latvijas meži ir jāizcērt

Latvijas meži ir jāizcērt, lai valsts iegūtu līdzekļus rūpniecības modernizēšanai un mežu īpašnieki dzīvotu kā „cilvēki”.

Mūsdienās cilvēkiem ir svarīga savas dzīves materiālā nodrošināšana, lai varētu dzīvot kā „cilvēki”. Lai šo mērķi piepildītu, jāatrod pēc iespējas ienesīgāka nodarbošanās, kas ļautu izmantot pieejamākos resursus, neprasot milzīgus ieguldījumus. Daba no cilvēka par savu resursu izmantošanu neprasa maksu, vien saprātīgu attieksmi un godaprātu resursu atjaunošanā.
Visi šīs pasaules iemītnieki ir atkarīgi no dabas, kura zināmā mērā nodrošina mūsu dzīvības funkcijas. Kamēr Zeme ir cilvēces vienīgā mājvieta, ir jārēķinās ar dabas radītajām iespējām. Cilvēces pastāvēšana ir atkarīga no izdzīvošanai nepieciešamo resursu krājumiem un vides kvalitātes. Cilvēce atrodas it kā krustcelēs starp izdzīvošanu un nemitīgi augošu labklājību. Katra sabiedrība, katra valsts tiecas uz labklājību, uz laikmetam atbilstošu dzīves veidu. Katras valsts labklājību vērtē pēc dažādiem ienākumiem, inflācijas, infrastruktūras attīstības, izglītības pieejamības u.c. Visu rādītāju augstāku līmeni valsts sasniedz, attīstot saimniecību. Jebkuras saimniecības nozares attīstība saistās ar pieprasījumu, saražotā patēriņu un gūto peļņu. Latvijā viena no ienesīgākajām saimniecības nozarēm ir mežizstrāde, kuras resursus sabiedrība izmanto dažādu savu vajadzību apmierināšanai. Presē, arī mūsu rajona laikrakstā „Auseklis”, bieži parādās sludinājumi ar tekstu „iepērk papīrmalku” vai „iepērk visa veida zāģbaļķus”. Šie sludinājumi liecina par to, ka pastāv regulārs pieprasījums pēc mežizstrādes nozares galaprodukta. Atklāts paliek jautājums, kur paliek darījumu rezultātā gūtā peļņa. Daļa peļņas nodrošina mežu īpašnieku virzību uz labklājību. Daļa tiek ieguldīta ražošanas uzņēmumu attīstībā. Latvijas uzņēmējiem mežizstrāde bieži ir kā palīgnozare, kas finansiāli atbalsta kādu citu, ne tik rentablu, ražošanas nozari. Katru gadu šiem nolūkiem Latvija zaudē tūkstošiem hektāru mežu. Daļa no tiem ir dabiskie meži, bet daļa speciāli audzēti meži. No dabiskā meža iegūst ap 55% kokšķiedras, bet koksnes patēriņš nemitīgi aug. Stādītais mežs izaug 20 – 30 gados un ir kā glābšanas riņķis dabiskajam mežam. Stādījumi nekad nevar pilnībā aizstāt dabiski veidojušos vidi, tajos neveidojas mežam raksturīgais pamežs, zemsedze, barošanās ķēdes tīkls un augu un dzīvnieku sugu dažādība. Mežu audzēšanas nozare attīsta reģionus, kas nav, piemēram, piemēroti lauksaimniecībai. Mežu atjaunošana ir nozīmīga, jo mežu izciršana peļņas nolūkos rada ievērojamas izmaiņas ne tikai uzņēmēju naudas makos, bet negatīvi ietekmē arī apkārtējo vidi, veicinot augsnes eroziju tur, kur mežs tiek masveidā izcirsts. Mežu izciršanas rezultātā izzūd atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, palielinās arī gaisa piesārņojums.
Šīs izmaiņas ir grūti atjaunot un to ietekme ir paliekoša gadiem ilgi. Sabiedrība pārāk zemu novērtējusi savas aktivitātes izraisītos dabas postījumu apjomus, bieži vien pirmajā vietā liekot savas ekonomiskās intereses.