Laulāto mantiskās attiecības un to reģistrācija

LU Juridiskā fakultāte
Civiltiesisko zinātņu katedra

referāts ģimenes tiesībās

A.Vitte

1998

Ļoti liela nozīme mūsu dzīvē ir savstarpējām personiskām attiecībā, taču ne mazāka ir arī mantiskajām attiecībām. Tāpēc tām ir nozīme arī laulāto dzīvē, laikā, kad arvien vairāk paplašinās īpašuma jēdziena nozīme.
Stājoties laulībā laulātiem ir tiesības noteikt mantiskās attiecības, kas starp tiem pastāvēs: laulāto likumiskās mantiskās attiecības (Civillikums (CL) 89.p.-), visa laulāto mantas šķirtība (CL 117.p. – ) vai visa laulāto mantas kopība (CL124.p. -). Ja laulātos neapmierina laulāto likumiskās mantiskās attiecības, tie var slēgt laulības līgumu, kurš arī tātad noteiktu to attiecības. Tātad arī īpašumu tiesiskās attiecībās pastāv līguma brīvības pamatprincips. CL 114.pants nosaka laulāto mantisko tiesību noteikšanas laiku. Laulības līgumus var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā. Tas nozīmē, ka ja laulība ir noslēgta, bet laulātie nav vienojušies par kādu īpašu mantisko attiecību veidu, tad ir iespēju tiem to darīt vēlāk, neierobežoti vai pēc gada vai desmit.
Vācijas tiesībās tāpat kā Latvijas likumdevējs noslēgt laulības līgumus rakstiskā formā tieši neprasa, taču tas izriet no CL 115.panta Latvijā, kas nosaka, ka laulības līgumi noslēdzami notariālā vai uzrādījuma kārtībā, personīgi klāt esot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem un BGB 1410. paragrāfa Vācijā, kas nosaka, ka līgums jāslēdz abām pusēm parakstoties notāra klātbūtnē. Tātad ar to netieši tiek panākta līgumu noslēgšana rakstiskā formā.
Taču šo attiecību noregulējums ir būtiskas ne tikai pašiem laulātiem, bet arī personām, kas stājas tiesiskās attiecībās ar kādu no laulātiem. Tāpēc arī jau Civillikumā likumdevējs ir paredzējis, šo līgumu noslēgšanas rakstisko formu un reģistrāciju. Gan CL 115.pants nosaka, ka lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto attiecību reģistrā un par nekustamiem īpašumiem – arī zemesgrāmatā, gan arī CL 140.pants nosaka, ka ar laulātiem noteiktās laulāto mantiskās attiecības, ciktāl tām jābūt spēkā pret trešajām personām, kā arī citas likumā noteiktās ziņas ierakstāmas laulāto mantisko attiecību reģistrā, tādējādi panākot to publiskumu. Tātad vārdi mantiskās attiecības, kas spēkā pret citām personām, izsaka galvenos reģistra mērķus:
1. atvieglot tiesisko darījumu sakarus atklātās civiltiesiskās attiecībās;
2. skaidri norobežot laulāto darījumu partneriem šo noteikumu neziņas risku.
Tas ir iespējams, jo CL 145.pants paredz, ka katrs var ieskatīties reģistrā un prasīt no tā izrakstus. Publiskumu nodrošina arī šo ierakstu publicēšana, ko likumdevējs nosaka CL 143.pantā: izraksti no ieraksta izsludināmi zināšanai oficiālā laikrakstā, tātad “Latvijas Vēstnesī”, bet par nekustamo mantu jāpaziņo zemes grāmatu nodaļai ierakstīšanai zemes grāmatā.
Būtisks tātad ir jautājums, kas un kā reģistrē šīs mantiskās attiecības Latvijā. CL 140.panta II daļa nosaka, ka instrukciju par laulāto mantisko attiecību reģistriem izdod tieslietu ministrs. Taču 1993.gada 15.jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma 15.pants, nosaka, ka Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas tikai šādos gadījumos:
• ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro;
• ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumu nav noregulēts.
Jā, tiešām Civillikums īpaši pilnvaro tieslietu ministru. Taču instrukcijas var būt saistošas tikai padotajām institūcijām, bet šie reģistrācijas noteikumi attieksies ne tikai uz tiem. Tāpat pants nosaka, ka valsts institūcijas savu konkrēto rīcību uz ārpusi var pamatot vienīgi atsaucoties uz Satversmi, likumu vai noteikumiem, nevis uz instrukciju.
Vēl 1993.gada 25.maija likuma ”Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanos laiku un kārtību” 9.panta III daļa nosaka, ka laulāto mantisko attiecību reģistrs pagaidām kārtojams dzimtsarakstu nodaļās.
Šodien tieslietu ministrs šādu instrukciju nav izdevis, un arī iepriekšminētais likums lieto vārdu pagaidām. Taču ko nozīmē šis vārds pagaidām. Pagājuši ir jau pieci gadi, kopš tas tika noteikts, bet līgumus vēl reģistrē dzimtsarakstu nodaļas. Bet tā nav, ka šajā jomā vēl nekas nav darīts. Tika izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta komitejas 1998.gada 9.februāra sēdē Civillikuma grozījumu projekts un grozījumu projekts likumā “par atjaunotā LR 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” . MK komitejas sēdē tas tika akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Šī gada 17.februārī Ministru kabinets tos akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā šādā redakcijā:
1. izdarīt Civillikumā grozījumu un papildināt 140.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Uzņēmumu reģistrs” , uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu;
2. Pārejas noteikums: pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, kuras ir reģistrējušas laulāto mantiskās attiecības, divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodod reģistrētos laulību līgumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram;
3. Izdarīt likumā “Par atjaunotā LR 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” grozījumu un izslēgt 9.panta trešo daļu.
Patreiz šie grozījumi Saeimā ir izskatīti jau otrajā lasījumā, tā kā drīzumā tie jau varētu tikt pieņemti. Ar šiem grozījumiem tātad tiek atbrīvotas dzimtsarakstu nodaļas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas, kas ir pozitīvs moments, tomēr vēl joprojām paliek atklāts jautājums par kārtību kādā šīs mantiskās attiecības tiek reģistrētas.
LPSR ģimenes kodekss protams tādu institūtu kā laulības līgumi neparedzēja, jo padomju cilvēki protams mantu savstarpēji nedalīja, vēl jo vairāk laulātie. Tātad radās problēma, ko darīt ar laulības līgumiem, ko slēguši laulātie, kuru laulība noslēgta pirms Civillikuma spēkā stāšanos. To arī nosaka likums par Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanos laiku un kārtību, paredzot, ka līgumus par laulāto mantiskajām attiecībām var slēgt arī tad, ja laulība noslēgta pirms 1993.gada 1.septembra. Līdz 1993.gada 31.augustam noslēgtie laulības līgumi, ko likums tajā laikā neparedzēja, ir spēkā, ja tie atbilst Civillikuma noteikumiem. Šādus līgumus var reģistrēt laulāto mantisko attiecību reģistrā, pieļaujot šī līguma satura grozīšanu.

Vācijā mantisko attiecību reģistrs tiek vests pirmās instances tiesās, kuros tad arī pēc laulāto iesnieguma seko ieraksts par laulāto mantiskām attiecībām. Arī šajā reģistrā ir tiesības ieskatīties katram un tas ir publicējams. Šajā reģistrā ir ierakstāmi noteikumi par īpašuma tiesībām (vienošanās, kā arī ar likumu vai tiesas spriedumu spēkā stājies tiesisks stāvoklis) ar kuriem likumiskais mantas stāvoklis tiek izslēgts vai grozīts, izvēlētās mantiskās attiecības un galu galā arī ierobežotās vai izslēgtās sievas tiesības veikt darījumus mājsaimniecības uzturēšanai. Pret trešajām personām reģistram ir apgrūtinošs efekts, jo laulātie ierakstot savas mantiskās attiecības reģistrā, pilnīgi noveļ šo noteikumu neziņas risku uz darījumu partneriem. Tātad darījumu partneriem pašiem ir pienākums pārliecināties par ierakstu esamību vai neesamību reģistrā.
Īpašumu tiesiskam reģistram Vācijā nav piešķirta konstutīva ietekme, jo laulību līgumu noteikumi ir spēkā arī gadījumā, ja tie nav reģistrēti. Trešajām personām, kas ir noslēgušas ar kādu no laulātiem tiesisku darījumu vai kurām ir tiesisks strīds, var saņemt reģistra negatīvu publicitāti. Atsevišķos gadījumos ir spēkā sekojoši nosacījumi:
• Trešā persona uz reģistra ieraksta pareizību nevar paļauties vispārēji. Ja iereģistrētais laulības līgums ir spēkā neesošs, laulātie neskatoties uz reģistrāciju, šo spēkā neesamību var neierobežoti izvirzīt.. Tomēr šādos gadījumos, kad no laulāto puses tiek izraisīts nepareizs ieraksts vai tas speciāli nav novērsts, jāapsver ir vispārējā uzticības principa pielietošanas iespēja.
• Pretēja publicitātes principam ir reģistra klusēšana. Par labu laulāto darījumu partneriem tiek pieņemts, ka noteikumi, kas ir reģistrējami, bet nav reģistrēti, nepastāv un ka reģistrētie noteikumi netiek atcelti vai grozīti ar vēlāk reģistrētiem, ja vien tas no reģistra nav skaidri redzams.
• Negatīvā publicitāte tiek ierobežota ar šādu ietekmi: ar reģistrējamiem, bet neiereģistrētiem noteikumiem laulātie nevar pretēji ar trešajām personām noslēgtiem tiesiskiem darījumiem celt ierunas, ja ir tā, ka noteikumi trešajām personām tiesiskā darījuma slēgšanas laikā ir bijuši zināmi. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī par ierunām pret likumīgiem spriedumiem, kas ir izdoti starp laulātiem un trešajām personām. Svarīgi, ka ar to tiek ierobežota laulāto tiesības celt ierunas.

Arvien vairāk arī Latvijā tiks slēgti laulības līgumi un tādējādi arvien vairāk personām, ar kurām laulātie slēgs tiesiskos darījumus, būs svarīgi zināt to saturu. Tāpēc arī mūsu valstī būtu jāpievērš lielāka nozīme šim jautājumam, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, jo kā redzams, piemēram, Vācijas tiesībās šo līgumu reģistrācijas pamatā ir tie paši principi, kas Latvijā. Arī, reģistrējot laulības līgumus – laulāto mantiskās attiecības, būtiskas ir detaļas, lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu izvirzīto mērķi.

Avoti:

1937.gada 28.janvāra Latvijas Republikas Civillikums
1993.gada 25.maija likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laku un kārtību”.
Ministru kabineta komitejas 1998.gada 9.februāra sēdes protokols Nr.6
Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra sēdes protokols Nr.7

Familienrecht, D.Schwab, C.H.Beck Verlagsbuchhandlung, Munchen, 1983