Lietuvas valsts ekonomiskā iekārta

Lietuvas valsts ekonomiskā iekārta

Latvija un Lietuva apmēram vienā laikā ir kļuvušas neatkarīgas no Padomju Savienības jūga. Ikdienā, kad presē lasām par Latvijas valsts attīstību, bieži vien neapzināmies, cik ļoti nozīmīgi ir arī sekot līdzi kaimiņu valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Tādēļ, lai nedaudz vairāk izzinātu Lietuvas ekonomisko iekārtu valstī un, lai vēlāk varētu izdarīt secinājumus un salīdzinājumus ar Latvijas ekonomiku izvēlējos raksturot Lietuvas ekonomisko iekārtu..
Lietuvas vārdu pasaules kartē mēs nevarējām atrast vairāk kā pusgadsimtu, taču Lietuva ir 700 gadus veca. Lietuva savu neatkarību guva 1990.gada pavasarī, un ar to laiku tā kļuvusi par patstāvīgu valsti ar savu ekonomiku. Lietuvā ir apmēram 30709000 iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka Lietuva var lepoties ar savu etnisko sastāvu, jo tas ir ļoti kompakts, proti – 81, 3% no visiem iedzīvotājiem ir lietuvieši, 8,4% ir krievu tautības pārstāvji, 7% – poļi, 1, 5% – baltkrievi, 1% – ukraiņi, 0,1% – ebreji, un tikai 0,7% ir citu tautību pārstāvji. Otrā gadu tūkstoša beigas var raksturot kā Lietuvas ekonomikas nozaru strauju atveseļošanos un modernizāciju pēc Padomju Savienības sadalīšanās. Tika iedibināti tirgus principi, nozares tika liberalizētas un pārstrukturētas, ieguldījumi ieplūda dažādos sektoros, kā rezultātā tika modernizētas tehnoloģijas un paaugstināts ražīgums. Pateicoties labi pārvaldītai ekonomikai, uzņēmējdarbības liberalizācijai un iespējai iespiesties jaunos tirgos, Lietuva ir viena no visstraujāk augošajām ekonomiskām valstīm Eiropas Savienībā. Visperspektīvākie sektori ir informācijas tehnoloģijas, tekstilrūpniecība, pārtikas pārstrāde, ķīmija un farmācija, elektronikas industrija, kā arī dažādu pakalpojumu sektori.
Lietuvā ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis. 2008. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 4,5%, kas ir par 0,4% mazāk kā šā gada pirmajā ceturksnī.
Savukārt salīdzinājumā ar 2007. gada otro ceturksni, šajā gadā bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,4%.2008. gada otrajā ceturksnī Lietuvā bija 72,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 7% jeb 5 tūkstošiem mazāk kā gada pirmajā ceturksnī, savukārt salīdzinot ar attiecīgo periodu 2007. gadā, bezdarbnieki ir pieauguši par 10% jeb 6,5 tūkstošiem, kā ziņo Lietuvas Statistikas birojs.
Līdzīgi citām jaunajām ES dalībvalstīm Lietuva iepriekšējos 15 gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas savas tautsaimniecības struktūrā. Dati par tirdzniecību un ārvalstu tiešajām investīcijām parāda, ka Lietuva ir aizvien vairāk integrējusies ES ekonomikā un ārvalstu uzņēmumu klātbūtne ir veicinājusi tehnoloģiskas izmaiņas, strauji uzlabojusi organizatoriskās un vadības prasmes, kā arī veicinājusi konkurenci. Lietuvā patēriņa cenu indekss gandrīz piecus gadus, t.i., no 1999. līdz 2004. gada jūlijam bija zemāks par 2%, šī perioda vidū pat bija vērojama deflācija. Viens no svarīgākajiem rādītājiem bija ievērojamais eksporta pieaugums. Vēlāk pakāpeniski inflācija atsāka pieaugt. 2004. gada beigās tā sasniedza 3%, un pēc tam līdz 2006. gada martam saglabājās samērā augsta. Inflācija 2006. gadā kāpa vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā, kuru starpā bija gan darba algu izmaksu pieaugums, gan ievērojams neapstrādātas pārtikas cenu kāpums uzreiz pēc pievienošanās ES, gan netiešo nodokļu un administratīvi regulējamo cenu pieaugums galvenokārt naftas cenu kāpuma rezultātā starptautiskajā tirgū.
Lietuvā dominē jauktā ekonomika. Jauktās ekonomikas sistēmā valda tirgus sistēmai raksturīgās iezīmes – privātīpašums, cenu sistēma, konkurence, brīvība, personiskā ieinteresētība. Savukārt valsts izstrādā ekonomisko likumdošanu, veicina konkurenci, taisnīgāk pārdala ienākumus, stabilizē ekonomiku.
Džons M. Keinss pierādīja, ka savienojot tirgus mehānismu un valstij palīdzot novērt tirgus nepilnības, ekonomika var attīstīties sekmīgāk. Apkopjot datus par Lietuvas ekonomiku, var secināt, ka šī valsts attīstās progresīvāk, kā Latvija. Lietuvā ir daudz ražošanas uzņēmumu. Notiek laba sadarbība ar ārzemju investoriem. Labs preču eksports un plašs iekšējais tirgus. Līdz ar to šīs valsts iekšējā kopprodukta līmenis ir augstāks nekā Latvijā. Iestājoties Eiropas Savienībā gan Latvija, gan Lietuva bija līdzvērtīgā pozīcijā ekonomikā. Sakarā ar to, ka Lietuvas likumdošana ir izdevīgāka, līdz ar to šajā valstī attītās dažādi ražošanas procesi. Skatoties pēc tā kā šajā valstī attītās iekšējais tirgus var secināt, ka Lietuva labāk māk apgūt Eiropas Savienības fondu piedāvātos līdzekļus jaunajām dalībvalstīm, lai sekmētu ražošanu. Domāju, ka Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no savām kaimiņvalstīm un attīstot ražošanu (nevis pretēji – likvidējot) samazināt bezdarba līmeni un inflāciju, kā rezultātā – sekmēt valsts attīstību.

Scroll to Top