RĪGAS FONDU BIRŽAS VĒSTURE
INDEKSI RICI UN DJRSE
Ventspils Augstskolas
2. kursa studenta
Raimonda Aronieša
referāts
1999. gads
RFB vēsture
Biržu vēsture Latvijā
18. gadsimta vidū Rīgā sāka darboties pirmās preču biržas. Tirdzniecībai aizvien paplašinoties, 1816. gadā nodibināja Rīgas biržas sabiedrību (Rīgas biržu). Rīgas biržas darījumus pārzināja un organizēja Rīgas biržas komiteja, kura arī aktīvi piedalījās tautsaimniecības attīstībā (darbojās lieltirdzniecībā, kuģniecībā, nodibināja banku) un iesaistījās infrastruktūras veidošanā un attīstīšanā (telegrāfs, dzelzceļš, ostas), dibināja mācību iestādes Rīgā un visā Latvijā. Rīgas biržas komiteja piedalījās arī biržas tirdzniecības kārtības noteikšanā, biržas nolikumu izstrādāšanā un darījumu laikrakstu izdošanā.
Vērtspapīru tirgus Latvijā nepastāvēja līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem, jo valsts saimnieciskā politika neveicināja vērtspapīru tirgus rašanos. Tikai 1937. gadā darbu sāka Rīgas biržas fondu nodaļa. Tomēr posms līdz otrajam pasaules karam bija pārāk īss, lai izveidotos stabils vērtspapīru tirgus. 1940. gadā pēc padomju okupācijas birža izbeidza darbību.
Rīgas Fondu biržas vēsture
Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas Fondu biržu no jauna nodibināja 1993. gada decembrī, un tūlīt pat aizsākās darbs pie piemērotākā biržas modeļa izvēles. Ciešā sadarbībā ar Parīzes biržu un Francijas Centrālo depozitāriju tika izstrādāts G-30 prasībām atbilstošs tirdzniecības modelis un cenu noteikšanas mehānisms – līdzīga sistēma jau veiksmīgi darbojās Polijā, Čehijā un Lietuvā. 1995. gada 25. jūlijā notika pirmā tirdzniecības sesija. Tirdzniecības sistēma balstās uz pieprasījumu un piedāvājumu. Tirdzniecības pirmsākumos cenu noteica tikai reizi dienā. Tagad sistēma atļauj tirgoties reālā laika režīmā par mainīgām cenām, izmantojot publisko uzdevumu grāmatu. Brokeri biržas sistēmai pievienojas no savas darba vietas birojā caur datortīklu. Tirdzniecība biržā norit uz AS 400 modeļa lieljaudas datora.
Līdztekus ierasto biržas funkciju nodrošināšanai, Rīgas Fondu birža aktīvi iesaistījusies publiskās privatizācijas programmas īstenošanā, jo valsts uzņēmumu publiskā privatizācija par privatizācijas sertifikātiem paver jaunas iespējas fondu tirgus attīstībai Latvijā. Latvijas Privatizācijas aģentūra izvēlējusies Rīgas Fondu biržu par publiskā piedāvājuma izsoļu rīkotāju. Vairums patlaban biržā kotēto uzņēmumu tur nonākuši publiskās privatizācijas rezultātā. Ar publiskās privatizācijas programmas palīdzību ap 4.6% Latvijas iedzīvotāju kļuvuši par uzņēmumu akcionāriem.
Biržā kotēto uzņēmumu skaits (22.03.99):
70
Oficiālais saraksts: 10
Otrais saraksts: 19
Brīvais saraksts: 41
Obligācijas un ķīlu zīmes: 2
Dati par 1996 – 98 gadiem
1996 1997 1998
Vidējais apgrozījums sesijā (m LVL) 0.07 0.21 0.2
Kopējais apgrozījums (m LVL) 6.9 54.4 50.41
Sesiju skaits 100 247 249
Dow Jones Riga Stock Exchange indeksa vērtība 248 346 97.97
RICI indeksa vērtība 416.96 741.14 185.70
Tirgus kapitalizācija (m LVL) 84.2 198.8 391.43
Emitentu skaits Oficiālajā sarakstā 3 7 11
Emitentu skaits Otrajā sarakstā 29 24 30
Emitentu skaits Brīvajā sarakstā – 20 27
Biržas biedru skaits 15 24 22
Biržas akcionāru skaits 26 29 28
Rīgas Fondu biržas pamatkapitāls 551,000 675,000 725,000
Biržas ēkas vēsture
Tagadējā Rīgas Fondu birža atrodas vienā no Vecrīgas prestižākajiem namiem – Biržas ēkā.
18. gs. 40. gados, tirdzniecības apjomiem palielinoties, radās nepieciešamība pēc īpašām telpām biržai. 1851. gada 24. aprīlī Biržas ģenerālsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu būvēt atsevišķu ēku biržas vajadzībām. Tika izveidota īpaša komisija zemesgabala izvēlei. 1852. gada 3. jūnijā ielika ēkas pamatakmeni. Ēka tika pabeigta 1856. gada 4. oktobrī.
Biržas nams celts renesanses laikmeta Venēcijas palaco stilā. Par bagātīgo arhitektūru jāpateicas Vidzemē dzimušajam Pēterburgas arhitektam Haraldam Bossem. Eklektisma stila izvēle nav nejauša – Venēcija savos uzplaukuma gados, kas sakrita ar renesansi mākslā un arhitektūrā, vienmēr ir bijusi tirgotāju un jūrasbraucēju bagātības simbols. Tieši to arī Rīgas tirgotāji vēlējās redzēt iemiesotu savā Biržas jaunceltnē.
Apakšējā stāvā izvietojās Biržas halle, beletāžā – konferenču zāle, balkonu istaba, balles zāle un ēdamistaba. Lielo zāļu apdarē tika izmantots mākslīgais marmors un zeltījumi, un tās bija vienas no greznākajām Rīgā.
Rīgas biržas ēka bija viens no nozīmīgākajiem Biržas ieguldījumiem Rīgas arhitektūras vēsturē.
Indeksi RICI un DJRSE
Kāpēc ir nepieciešami biržas indeksi?
Cenu indekss parāda visa fondu tirgus tendences, kas, savukārt palīdz investoriem izvērtēt situāciju un izšķirties par investīcijas izdarīšanu. Cenu indekss ir arī makroekonomisks rādītājs, kas ļauj spriest par vērtspapīru tirgus stāvokli valstī un norāda uz valsts ekonomiskās attīstības un ekonomikas stabilitātes līmeni.
Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI un Dow Jones Rīgas Fondu biržas indeksa atšķirības:
• RICI uzrāda akciju cenu izmaiņas, bet Dow Jones indekss – uzņēmumu vērtības izmaiņas;
• Katrs indekss tiek aprēķināts pēc atšķirīgas metodoloģijas.
Rīgas fondu biržas cenu indekss RICI
Vispārēja informācija
Rīgas Fondu biržas indekss RICI (Rīgas Cenu Indekss) atspoguļo indeksa grozā ietverto uzņēmumu cenu izmaiņas. Indekss tiek aprēķināts pēc ekvivalenta ieguldījuma indeksu metodikas. Tā nodrošina, ka visu indeksa aprēķināšanai izmantoto akciju cenu relatīvajām izmaiņām ir vienāda ietekme uz indeksu neatkarīgi no to absolūtās vērtības. Tādējādi indekss atspoguļo investīciju atdevi no cenu pieauguma, neņemot vērā dividenžu izmaksu naudā.
RICI indeksa aprēķināšana
Indeksā iekļauto akciju izvēles kritēriji:
1. indeksā var tikt iekļautas tikai to uzņēmumu akcijas, kuras tiek tirgotas nepārtrauktajā tirgū;
2. akciju likviditāte, ko raksturo vidējais apgrozījums pēdējā mēneša laikā. Reizi ceturksnī Rīgas Fondu biržas valde izvērtē indeksā ietilpstošo akciju atbilstību likviditātes kritērijam un izlemj par jaunu akciju iekļaušanu indeksā vai izslēgšanu no indeksa.
1999. gada 20. aprīlī indeksa grozs sastāvēja no 9 Rīgas Fondu biržā visaktīvāk tirgotajiem vērtspapīriem – Balta, Latvijas balzams, Latvijas Gāze, Latvijas Unibanka, Rīgas Kuģu būvētava, Rīgas Transporta flote, Staburadze, Valmieras stikla šķiedra un Ventspils nafta.
Nepārtrauktās tirdzniecības laikā indekss tiek rēķināts pēc katra darījuma un nepārtraukti tiek publicētas šādas indeksa vērtības:
• indeksa vērtība dotajā brīdī;
• tās procentuālā izmaiņa attiecībā pret iepriekšējās dienas pēdējo indeksa vērtību;
• dienas augstākā vērtība;
• dienas zemākā vērtība.
Pēc tirdzniecības sesijas Rīgas Fondu biržā tiek aprēķināta arī:
• vidējā indeksa vērtība attiecīgajā tirdzniecības sesijā (aprēķināta pēc vidējām svērtām cenām).
RICI indeksa aprēķināšanas formula:
Ii = Sum(Ci*X) / D
kur:
II – Indeksa vērtība i. dienā;
CI – Vērtspapīra cena i. dienā;
X – akciju skaits indeksa grozā, kurš nodrošina ekvivalentu ieguldījumu;
Sum(Ci*X) – Indeksā ietilpstošo akciju cenu un akciju skaita reizinājumu summa i. dienā;
D – Dalītājs.
D = Sum(C0*X) / 100
kur:
C0 – Vērtspapīra cena bāzes dienā;
Sum(C0*X) – Indeksā ietilpstošo akciju cenu un akciju skaita reizinājumu summa bāzes dienā.
Indeksa bāzes vērtība ir vienāda ar 100 1996. gada 2. aprīlī. Šajā datumā indeksa grozā bija trīs uzņēmumu – a/s “Kaija”, a/s “Latvijas Unibanka” un a/s “Daugavpils pievadķēžu rūpnīca” – akcijas.
Aprēķinu korekcijas
Indekss tiek pielāgots šādiem vērtspapīru notikumiem:
• publiskā akciju emisija;
• publisko akciju dalīšana;
• prēmijakciju emisija.
Indeksa korekciju mērķis ir neitralizēt ar tirgu nesaistītu izmaiņu uzņēmumu pamatkapitālā ietekmi uz indeksa lielumu. Nekādas indeksa korekcijas netiek veiktas dividenžu izmaksai naudā un slēgtajai akciju emisijai.
Reizi mēnesī indeksa grozs tiek pārrēķināts, mainot katra uzņēmuma akciju skaitu grozā, lai nodrošinātu, ka katrs uzņēmums tiek pārstāvēts ar aptuveni vienādu jeb ekvivalentu latu daudzumu. Izņemot gadījumus, kad notiek vērtspapīru notikumi vai akciju pievienošana vai izslēgšana no indeksa, pārrēķinātais akciju grozs paliek nemainīgs līdz nākošajai regulārajai pārskatīšanai.
Indekss tiek pielāgots arī, ja notiek indeksa groza izmaiņas – jaunu vērtspapīru iekļaušana indeksā un vērtspapīru izslēgšana no indeksa.
Dow Jones Riga Stock Exchange indekss
Vispārēja informācija
DJRSE indekss ir Rīgas Fondu biržā aktīvi tirgoto akciju indekss, kas kalpotu kā Latvijas akciju tirgus raksturlielums. Tas tiek aprēķināts gan USD, gan LVL. Indekss tiek aprēķināts pēc Dow Jones Globālā indeksa (Dow Jones Global Index) metodikas, kas balstās uz īpatsvaru tirgus kapitalizācijā. Indeksu uztur, par pamatu ņemot Rīgas Fondu biržas sniegtos tirdzniecības datus, kā arī citus avotus.
Indeksā iekļauto akciju izvēles kritēriji:
1. Uzņēmums iekļauts Rīgas Fondu biržas oficiālajā vai otrajā sarakstā;
2. Indeksā nav iekļauti uzņēmumi, kur liels īpatsvars akciju kapitālā pieder kādam no iekļautajiem uzņēmumiem vai valstij, ja vien nepastāv būtiska nepieciešamība iekļaut;
3. Parastās akcijas vai citi vērtspapīri ar parasto akciju pazīmēm;
4. Tirgus vērtība virs 1 m LVL *.
5. Iepriekšējā ceturkšņa laikā dienas apgrozījums caurmērā vismaz 2000 LVL; darījumi notikuši vismaz 70% sesiju *.
* kritērijiem (4) un (5) laika gaitā, iespējams, būs nepieciešama koriģēšana, lai nodrošinātu, ka indeksā tiktu iekļautas tikai lielāko uzņēmumu un visaktīvāk tirgotās akcijas.
Formulas:
M(t) X(t)
I(t) = I(t-1) * ————- ; $I(t) = I(t) * —-
M(t-1) + C(t) X(0)
kur:
I(t) = Indeksa vērtība LVL t sesijā.
M(t) = Indeksa portfeļa kapitalizācija t sesijā, t.i., beigu cena reiz akciju skaits publiskajā apgrozībā, summēts visiem vērtspapīriem, kuri t sesijā ietilpst indeksā
C(t) = Ar tirgu nesaistītas izmaiņas indeksa kapitalizācijā, kuras ir spēkā t sesijā.
$I(t) = Indeksa vērtība USD t sesijā.
X(t) = valūtas maiņas kurss USD pret LVL t sesijā (Latvijas Bankas noteiktais kurss USD pret LVL).
X(0) = valūtas maiņas kurss USD pret LVL bāzes periodā (Latvijas Bankas noteiktais kurss dolāram pret latu 1996. Gada 2. aprīlī).
Indeksa bāzes vērtība vienāda ar 100.00 1996. gada 2. aprīlī.
Indekss tiek aprēķināts pēc katras tirdzniecības sesijas. (Tirdzniecības sesijas notikušas 1 reizi nedēļā no 1996. gada 2. aprīļa līdz 7. maijam; 2 reizes nedēļā no 1996. Gada 7. maija līdz 1. oktobrim; 3 reizes nedēļā no 1996. gada 1. Oktobra līdz 17. decembrim; 4 reizes nedēļā no 1996. Gada 17. decembra līdz 1997. gada 3. februārim; 5 reizes nedēļā kopš 1997. gada 3. februāra.)
Aprēķinu korekcijas
Mainīgais lielums C nodrošina, lai ar tirgu nesaistītas indeksa kapitalizācijas izmaiņas neietekmētu indeksu lielumu. Ar tirgu nesaistītas izmaiņas rodas sakarā ar vērtspapīru notikumiem – akciju dalīšanu, jaunu (publisko akciju) emisiju, kā arī sakarā ar vērtspapīru iekļaušanu vai izņemšanu no indeksa sastāva. Lielums C ir pozitīvs, kad šādi ar tirgu nesaistīti notikumi noved pie tirgus kapitalizācijas palielināšanās, un negatīvs, kad tirgus kapitalizācija samazinās. Ar vērtspapīru notikumiem saistītā korekcija tiek rēķināta pēc Dow Jones Globālā indeksa standartmetodikas. Jāievēro, ka šīs nav “kopējās atdeves” indekss, korekcija netiek veikta parastajām dividenžu izmaksām naudā.
Indeksa grozs
9 uzņēmumi (1999. gada 1. jūlijā)
Uzņēmums
Nozare Akciju skaits indeksā
01.07.99 Tirgus vērtība
(LVL) 01.07.99 Iekļauts
no
Ventspils nafta Naftas tranzīts 60,298,121 31,355,022.92 Jan 1999
Latvijas Unibanka Bankas – vietējās 37,075,655 37,075,655.00 Apr 1996
Rīgas Transporta flote Jūras transports un ostas 17,000,000 4,590,000.00 Jun 1996
Latvijas Gāze Gāzes piegāde 11,828,520 20,108,484.00 Jul 1999
Valmieras stikla šķiedra Būvmateriāli 11,500,000 4,945,000.00 Feb 1997
Rīgas Kuģu būvētava Mašīnbūves pakalpojumi un kuģubūve 10,000,000 2,000,000.00 May 1997
Latvijas balzams Alkoholisko dzērienu ražošana 5,791,900 3,243,464.00 Apr 1999
Balta Nedzīvības apdrošināšana 3,299,200 9,237,760.00 Oct 1997
Staburadze Pārtikas produkti 3,027,197 3,208,828.82 Jan 1997
Indeksā iekļauto uzņēmumu skaits nav nemainīgs. Katra ceturkšņa sākumā notiek indeksa sastāva pārskatīšana. Akcijas tiek attiecīgi vai nu iekļautas, vai izslēgtas no indeksa šīs pārskatīšanas laikā, taču izņēmuma gadījumos izmaiņas var izdarīt arī citā laikā. Indeksa sastāva pārskatīšanas mērķis ir precīzi atspoguļot apstākļus Latvijas akciju tirgū, kā arī saglabāt indeksa nepārtrauktību. Tādējādi, investori indeksu var uzskatīt par ticamu raksturlielumu.