Tiesisks darījums.

Tiesisks darījums.

1Tiesisks darījums (juridisks akts lat. Actus legitimus, negotium iuris; vāc. Rechtsgeschaft) Jēdziens. Teorijas:

1. T.d ir atļauts gribas izteikums, kas tieši vērsts uz tiesiskām sekām (tiesību nodibināšanu, pārgrozīšanu un izbeigšanu) tas ir tiesisko darījumu noteic cilvēka griba, kas rada tiesiskās sekas (gribas teorija vāc. Willenstheorie) tāpēc tiesiskam darījumam nav spēka, ja griba un tās izteikums nesaskan.

2. Izteikuma teorija (vāc. Ausserungstheorie) atzīst izšķirošo nozīmi izteikumam, ar kuru objektīvās tiesības saista zināmas tiesiskas sekas, kaut arī šis izteikums nesaskanētu ar izteicēja gribu.

3. Abas iepriekšējās teorijas ce

e
enšas apvienot trešā – apgrozības teorija (vāc. Verkehrstheorie), pēc kuras pilsoniskās apgrozības vajadzības izšķir, vai normāla izteikuma gadījumā ir jāievēro gribas trūkumi; pēc šīs teorijas tiesībās spēlē lomu griba nevis kā psihiska norise, bet gan kā apgrozībai noderīgs gribas izteikums. Visas šīs teorijas ir vienisprātis tai ziņā, ka katrā t.d nepieciešama cilvēka griba; tiesiskās sekas iestājas tāpēc, ka tās gribētas; tomēr šī griba var radīt tikai tādas tiesiskas sekas, kādas ar attiecīgo gribas izteikumu saista tiesiskā kārtība; un otrādi, tā nevar radīt se
e
ekas, ko tiesiskā kārtība neatzīst; tādā kārtā ne katrs gribas izteikums, kas vērsts uz tiesiskām sekām, ir tiesisks darījums.

Tiesiska darījuma veidi:

1. Vienpusēji un divpusēji

2. Kauzāli un abstrakti

3. Starp dzīviem un nāves gadījumam

4. Atlīdzināmi un neatlīdzināmi

5. Formāli un neformāli

2Tiesiska darījuma sastāvdaļas. Izšķir:

1. Būtiskās sastāvdaļas – bez kurām attiecīgā ti
i
ipa darījums nemaz nevar pastāvēt, un kuras katram darījuma tipam noteic likums (piem. Pirkuma līgumā lieta un cena) dažreiz arī forma var būt būtiska sastāvdaļa.

2. Dabiskās sastāvdaļas – kas parasti attiecīgā tipa tiesiskajos darījumos sastopamas un ja nav izteiktas, ir pieņemamas, bet ko darītāji vienojoties var pārgrozīt vai atmest. (piem. Pirkumā pārdevēja atbildība par attiesājumu un trūkumiem)

3. Nejaušās sastāvdaļas – kas parasti neietilpst attiecīgajā darījumā, bet ko tanī darītāji vienojoties var iepīt. Tādas sastāvdaļas ir nosacījums, termiņš, uzlikums.

3Tiesiska darījuma dalībnieki

Lai t.d. būtu tiesīgs spēks vajadzīgs, lai dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas nav spēkā. Tiesību spējīgas tiesiskos darījumos ir ne vien fiziskas bet arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi. Par juridiskām personām atzīstamas va
a
alsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība.

Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi. Tiesiski darījumi ko veikušas rīcības spējīgas personas gara nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī nav spēkā. Veikt tiesiskus darījumus var katrs ne vien personīgi bet arī ar vietnieku starpniecību ar kuru darbību var tiklab iegūt viņu atvietojamiem tiesības, kā arī uzlikt tiem pienākumus.

Tiesiska darījuma priekšmets

4Par ti
i
iesiska darījuma priekšmetu var būt tiklab darbība kā arī atturēšanās no tās, un tiklab darbība, kuras mērķis ir nodibināt vai atdot lietu tiesību, kā arī darbība ar kādu citu mērķi.

5Tiesiska darījuma saturs:

a) tiesiska darījuma saturs nedrīkst būt vērsts uz kaut ko neiespējamu,

b) nedrīkst runāt pretī likumiem; piem., tādi ir darījumi, kas vērsti uz to, lai apietu likumu, izvairītos no parādu samaksas u.c.,

c) nedrīkst runāt pretī labiem tikumiem (piem., augļotāju darījumi un reliģijai),

tādi darījumi nav spēkā.

6Tiesiska darījuma forma – ir to gribas izteikumu forma, kas vērsti uz tiesiskām sekām, t.i., tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu un izbeigšanu, un kam šīs sekas rodas tāpēc, ka tās gribētas. Ja likumā darījumam nav noteikta sevišķa forma, tad ir pietiekošs jebkurš gribas izpauduma veids, tā tad zināmos apstākļos arī klusēšana. Turpretim, ja likums prasa kādu formu tad tā ir nepieciešama. Ja forma nav ievērota, tad tiesisks darījums pa lielākai daļai nav spēkā. Latvijas civillikums iziet no formas brīvības principa un paredz tiesiskiem darījumiem sevišķu formu tikai kā izņēmumu.

Leave a Comment