties par iedzīvotāju veselību. Tiek izdalītas lielas summas no valsts budžeta tieši veselības jomai.
Patīkama ir arī veselības programma, kas paredzēta pusaudžiem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, t.i., bezmaksas medicīniskie pakalpojumi. Tātad jauniešiem ir iespējams ārstēties un kopt savu veselību par brīvu, piemēram, lietojot zobārsta pakalpojumus. Taču bēdīgi, ka ne visi jaunieši šīs iespējas izmanto un vēlāk vaino valdību un medicīnu par nepietiekamām rūpēm par Latvijas iedzīvotaju veselību.
2.1. Vidējais mūža ilgums Latvijā
Kopš 1996. gada vidējais Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums ir palielinājies, taču tas joprojām ir aptuveni par astoņiem gadiem zemāks nekā vidēji ES valstīs. Vīriešu mūža ilgums aizvien ir īsāks nekā sievietēm. Tas skaidrojams galvenokārt ar vīriešu lielāku mirstību jaunākajā un vidējā vecuma grupā ceļu negadījumu, saindēšanās, traumu un citu ārēju nāves cēloņu dēļ. Vidēji citās ES valstīs vīriešu un sieviešu mūža starpība ir nedaudz lielāka par sešiem gadiem, turpretī Latvijā tā ir 10 gadu. 2000. gadā vidējais mūža ilgums Latvijā bija 71 gads: vīriešiem — 65, sievietēm — 76 gadi.
Mūža ilgumu gan ietekmē slimības, neveselīgs dzīvesveids, mazkustīgums utt., taču autors piedāvā aplūkot zemāk norādīto tabulu, kurā uzskatāmi parādīti visbiežāk Latvijā sastopamie nāves cēloņi. Piebilstams, ka šie cēloņi lielākā mērā ir atkarīgi no cilvēku pašu rūpēm par savu veselību.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2005.gadā 3214 cilvēki jeb 9,8% no visiem mirušajiem ir miruši no ārējiem nāves cēloņiem. Šis skaitlis ir par 560 mazāks nekā 2000.gadā, taču nedaudz lielāks salīdzinājumā ar 2004. gadu.
Tīšs paškaitējums (pašnāvības) un transporta nelaimes gadījumi ir galvenie ārējo nāves cēloņu veidi. Vidēji piektā daļa no ārējiem nāves cēloņiem ir tīšs paškaitējums. Pērn tika izdarītas 564 pašnāvības un tas bija 17,5% no visiem ārējiem nāves cēloņiem. Dati liecina, ka vīrieši iet bojā pašnāvībās 4 reizes biežāk nekā sievietes, 2005. gadā, attiecīgi, 445 vīrieši un 119 sievietes. Kaut gan var konstatēt pozitīvu iezīmi – kopš 2000.gada pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies 1,4 reizes, taču pēdējo gadu laikā tas pamanāmi ir pieaudzis vecuma grupā virs 60 gadiem.
Transporta nelaimes gadījumos bojā gājušie ir otrajā vietā – 15% no visiem ārēju nāves cēloņu rezultātā mirušajiem. Arī šīs cēloņu grupas dēļ mirušo skaits aizvadītajā 2005.gadā samazinājās salīdzinājumā ar 2004.gadu par 50 cilvēkiem jeb par 9,5%. Šādas izmaiņas varētu būt rezultāts policijas pastiprinātajai darbībai, izmaiņām sodu sistēmā par braukšanu alkohola reibumā.
Trešajā vietā ir nāves cēloņi, kurus ir izsaukusi saindēšanās un pakļaušana kaitīgo vielu iedarbībai. Šādu ārējo nāves iemeslu gadījumu skaits, diemžēl, 2005.gada laikā ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2004. gadu par 55 bojā gājušiem jeb par 16 %.
Mirušo s…kaits pa visām galvenajām ārējo nāves cēloņu grupām Latvijā
2000. – 2005. gadā.
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2005. gads %% pret 2000. gadu
Mirušo skaits no ārējiem nāves cēloņiem 3773 3706 3666 3373 3173 3214 85,2
tai skaitā
Transporta nelaimes gadījumi 699 628 602 552 538 487 69,7
Kritieni 365 425 393 348 274 253 69,3
Nejauša noslīkšana un slīkšana 255 315 268 207 183 250 98,0
Pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei 214 204 241 227 190 199 93,0
Saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei 427 365 330 338 348 403 94,4
Tajā skaitā saindēšanās ar alkoholu 234 208 173 218 238 205 87,6
Tīšs paškaitējums 770 708 672 605 562 564 73,2
Vardarbība 297 290 265 247 217 229 77,1
Citi ārēji nāves cēloņi 746 771 895 849 861 829 111,1
Tajā skaitā nosalšana 187 261 275 207 263 278 148,7
Tabula Nr.1
Kā liecina šie dati, viskrasāk pēdējos piecos gados samazinājies bojā gājušo skaits transporta nelaimes gadījumos, kritienu rezultātā, tīša paškaitējuma un vardarbības rezultātā.
Detalizētāk paanalizējot ārējo nāves cēloņu rezultātā mirušos pēc vecuma, konstatējams, ka visvairāk nelaimes gadījumos bojā gājušo ir 20 – 44 gadu vecuma grupā. Šajā vecuma intervālā 2005.gadā bija gandrīz puse no visiem transporta nelaimes gadījumos bojā gājušajiem, 35% – tīša paškaitējuma dēļ, 38% – noslīkušo. Nosalšana ir vienīgais cēlonis, kur relatīvi visvairāk mirušo (41%) ir 45 – 59 gadu vecumā. Stabili viszemākais bojā gājušo skaits ir vecumā līdz 19 gadiem.
Kāds ir secinājums? Jau no pašas jaunības Latvijas iedzīvotāji nepievērš savai veselībai pienācīgu uzmanību, no kā izriet pāragra mirstība un dzimstības samazināšanās. Viss tas atstāj nelabvēlīgu iespaidu ne tikai uz valsti, bet arī pašiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc Latvijas valdība šobrīd aktīvi pievēršas dzimstības koeficienta palielināšanai un vidēja mūža ilguma pagarināšanai, nodrošinot iedzīvotājiem lielāku, valsts sniegtu, finansiālu atbalstu.
2.2. Izplatītākās slimības
Var teikt, ka daļa slimību, kuras patlaban ir izplatītas Latvijas teritorijā, veidojas pašu cilvēku nevērības dēļ. Pie šādām slimībām būtu pieskaitāms alkoholisms, narkomānija, AIDS. Tās ir pazīstamas slimības, un to sekas visiem it kā ir zināmas, taču, neskatoties uz to, cilvēki turpina vājināt un pieradināt savu organismu pie kaitīgām vielām.
Ir arī tādas slimības, kuras, pagaidām, medicīna uzvarēt nevar. Šāda slimība ir viena – vēzis, taču vēzim ir tik daudz „apakšslimību”! Neskaitāmas sievietes Latvijā mirst no krūts vēža, onkoloģiskām slimībām, kuru pamatā arī ir vēzis.
Autors sākumā minēja AIDS, taču tā nav vienīgā izplatītā venēriskā slimība. Zemākajā tabulā var aplūkot Valsts Veselības Aģentūras statistikas datus laikā no 2006. gada pirmā mēneša, līdz 2006. gada desmitajam mēnesim.
Venēriskās slimības Latvijā 2006.gadā
Slimība Gadījumu skaits Gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Vidējais gadījumu skaits 2001. – 2005. gadā
Sifiliss 393 17.13 492
HIV 316 13.77 353
AIDS 37 1.61 44
Tabula Nr.2.
Neskatoties uz to, ka šo slimību rādītāji tomēr samazinās, tās joprojām ir sabiedrību biedējošas slimības. Viena pavirša seksuāla sakari dēļ cilvēki ir gatavi atdot savu dzīvību. Ir jādomā par iespējamām sekām gan izdividuāli, gan valsts līmenī…. Ārstu apmeklējumu biežums
Kopumā Latvijas iedzīvotājus var iedalīt divās grupās: pirmajā grupā ietilpst tie, kas apmeklē ārstus un lieto to pakalpojumus, otrajā grupā ietilpst tie, kas vai nu neapmeklē ārstus vispār, vai dara to tikai tajā gadījumā, ja ir nopietni saslimuši.
Katram ir jāzina, ka ārsti nevis tikai ārstē, bet arī pārbauda veselības stāvokli, pat ja nav konstatēti slimības simptomi. Šāda veida pārbaudes dēvē par profilaksēm. Profilakses ir nepieciešamas ne tikai pašam pacientam, lai viņš pārzinātu savu veselības stāvokli, bet arī tamdēļ, lai, sliktākajā gadījumā, konstatētu pirmās slimības pazīmes. Vēlreiz atgriežoties pie vēža slimības, autors uzsver profilakses nepieciešamību, jo zināms, ka vēža simptomi parādās jau vēlākajās stadijās, kad glābt situāciju ir ļoti grūti.
Zemāk autors nosauc iemeslus, kāpēc cilvēki atsakās no profilakses. Šie iemesli ir novēroti un visbiežāk dzirdēti Latvijas sociālajā vidē.
Naudas trūkums, jo par katru ārsta vizīti ir jāmaksā;
Nevēlēšanās aiziet līdz slimnīcai;
Bailes no ārstiem, slimnīcām;
Uzakata, ka paši spēj tikt galā ar savu veselību;
Uzskata, ka pie ārsta jāgriežas tikai ārkārtējos gadījumos, kas slimība jau ir sākusies (citādi jau nav ko ārstēt);
Nav laika, ir jāstradā, jāpelna;
Uzskata, ka ārsti nepareizi sapratīs, ja vesels cilvēks ieradīsies uz apskati;
Uzskata, ka līdz brīdim, kad nekas nesāp, ar organismu viss ir kārtībā;
Uzskata ārstus par naudas izspiedējiem, turklāt nepatīk viņu attieksme pret pacientiem.
Tās ir visizplatītākās cilvēku atrunas, kuras, diemžēl, var novest līdz nelabam galam. Līdzekļi, ko iegulda veselībā, nedrīkst būt uzskatāmi par izšķiestu naudu.
Rezumējumu varētu attēlot šādi:
PROFILAKSE
Ir arī otra monētas puse. Mūsdienu sabiedrībā sāk pieaugt cilvēku skaits, kuri pelna vairāk nekā pietiekami. Attiecīgi šādi un t.s. vidēja slāņa cilvēki var atļauties ārsta pakalpojumus. Šobrīd sāk izplatīties privētklīniku pakalpojumu, kuras var sastapt lielākajās Latvijas pilsētās.
Kāpēc nodrošināti cilvēki dod priekšroku privētajām klīnikām? Bēdīgs fakts ir tas, ka vairums cilvēku uzskata vienkāršo slimnīcu ārstus par nekompetentiem cilvēkiem. Piemēram, Rēzeknes pilsētā ļoti daudzi ģimenes ārsti vienkārši nevēlas dot nosūtījumus pie citiem ārstiem, kaut gan viņiem tie ir jādod. Cilvēkiem tad jāgriežas pie speciālistiem un jāmaksā diezgan liela summa. Musdienu sabiedrībā pat izplatījies viedoklis, ka „par naudu var nopirkt pat veselību”. Daudzi ārsti nepienācīgi aprūpē pacientus tikai tāpēc, ka viņiem nedod „uz roku”. Tā vien šķiet, ka ārsti ir aizmirsuši savus zvērestus. Tāpēc nav brīnums, ka nodrošināti cilvēki izvēlas dārgus medicīniskos pakalpojumus, pretī dabūjot laipnumu, toleranci, sapratni un kārtīgu, higiēnisku aprūpi.
2.4. Kaitīgo ieradumu izplatība
Pamatpasība ikvienam – esi darbīgs.
Šis ir tavs laiks un tava vieta.
Te ir tava iespēja.
Citur un citlaik tā vairs nevar būt.
Tev ir dota iespēja sevi piepildīt.
Dari tūliņ!
(Imants Ziedonis)
Diemžēl šiem I.Ziedoņa vārdiemseko tikai daļa mūsu sabiedrības, tanī pat laikā otrā daļa sabiedrības nogalina sevi ar visādām kaitīgām vielām.
Viss sākas no nerātnajiem pusaudžu gadiem, kad sāk attīstīties savs „es” un veidojas uzskats, ka „pret mani izturas nepietiekami labi, mani neuzskata par pieaugušu.” Jaunieši satiekas kompānijās, un vienmēr kāds viens no šīs kompānijas piedāvās iespēju pamēģināt pasmēķēt, izdzert pudelīti utt. Pārējiem pusaudžiem ir izvēle: vai nu piekrist, vai nē. Varbūt kāds piekritīs, pamēģinās, un ar to viss beigsies. Cits piekritīs, pamēģinās, un sāks to darīt visas dzīves garumā.
Latvija, diemžēl, vēl līdz galam nav atbrīvojusies no PSRS cenzūras. Pārāk bieži vecāki savās ģimenēs nerunā ar bērniem par kaitīgiem ieradumiem un domā, ka gan jau bērns ar laiku pats visu sapratīs. Bet bērns nesaprot, viņš atnāk uz mājām, no viņa smird pēc tabakas dūmiem, vecāki šo nabaga bērn…u nolamā, iesit, uzliek „mājas arestu”, un ar to viss beidzas. Tā ir populāra metode, taču ļoti mazefektīva. Pusaudzim sāk veidoties uzskats, ka viņš ir brīvs savās darbībās, taču smēķēt viņam neļauj vecāki, un viņš…turpina smēķēt pret vecāku gribu. Sākumā, lai izrādītos, tad rodas pierašana.
Tāpat ir arī ar alkoholismu un narkomāniju. Secinājums ir viens: kaitīgie ieradumi veidojas dzīves jaunākajos gados, tāpēc vecākiem būtu jācenšās dumpīgos pusaudžus nodarbināt ar kādām interesantām un aizraujošām lietām, lai bērni nesāktu lietot kaitīgās vielas tāpēc, ka vairāk nav ko darīt. Te arī ir svarīgi runāt ar bērnu par kaitīgo ieradumu sekām, taču „nelasot sprediķus”, bet sarunājoties kā ar sev līdzīgu vienaudzi.
2.4.1. Smēķēšana
Smēķēšana ir izplatītākais narkomānijas veids.
Kolumbs ievieda tabaku Spānijā un Portugālē no Amerikas 15.gs. beigās. Sākumā tā tika izmantota kā dekoratīvais augs, vēlāk, 16. gs., tā izplatījās Francijā, kad Portugālijas sūtnis Ž. Niko (no šī uzvārda tapa vārds „nikotīns”) uzdāvināja Francijas karalienei tabaku ārstnieciska līdzekļa veidā. Tabakas lapas izmantoja ne tikai smēķēšanai, nosusinātās un samīcītās tabakas lapas kļuva par ošņājamo tabaku. Pārmērīgas tabakas lietošanas dēļ tika konstatētas saindēšanās, tāpēc valstu valdības sāka vajāt tabakas izplatību. Piemēram, Anglijā tabaka tika ievesta 17.gs., un valdība to strikti vajāja. Cars Mihails Romanovs pavēlēja sodīt smēķētājus ar nūjas sitieniem un pātagām, Aleksejs Romanovs 1649.gadā aizliedz lietot tabaku un ierakstīja to valts dokumentā. Pēteris 1, turpretim, pārņēma smēķēšanu no Holandes, tāpēc arī Krievijā atļāva pārdot tabaku, uzliekot nodokļus uz to, bet līdzekļi no nodokļiem plūda valsts kasē. Tā pamazām tabaka kļuva par sociālu ieradumu.
Lietojot tabaku, ļoti ātri rodas ieradums, tāpēc smēķēšanas process kļūst par savdabīgu rituālu. Ir noskaidrota negatīva tabakas ietekme uz visu organismu. Ieelpojot tabakas dūmus, tiek traumēta zobu emalja, kā rezultātā var attīstīties kariess, bieži parādās arī stomatīti. Hroniska nikotīna iedarbība uz veģetatīvo nervu sistēmu izraisa vispārējās veģetatīvās sistēmas bojājumus, palielinās kuņģa sekrēcija, strauji pieaug kuņģa sulas skābums, attīstās gastrīti, rodas nosliece uz caureju, pastiprinās siekalu izdalījums (kā rezultātā noārdās zobakmeņi). Nikotīns ietekmē arī asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā rodas ateroskleroze u.c. asinsvadu slimības. Nereti rodas bronhiālās astmas. Ir pierādīts, ka risks saslimt ar plaušu vēzi smēķētājiem, kas izsmēķē 20 cigaretes dienā, ir divreiz lielāks, nekā nesmēķētājiem.
It kā visiem ir zināmas smēķēšanas negatīvās sekas, taču daudzi joprojām turpina smēķēt. Šausmīgākais ir tas, ka smēķē pat sievietes grūtnieces! Tas nozīmē, ka bērnam vēl nepiedzimstot, jau tiek bojāta viņa veselība.
R.Nalye 45 113 grūtnieču novērošana parāda, ka masas palielināšana pastiprinātas ēdelības iespaidā nekādā ziņā neaizsargā augli no smēķēšanas kaitīguma.
Grūtniecība norāda uz to, ka palielināta ķermeņa masa pie pastiprinātas ēšanas neaizsargā augli no smēķēšanas kaitīgajām sekām. Grūtniecēm attīstās dažādas placentas komplikācijas, kas ir saistītas ar smēķēšanu. Pētot placentas masu mātēm smēķētājām ir noskaidrots, ka tā daudzos gadījumos ir zem pieņemtās normas, patiesībā, mazākā mērā, nekā jaundzimušā ķermeņa svars.
Praktiski visās pasaules valstīs palielinās smēķējošo sieviešu skaits. Piemēram, ASV smēķējošo sieviešu skaits sastāda aptuveni trešo daļu no visām sievietēm, kuras ir vecākas par 15 gadiem, 52%-55% grūtnieces ir smēķētājas, bet 20-25% no viņām, kas smēķē visā grūtniecības laikā.
Lielbritānijā smēķē 43% no visām grūtniecēm.
Austrālijā, pēc literatūras datiem, pirms grūtniecības iestāšanās smēķēja 40% sieviešu, pēc tās iestāšanās viena daļa atmeta smēķēšanu , bet 33% grūtnieču turpināja.
J. Hendersons (1979) konstatēja, ka 1975. g. grūtniecības laikā smēķējošo sieviešu skaits sastādīja 52,3%, bet 1978. g. 54,7% grūtnieču. Pēc grūtniecības ie…stāšanos pārstāja smēķēt 6,6% un 8,2% attiecīgi smēķējošām sievietēm. Pārstāja smēķēt pirmajā grūtniecības mēnesī 39%, Otrajā grūtniecības mēnesī 16%, trešajā grūtniecības mēnesī 14%. 6 mēn. pēc dzemdībām no tām, kas pārstāja smēķēt, atsāka smēķēšanu.
Pētījumu izmeklējuma virkne patiesībā uzrādīja dramatisku statistisko ainu, kur spontānie aborti tika saistīti ar mātēm smēķētājām. Spontāno abortu risks smēķējošām sievietēm grūtniecības laikā ir par 30%-70%augstāks, nekā nesmēķējošām sievietēm.
Mātes smēķēšana rada lielu ietekmi spontānajiem abortiem, taču mazāk kā alkohols. Pēc Z. Steinetal pētījumiem, ka sievietēm, kas izsmēķē 2 paciņas cigarešu dienā un nelieto alkoholu bija spontāno abortu 1,5 reizes lielāks, nekā nesmēķējošām sievietēm:, bet lietojot alkoholu regulāri, spontāno abortu skaits ir 2,5 reizes lielāks, nekā tām mātēm, kuras nelieto alkoholu; sievietēm, kas apvieno gan smēķēšanu, gan alkohola lietošanu spontāno abortu skaits bija 4,5 reizes lielāks, nekā nesmēķējošām un kuras nelieto alkoholu.
Tabula 1
smēķēšana < 20 cigaretes > 20 cigaretes
Mirstības palielināšanas +20% +35%
Starp citu, ir pierādīts ,ka pīpēšana grūtniecības laikā par 20% palielina pirms dzemdības bērnu mirstību sievietēm, kas pīpē 20 cigaretes dienā un par 35% – kas pīpē par 20 cigaretēm. (Tabula 1.)
Pētījumi, kas veikti Norvēģijā (S. Nilsens) attiecīgi 1984 gadā, parādīja, ka sievietēm, izsmēķējot vairāk par 10 cigaretēm dienā, piedzimst bērni ar ķermeņa masu par 327 g. mazāk un augums par 1,2cm mazāk, nekā nesmēķējošām sievietēm. Izrādījās, ka smēķēšanas ietekmē placentas masa samazinās aptuveni par 52 g.
smēķēšana grūtniecības laikā, tās nelabvēlīgo iznākumu risku palielina divas reizes. Zinātniskie pētījumi liecina: smēķējošās grūtnieces, kas atmet šo ieradumu periodā līdz 4. mēnesim, samazina nelabvēlīgo iznākuma risku auglim, nekā viņu smēķējošam ‘’kolēģēm’’. Jāatceras, ka pasīva smēķēšana (tabakas dūmu ieelpošana no svešas cigaretes) ir tikpat kaitīga mātei un auglim, kā aktīva pīpēšana.
Ārstiem, kas netikai uzrauga pīpējošās grūtnieces, bet arī sievietes pīpējošas pirms grūtniecības ir jāņem vērā tālākas minētas bīstamas situācijas:
-spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību palielināšanās;
-bērniņa piedzimšana ar nepietiekamu ķermeņa masu;
-Jaundzimušā ēdināšanas traucējumi;
-adoptācijas iespēju samazināšanās un saslimšanas risks jaundzimušo vidū;
– iedzimto slimību palielināšanās skaits jaundzimušajiem;
– Fiziskās un psihiskās attīstības pasliktināšanās.
Latvijas valdība apkaro un cīnās pret smēķēšanu. Šobrīd smēķēt aizliegts gandrīz visur, izņemot paša personiskās mājas. Pieņemti likumi par to, ka nedrīkst smēķēt publiskajās vietās, kāpņu telpās, restorānos, nakts klubos, pieturās utt. Par smēķēšanu neatļautās vietās piešķir naudassodu līdz 10 ls, ja juridiskās personas ierāda nepareizu telpu smēķēšanai, tam draud sods no 150 ls līdz 250 ls (Avots: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, pieņemti 17.03.2005., publicēti 01.04.2005.)
Nedrīkst pārdot cigaretes jauniešiem līdz 18 gadiem. Tiesa, tas nedaudz ierobežo smēķēšanu, taču vai tas nozīmē, ka visi sāk smēķēt pēc 18 gadu vecuma? Nebūt nē.
Šobrīd pat uz cigaretes paciņām raksta telefonnumurus uz kuriem var piezvanīt un lūgt palīdzību profesionāļiem, kā atmest smēķēšanu. Te var palīdzēt arī psihoterapeiti un dažādi ārstnieciskie preparāti. Protams, ir jāūt vēlmei atmest smēķēšanu.
2.4.2. Alkoholisms
Alkoholismu dēvē par sociālu pataloģiju, kad sabiedrība ļaunprātīgi izlieto alkoholu daudzos apjomos. Taču alkoholiķis ne vienmēr dzer lielos apmēros. Viņš var dzert samērā nedaudz, toties katru dienu.
Alkoholisms ir bīstamāks par smēķēšanu, jo tas rada psihiskus traucējumus. Tāpēc arī alkoholiķis nevar sevi dzīvē realizēt, viņa pašsajūta ir tik slikta, ka spēku darbam vienkārši nepietiek.
Alkoholiķis var būt bīstams sabiedrībai, it īpaši ģimenei, jo bieži vien viņš ir agresīvs un pielieto spēkus pret vājākiem. Ta…jās ģimenēs, kur abi vecāki ir slimi, bērniem vienkārši nav dzīves. Tādiem bērniem ir divi varianti: vai nu aiziet no tādiem vecākiem, vai kļūt par viņiem līdzīgiem. Bēdīgi, ka daudzos gadījumos bērni izvēlas otro ceļu.
Tāpat kā smēķēšana, arī alkoholisms sākas ar iedzeršanām. Sākumā tas notiek reti, tad aizvien biežāk, parādās iemesli iedzert. Daudzi cilvēki lieto alkoholu, lai relaksētos. Arī tam var būt bīstamas sekas, jo ieradums veidojas ātri.
Žurnāls „Republika.lv”, savā 38. numurā, ir intervējis Narkoloģijas valsts aģentūras 2. nodaļas narkologu Aldi Zvirbuli. Viņš nosauc alkoholismu par „biosociālu slimību” ar ļoti nopietnām sekām. Tāpat viņš uzsver, ka arī iedzeršanas mēdz novest pie alkoholisma.
2006. gada pirmajā pusgadā kopumā realizācijai Latvijā nodoti 25,8 miljoni litru alkoholisko dzērienu un gandrīz 70 miljoni litru alus. Realizācijas apjoms palielinājies par 11% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi.
LETA
Pieaug bērnu un pusaudžu skaits (līdz 18 gadu vecumam) ar alkohola akūtu intoksikāciju un kaitējoši pārmērīgu lietošanu.
Pieaug no stacionāriem izrakstīto pacientu skaits ar alkoholisma diagnozi (10 201 — 2005. gadā).
Pieaug izrakstīto pacientu skaits ar akūtām alkohola intoksikācijām.
Narkoloģijas valsts aģentūras informācija
Par alkoholiķiem kļūst sievietes un vīrieši, bērni un pusaudži. Vieni kļūst par slimiem no sliktas dzīves, nabadzības, bezizejas, neveiksmēm, bēdām, ciešanām, citi no labas dzīves, prieka, izlutinātības utt.
Valts valdība cenšas cīnīties pret alkoholismu. Piemēram, šobrīd, diez vai ir iespējams nopirkt alkoholu pēc 22.00. Tomēr, vai tas aizkavē cilvēkus kļūt par alkoholiķiem?
2.4.3. Narkomānija
Narkomānija ir asi izteikta nepieciešamība pēc narkotiskām vielām, kuras cilvēkā izsauc viltus labklājības, jautrības un narkotiskā miega sajūtu. Narkomāniju pavada smagi fizisku un psihisku funkciju traucējumi, kas noved pie personības degradācijas un dažādiem uzvedības traucējumiem.
Šī slimība ir pati bīstamākā no augstāk minētajām, jo atkarība iestājas jau pēc dažām narkotiku lietošanas reizēm. Nerkomāniju vienmēr pavada kriminālie procesi, jo atkarīgi cilvēki ir spējīgi uz jebko, lai tikai dabūtu līdzekļus uz jaunu devu. Slims cilvēks vairs nevar iztikt bez narkotikām, viņam ir ļoti slikta fiziska pašsajūta, ko remdē tikai jauna deva.
Reti kad narkomāni atgriežas pie normālas dzīves. Šādus cilvēkus ir nepieciešams patstāvīgi novērot, citādi viņi atkal ieslīgs atkarībā.
Šobrīd Rīgā strauji izplatās heroīna lietošana. Šo narkotisko preparātu pat iespējams nopirkt tirdzniecības vietās. Novēroti gadījumi, kad par naudu policija “piever acis” uz šo tirdzniecību.
Lietojot šļirces no saviem draugiem, narkomāniem ir lielas iespējas saslimt ar venēriskām slimībām. Ir arī tādi cilvēki, kas saslimuši, piemēram, ar sifilisu, sāk to izplatīt tālāk, lai atriebtos par savu slimību. Šie cilvēki nesaka saviem seksuālajiem partneriem, ka ir slimi. Šādos gadījumos dzimst slimi bērni, un tā šī slimība nepārtraikti riņķo.
Visiem, kas sirgst ar kaitīgiem ieradumiem, pašiem jādomā par savu veselību, nevis jāvaino valsts vai liktenis. Pirms sākt kaut ko lietot, jāapdomā, kādas varētu būt sekas.
Cilvēki tik daudz naudas iztērē cigaretēm, lkoholam, narkotikām, bet tai pašā laikā sūdzas par naudas trūkumu. Bet šos pašus līdzekļus viņi varētu ieguldīt savā veselībā!
Autors uzskata, ka valdībai un sabiedrībai kopumā būtu jāmaina attieksme pret cilvēkiem, kam ir atkarība. Nicinājums jāmaina pret nožēlu un cenšanos palīdzēt. Taču bieži vien šie paši slimie vēršas pēc palīdzības, bet viņus atstumj gan radinieki un tuvie cilvēki, gan sabiedrība, uzskatot par pazudinātiem. Kamēr sabiedrībā valdīs tāds uzskats, atkarība no dažādām vielām tikai pieaugs.
…3. Veselības stāvokļa uzlabošana
Pabeidzot nodaļu par kaitīgiem ieradumiem, autors vēlas pievērsties daudz patīkamākai tēmai, respektīvi, veselībai (labia veselībai). Jau tika noskaidrots, ka pastāv saikne starp garīgumu un fizisko stāvokli, tāpēc dzīvesprieku iespējams rast tikai labā veselībā.
Laba veselība ļauj realizēt sapņus, paveikt dzīvē kaut ko labu, dot citiem. Lai uzlabotu savu veselību, cilvēkiem jāievēro šādi noteikumi:
Laba veselība nekā nevar saistīties ar kaitīgiem ieradumiem;
Jebkurā vecumā cilvēkam ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes;
Jācenšas dzīvot mierīgāk un līdzsvarotāk;
Uzturā jālieto veselīga pārtika;
SEVI IR JĀKOPJ
Sevis kopšana ietver sevī gan personisko higiēnu, gan profilakses u.c. Kā saka, ir jāiemīl sevi, lai varētu mīlēt citus. Tāpat autors var teikt: ir jādod sev, lai varētu dot citiem.
Autors ir pārliecināts, ka valsts vel nepietiekami rūpējas par iedzīvotāju veselības uzlabošanu. Vēl daudzās vietās valda korupcija, vēl daudzi ārsti nosaka nepareizas diagnoses, vēl daudzi ārsti “prasa” no pacientiem papildmaksu.
Kamēr mūsu sabiedrība būs tāda, par attīstību nevar būt ne runas. Slimības joprojām būs un paliks, bet vecumu sagaidīs kā vislielāko lāstu, kā laiku, kurā nav ne dieniņas, kad nekas nesāpētu.
3.1. Veselīga pārtika
Sokrāts teicis: „Vajeg ēst, lai dzīvotu, nevis dzīvot, lai ēstu”. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā ir izplatīts „dzīvot, lai ēstu”. Ļoti daudzi cilvēki pelna naudu, domājot par iztiku, it kā tas būtu vissvarīgākais mērķis cilvēku dzīvē.
Šajā ziņā Austrumu un Rietumu pasaule ir ļoti atšķirīgas, kaut gan šobrīd pieaug tendence pārņemt pārtiku no austrumiem. Vai esat kādreiz redzējuši treknu, šķīvja lielumā lielu, sušī gabalu? Protams, nē.
Rietumnieku izpratnē pusdienas nozīmē zupu, otro ēdienu, desertu un tēju (kafiju, sulu utt.). Tas viss ir labi, ja tiek lietots mērā. Pārmērīgums noved pie lieko tauku uzkrāšanās, bet tas, savukārt, pie dažādām slimībām ( visizplatītākās ir sirds slimības).
Daudzi līdz galam nesaprot vārdu „diēta”. Viņi domā, ka pieturēties diētai vajag resniem cilvēkiem, vai tiem, kas vēlas atmest liekos kilogramus. Būtībā vārds „diēta” nozīmē pareizs uzturs. Var likt vienādības zīmi starp pareizo uzturu un veselīgu pārtiku.
Pie veselīgas pārtikas pieskaita augļus, dārzeņus, vārītu gaļu. Nav vēlams lietot uzturā treknus, ceptus produktus. Ar savām veselīgām īpašībām ir pazīstami zivs produkti. Zināms arī, ka tie stimulē smadzeņu darbību un uzlabo prāta spējas.
Veselīga pārtika ir attiecināma ari uz dzērieniem. Ļoti daudzi lieto kafiju un tējas tik lielos apmēros, ka nevar aizmigt. Šos šķidrumus nevajadzētu bieži lietot. Tāpat nevajadzētu lietot arī limonādes, kas ir pazīstamas ar savām krāsvielām. Veikalos esošā sula arī nav ieteicama dzeršanai, jo satur pārāk daudz cukura. Pareizāk būtu lietot svaigi izspiestu sulu, bez visādiem piemaisījumiem.
Lai arī ko cilvēks neizvēlētos sev par pārtiku, vienmēr jādomā par sastāvu, derīguma termiņu un apstākļus, kuros šis produkts tapis. Tā, piemēram, putnu gripa izplatījusies putnu nehigiēniskas ēdināšanas dēļ.
Šobrīd, nopērkot pārtikas produktus veikalā, ir jāšaubās par to kvalitāti. Piemēram, tomāti nemaz nesmaržo pēc tomātiem, gaļa guļ ledusskapjos mēnešiem ilgi un dīvainā kārtā nemaz nebojājas. Šajā ziņā vislabāk būtu uzticēties ekoloģiski tīriem pārtikas veikaliem. Cenas tur, protams, ir dārgākas nekā lielveikalos, taču pircēji var būt pārliecināti par labu kvalitāti.
3.2. Vitamīni
Daudzus vitamīnus cilvēki saņem kopā ar pārtiku, taču bieži vien šī pārtika nespēj nodrošināt tādu vitamīnu līmeni organismā, ko dod uztura bagātinātāji.
A vitamīns – ņem līdzdalību atjaunošanas procesos, dzimumorgānu sintēzē, nodrošina kaulu izaugsmi, glikogēna veidošanos nierēs un muskuļos. Kopā ar citiem vitamīniem novērš novecošanas pazīmes.
Vitamīnu A ar pārtiku iespējams saņemt caur šādiem produktiem: visi dzelteni – oraņžīgi augļi un dārzeņi: burkāni, saldie pipari, aprikoses, persiki, tomāti.
B1 vitamīns – regulē centr…ālās nervu sistēmas darbību, palielina muskuļu tonusu, stimulē gremošanas darbību.
B1 vitamīns ir šādos produktos: auzas, griķi, rupja maluma milti, rieksti, olas dzeltenums, vistas un cūkas gaļa, nieres, sirds.
B2 vitamīns – uzlabo redzi, palīdz brūcēm sarecēt, padara stiprākus nagus, matus, ādu tvirtāku.
B2 vitamīns ir šādos produktos: liellopu aknas, treknas zivis, olas, siers, biezpiens, kefīrs, piens, krējums, zaļie zirņi, kāposti, zaļie sīpoli, saldie pipari.
B3 vitamīns – normalizē holesterīna līmeni asinīs, pastiprina asinsplūdumu, piedalās glikogēna krājumu veidošanā, pastiprina bremzēšanas procesus galvas smadzeņu garozā.
B3 vitamīni ir šādos produktos: maize, zivs, auzu, kukurūzas, mannas pārslas, kāposti, tomāti, kartupeļi, burkāni, augļi, piena produkti un olas (nelielā dzudzumā).
C vitamīns – pastiprina asinsvadus, piedalās dzimumorgānu funkcijās, palīdz veidot sarkanos asinsķermenīšus, aizsargā organismu pret infekcijām, kopā ar citiem vitamīniem aizkavē novecošanos.
C vitamīnu var atrast šādos produktos: saldie pipari, zaļumi, kāposti, tomāti, zaļie zirņi, āboli, apelsīni, mandarīni, citroni.
D grupas vitamīni – regulē fosfora apmaiņu organismā, piedalās skeleta formēšanā, regulē nervu sistēmas darbību, sirdsdarbību.
D vitamīnus var atrast šādos produktos: nieres, ikri, treknas zivis, olas, augu eļļas.
E grupas vitamīni – regulē dzimumorgānu darbību, stimulē apaugļošanos, ir stipri antioksidanti, kavē novecošanos, regulē holesterīna līmeni, normālu centrālās un perifērās sistēmas darbību.
E vitamini ir šādos produktos: zaļumi, pupas, zirņi, nerafinētas augu eļļas.
Autors apskatīja visvairāk izplatītākos vitamīnu veidus. Redzams, ka katrs vitamīns organismam ir ārkārtīgi svarīgs. Autors arī norādīja, kuros produktos šie vitamīni ir sastopami.
Ja cilvēki lieto vitamīnus uztura bagātinātāju veidā, tad viņi nedrīkst aizmirst par kvalitāti. Labāk ir uzticēties pazīstamām farmācijas firmām, nevis pirkt lētus un nepazīstamu firmu produktus.
3.3. Fiziskās aktivitātes
Lai uzlabotu vispārēju veselības stāvokli, ir jānodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes attīsta organisma imunitāti, ļauj atbrīvoties no aptaukošanās, regulē sirdsdarbību, attīsta muskulatūru un lokanumu.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, noveca lēnāk nekā tie, kas nenodarbojas ar sportu. Tas notiek augstāk minēto iemeslu dēļ.
Novērota arī sporta labvēlīgā ietekme uz nervu sistēmu: pēc sporta nodarbībām cilvēks atslābinās un jūt mieru.
Daudzi cilvēki pārslogojas, veicot fiziskus vingrinājumus. Arī tas nav pareizi. Gala rezultātā var dabūt nevis labu veselību, bet gan traumas un labsajūtas pasliktināšanos.
Nedrīkst uztvert sportu tikai kā līdzekli, lai, piemēram, notievētu. Šajā gadījumā organisms sāk cīnīties pret taukiem šī vārda pilnajā nozīmē. Bieži vien efekts tiek panākts, un sportotājs atmet fiziskās nodarbības, kā rezultātā vēl vairāk aptaukojas.
Tiem, kas ar sporta palīdzību mēģina notievēt, būtu jāievēro, ka tas ir ilgstošs process. Turklāt, panākot rezultātu, organisms patstāvīgi ir jāuztur formā. Sportā nav vietas atslābumiem, piemēram, sporto tikai reizi mēnesī – rezultāts acīmredzams, t.i., tāda vispār nav.
Daudzu sportistu sapnis ir padarit savu ķermeni lieliem muskuļiem. Lai panāktu ātrāku efektu, šādi sportisti lieto dopingu. Dopings ir kā enerģijas avots, taču tā lietošana var novest pie nopietnām kaitēm, piemēram, pie sirdsdarbības traucējumiem. Šobrīd lielo čempionātu priekšdurvīs, sportistus pārbauda uz dopingu. Autora skatījumā tas ir ļoti nepieciešams, jo, pirmkārt, tiek aizsargāta paša sportista veselība un, otrkārt, tiek panākta taisnīga konkurence starp sportistiem (zināms, ka dopings piedod papildus spēku).
3.4. Joga
Rietumu pasaule pārņēmusi jogu pavisam nesen no saviem kaimiņiem austrumniekiem, taču salīdzinoši īsā laikā tā guva lielu ievērību un popularitāti.
Jogu ir jāuztver kā mākslu. Tās pamati balstās uz pareizu elpošanu, tāpēc daudzi reih…abilitācijas kursi ietver sevī jogu. Pareiza, ritmiska un mierīga elpošana palīdz organismam atslābināties, atgūt līdzsvaru, būt mierīgam. Autors uzskata, ka šīs trīs minētās pazīmes visvairāk ietekmē veselības stāvokli.
Ir daudzi jogas paveidi: joga, kas balstās uz spēku, joga savam dzīvespriekam, joga slimību ārstēšanai utt. Visas jogas kustības ir mierīgas, lēnas un neilgas (salīdzinājumā ar austrumniekiem, rietumniekiem ir tendence pārslogoties sporta nodarbību laikā).
Jogas vingrinājumus var izpildīt iesildīšanās veidā, pārejot pēc tam uz citām nodarbībām. Sporta zālēs ļoti aktuāli ir savienot jogu ar fitnesu, airobiku, peldēšanu utt.
Pēc nodarbībām ar jodu, cilvēkam rodas atslābuma sajūta, liekas, ka tas saplūst ar visumu, ka kaulu vispār nav, gribas pagulēt, atpūsties.
Tiem, kas ar jogu nodarbojas patstāvīgi, bez trenera klātbūtnes, jābūt ļoti uzmanīgiem. Izpildot vingrinājumus nepareizi, var rasties traumas. Tāpēc pirmajās nodarbībās nav vērts veikt visus vingrinājumus un pārpūlēties.
Visi cilvēki cenšas iegūt mieru, taču tā nav. Cilvēki rūpējas par daudzām lietām: ģimeni, darbu, par līdzekļiem u.c. problēmām. Mūsdienu dinamiskajā pasaulē joga ir brīnišķīgs veids, kā atlābināties un iemācīties skatīties uz lietām no cita viedokļa – kontrolējot sevi un nezaudējot pacietību.4. Audzināšanas ietekme uz veselības stāvokli
Autors jau pievērsās šai tēmai šī darba gaitā (skat. 2.4. punktu 14.lpp) runājot par kaitīgiem ieradumiem. Vecāku problēma ir tā, ka viņi neaptver, ka audzina jaunu paaudzi, kurai vēl nemaz nav uzkrāta pieredze un zināšanas.
Dīvainā kārtā sabiedrībā valda uzskats, ka viss ir jāizmēģina uz savas ādas, ka viss ir pašsaprotams.
Vecākiem un audzinātājiem būtu vairāk jārūpējas par jaunām paaudzēm un vairāk jārunā par veselību. Ir tāds teiciens: ja katru dienu cilvēkam teiks, ka viņš ir muļķis, tad arī šis cilvēks kādudien kļūs par muļķi. Kāpēc gan šo teicienu nevarētu izmantot, runājot par veselību? Piemēram, iestāstot, ka jārūpējas par savu izskatu, higiēnu, zobiem utt. Agrāk vai vēlāk, bet tas dos pozitīvus rezultātus. Jaunajai paaudzei kļūs pats par sevi saprotams, ka par savu veselību ir jārūpējas.
Cik gan bieži sabiedrībā dzirdamas tādas frāzes: „ak, nu tak tas ir dzērājs, ko ar viņu padarīsi!”, vai arī „viņam tak vienos caurumos visi zobi, bet pie ārsta neiet, kur tad ņemt tik daudz naudas?”
Viss tas ir degradējoši un bīstami jaunajām paaudzēm. Laikā, kad jaunieši domā par skaistu pasauli, viņu vecāki stāsta „kā ir īstenībā”, vēlāk šie jaunieši pārmanto „dzīves realitāti” un to pašu pieredzi nodod nākamajai paaudzei.
Vai esat ievērojuši, cik bieži mūsdienu sabiedrībā skan negatīvi, ļauni vārdi? Pat reklāmās to vien dzird, kā „stress”, „pārgurums”, „depresija”.
Tā ir nepareiza audzināšana, kura bojā nākamo paaudzi. Gan vecākiem, gan pedagogiem būtu jāparskata savas audzināšanas metodes un jāatzīst par „vecmodīgām”.NOBEIGUMS
Veselība ir dabisks organisma stāvoklis, kas atkarīgs no vairākiem rādītājiem – sociālās vides, ģeogrāfiskās dzīvesvietas utt.
Pusaudžiem ir iespēja rūpēties par savu veselību un lietot ārstu pakalpojumus bezmaksas.
Līdzekļi, kurus cilvēki iegulda veselībā, attaisnojas, rezultāts – laba veselība (pie līdzekļiem var pieskaitīt ne tikai naudu, bet arī laiku, ieinteresētību u.c.)
Latvijas iedzīvotāji sirgst ar nopietnām slimībām, taču šo slimību skaits samazinās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Kaitīgie ieradumi Latvijā ir ļoti izplatīti, Rīgā izplatās heroīna lietošana.
Veselības stāvokli var uzlabot ar fiziskām aktivitātēm, veselīgu pārtiku un dzīvesveidu.
Vitamīnus cilvēks saņem caur pārtiku, papildvitamīnus – caur uztura bagātinātājiem.
Jācenšas lietot uzturā ekoloģiski tīrus produktus.
Sports prasa lielu atdevi un laiku, patstāvīgas nodarbības.
Joga līdzsvaro cilvēka prātu un padara to daudz mierīgāku.
Audzinātāji nodod nākamai paaudzei savas zināšanas un uzkrāto pieredzi, taču ne vienmēr šī pieredze ir pozitīva.
Sevi ir jākopj.
Darba gaitā autors pierādīja savu hipotēzi, respektīvi, veselība uzlabojas, ja to kopj. Liekas tomēr, ka Latvijas sabiedrība tiecas uz šo mērķi un tikai daļa iedzīvotāju pamet to novārtā.Bibliogrāfija
1) www.csb.lv
2) www.google.lv
3) www.republika.lv
4) www.sva.lv/epidemiologija/statistika
5) www.ya.ru