Lizings – noformēšana un uzskaite

SATURS

IEVADS 3

1. ANALITISKĀ DAĻA 4

1.1.Līzinga aktualitātes 4

1.2.Līzinga definīcijas 6

1.3.Līzings un noma – būtiskākās atšķirības 7

1.4.Līziga klasifikācija 8

1.4.1.Līzinga klasifikācija pa veidiem 8

1.4.2.Līzinga klasifikācija pēc darbības iezīmēm 12

1.5. Līzinga darījuma tiesiskie aspekti 13

1.6. Procentu aprēķināšana 19

1.7. Līzinga uzskaites vispārējie nosacījumi 21

1.8. Līzinga uzskaite 24

1.8.1.Finansu līzinga uzskaite 24

1.8.2. Atgriezeniskā līzinga uzskaite 31

1.8.3.Finansu līzinga līguma pārtraukšanas atspoguļošana uzskaitē 32

1.8.4. Operatīvā līzinga uzskaite 33

2. PRAKTISKĀ DAĻA 41

2.1. Amortizācijas izmantošana līzinga maksājumiem 41

2.2. Finansu līzinga grāmatošanas piemērs 42

2.3. Auto līzinga piemērs 45

2.4. Līzinga procentu aprēķināšana 47

2.5. Nekūstamā īpašuma līzings 50

NOBEIGUMS 51

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS 52IEVADS

Mūsdienu apstākļos uzņēmējdarbības vidē ar katru gadu palielinās līzinga pakalpojumu izmantošanas skaits (skat. 1.1.att.). To pieaugušo popularitāti var izskaidrot ar līzinga priekšrocību virkni, kas pavērsās uzņēmējam, izvēloties šo finansu pakalpojuma ve

e
eidu. Kā būtiskākos no tiem var minēt iespēju iegādāties automašīnu vai ražošanas līdzekli, kuras pilnīgai apmaksai uzreiz nepietiek vai nav ieplānoti līdzekļi, ka lēmums par finansēšanu tiek pieņemts ļoti ātri, par daļu no pirmās iemaksas tiek uzskatīta pārdevējam iemaksāta drošības nauda vai lietota automašīna, ko no klienta atpērk pārdevējs, līzinga gadījumā PVN tiek maksāts proporcionāli īpašuma izpirkuma maksājumu daļai un arī citas.

Bet, kā visiem pakalpojumiem, līzingam pastāv arī trūkumi, kuri, galvenokārt, ir saistīti ar likumdošanas nepilnveidību. Starp tiem var mi
i
inēt PVN uzskaitīšanas un īpaši līzinga procentu aplikšanas, īpašuma tiesību pāriešanas procedūras neskaidrības, dažu operāciju atspoguļošanas uzskaitē sarežģītie nosacījumi utt.. Arī, starp problēmām var minēt to, ka nav vienošanas par procentu uzskaiti līzinga ņēmējam.

Izejot no augstāk aprakstītā, šī darba mērķis ir iz
z
zanalizēt un piedāvāt iespējamo risinājumu kopumu līzinga operāciju atspoguļošanā uzskaitē, ka arī izpētīt un norādīt risinājumu līzinga kopējā noformēšanas procedūrā.

Šī darba izstrādāšanas metode balstās uz literatūras analīzi, ka arī uz statistisko datu apkopojumu un praktisko aprēķinu analīzi. Par informatīvo un literatūras bāzi ir izvelētās attiecīgi LR likumi un normatīvie akti (spēkā uz 01.06.2000.,kā arī jaunākie grozījumi likumā “Par PVN” no 12.12.2000.) un I. Briedes grāmata “Banku finansu pakalpojumi” [1].

Šī pētījuma ierobežojumi iekļauj līzinga uzskaites atspoguļošanu tikai līzinga ņēmējam, kas ir aktuālāk no uzņēmēja viedokļa, darbā netiek sīki izklāsta līzinga ar nodokļiem aplikšanas tematika, ka arī visi pētījumi ir balstīti uz spēkā esošo likumdošanu uz 01.06.2000., izņemot grozījumus likumā “Par PVN” no 12.12.2000.1. ANALITISKĀ DAĻA

1.1.Līzinga aktualitātes

Apkopojot pašreizējos datus var secināt, ka līzinga apjomi krietni palielinājušies, sa
a
alīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā šā gada trijos ceturkšņos Latvijas banku un lielāko līzinga sabiedrību līzinga un faktoringa darījumu kopapjoms bija 181,065 miljoni latu, salīdzinot ar Latvijas banku un lielāko līzinga sabiedrību līzinga darījumu kopapjomu 1999. gada beigās, kurš bija 139,194 miljoni latu, 1998. gadā līzinga darījumu apjoms bija apmēram 109 miljoni latu, 1997. gadā – apmēram 70 miljoni latu, 1996. gadā -20 miljoni latu, 1995. gadā – 4 miljoni latu.[6]

1.1.attēls

Lielākie līzinga devēji pēc līzinga portfeļa apjoma šī gada deviņos mēnešos bija Hanza līzings – līzinga darījumi 52,407 miljoni latu apjomā, Parekss banka – līzinga darījumi 48,886 miljoni latu un

n
n Unilīzings – līzinga portfelis bija 25,716 miljoni latu.

Pēc līzinga objektu veidiem transporta un sakaru nozares uzņēmumiem sniegto līzinga pakalpojumu īpatsvars no kopējā portfeļa sasniedza 25,2%, rūpniecības uzņēmumiem – 21%, tirdzniecībai – 14,5%, finansu sektoram – 5,6%, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un medībām – 6,3%, būvniecībai – 2,6%, enerģētikas, gāzes un ūdens sektoram – 1,9%, zivsaimniecībai – 1,5%, viesnīcām un restorāniem – 0,8%, citām nozarēm, ieskaitot fiziskās personas – 20,5%. [13]

1.2.attēls

Pēdējā gada laikā vērojama tendence samazināties kravas transporta līdzekļu līzinga apjomiem, kas galvenokārt saistīts ar Krievijas krīzes ietekmi uz autopārvadātāju firmu darbību, savukārt arvien lielāku popularitāti iegūst nekūstamā īpašuma līzings. Latvijas Līzinga asociācijas (LLA) apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos joprojām vispieprasītākais bija vieglo automašīnu līzings – 36,737 miljoni latu jeb 24,6% no kopējā portfeļa (1999. gadā – 24%). Ražošanas iekārtu līzinga apjoms sasniedza 27,957 miljonus latu jeb 18,7% no kopējā apjoma. Kravas autotransporta un piekabju līzinga apjoms bija 25,012 miljoni latu jeb 16,7%, nekustamā īpašuma līzings apjoms sasniedza 22,101 miljonu latu jeb 14,8%.

Līzinga portfeļa termiņstruktūra liecina, ka visvairāk darījumu tiek slēgti uz termiņu no viena līdz trijiem gadiem – 34,6%. Uz termiņu no 3 līdz 5 gadiem noslēgti 29% līgumu, uz termiņu līdz vienam gadam – 19,5% līgumu, bet uz termiņu virs 5 gadiem noslēgti 16,9% līgumu.[13]

1.3.attēls

Vislētāk pašlaik izmaksa līzings vacijas markās, tad – ASV dollaros, bet visdārgākais ir līzings latos. Tas atkarīgs tikai no cenas, par kuru banka vai līzinga sabiedrība var nopirkt attiecīgo naudu. Vidēji likme tiek nosaukta ap 11 – 13 %, bet atkarībā no simpātijām pret aizguvēju likme var svārstīties no 16 % līdz pat skaitlim , kas krietni mazāks par 10 procentiem.

Var atšķirties pirmās iemaksas lielums, un, kas ļoti būtiski, atmaksas summas var būt vai nu fiksētas, vai ar piesaisti starpbanku naudas tirgus procentu likmēm, piemērām, banka “Parekss” lieto “Rigibor” indeksu latu līgumiem un “Libor” indeksu – līgumiem ar samaksu OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstu valūtās. “Unilīzings” ārvalstu valūtām piemēro savu – “Unibor” – likmi. Tas nozīmē, ka mainoties naudas cenai, banka reizi pusgadā var mainīt atmaksas noteikumus. To klients uzņēmās no laba prata, parakstot līzinga līgumu. Lielāka daļa līzinga kompāniju un banku tomēr piedāvā fiksētās likmes.

1.2.Līzinga definīcijas [15]

1. Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu.

2. Līzinga ņēmējs ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu, kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.).

3. Līzinga devējs ir līzinga firma.

4. Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram maš.īna, dzīvoklis, iekārtas u.t.t.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam.

5. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un tā sastāv no līzinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainīties atkarībā no klienta prasībām.

6. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksātā summa (citiem vārdiem sakot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam).

7. Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņēmējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i.. summa, kuru līzinga ņēmējs vēl ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).

8. Procenti tiek aprēķināti no līzinga objekta nenomaksātās summas par reālo aizdevuma periodu (vairumā gadījumu mēnesi).

9. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu.

10. Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga ņēmējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozīmē, ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksās 5% no sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas.1.3.Līzings un noma – būtiskākās atšķirības

Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Parastam nomas līgumam un mūsdienu līzinga līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:

1. Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kura izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;

2. Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzinga devēja) īpašumam;

3. Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtību iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumu;

4. Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.

Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:

Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot savā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nododot par maksu citas personas lietošanā);

Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums. Turklāt ar līzinga (nomas) ideju pie nomas devēja ierodas nākamais nomnieks. Rezultātā līzinga devējs (nomas devējs) par savu naudu pēc līzinga saņēmēja iegādājās mantu, kura turpmāk kļūst par līguma objektu (līzinga objektu, t.i., tiek nodota noma).

Tātad, līzings ir nevis vienkārši noma, bet gan nomas attiecības, kuras finansu līzinga līguma gadījumā ir ne tikvien nomas attiecības, bet arī līzinga saņēmēja (nomnieka) darbības finansēšanas attiecības uz līzinga devēja (nomas devēja) vai piesaistīto personu rēķina un kuras rodas starp finansu līzinga dalībniekiem, vēl pirms momenta, kad līzinga devējs iegādājies līzinga objektu. Šī finansu līzinga līguma attiecību īpatnība ļauj apgalvot, ka līzings ir kredīts jeb, kā teikts LR likumā “Par kredītiestādēm”, tā ir “kreditēšana, kas tiek īstenota atbilstīgi konvencijas par starptautisko finansu līzingu pamatprincipiem (1. panta 37.punkts)”.1.4.Līziga klasifikācija

1.4.1.Līzinga klasifikācija pa veidiem [1.,25.]lpp

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalāmi divos veidos – finansu un operatīvais līzings.

Finansu līzings (saukts arī par nomu ar izpirkumu, kapitāla nomu vai finansu nomu), tiek saukts arī vienkārši par līzingu un ir visizplatītākais līzinga veids Latvijā uz doto brīdi. Šajā gadījumā līzinga ņēmējs sedz visas izmaksas saistītas ar līzinga objekta ekspluatāciju, un, protams, patur visu peļņu ko gūst ekspluatējot šo lietu vai objektu. Nokārtojot visus maksājumus līzinga ņēmējs kļūst par līzinga objekta īpašnieku.

Operatīvais līzings (saukts arī par nomu) ir raksturīgs ar to, ka līzinga objekts līzinga periodam beidzoties nepāriet līzinga ņēmēja īpašumā, bet gan paliek līzinga devēja īpašumā, t.i. līzinga ņēmējs ņem objektu tikai lietošanā.

a) finansu līzings

Var tikt izmantots dažādu objektu iegūšanai. Ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionālākie. Termiņš, uz kādu objekts tiek nodots līzingā, parasti ir atbilstošs tā amortizācijas rādītājiem. Priekšroka tiek dota jaunām iekārtām (automobiļiem u.c.), morāli un fiziski novecojušas tehnikas iegādei līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt. Izvērtējot finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglāk iegūt ir uzņēmumiem ar attīstības tendencēm un progresējošiem izaugsmes rādītājiem. Uzņēmuma vadībai jābūt precīzai izpratnei par uzņēmuma finansiālo stāvokli, iespējām un reāliem nākotnes plāniem. Svarīgi, lai mēneša apgrozījums pārsniegtu līzingam nepieciešamo finansu apjomu. Uzticību būs grūti iegūt arī tikko dibinātam uzņēmumam bez darbības pieredzes – tādai var rasties vismaz pusgada garumā. Taču kopumā līzinga devēji neizvirza dzelžainus kritērijus un nepieprasa papildu garantijas, jo līzinga objekts līdz līguma termiņa beigām ir to īpašums. Tādējādi uzņēmumam nav šķēršļu, balstoties uz esošajiem aktīviem, izmantojot līzingu, vienlaikus pretendēt, piemēram, uz bankas kredītu.

Pēc savas ekonomiskās būtības attiecības, kas paredz izpirkuma tiesības, ir lietas pārdošana ar pēcapmaksu (vai uz kredīta). Taču, atšķirībā parastas pārdošanas, minētais līzinga līgums paredz:

• pirmkārt, pakāpenisku īpašuma tiesību nodošanu pircējam (nomniekam) – vispirms lietošanas un izrīkojuma tiesības, līguma beigās – valdījuma tiesības;

• otrkārt, nomas līgums ar izpirkuma tiesībām paredz nomas devēja (lietas īpašnieka) tiesības atņemt nomas (izpirkuma) objektu nomniekam (pircējam), ja viņš savlaicīgi vai nepilnīgi pilda savas maksājumu saistības pēc līguma;

• treškārt, atšķirībā no parastas pārdošanas lietas iznomāšanas fakts noformējams nevis ar pavadzīmi, bet gan ar pieņemšanas – nodošanas aktu;

• ceturtkārt, minētais līgums paredz darījuma dalībniekiem savus, speciālus nodokļu aplikšanas noteikumus un atspoguļošanu abu pušu uzskaitē. Turklāt uzskaitē katra no pusēm priekš sevis atrisina līzinga maksājumu kapitalizācijas problēmu.[2]

Maksas apmērs, kuru nomas devējs (lietas īpašnieks) saņem pēc finansu līzinga līguma (nomas ar izpirkšanas tiesībām), atkarīgs no līguma noteikumiem un parasti sastāv no divām daļām – (1) iznomājamās lietas vērtība un (2) procenti, kas aprēķināti kā nomas devēja iespējamās peļņas summa, ja nauda par minēto lietu tikusi saņemta uzreiz un laista apgrozībā. Peļņas (procentu) summas aprēķinam tiek izmantots aprēķins uz diskonta procenta likmes pamata. Par peļņas normas pamatu tiek ņemta vai nu vidējā nozares peļņa, vai arī ienākumi no naudas ieguldīšanas uz depozīta bankā. Šo procentu summa pēc finansu līzinga līguma tiek saukta par līzinga koeficientu.

Nomas ar izpirkuma tiesībām termiņš ir atkarīgs no nomnieka maksātspējas. Tas nevar būt mazāks par dažiem gadiem, bet, no otras puses, nedrīkst pārsniegt lietas izmantošanas ekonomisko termiņu, kura tiek iznomāt uz izpirkuma tiesībām. Starptautiskā prakse nosaka, ka finansu līzinga līguma termiņam jāsastāda ne mazāk kā 75% no līzinga objekta (iznomājamās lietas) reālā k.alpošanas laika un ka šis līgums nevar tikt uzsākts laika periodā, kad līdz līzinga objekta reālā kalpošanas laika beigām atlicis mazāk nekā 25%.

Finansu līzinga līguma paveids ar izpirkuma tiesībām pašlaik Latvijā ir valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas līgumi, kā arī valsts akciju un līdzdalības daļu uzņēmējsabiedrību kapitālos pārdošana. To īpatnība ir tāda, ka maksājuma summa pircējam (nomniekam) netiek iedalīta sastāvdaļās un pārdošanas objekts ir nevis atsevišķa lieta, bet vesels darbības spējīgs objekts ar bilanci. Turklāt maksājumi daļēji tiek izdarīti nevis naudā, bet gan ar privatizācijas sertifikātiem. Par pamatu privatizējamā objekta vērtības noteikšanai kalpo tā tirgus vērtības novērtējums, ņemot vērā bilances vērtību. Privatizācijas līguma termiņš nav salīdzināms ar privatizējamā objekta iespējamās izmantošanas termiņu, jo privatizējamais objekts ir uzņēmums, kurš strādā pēc nepārtraukta, neierobežota pastāvēšanas termiņa principa.

Kā citu finansu līzinga līguma paveidu varētu minēt preču mazumtirdzniecības pārdošanu uz kredīta. Pašlaik šāds tirdzniecības veids ir izplatīts Latvijā. Tam piemīt tāda īpatnība, ka lietas īpašuma tiesības šeit tiek nodotas, tāpat kā parastas pārdošanas gadījumā, – pilnībā lietas nodošanas momentā no pārdevēja pircējam pirms pilnīgas apmaksas, bet apmaksu pircējs izdara pa daļām lietas izmantošanas (jau faktiski ar valdījuma tiesībām) periodā. Pirkuma kopējā summa sastāv no divām daļām – (1) preces mazumtirdzniecības cena parasta pirkuma gadījumā un (2) procenti, kuri sedz pārdevējam zaudējumus no naudas vēlākas saņemšanas, pārdodot mazumtirdzniecībā uz kredīta. Šāda līguma termiņš ir ļoti neievērojams salīdzinājumā ar lietas kalpošanas laiku, kura nopirkta uz kredīta. Praksē tas pašlaik sastāda no 2-3 mēnešiem līdz pusgadam, ļoti reti – 1 vai 2 gadus. Turklāt nebūtu jājauc pārdošana uz kredīta ar to tirdzniecības variantu, kad kā aiz ņēmējs uzstājas trešā persona. Cilvēks atnācis uz veikalu, ieraudzījis vajadzīgu lietu un nolēmis to nopirkt, bet naudas viņam nav. Veikalam ir līgumattiecības ar finansu kompāniju, kura cilvēkam – pircējam uzstājas kā kreditors. Šeit juridiskais pircējs ir finansu kompānija, un veikalam ir parasta pārdošana bez pēcapmaksas. Kredīta – nomas attiecības cilvēkam rodas ar finansu kompāniju.

Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu fiksētiem aktīviem 70-85% apmērā. Tā atbrīvojas resursi tekošo rēķinu apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabāšanai un uzņēmuma attīstībai. Jāpiebilst, ka izmantot finansu līzingu nozīmē nodrošināties pret inflāciju, jo veicamie maksājumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanās tos neietekmē. Tas ir ļoti būtisks arguments par labu līzinga izmantošanai. Atsevišķs savdabīgs finansu līzinga paveids ir tā saucamais atgriezeniskais līzings. Šajā gadījumā līzinga objekta īpašnieks sākotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu papildinājumu. Tas ir arī izdevīgāk, nekā ieķīlāt objektu, jo šajā gadījumā notiek īpašumtiesību pāreja un tādējādi lielākas ir apgrozāmās summas. Finansu līzingu piedāvā visas Latvijas līzinga kompānijas.[3.,55.lpp]

b) operatīvais līzings

Šis jēdziens faktiski nozīmē ilgtermiņa nomu. To visbiežāk izmanto autotransporta un datoru lietošanas finansējumam. Jāatzīmē, ka operatīvā līzinga izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabāt vienmērīgu apgrozāmā kapitāla plūsmu uzņēmumā bez krasiem izdevumiem nepieciešamās tehnikas iegādei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga termiņa beigās to nomainot pret vēl modernāku. Ja nomātais objekts lietošanas laikā tomēr kļuvis tuvs un nav vēlēšanās no tā šķirties, pastāv iespēja izpirkt to par atlikušo vērtību. Ir iespējams arī atdot nomāto objektu pirms paredzētā termiņa, ja gribas tikt pie vēl jaunāka un modernāka. Latvijā tiek piedāvāts arī tāds operatīvā līzinga paveids kā pilnas apkalpošanas līz.ings, kas nozīmē, ka līzinga līguma darbības laikā līzinga devējs gādā par objekta, šajā gadījumā – transporta līdzekļa, iegādi, apdrošināšanu, organizē tehnisko apkalpošanu un nepieciešamos remontus. Lietotā objekta turpmākais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigām paliek līzinga devēja kompetencē. Iespējama tā tālāka izmantošana, iznomājot citiem klientiem, vai cits risinājums. Piemēram, atbilstoša līguma gadījumā starp līzinga kompāniju un autotirgotāju lietotā automašīna var nonākt atpakaļ autotirgotāja īpašumā, kas ar to tālāk rīkojas pēc saviem ieskatiem. Operatīvā līzinga līgumi tiek slēgti uz laika periodu, kas ir īsāks par objekta pilnās amortizācijas termiņu. Šāda politika dod iespēju līzinga devējam nodot to lietošanā vairākkārt.[3.,56lpp.]

Latvijas sabiedrība pagaidām vēl nav līdz galam izpratusi šāda veida finansu pakalpojuma sniegtās iespējas. Ar operatīvā līzinga palīdzību iespējams nodrošināt augstu materiālā komforta līmeni, pastāvīgi lietojot jaunas vai gandrīz jaunas preces, maksājot tikai nelielu daļu to patiesās vērtības. Kā jau ierasts, Rietumos šī iespēja izprasta jau sen, operatīvā līzinga līgumu skaits tur vairākkārt pārsniedz finansu līzinga izmantošanas gadījumos.

1.4.2.Līzinga klasifikācija pēc darbības iezīmēm [1]

1. Starptautiskais līzings.

Raksturojas to, ka viena no puses iznomātāja, piegādātāja vai nomnieka personā ir ārvalstu partneris. Starptautiskā līzinga grupā izdala tiešo starptautisko līzingu, kur puses ir no dažādām valstīm, un netiešo starptautisko līzingu, kur nomnieks un iznomātājs ir no vienas valsts, bet iznomātāja kapitāls daļēji vai pilnībā pieder ārvalstu firmām, vai arī iznomātājs ir ārvalstu meitas uzņēmums.

2. Privatizācijas līzings – finansu līzinga forma, atbilstoši kurai līzinga objekts ir privatizēts valsts īpašums.

3. Līzings ar speciālu pakalpojumu kompleksu. Šeit iznomātājs uzņemas papildus atbildību par remontu, aktīva apkalpošanu, nodokļu nomaksāšanu, apdrošināšanu. Šis ir dārgs līzinga veids, jo visi papildus pakalpojumi, ko sniedz līzinga devējs, tiek iekļauti nomas maksā. Piemēram, transporta līzings.

4. Lietotu aktīvu līzings.

To bieži piedāvā tirdzniecības firmas, nomas maksājumus rēķina no aktīva atlikušās vērtības un parasti tie ir uz periodu no 1-4 gadiem. Viena no lētākajām iespējām piesaistīt līdzekļus.

5. Atgriezeniskais līzings.

Līzinga darījuma veids, kurā iznomātājs nopērk aktīvu no kāda uzņēmuma un vienlaicīgi noslēdz līgumu iznomāt to šim pašam uzņēmumam. Atgriezeniskais līzings dod iespēju uzņēmumam – nomniekam paaugstināt likviditāti, pārdodot objektus, vienlaicīgi nepārtraucot to ekspluatāciju.

6. Ģenerālais līzings.

Līzinga forma, kas dod tiesības nomniekam papildināt nomāto objektu sarakstu bez jaunu līgumu noslēgšanas.

7. Kompensācijas līzings.

Norēķins par preču piegādi tiek veikts ar nomaksu ar preču piegādi (tas pats barters).

8. Līzings, kas saistīts ar nodokļu atvieglojumiem.

Mērķis – izmantot nodokļu atvieglojumus, gan nomas ņēmējam, gan nomas devējam..1.5. Līzinga darījuma tiesiskie aspekti

Līzings ir vienošanās, kuras rezultātā līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam apmaiņā pret maksājumu vai maksājumu sēriju tiesības izmantot kādu līdzekli uz noteiktu laika periodu.

Šī definīcija attiecas arī uz nomas līgumiem, kurus dēvē arī par nomas pirkuma līgumiem, kuri dod nomas ņēmējam izvēli iegūt īpašumtiesības uz līdzekli saskaņā ar noteikumiem, par kuriem puses vienojušās.

Operatīvais līzings: līzings, kurš pēc būtības nenodod līzinga ņēmējam visus līdzekļa īpašumtiesības un riskus un atlīdzības.

Finansu līzings: līzings, parasti neatsaucams, kas būtībā nodod visus īpašumtiesību riskus un atlīdzības līzinga ņēmējam. Īpašuma tiesības eventuāli var tikt vai arī netikt nodotas.[15]

Neatsaucamais līzings var tikt atsaukts tikai :

 ja gadījies kāds maz iespējams, nejaušs gadījums;

 ar līzinga devēja atļauju;

 ja puses noslēdz jaunu līzinga līgumu attiecībā uz to pašu vai līdzvērtīgu līdzekli;

 ja līzinga ņēmējs samaksā papildus summu , kas ir tik liela , ka līzingu uzsākot, līzinga turpināšanās ir pietiekami skaidra.

Zemes līzings klasificējams kā operatīvais līzings , ja nav gaidāms, ka līdz līzinga termiņa beigām īpašumtiesības pāries līzinga ņēmējam. Tas tādēļ, ka zemes lietderīgās izmantošanas laikam būtu jābūt neierobežotam. Jebkuras prēmijas, ko maksā par līzinga objektu, amortizējams līzinga termiņa laikā kā iepriekš apmaksāti nomas maksājumi.

Līzinga veids tiek klasificēts līzinga uzsākšanas brīdī. Tas, vai līzings ir operatīvais līzings vai finansu līzings, ir atkarīgs no darījuma būtības, nevis no kontrakta formas.

Finansu līzinga būtība: līzinga uzsākšana ir agrākais no diviem datumiem:

-līzinga līguma datums, vai

-pušu apņemšanās attiecībā uz līzinga galvenajiem nosacījumiem.[15]

Līzinga termiņš aizņem līdzekļa saimnieciskās izmantošanas laika lielāko daļu, pat ja īpašumtiesības netiek nodotas. Saimnieciskās izmantošanas laiks ir:

-vai nu periods, kura laikā paredzams, ka līdzekli varēs saimnieciski izmantot viens vai vairāki lietotāji,

-vai arī produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, kuras vienam vai vairākiem lietotājiem paredzams iegūt no līdzekļa.

Operatīvais līzings:

Operatīvie līzinga maksājumi ienākumu pārskatā jāatzīst par nomas izmaksām pēc lineārās metodes līzinga termiņa laikā.

Var izmantot citu sistemātisko metodi, ja tā atbilst lietotāja gūto labumu laika modelim, pat ja maksājumi netiek veikti pēc šī grafika.

Informācija, kas līzinga ņēmējam jāatspoguļo operatīvā līzinga gadījumā papildus tai, kas prasīta SGS Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrošana un atspoguļošana”[16]:

• kopējie minimālie līzinga maksājumi nākotnē saskaņā ar neatsaucamo operatīvo līzingu katram no sekojošiem periodiem:

-līdz vienam gadam;

-vēlāk par vienu gadu, bet ne vēlāk par pieciem gadiem;

-vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga ņēmējam);

• vispārējs līzinga ņēmēja būtisko līzinga līgumu raksturojums, tajā skaitā

-bāze nosacījumu nomas maksas maksājumu noteikšanai;

-atjaunošanas vai atpirkšanas izvēļu un eskalācijas pantu pastāvēšana un nosacījumi;

-ierobežojumi, kas izriet no līzinga līgumiem, kā piem., attiecībā uz dividendēm, papildus parādu un tālāko līzingu.

Pamatlīdzekli, ko tur operatīvajam līzingam, bilancē jāatspoguļo saskaņā ar tā būtību. Tā piemēram, līzingā izdota ēka jāuzrāda kā īpašuma, ēku un iekārtu vienība.

Nomas ienākumus parasti jāatzīst pēc lineārās metodes līzinga termiņa laikā. Var izmantot citu sistemātisku metodi, ja tā labāk atspoguļo līzinga pelnīšanas procesa laika modeli, pat ja maksājumi netiek saņemti pēc šāda grafika.

Līzingā izdoto pamatlīdzekļu nolietojumam ir jāatbilst līzinga devēja nolietojuma aprēķināšanas politikai attiecībā uz līdzīgiem pamatlīdzekļiem.

Sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās konkrēti, lai iegūtu operatīvā līzinga ieņēmumus, ir:

-atliktas un realizētas peļņas un zaudējuma pārskata līzinga perioda laikā proporcionāli nomas ienākumu atzīšanai;

-atzītas kā izdevumi tajā periodā, kurā tās ir radušās.

.

Informācija, ko līzinga devējs atklāj par operatīvo līzingu ir:

 katrai pamatlīdzekļu šķirai bruto uzskaites vērtība, uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi sakarā ar vērtības mazināšanos bilances datumā:

-nolietojuma maksājums par periodu;

-vērtības mazināšanās izraisītie zaudējumi realizēti peļņas un zaudējumu aprēķinā par periodu;

-ienākumi no iepriekšējo periodu vērtības mazināšanās izraisīto zaudējumu maiņas;

 nākotnes minimālie līzinga maksājumi saskaņā ar neatsaucamajiem operatīvajiem līzingiem kopumā un par katru no sekojošiem periodiem:

-līdz vienam gadam;

-vēlāk par vienu gadu, bet ne vēlāk kā par pieciem gadiem;

-vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga ņēmējam);

 kopējās nosacījuma nomas maksas, kas atspoguļotas ieņēmumos;

 vispārējs līzinga devēja nozīmīgāko līzinga līgumu raksturojums.

Līzinga (nomas) līguma priekšmets ir īpašuma sadale attiecībā uz līzinga (nomas) objektu darījuma dalībnieku starpā. Īpašuma tiesības sastāv no 3 daļām:

1. lietošanas tiesības;

2. izrīkojuma tiesības;

3. valdījuma tiesības.

Atkarībā no līzinga (nomas) veida šis trīs īpašuma tiesību sastāvdaļas tiek dažādi pārdalītas. Noslēdzot nomas līgumu bez izpirkuma tiesībām jeb operatīvā līzinga līgumu, nomnieks iegūst tikai tiesības izrīkoties ar līzinga objektu. Turklāt visi riski, kas saistīti ar iznomātās lietas, mantas izmantošanu, paliek nomas devējam.[4]

Noslēdzot nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām jeb finansu līzinga līgumu, kopš šī līguma spēkā stāšanās momenta nomnieks iegūst līzingā nodotās lietas, mantas izmantošanas un izrīkojuma tiesības.

Valdījuma tiesības, kas pilnībā nostiprina īpašuma tiesības, nomniekam parasti pāriet līguma beigās. Turpretī nomas bez tiesību valdījuma izpirkuma tiesībām gadījumā īpašuma tiesības nekad nepāriet nomniekam. Noslēdzot atgriezeniska līzinga līgumu, runa par īpašuma tiesībām izvirzās divreiz:

• pirmoreiz īpašuma tiesības uz līzinga objektu pāriet vienreiz un pilnā apjomā, kad nākamais līzinga devējs nopērk no nākamā nomnieka to lietu vai to mantu, kura turpmāk kļūs par līzinga objektu;

• otrreiz īpašuma tiesības uz līzinga objektu pāriet atgriezeniska kārtībā, bet nu jau pa stadijām.

Vispirms nomnieks, tāpat kā finansu līzinga gadījumā, iegūst līzinga objekta izmantošanas un izrīkojuma tiesības, kurš pirms tam bija pārdots līzinga devējam. Bet līguma beigas viņš pārņem valdījuma tiesības un tādējādi atjauno savas pilnīgās īpašuma tiesības uz līzinga objektu.

Galvenais, noslēdzot nomas (līzinga) līgumu, ir īpašuma tiesības. Nedrīkst noslēgt nomas vai līzinga līgumu, ja līzinga devējam (nomas devējam) nav apstiprinātas īpašuma tiesības uz līzinga objektu. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek noslēgts līzinga līgums par tādu objektu, kurš tiek speciāli nopirkts iznomāšanai.

Dažas tipiskas kļūdas, kādas sastopamas nomas attiecību noformēšanā:

1. Arēji līzinga (nomas) līgums izskatās kā pirkšanas – pārdošanas akts, un tāpēc līzinga devējs nedomādams noformē par nododamo līzinga objektu nomniekam pavadzīmi (preču pavadzīmi – rēķinu). Tas ir nepareizi, jo pavadzīme ir dokuments, kas apstiprina pilnīgu un vienreizēju īpašuma tiesību pārņemšanu. Citiem vārdiem sakot, izrakstīdams nomniekam pavadzīmi, nomas devējs uzreiz atsakās no īpašuma tiesībām uz minēto lietu, mantu, kaut ari nomas līgums to neparedz. Rezultātā nomas līgums pēc savas izpildes, realizācijas pārvēršas pārdošanas līgumā ar pēcapmaksu.

Pareizāk būtu līzinga līguma objekta nodošanu no nomas devēja nomniekam noformēt. ar aktu, kurā precīzi norādīts, kādas īpašuma tiesību sastāvdaļas tiek nodotas nomniekam. Turklāt pietiekami ir noformēt pa diviem aktiem katram nomas līgumam.[7]

Pamatojoties uz Starptautisko uzskaites standartu Nr. 17 “Nomas uzskaite”, līzinga devēji uzstāj, ka nomas (līzinga) līgums stājas spēkā, kad to parakstījušas abas puses.[15]

2. Privatizācijas līgums ir nomas līguma ar izpirkuma tiesībām paveids, taču tas diemžēl bieži nesatur nostādnes, kuras paskaidro, kā n.omnieks pārņem valdījuma tiesības līguma beigās. Parastā privatizācijas līgumā vienmēr ir nostādne, ka šī līguma beigās īpašuma tiesības pilnība pāriet nomniekam. Taču tajā netiek aprakstīta valdījuma tiesību nodošanas procedūra.

Lietošanas un izrīkojuma tiesību nodošana līgumā tiek atrunāta. Valdījuma tiesību nodošanas procedūra pēc privatizācijas līguma ir loti svarīga, jo saistīta ar ieraksta noformēšanu par īpašuma tiesību pāriešanu Zemes grāmatā, kas ir samērā dārga procedūra. Praksē, tāpat kā līgumā, īpašuma tiesību galīgas nostiprināšanas procedūra nav atrunāta, bieži tiek piemirsts noformēt ierakstus Zemes grāmatā, bet, ja tie nav vajadzīgi, – parakstīt aktu par to, ka puses izpildījušas visas saistības, kas noteiktas nomas līgumā ar izpirkuma tiesībām. Rezultātā nomas līgums paliek it kā līdz galam neizpildīts, jaunajam īpašniekam nav dokumentāla apstiprinājuma par īpašuma tiesību pilnīgu pārņemšanu uz privatizējamo objektu.

Analoģiska situācija dažkārt veidojas, arī privatizējot valsts akcijas un līdzdalības daļas uzņēmējsabiedrībās. Šeit aizmirst atrunāt Uzņēmumu reģistra ierakstu pārformēšanas procedūru un termiņu. Rezultātā var sanākt, ka nauda ir samaksāta, bet īpašuma tiesības uz akcijām vai līdzdalības daļām Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas. Pašlaik šādi gadījumi ir parasta parādība, pārdodot līdzdalības daļas un akcijas uzņēmējsabiedrību iekšiene.

3. Līzinga līguma objektu līzinga devējs speciāli iegādājas no ražotāja vai dīlera Latvijas iekšienē. Faktiski tas ir līzinga līgums ar līzinga objekta pārdevēja iesaistīšanu. Šajā gadījuma pārdevējam zināms gan nomas devējs, gan nomnieks. Tāpēc pārdevējs bieži pieļauj kļūdu – viņš noformē pavadzīmi par nākamā līzinga objekta pārdošanu nevis uz līzinga devēja vārda, kurš viņam maksā naudu, bet gan uz līzinga saņēmēja (nomnieka) vārda. Rezultātā līzinga devējs pēc nomas līguma nodod līzingā lietu, kura vel nav kļuvusi par viņa īpašumu. Tikai, saņēmis pavadzīmi uz sava vārda, līzinga devējs kļūst par lietas īpašnieku, kura ir līzinga objekts, un tikai pēc tam viņš var noformēt tās nodošanu nomniekam, lai līzinga (nomas) līgums stātos spēkā.

Turklāt par nepieciešamu finansu līzinga līguma elementu uzskatāms maksājumu grafiks. Šāda grafika forma ir vienota visiem. Tajā uzrādāma ne tikai kārtējā maksājuma summa un datums, bet obligāti ari tās sadale uz pamatsummu, līzinga koeficientu un uz aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu, kā ari izdalot citus izdarāmos maksājumus.

Tādejādi, līzinga līgumam svarīgi ir sekojoši momenti:

1. Līzinga devēja (nomas devēja) apstiprinātas īpašuma tiesības uz līzinga objektu. Ja līzinga devējam trūkst dokumentāla

apstiprinājuma īpašuma tiesībām uz līzinga objektu, tad līzinga līgums nav noslēdzams;

2. Par līzinga objektu var būt tikai ilgstošas izmantošanas lieta, kura izmantošanas gaitā netiek iznicināta un neizmaina savu ārējo izskatu;

3. Līzinga (nomas) objekts nedrīkst būt autortiesības un analoģiskas tiesības;

4. Līzinga (nomas) līguma obligāti atrunājams, kādas īpašuma tiesību sastāvdaļas un kādā veida nododamas nomniekam. Ja šādu nostādņu līgumā trūkst, tad līgumu nav iespējams klasificēt. To iespējams novērtēt kā parastu pirkšanas – pārdošanas līgumu vai kā kreditēšanas līgumu;

5. Līzinga (nomas) līgums bez tam pievienotajiem līzinga objekta pieņemšanas – nodošanas aktiem nevar tikt uzskatīts par spēkā stājušos. Tā ka līzinga līgums prasa precīzu fiksēšanu, kādas īpašuma tiesību sastāvdaļas tiek nodotas nomniekam;

6. Līzinga līgumam jāsatur tekošo nomas maksājumu kārtošanas konkrēts datums. Bet finansu līzinga līgumam nomas maksājumu izdarīšanas grafiks ar maksājuma summas sadali ir obligāts elements, bez kura minētais līgums nav uzskatāms par finansu līzinga līgumu;

7. Nomas devējam (līzinga devējam) un nomniekam (līzinga saņēmējam) viennozīmīgi un vienādi jāklasificē noslēgtais līgums ka konkrēts līzinga veids. Citādi, rodoties dažādu skaidrojumu iespējamībai, tas varētu tikt nepareizi atspoguļots. viņu uzskaitē, un tam varētu tikt nepareizi piemērotas nodokļu normas;

8. Atbilstīgi Latvijas Civilkodeksam jāatšķir nomas(līzinga) līgums no īres līguma. Pēdējais nav iespējams juridisko personu starpā, jo īres līgums paredz tikai lietas izmantošanu bez tiesībām izmantot tās nestos augļus (peļņu).[15]

Īres līgums iespējams tikai starp nomas devēju juridisko personu un nomnieku – fizisko personu.

Noma jeb līzings nav iespējami bez līguma noslēgšanas; visos (līzinga) gadījumos, izņemot īstermiņa nomu bez izpirkuma tiesībām – nomu mantas izīrēšanas veida, nepieciešams rakstiski noslēgts līgums, kaut gan Latvijas likumdošana pieļauj ari mutisku līgumunoslēgšanu.1.6. Procentu aprēķināšana

Procentu maksājumi tiek aprēķināti par pamatu ņemot 360 dienas un izmantojot reālo lietošanas laiku un līzinga objekta nenomaksāto summu.

PROCENTI MENESĪ = PROCENTU LĪKME/12 (1)

Tomēr šādi aprēķināti procenti nav pilnīgi objektīvi, jo, piemēram, 15% likme vai koeficents 0.0125 (0.15/12) neatspoguļo to, ka mēnesī finansējums ir izmantots 31 dienu, kamēr februārī tikai 28. Lai novērstu šādu nepilnību, ikmēneša koeficents (un no tā izrietošais procentu maksājums) tiek aprēķināts pēc sarežģītākas formulas

KOEF = PROCENTU LIKME * DIENU SKAITS ATTIECĪGAJĀ PERIODĀ / 360 (2)

un

PROCENTU MAKSĀJUMS = NENOMAKSĀTĀ SUMMA * KOEF. (3)

Tomēr arī ar to vēl nepietiek, jo vairumam līzinga darījumu tiek pieprasīta pirmā iemaksa, un arī to ir jāatspoguļo maksājumu grafikā. Pirmās iemaksas atspoguļošana maksājumu grafikā tomēr nekādas grūtības nesagādā, jo procentu aprēķināšanas principi nemainās.

Tā, piemēram, procenti par 1. periodu tika aprēķināti ņemot vērā reālo dienu skaitu starp pirmo iemaksu un šo datumu, un procenti tika aprēķināti šādi:

KOEF = 0.15 * DIENU SKAITS MENESĪ / 360 (4)

un

PROCENTI = ATLIKUMA VERTĪBA * KOEF (5)

Līdz ar to jebkurš klients, paņēmis savu maksājumu grafiku, var pārliecināties, vai procenti ir aprēķināti tā, kā to ir stāstījuši līzinga speciālisti vai reklāmas, un arī tiesīgs pieprasīt, lai tie tiktu pārstrādāti, ja izmantojot šos aprēķinus procentu maksājumiem būtu jābūt mazākiem.

Eksistē dažādi paņēmieni, kā var aprēķināt procentu maksājumu grafiku, šinī darbā apstāsimies uz trim metodēm [9.,26-27.lpp]:

Līzinga maksājumi ar atvieglojuma laiku vai ar maksāšanas atlikšanu

Piemērojot šo metodi, tiek ņemts vērā, ka līzinga devējs piešķir nomniekam kādu atvieglojumu, piemēram uz pusgadu (6 mēnešiem) , tas nozīmē, ka šajā periodā nomnieks nemaksā ne izpirkuma maksājumu, nedz procentu maksājumus. Bet tas nenozīmē ka līzinga kompānija zaudēs, tā vēlāk saņems par to atlīdzību.

Tehniski to aprēķina sekojoši:

Ikmēneša maksājumu reizina ar koeficientu :

K = ( 1+i )m , (6)

kur i – % par mēnesi,

m – mēnešu skaits atvieglojuma laikā.

Tad ikmēneša maksājums (C) sastādīs :

C = K * D, (7)

kur D – izpirkuma maksājums.

Līzings ar nesamaksātās vērtības palielinājumu

Piemērojot šī metodi, tiek ņemts vērā, ka objekta vērtība līzinga maksājumu periodā netiek pilnīgi atlīdzināta. Pēc vienošanas norāda nenomaksāto objekta vērtības daļu – atlikušo vērtību (%) no sākotnējās vērtības. Katram maksājumam ir atlaide – diskonts, kas aprēķināms šādi:

1

d = —————– , (8)

1+ ( ia / (1+i)n )

kur ia – atlikusī vērtība,

n – līguma laiks mēnešos.

Beidzoties līgumam, samaksā atlikušo vērtību .

Līzings ar vienādiem iemaksām un papildu aprēķiniem

Šinī gadījumā ikmēneša maksājums (C) tiek aprēķināts pēc formulas:

P * i

C = ————- , (9)

1 – (1 / (1+i)n

kur P – objekta nenomaksātā vērtība pēc pirmās iemaksas

n – līguma laiks mēnešos.

Iemaksas līzinga laikā ir vienādas, izņemot pēdējo maksājumu. Katra mēneša beigās nenomaksātā vērtība palielinās par 1 %. Pēdējā mēnesī nenomaksātās vērtības atlikumu apliek ar procentiem.

Salīdzinot šīs metodes, varam apgalvot, kā visizdevīgākā līzinga ņēmējam ir līzinga ar nesamaksātās vērtības palielinājumu metode.

Praktiskie piemē.ri un sīkākā analīze tiek sniegti kursa darba praktiskajā daļā.

1.7. Līzinga uzskaites vispārējie nosacījumi [2]

Līzinga ņēmēja finansu līzinga iegrāmatojums.

Finansu līzingu līzinga ņēmēja bilancē jāatspoguļo :

 gan kā pamatlīdzekli , gan kā saistības;

 jāiegrāmato par līzingā ņemtā īpašuma zemāko no

-patiesās vērtības līzinga uzsākšanas brīdī bez subsīdijām un nodokļu atvieglojumiem;

-minimālo līzinga diskontēto maksājumu pašreizējo vērtību apmērā.

Diskonta faktors, kas izmantots, aprēķinot minimālo līzinga maksājumu pašreizējo vērtību, ir līzinga netiešā procentu likme, ja to iespējams noteikt. Ja to nav iespējams noteikt, tiek izmantota līzinga ņēmēja pašreizējā aizņemšanās likme.

Līzinga netiešā procentu likme ir diskonta likme , kuras rezultātā kopējā minimālo līzinga maksājumu pašreizējā vērtība plus negarantētā atlikusī vērtība ir vienlīdzīga ar līzingā nodotā līdzekļa patieso vērtību līzinga uzsākšanas brīdi.

Līzinga ņēmēja pašreizējā aizņemšanās procentu likme ir procentu likme , kura līzinga ņēmējam rastos, ja tas aizņemtos līdzekļus , kuri nepieciešami šī pamatlīdzekļa iegādei uz līdzīgu termiņu un līdzīgām garantijām līzinga uzsākšanas brīdī.

Sākotnējās tiešās izmaksas, kā piemēram, līzinga līguma sagatavošanas un nodrošināšanas izmaksas, konkrētam finansu līzingam tiek iekļautas līzingā ņemtā līdzekļa izmaksā.

Finansu līzinga rezultātā katrā pārskata periodā veidojas nolietojuma izdevumi līdzeklim, kā arī finansu izdevumi. Līzingā ņemto un nomniekam piederošo līdzekļu nolietojuma politikai jābūt saskaņotai. Pamatlīdzeklis tiek pilnībā amortizēts īsākajā no

-līzinga termiņiem;

-lietderīgās izmantošanas laika (ja nav pietiekams drošības , ka līzinga ņēmējs līdz līzinga termiņa beigām iegūs īpašuma tiesības).

Lietderīgais izmantošanas laiks ir paredzamais atlikušais periods sākot no līzinga termiņa sākuma, kura laikā uzņēmums paredz patērēt līdzekļa saimnieciskos labumus. Līzinga termiņš nenosaka robežu šim laikam.

Nomas maksājumi tiek sadalīti starp finansu maksājumiem un nedzēstās saistības samazināšanu. Finansu maksājums tiek aprēķināts tā, lai rastos pastāvīga periodiska procentu likme par atlikušo nedzēsto saistību katrā pārskata periodā.

Pamatlīdzekļu nomāšana var notikt divējādi: ar izpirkšanas tiesībām un bez izpirkšanas tiesībām.

• Ja pamatlīdzekļi nomāti ar izpirkšanas tiesībām – pēc tā sauktā finansu līzinga, tie uzskaitāmi īpašā analītiskā konta pamatlīdzekļos:

-kreditējot kontā 5540 “Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem” īpašu analītisku iznomātāja kontu, piem. K 5541.

Iznomātā pamatlīdzekļa vērtību nomas līgumā norāda iznomātājs.

Uzskaite grāmatvedībā notiek pēc šādas kārtības:

1.Nomātā pamatlīdzekļa vērtību sadala vienādās daļās visā nomas līguma laikā un ik gadus nomaksā vienā gadā atmaksājamo daļu, debetējot iznomātāja kontu (piem., D5541) un kreditējot attiecīgo naudas līdzekļu kontu (piem., K2620).

2.Par šo pašu summu aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, debetējot kontu

D 7420 “Pamatlīdzekļu nolietojums” un kreditējot kontu K 1290 “Pamatlīdzekļu nolietojums”, abos kontos izveidojot īpašu iedaļu “Nomāto pamatlīdzekļu nolietojums”, piem. K 1291 un D 7421.

3.Nomas līgumam beidzoties, kontu D 1291 debetē par nomātā pamatlīdzekļa nolietojuma uzkrāto summu un kreditē uz attiecīgo pamatlīdzekļu kontu , K 1231, un pamatlīdzekļa daļā paliks tā nomātā pamatlīdzekļa vērtība , kas paredzēta izpirkšanai.

4. Ikgadējā nomas procentu maksa grāmatojama konta D 7550 “Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi” debetā, īpašā iedaļā “Pamatlīdzekļu nomas maksa”, kreditējot kontā K 5540 analītisko kontu norēķiniem ar iznomātāju.

Šādu pamatlīdzekļu izpirkšanu grāmato tāpat kā jebkuru citu lietotu pamatlīdzekļu pirkšanas operāciju.

• Ja pamatlīdzekļu objekts nomāts bez izpirkšanas tiesībām, tā sauktajā operatīvajā līzinga kārtībā, tad nomātais objekts jāuzskaita nevis bilancē, bet gan īpašā ārpusbilances kontā. Norēķini par nomu grāma.tojami līdzīgi kā par nomu ar izpirkšanas tiesībām. Tos arī apskatīsim zemāk.1.8. Līzinga uzskaite

1.8.1.Finansu līzinga uzskaite [17]

Šinī darbā aplūkosim līzinga uzskaiti nomniekam.

Līzings obligāti atspoguļojams līzinga saņēmēja uzskaitē un pilna apjomā. Šo nomas attiecību atspoguļošanas noteikumi līzinga saņēmēja uzskaitē atkarīgi no noslēgtā līzinga līguma veida, klasifikācijas, ka arī no tā, vai līzinga devējs ir Latvijas vai ārvalsts persona. Neatkarīgi no līzinga veida, līzinga saņēmēja uzskaitē minētās nomas attiecības atspoguļojamas:

• Tikai uz atbilstīgu un grāmatvedības kārtošanai spēku esošu attaisnojuma dokumentu pamatā;

• uzskaitē obligāti jāatspoguļo līzinga objekta saņemšanas moments no līzinga devēja un vienlaicīgā saistību rašanās līzinga devēja (nomas devēja) priekšā, ka arī tas, kādas tiesības attiecībā uz šo objektu iegūtas lietošanas, izrīkojuma vai vadājuma tiesības;

• tāpat uzskaitē nepieciešams atspoguļot momentu, kad līzinga saņēmējs iegūst īpašuma tiesības uz līzinga objektu, ja ticis noslēgts finansu vai atgriezeniskā līzinga līgums;

• līzinga saņēmēja uzskaitē pilnā apjomā jāatspoguļo līzinga objekta izmaksas un tās pareizi jāklasificē.

Bez šo nostādņu ievērošanas nomas attiecību (līzinga) uzskaite nebūs pareiza.

Pirmā operācija finansu līzinga līguma ietvaros līzinga saņēmējam ir līzinga objekta noformēšana uzskaitē pēc tā pārņemšanas no līzinga devēja. Atšķirībā no analoģiska notikuma operatīvā līzinga līguma ietvaros, lietošanai un izrīkošanai saņemtais finansu līzinga objekts obligāti atspoguļojams līzinga saņēmēja finansu uzskaitē. Turklāt šis līzinga objekts nomnieka uzskaitē atspoguļojams nevis ka kaut kāda saistība, bet gan ka uzskaites objekts ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu) sastāvā. Saņemtais finansu līzinga objekts tiek nodots nomniekam nomā ar izpirkuma tiesībām, un izpirkuma maksājumi tiek izdarīti pēc savstarpēji saskaņota grafika. Pasi izpirkuma maksājumi sastāv no vairākām daļām:

• pamatsumma jeb līzinga objekta vērtība;

• līzinga koeficients jeb procenti par finansu resursu lietošanu (līzinga devēja tīrais ienākums);

• līzinga devēja komisijas atlīdzība;

• pievienotas vērtības nodoklis;

• pārējie līzinga devēja izdevumi, kas saistīti ar minētā objekta iegādi un tā nodošanu līzingā, kurus papildus uz piestādītā rēķina pamata obligāti apmaksā līzinga devējs.[4.,34lpp.]

Turklāt rodas problēma, kā nosakāma šī objekta uzskaites (sākotnējā) vērtība. T.i., katram līzinga saņēmējam pašam jāizlemj, kādas izpirkuma maksājumu sastāvdaļas viņš iekļaus objekta sākotnēja vērtībā, bet kādas – aplūkos kā tekošos izdevumus. Pašlaik Latvijā nav precīza normatīvā dokumenta, kurš noteiktu, kādas summas iekļaujamas, bet kādas – nav iekļaujamas finansu līzinga objekta sākotnējā uzskaites vērtībā. Tāpēc iespējami divi varianti – divas metodikas finansu līzinga objekta uzskaites vērtības noteikšanai:

1. variants.(skat. 2.3.Praktisko uzdevumu) Sākotnējā uzskaites vērtība iekļaujamas pēc finansu līzinga līguma paredzēto izpirkuma maksājumu visas izmaksas un visas daļas;

2. variants. Sākotnējā vērtībā jāiekļauj tikai objekta vērtības pamatsumma, bet pārējās summas jāuzskaita kā nākamo periodu izdevumi vai vispār jāatspoguļo uzskaitē atbilstīgi maksājumu izdarīšanai.

Izņēmumu sastāda pievienotas vērtības nodokļa summa, kas, neatkarīgi no izvēlētā uzskaites varianta, vienmēr atspoguļojama uzskaitē kā rezerve un atbilstīgi maksājuma izdarīšanai tiek pārvesta norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis. Ja līzinga saņēmējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad tā summa iekļaujama sākotnējā vērtībā. .

Pašlaik prioritāte tiek piešķirta līzinga objekta sākotnējās vērtības noteikšanas otrajam variantam.

Līzinga devēja uzskaitē finansu līzinga objekts tiek atspoguļots nevis pēc finansu līzinga līguma parakstīšanas datuma, bet gan pēc objekta pieņemšanas – nodošanas akta noformēšanas datuma. Tā ka, kamēr nav noformēts šāds akts, līzinga objekts netiek uzskatīts par saņemtu lietošanā un izrīkojumā. Taču šāda akta trūkums neatceļ nomnieka saistības izdarīt m.aksājumus pēc finansu līzinga līguma atbilstīgi grafikam – uzskaitē tie atspoguļojami kā avansa maksājumi pēc līzinga līguma.

Līzinga devēja uzskaitē finansu līzinga objekta pārņemšana atspoguļojama ar virkni iegrāmatojumu [17] :

/. variants

D 122 vai 123 – K 556 = līzinga objekta vērtības pamatsumma;

D 239 – K 556 = pievienotas vērtības nodokļa summai tiek veidota rezerve;

D 122 vai 123 – K 556 = līzinga koeficienta kopējā summa, komisijas atlīdzība un pārējie maksājumi pēc finansu līzinga līguma atbilstīgi maksājumu grafikam.(2.3.prakt.uzd.)

2. variants

D 122 vai 123 – K 556 = līzinga objekta vērtības pamatsumma;

D 239 – K 556 = pievienotās vērtības nodokļa summai tiek veidota rezerve;

D 241 – K 556 = līzinga koeficienta kopējā summa, komisijas atlīdzība un pārējie maksājumi pēc finansu līzinga līguma atbilstīgi maksājumu grafikam.

Pamatlīdzekļu kontā (122 vai 123) var un vajag atvērt subkontu “Ar izpirkuma tiesībām nomātie pamatlīdzekļi” vai “Pamatlīdzekļi pēc finansu līzinga līguma”. Konts 556 saucas “Saistības pēc finansu līzinga līguma”. Konts 241 – “Nākamo periodu izmaksas: papildu maksājumi pēc finansu līzinga līguma”. Konts 239 – “Pievienotās vērtības nodokļa rezerve”. Otrajā uzskaites variantā varētu aprobežoties ar pirmajiem diviem iegrāmatojumiem, t.i., neatspoguļot uzskaitē priekšāstāvošos izdevumus papildu maksājumu sakarā. Taču šajā gadījumā obligāti uzņēmuma gada pārskata skaidrojumos jāsniedz šo priekšāstāvošo maksājumu atšifrējums, jo tie būtiski iespaido uzņēmuma finansiālo stāvokli.[17]

Pirmais līzinga objekta uzskaites un uzskaites vērtības noteikšanas variants pamatojas uz pieeju, ka pamatlīdzekļa sākotnēja vērtībā jāieskaita visas īpašnieka izmaksas tā iegādei un radīšanai līdz tā ieviešanai ekspluatācijā. Finansu līzinga gadījumā līzinga objekta pārņemšanas momentā tas netiek ieviests ekspluatācijā, bet to sāk izmantot. Ieviešana ekspluatācijā iespējama tikai pēc finansu līzinga līguma pabeigšanas. Turklāt Finansu ministrijas norādījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti paredz, ka aizdevuma procenti, kas paņemts pamatlīdzekļa iegādei, līdz tā ieviešanai ekspluatācijā nomaksātie, iekļaujami tā sākotnējā uzskaites vērtībā.

Tālāk šis finansu līzinga pirmās operācijas ietvaros nomniekam jāizraksta līzinga objektam pamatlīdzekļa uzskaites kartīte un jāizturas pret šo objektu, kā pret pašu pamatlīdzekli. Nepieciešamības gadījumā izdodams rīkojums par līzinga objekta izmantošanas uzsākšanu uzņēmumā. Rīkojumu par līzinga objekta ieviešanu ekspluatācijā var un vajag izdot finansu līzinga līguma beigās, kad šis objekts pilnībā un galīgi pāries nomnieka īpašumā.

Ja finansu līzingā nodots nekustamā īpašuma objekts, tad minētais līgums un objekta pieņemšanas – nodošanas akts obligāti jāreģistrē Zemes grāmatā. Ja finansu līzingā nodota automašīna, tad uz objekta pieņemšanas – nodošanas akta pamata Ceļu satiksmes direkcijā var noformēt automašīnas pagaidu tehnisko pasi, uzrādot īpašnieku un nomnieku.

Pirmās operācijas būtība finansu līzinga ietvaros ir līzinga objekta ienākuma noformēšana un tā vērtības noteikšana nomnieka uzskaitei.

Otrā operācija finansu līzinga ietvaros attiecas uz nomnieka tekošajām operācijām, kas saistītas ar minētā objekta uzturēšanu un ekspluatāciju. Tā ir izdevumu minētajam objektam regulāra atspoguļošana uzskaitē. Un šeit, atšķirībā no operatīvā līzinga līguma, izdevumi sākas ar minētā objekta amortizācijas aprēķinu un nolietojuma noteikšanu, kas aizvieto nomas maksājumu summu operatīvā līzinga līguma ietvaros.

Parastā gadījuma finansu līzinga līgumam tiek aprēķināts līzinga objekta nolietojums.

D 742 – K 129 = amortizācijas summa, kas aprēķināta no finansu līzinga objekta uzskaites vērtības.

Finansu līzinga objekta amortizācijas aprēķinam nomnieks izmanto to pašu amortizācijas metodi un tās pašas amortizācijas normas, ko analoģiskajiem objektiem, kuri jau ir viņa īpašums un tiek uzskaitīti k.ā pamatlīdzekļi. Ja nomniekam līdz šim laikam nav bijis uzskaitē analoģisks pamatlīdzeklis, tad viņam jāievieš izmaiņas pastāvošajā Nolikuma (rīkojumā) par pamatlīdzekļu uzskaiti un to amortizāciju (nolietojumu), vai ari jāizdod atsevišķs rīkojums par amortizācijas aprēķina kārtību līzinga objektam.

Netiek amortizēta tikai zemes gabala vērtība, kas saņemts lietošanā pēc finansu līzinga līguma, jo zeme attiecināma uz uzņēmuma neamortizējamiem aktīviem.

Tālāk, par minēto līzinga objektu nomnieka objekta izdevumos tiek norakstītas visas izmaksas, kas saistītas ar tā izmantošanu un uzturēšanu, tāpat kā operatīva līzinga līguma gadījumā. Šeit var izdalīt tādas līzinga saņēmēja izmaksas

• kā darbinieku darba alga, kuri izmanto un apkalpo līzinga objektu;

• sociālie maksājumi par minēto darba algu;

• izdevumi telpu īrei un ekspluatēšanai (apkure, elektroenerģija utt.), kurās tiek izmantots līzinga objekts; izlietojamie materiāli, kas saistīti ar līzinga objekta ekspluatāciju (degviela, smērvielas, elektroenerģija, ūdens utt.);

• līzinga objekta apdrošināšana kā pēc līzinga devēja, tā ari pēc nomnieka iniciatīvas;

• remontdarbi, kurus veic nomnieks līzinga objekta izmantošanas laikā (gan pašu spēkiem izdarītie, gan ari specializēto uzņēmumu (no malas) veiktie).[7.,34-36lpp.]

Visi šie nomnieka izmaksu un izdevumu veidi līzinga objektam atspoguļojami viņa uzskaitē kā parasti uzņēmuma izdevumi, tāpat ka ja līzinga objekts būtu nomnieka paša pamatlīdzeklis:

D 711 –K 211, 261, 262, 238, 531 = materiālās izmaksas līzinga objekta uzturēšanai un apkalpošanai;

D 721 – K 561 = darbinieku darba alga;

D 731 – K 572 = sociālais nodoklis darba algai;

D 755 – K 261, 262, 238, 531 = pārējie izdevumi (telpu noma, komunālie maksājumi, apdrošināšana utt.), kas saistīti ar līzinga objekta uzturēšanu un apkalpošanu;

D 717 – K 261, 262, 238, 531, 561, 572, 211 vai 433 = izdevumi līzinga objekta tekošajam remontam.

Par pamatojumu šo izdevumu uzskaitei kalpo parastie izdevumu dokumenti. Un tāpēc, ja šajos dokumentos ir pievienotās vērtības nodokļa summa, tad pēc nomaksas tā uzskaitāma kā priekšnodoklis. Pārskata perioda (gada) beigās visas šis izmaksas iekļaujamas nomnieka pārskata gada pamatdarbības tekošajos izdevumos. Uzskaitē tas atspoguļojams ar iegrāmatojumiem:

D 861 – K 711 = materiālo izmaksu norakstīšana, kas saistītas ar finansu līzinga objekta izmantošanu;

D 861 – K 717 = līzinga objekta remonta izmaksu norakstīšana;

D 861 – K 721 = darba algas norakstīšana;

D 861 – K 731 = sociālo maksājumu norakstīšana;

D 861 – K 742 = aprēķinātā nolietojuma norakstīšana;

D 861 – K 755 = pārējo tiešo izdevumu norakstīšana, kas saistīti ar finansu līzinga objekta izmantošanu.[7]

Otras operācijas būtība finansu līzinga līguma ietvaros ir nomnieka izmaksu noteikšana līzinga objekta uzturēšanai un izmantošanai, ieskaitot ari tā nolietojumu (amortizāciju).

Trešā operācija finansu līzinga līguma ietvaros ir norēķinu veikšana ar līzinga devēju par līzinga objektu. Šie norēķini līzinga saņēmēja (nomnieka) un līzinga devēja starpā tiek izdarīti ik mēnesi atbilstīgi savstarpēji saskaņotam Maksājumu grafikam. Nomnieka uzskaitē tie atspoguļojami kontā 556.

Nomnieka ikmēneša maksājums līzinga devējam uzskaitē finansu līzinga objekta uzskaites vērtības noteikšanas pirmajā varianta tiek atspoguļots ar diviem iegrāmatojumiem:

D 556 – K 262 = ikmēneša maksājuma kopējā summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

D 572.1 – K 239 = nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis.

Nomnieka ikmēneša maksājums līzinga devējam uzskaitē finansu līzinga objekta uzskaites vērtības noteikšanas otrajā varianta tiek atspoguļots ar trim iegrāmatojumiem:

D 556 – K 262 = ikmēneša maksājuma kopējā summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

D 572.1 – K 239 = nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis;

D 717 .- K 241 = līzinga koeficienta un pārējo papildu izmaksu summa pēc finansu līzinga līguma.

Ja finansu līzinga objekta uzskaites vērtības noteikšanas otrajā variantā papildu izmaksas (līzinga koeficients, komisijas atlīdzība utt.) netika atspoguļotas uzskaitē, tad, izdarot ikmēneša maksājumu, izpildāmi citi iegrāmatojumi:

D 556 – K 262 = objekta pamatvērtības summas nomaksātā daļa kopā ar pievienotās vērtības nodokli;

D 572.1 – K 239 = nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis;

D 717 – K 262 = līzinga koeficienta un pārējo papildu izmaksu nomaksāta daļa pēc finansu līzinga līguma.

Trešās operācijas būtība finansu līzinga līguma ietvaros ir saistību dzēšana līzinga devēja priekšā.

Savstarpēji saskaņota Maksājumu grafika esamība nozīmē, ka nomniekam jāizdara maksājumi stingri atrunātos termiņos un tikai noteiktā apmērā:

• Ja līzinga saņēmējs noteiktajā termiņā iemaksā mazāku summu, nekā noteikts grafikā, tad viņam rodas parāds, un viņam jānomaksā līzinga devējam soda sankcijas, kas noteiktas līgumā;

• Ja nomnieks noteiktajā termiņā iemaksā lielāku summu, nekā noteikts grafikā, tad viņam rodas pārmaksa un līzinga devējs būs spiests pārrēķināt līzinga koeficientu. Nomniekam, kurš līzinga koeficienta summu iekļāvis objekta uzskaites vērtībā, tas nozīmē, ka to vajadzēs pārrēķināt;

• Ja nomnieks noteiktajā termiņā neiemaksā maksājuma summu, kas atrunāta grafikā, tad viņam rodas parāds, par kuru tam jānomaksā sods vai ari tas var kalpot par pamatu finansu līzinga līguma pārtraukšanai.

Ceturtā operācija finansu līzinga līguma ietvaros ir līzinga objekta valdījuma tiesību pārņemšana. Parasti šī operācija uzskaitē netiek atspoguļota. Tā ir līzinga objekta otra pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšana.

Nomnieka uzskaitē iegrāmatojumi izdarāmi tikai divos gadījumos:

• Nomnieks finansu līzinga objekta uzskaitei atvēris speciālu konta 122 vai 123 subkontu. Šajā gadījumā minētais subkonts tiek slēgts:

D 122 vai 123 – K 122.9 vai 123.9 = līzinga objekta pārvedums pēc tā sākotnējās uzskaites vērtības uzņēmuma parasto pamatlīdzekļu sastāvā;

D 129.9 – K 129 = līzinga objekta uzkrātā nolietojuma pārvedums uzņēmuma parasto pamatlīdzekļu uzkrātā nolietojuma kontā;

• Maksājumi pēc finansu līzinga līguma tikuši izdarīti ārvalstu valūtā. Šajā gadījuma pēc līgumā noteikto maksājumu pabeigšanas līzinga saņēmējam nepieciešams slēgt kontu 239, nosakot peļņu vai zaudējumu no valūtas kursa izmaiņas pēc fiksētām saistībām. Šī konta slēgšanai izpildāms viens no diviem iegrāmatojumiem:

D 827 – K 239 = zaudējumu summa no kursu starpības izmaiņas nodokļa norēķinu summai

vai

D 239 – K 817 = peļņas summa no kursu starpības izmaiņas nodokļa norēķinu summai.

Ceturtās operācijas būtība finansu līzinga ietvaros ir pilnīgas īpašuma tiesību pārņemšanas uz līzinga objektu fiksēšana. Šis ceturtās operācijas noslēgumā finansu līzinga līgums uzskatāms par pabeigtu. Ar to nomnieka uzskaitē izbeidzas visi iegrāmatojumi, kas saistīti ar minētajām saistībām..1.8.2. Atgriezeniskā līzinga uzskaite

Atgriezeniska līzinga īpatnība līzinga saņēmējam (nomniekam) ir tā, ka līzinga objekts līguma noslēgšanas momenta ir nākamā līzinga saņēmēja īpašums. Un tālāk, kad nākamais līzinga devējs noformē īpašuma tiesību pārņemšanas procedūru uz atgriezeniska līzinga objektu, pušu starpā pastāv finansu līzinga attiecības. No šejienes ari izriet papildu operāciju nepieciešamība atgriezeniskā līzinga līguma noformēšanas sākumā.

Pirmā operācija atgriezeniskā līzinga līguma ietvaros līzinga saņēmējam – līzinga saņēmējs pārdod līzinga devējam nākamo līzinga objektu. Šādas pārdošanas brīdī nākamais atgriezeniskā līzinga objekts ir pārdevēja (nākamā līzinga saņēmēja) īpašums, un, tātad, tā uzskaitē tas tiek atspoguļots kā pamatlīdzeklis. No šejienes izriet, ka pirmā operācija atgriezeniskā līzinga gadījuma nākamajam līzinga saņēmējam (nomniekam) ir pamatlīdzekļa parasta pārdošana, bet nākamajam līzinga devējam – parasts pamatlīdzekļa pirkums. Turklāt darījums tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli un minēta objekta minimālā tirgus (pārdošanas) cena var būt tikai tā atlikusī vērtība, jo pretēja gadījuma pārdevējam rodas zaudējums.

Uzskaitē šī operācija atspoguļojama ar veselu virkni iegrāmatojumu:

D 129 – K 122 vai 123 = pārdodamā objekta uzkrātā nolietojuma norakstīšana;

D 231 – K 655.1, 819 vai 831 = objekta pārdošanas vērtība (cena) bez pievienotās vērtības nodokļa;

D 231 – K 572.1 = pievienotas vērtības nodokļa summa no objekta pārdošanas vērtības (cenas);

D 745, 829 vai 841 – K 122 vai 123 = pārdodama objekta atlikušās vērtības norakstīšana izdevumos;

D 871 – K 572.1 = pievienotas vērtības nodokļa summa no zaudējumu summas, kuri radušies, objektu pārdodot, ja pārdošanas vērtība (cena) ir mazāka par objekta atlikušo vērtību.

Par pamatojumu noradīto iegrāmatojumu izdarīšanai pārdevēja (nākamā līzinga saņēmēja) uzskaitē nevar kalpot noslēgtais atgriezeniska līzinga līgums, bet to īstenošanai pārdevējam obligāti jāizraksta nākamajam līzinga devējam par pārdodamo atgriezeniska līzinga objektu preces pavadzīme – rēķins. Tikai pavadzīme ir dokuments, kas apliecina īpašuma tiesību nodošanu uz pārdodamo objektu. Un līzinga devējs nedrīkst nodot lietu vai objektu operatīvajā, finansu vai atgriezeniskajā līzinga līdz tam laikam, kamēr viņš nav iegādājies šo lietu vai objektu sava īpašuma.

Tādejādi, kamēr nav notikusi pirmā operācija un līzinga objekts nav kļuvis par līzinga devēja īpašumu, atgriezeniskā līzinga līgums nevar pāriet savā otrajā fāzē – pašā līzingā. Tālāk, pēc pirmās operācijas pabeigšanas atgriezeniskā līzinga ietvaros, pakāpeniski veicamas visas operācijas finansu līzinga līguma ietvaros, kas aprakstītas iepriekšējā nodaļā. Pēc visu operāciju pabeigšanas atgriezeniskā līzinga līgums uzskatams par pabeigtu, un līzinga objekts atkal pāriet līzinga saņēmēja pilnā īpašumā, kā tas bijis pirms atgriezeniskā līzinga līguma noslēgšanas.1.8.3. Finansu līzinga līguma pārtraukšanas atspoguļošana uzskaitē

Finansu līzinga līguma pārtraukšana ir nestandarta gadījums, kurš rodas, ja nomniekam ir nopietnas finansiālas problēmas. Šajā gadījumā parasti līzinga objekts tiek nodots, turklāt tieši, jaunajam nomniekam. Pirmajam nomniekam minētā notikuma būtība ir nedaudz savādāka, nekā tas bieži izskatās pēc dokumentiem.

Pirmajam nomniekam tā ir finansu līzinga līguma pirmstermiņa pārtraukšana, kā rezultātā :

• līzinga objekts atgriežas atpakaļ līzinga devēja pilnā īpašumā;

• nomnieks zaudē visu nomaksāto izpirkuma summu par līzinga objektu (loti reti to kompensē jaunais nomnieks);

• nomniekam nepieciešams veikt maksājumu salīdzināšanu un galīgo norēķinu par tiem ar līzinga devēju;

• nomniekam nepieciešams slēgt savā uzskaitē tos kontus, kuri bija saistīti ar finansu līzinga līgumu.

Jaunajam nomniekam tā ir parasta finansu līzinga līguma noslēgšana, kuram:

• jāatver uzskaitē speciāli konti;

• jāatrisina jautājums par kompensāciju (ja ir vēlēšanās vai nepieciešamība) ar veco nomnieku;

• jāsaņem līzinga objekts un jāķeras pie tā izmantošanas.

Nepieciešams, lai līzinga objekta pieņemšanas – nodošanas akts būtu trīspusējs:

līzinga devējs,

vecais nomnieks,

jaunais nomnieks.

Tad katram no nomniekiem rastos pietiekams attaisnojuma dokuments minētā notikuma atspoguļošanai uzskaitē.

Vecā, pirmā nomnieka grāmatvedis uz šāda akta pamata obligāti sastāda grāmatvedības izziņu, kurā viņi atspoguļo kontu slēgšanas rezultātus iegrāmatojumu veida:

D 129 – K 121,122,123 = uzkrātās nolietojuma summas norakstīšana līzinga objektam;

D 556 – K 121, 122, 123 = līzinga objekta atlikušās vērtības norakstīšana;

D 556 – K 241 = agrāk fiksētās un vēl nedzēstās maksājumu summas (pēc līzinga līguma) norakstīšana;

D 556 – K 239 = uzskaitītās PVN rezerves norakstīšana, kura saistīta ar līzinga līgumu;

D 556 V K 556 = saskaņā ar līzinga līgumu izdarīto aprēķinu rezultātu salīdzināšana;

ja D 556 > K 556, tad tiek izdarīts konta slēgšanas iegrāmatojums:

D 841 – K 556 = ārkārtas izdevumi, kas saistīti ar finansu līzinga līguma pārtraukšanu;

ja D 556 < K 556, tad tiek izdarīts konta slēgšanas iegrāmatojums:

D 556 – K 831 = ārkārtas ienākums, kas saistīts ar finansu līzinga līguma pārtraukšanu.

Šāda ienākuma summa palielina nomnieka apliekamo ienākumu, un tā izskaidrojama ar to, ka līzinga objekta amortizācijas summa bijusi nepamatoti paaugstināta. Ārkārtas izdevumu summa nedrīkstētu palielināt nomnieka apliekamo ienākumu, jo tā ir saistīta un izskaidrojama ar līzinga objekta amortizācijas summas nepamatoto pazeminājumu iepriekšējos gados.

Visu šo iegrāmatojumu rezultātā obligāti slēdzami visi konti, kas saistīti ar finansu līzinga līguma uzskaiti, pirmajam nomniekam. Jaunais nomnieks visu izdara, kā parasta līzinga gadījumā (skat. augstāk).1.8.4. Operatīvā līzinga uzskaite

Operatīvā līzinga īpatnība līzinga saņēmējam (nomniekam) ir tā, ka viņš saņem līzinga objektu lietošanā ar ierobežotām tā izrīkojuma tiesībām, bet īpašuma tiesības un visi ar līzinga objektu saistītie riski paliek līzinga devējam. Tāpēc nomnieka uzskaitē operatīva līzinga līgums parasti tiek atspoguļots ārpus bilances.

Pirmā operācija operatīvā līzinga līguma ietvaros līzinga saņēmējam (nomniekam) ir līzinga objekta pārņemšana no līzinga devēja. Līzinga objekta pārņemšanas fakts no līzinga devēja līzinga saņēmējam jānoformē ar pieņemšanas – nodošanas aktu. Turklāt šajā aktā precīzi atrunājamas nododamas tiesības.

Tā ka līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašums un pamatlīdzeklis, tad nomnieka finansu uzskaitē tā pārņemšanas fakts neliek atspoguļots. Taču atzīme par šo notikumu obligāti izdarāma nomnieka analītiskajā uzskaitē. Vislabāk minētajām objektam atvērt parastu pamatlīdzekļa kartīti un uz tās izdarīt atzīmi – “Operatīvais līzings. Līgums Nr.____ no ____ līdz”.

Tālāk, ja operatīvā līzinga līgums pāriet no viena finansu pārskata gada otrā, tad par līzinga objektiem sastādāms atsevišķs nomāto pamatlīdzekļu inventarizācijas akts. Šajā aktā katram inventarizētajam objektam norādams nomas (līzinga) līguma numurs, datums un darbības laiks. Bet salīdzinot norēķinus pēc gada rezultātiem ar attiecīgo līzinga devēju, tiek fiksēta ne tikai finansu parāda summa, bet arī paša līzinga objekta esamības fakts, kas apstiprināts ar inventarizācijas aktu.

Turklāt, ja operatīva līzinga objekts tiek nodots konkrēta darbinieka vai uzņēmuma apakšvienības lietošanā, tad uz šī objekta kartītes par to tiek izdarīta atzīmē. Bet pats objekts tiek iekļauts mantas sarakstā, kura atrodas minētā darbinieka vai minētas apakšvienības vadītāja materiālajā atbildībā.

Pirmās operācijas būtība operatīvā līzinga līguma ietvaros ir līzinga objekta analītiskā uzskaite kas nodrošina tā saglabāšanu un kontroli pār tā izmantošanu.

Otrā operācija operatīva līzinga līguma ietvaros ir regulāra, parasti ikmēneša izdevumu noteikšana minētajām līzinga objektam. Paši izdevumi līzingu objektam nomniekam sastāv no divām daļām:

• nomas maksa kopā ar pievienotās vērtības nodokli;

• tekošie izdevumi, kas saistīti ar līzinga objekta ekspluatāciju un uzturēšanu, ieskaitot remonta izmaksas.

Ikmēneša (vai ikceturkšņa) nomas maksu par līzinga objektu vislabāk atspoguļot uzskaitē uz saņemtā rēķina pamata, nevis vienkārši uz līguma pamata. Tas sevišķi aktuāli kļuvis no 1998. gada 1. janvāra, jo, lai uzskaitītu un aprēķinātu priekšnodokli (PVN), tagad obligāti ka maksājuma pamatojumam jābūt nodokļu rēķinam. Attiecībā uz līzinga līgumu par nodokļa rēķinu kalpo rēķins – faktūra, ko izrakstījis nomas devējs nomas maksas summai plus pievienotas vērtības nodoklis. Un tāpēc uzskaitē nomas maksu vislabāk atspoguļot pēc šāda rēķina izrakstīšanas datuma.

Kopumā nomas maksa uzskaitē atspoguļojamā ar šādu iegrāmatojumu virkni (pirmais variants):

D 717 – K 531 vai 551 = nomas maksas summa par pārskata periodu (mēnesi vai ceturksni) uz saņemtā rēķina pamata bez pievienotās vērtības nodokļa;

D 239 – K 531 vai 554 = rezerves summa pievienotas vērtības nodoklim no nomas maksas summas;

D 531 vai 554 – K 262, 261 vai 238 = maksājuma summa pēc nomas maksas rēķina kopā ar pievienotās vērtības nodokli;

D 572.1 – K 239 = pievienotās vērtības nodokļa summa pēc nomaksas tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis.

Iespējams izmantot ari otro norēķinu uzskaites variantu par nomas maksu, kad tā tiek atspoguļota uzskaitē nevis pēc rēķina saņemšanas fakta (datuma), bet gan pēc tā apmaksas fakta (datuma). Šajā gadījumā nomas maksa tiek atspoguļota ar šādiem iegrāmatojumiem:

D 717 – K 262, 261 vai 238 – nomaksātā nomas maksas summa atbilstīgi saņemtajam rēķinam bez pievienotās vērtības nodokļa;

D 572.1 – K 262, 261 vai 238 – pievienotās vērtības nodokļa summa, kas nomaksāta kopā ar nomas maksu uz rēķina pamata un uzskaitāmā kā priekšnodoklis.

Ja nomnieks nav. pievienotās vērības nodokļa maksātājs, tad nomaksātais nodoklis netiek izdalīts un kopā ar nomas maksu iekļaujams nomnieka izmaksās.

Otra izdevumu daļa līzinga objektam ir tā ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumi. Šeit var izdalīt šādas līzinga saņēmēja izmaksas:

• darbinieku darba alga, kuri izmanto un apkalpo līzinga objektu;

• sociālie maksājumi par minēto darba algu;

• izdevumi par telpu īri un ekspluatāciju (apkure, elektroenerģija utt.), kurās tiek izmantotas līzinga objekts;

• izlietojamie materiāli, kas saistīti ar līzinga objekta ekspluatāciju (degviela, smērvielas, elektroenerģija, ūdens utt.);

• līzinga objekta apdrošināšana gan pēc līzinga devēja, gan arī pēc nomnieka iniciatīvas;

• nomnieka veicamie remontdarbi līzinga objekta izmantošanas laikā (gan pašu spēkiem izdarītie, gan arī speciālo uzņēmumu (no malas) veiktie).

Visi šie nomnieka izmaksu un izdevumu veidi līzinga objektam atspoguļojami viņa uzskaitē ka parastie uzņēmuma izdevumi, it kā līzinga objekts būtu paša nomnieka pamatlīdzeklis. Tas arī ir acīmredzams pluss atšķirībā no kredīta. Izņēmumu sastāda remontdarbu izmaksas. Šeit to atspoguļošanas variants uzskaitē ir atkarīgs no operatīva līzinga līguma noteikumiem.

Pamatlīdzekļa kapitālremonts, kurš atradās operatīvajā līzingā, ir praktiski izslēgts – tas ir īpašnieka (līzinga devēja) rūpes un izdevumi. Tekošais remonts ir abu pušu rūpes, un tas var tikt atrunāts līzinga līgumā pēc viena no variantiem:

1. variants. Ja rodas jebkura remonta nepieciešamība, līzinga objekts nekavējoties tiek atdots līzinga devējam un nomainīts ar analoģisko objektu. Šajā gadījumā līzinga objekta nomaiņas faktu vēlams noformēt ar pieņemšanas -nodošanas aktu un analītiskajā uzskaitē uz pamatlīdzekļa kartītes tiek izdarīta atzīme par objekta nomaiņu. Turklāt līzinga objekts var tikt nomainīts uz visu atlikušo operatīvā līzinga līguma termiņu vai tikai uz remonta laiku;

2. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciešamībai, līzinga objektu remontē līzinga devējs uz savu līdzekļu rēķina. bet nomniekam remonta perioda vienkārši netiek aprēķināta nomas maksa. Šajā gadījuma remonts uzsākams tikai pēc līzinga devēja informēšanas par to vai arī pēc tam, kad abas puses sastādījušas par to aktu, kurā tiek atspoguļota:

• remonta nepieciešamība,

• remontdarbu apjoms,

• remontdarbu sākuma datums,

• remontdarbu pabeigšanas aptuvens termiņš.

Pēc remonta pabeigšanas nomnieks informē par to līzinga devēju vai arī puses atkal sastāda aktu par remonta pabeigšanu, kurā fiksē:

• pašu remonta izpildes faktu,

• remonta sākuma datumu,

• remontdarbu pabeigšanas datumu,

• nomas maksas summu, par kuru līzinga devējs nepiestāda rēķinu.

Pašas remonta izmaksas nomnieks atspoguļo savā uzskaitē kā parastus izdevumus paša pamatlīdzekļu tekošajam remontam. Turklāt, ja remontu veikušas organizācijas no malas, tad uzskaitē izdarāmi iegrāmatojumi:

D 717 – K 262, 261 vai 238 = apmaksāto remontdarbu summa līzinga objektam bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 572.1 – K 262, 261 vai 238 = pievienotās vērtības nodokļa summa, kas apmaksāta atbilstīgi remontdarba rēķinam un uzskaitāma kā priekšnodoklis,

vai

D 717 – K 531 = remontdarbu vērtības summa līzinga objektam bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 239 – K 531 = pievienotas vērtības nodokļa rezerves summa atbilstīgi rēķinam par remontdarbiem;

D 531 – K 262, 261 vai 238 = apmaksāto remontdarbu summa līzinga objektam kopā ar pievienotās vērtības nodokli atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 572.1 – K 239 = pievienotas vērtības nodokļa summa pēc nomaksas tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis.

Ja remontdarbus līzinga saņēmējs bija veicis pašu spēkiem, tad uzskaitē tas tiek atspoguļots šādi:

D 717 – K 211 = remontam izmantoto materiālu un rezerves daļu vērtība, kas saņemti no noliktavas:

D 717 – K 238 = materiālu un rezerves daļu vērtība, kuri izmantoti remontam un speciāli tam i.egādāti (bez pievienotās vērtības nodokļa);

D 572.1 – K 238 = pievienotās vērtības nodokļa summa, kas nomaksāta, iegādājoties materiālus un rezerves daļas remontam, un uzskaitāma kā priekšnodoklis;

D 717 – K 561 = nomnieka remontdarbu veicējiem aprēķinātā darba samaksa;

D 717 – K 572 = aprēķināto sociālo maksājumu summa nomnieka remontdarbu veicēju darba samaksai.

Turklāt remontizmaksu uzskaitei jāatver konta 717 papildu subkonts, lai aprēķinātās vai nomaksātās nomas maksas summa nesaplūstu ar remonta izmaksām. Kaut ari minētajā gadījuma to darīt nav obligāti, jo remontizdevumi līzinga saņēmējam aizvieto nomas maksu:

3. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciešamībai, līzinga objektu remontē nomnieks uz paša līdzekļu rēķina. bet pašu remonta faktu fiksē abas puses un nomniekam par pilnu vai daļēju remonta vērtības summu tiek samazināta nomas maksa. Šajā gadījumā remontdarbu noformēšanas procedūrai obligāti jābūt tādai pašai, kā augstāk aprakstītā, bet pati remonta vērtība nomnieka uzskaitē netiek atspoguļota izdevumu kontos. Bet gan pārējo debitoru kontā, analoģiski iepriekšējam gadījumam.

Turklāt, ja remontu veikušas organizācijas no malas, tad uzskaitē tiek izdarīti iegrāmatojumi:

D 235 – K 262, 261 vai 238 = apmaksāto remontdarbu summa līzinga objektam bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 572.1 – K 262, 261 vai 238 = pievienotās vērtības nodokļa summa, kas apmaksāta atbilstīgi remontdarbu rēķinam un uzskaitāma kā priekšnodoklis,

vai

D 235 – K 531 = remontdarbu vērtības summa līzinga objektam bez pievienotas vērtības nodokļa atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 239 – K 531 = rezerves summa pievienotas vērtības nodoklim atbilstīgi remontdarbu rēķinam;

D 531 – K 262, 261 vai 238 = apmaksāto remontdarbu summa līzinga objektam kopā ar pievienotās vērtības nodokli atbilstīgi remontorganizācijas rēķinam;

D 572.1 – K 239 = pievienotās vērtības nodokļa summa pēc nomaksas tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu kā priekšnodoklis.

Ja remontdarbus līzinga saņēmējs bija veicis pašu spēkiem, tad uzskaitē tas tiek atspoguļots šādi:

D 235 – K 211 = remontam izmantoto materiālu un rezerves daļu vērtība, kuri saņemti no noliktavas;

D 235 – K 238 = remontam izmantoto un speciāli šim nolūkam iegādāto materiālu un rezerves daļu vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa);

D 572.1 – K 238 = pievienotās vērtības nodokļa summa, kas nomaksāta, iegādājoties materiālus un rezerves daļas remontam, un uzskaitāma kā priekšnodoklis;

D 235 – K 561 = nomnieka remontdarbu veicējiem aprēķinātā darba samaksa;

D 235 – K 572 = aprēķinātā sociālo maksājumu summa nomnieka remontdarbu veicējiem.

Turklāt, uzskaitot un apmaksājot remonta izdevumus, līzinga saņēmējs neizdala nomaksāto pievienotās vērtības nodokli, uzskaita to kā priekšnodokli. Tāpēc, izdarot remonta ieskaitu (pilnība vai daļēji), līzinga saņēmējam būs atsevišķi jānomaksā pievienotās vērtības nodoklis līzinga devējam, lai būtu iespēja uzskaitīt to ka priekšnodokli, jo uzskaitīta remonta summa nebūs iekļauts nodoklis. Ieskaitāmā nomas maksas summa nomniekam atspoguļojama šādi:

D 717 – K 531 = ieskaitāmā nomas maksas summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

D 239 – K 531 = rezerves summa pievienotās vērtības nodoklim no ieskaitāmās nomas maksas summas;

D 531 – K 235 = nomnieka remontizmaksu summa, kas ieskaitāma nomas maksas dzēšanā;

D 531 – K 262, 261 vai 238 = pievienotās vērtības nodokļa summa, kas nomaksājama ieskaitāmajai nomas maksai;

D 572.1 – K 239 = pievienotās vērtības nodokļa summa pēc apmaksas tiek pārvesta no rezerves norēķinos ar budžetu un uzskaitāma ka priekšnodoklis;

D 717 – K 235 = nesegto (neieskaitīto) remonta izdevumu vērtība tiek norakstīta tekošajos izdevumos.

4. variants. Rodoties jebkurai remonta nepieciešamībai, līzinga objektu nomnieks remontē uz savu līdzekļu rēķina, un viņš nesaņem no līzinga devēja nekādu kompensāciju. Šajā gadījumā visas remonta izmaksas līzinga saņēmējs atspoguļo uzskaitē tā, k.ā tas parādīts un aplūkots augstāk. Un pirms remonta sākuma, un remonta beigām neko nepaziņo līzinga devējam un neizdara nekādas koriģējošas operācijas (iegrāmatojumus);

5. variants. Visi iespējamie tekoša remonta veidi (pēc sarežģītības vai pēc vērtības) tiek sadalīti starp līzinga devēja un līzinga saņēmēja izmaksām. Piemēram, vienkāršs remonts jeb remonts vērtībā līdz 100 latiem tiek izdarīts uz nomnieka līdzekļu rēķina bez kompensācijas, bet samērā sarežģītu remontu jeb remontu vērtībā virs 100 latiem apmaksā līzinga devējs. Šajā gadījumā visas sīka remonta izmaksas līzinga saņēmējs atspoguļo uzskaitē kā paša tekošos izdevumus, bet izmaksas lielākam remontam atspoguļo uzskaitē kā pārējos debitorus. Tad piemērojamas tās pašas procedūras, kādas tiek veiktas, ieskaitot nomas maksu remonta vērtībā, tikai šeit nomas maksas ieskaita vietā līzinga devējs var samaksāt reālo naudu, un uzskaitē tiks izdarīts iegrāmatojums:

D 262, 261 – K 235 = līzinga devēja apmaksātā remonta vērtība ar pievienotās vērtības nodokli vai bez tā.

Ja remontu apmaksājis līzinga devējs bez pievienotas vērtības nodokļa summas, tad nomniekam ir tiesības izdalīt un uzskaitīt priekšnodokli, apmaksājot remonta izdevumus. Ja remontu apmaksājis līzinga devējs ar pievienotas vērtības nodokļa summu, tad nomniekam ir izvēle:

• atspoguļot no līzinga devēja saņemto nodokli kā ienākuma nodokli un nodokli, kas nomaksāts, apmaksājot remontu, kā priekšnodokli;

• neizdalīt kā priekšnodokli nodokļa summu, kas nomaksāta, apmaksājot remonta izdevumus, tad ari tiek atspoguļots no līzinga devēja saņemtais nodoklis.

Kopumā otras operācijas būtība operatīva līzinga līguma ietvaros ir pilnīga un precīza visu līzinga saņēmēja izdevumu uzskaite, kuri saistīti ar līzinga objekta izmantošanu un uzturēšanu.

Trešā operācija operatīvā līzinga līguma ietvaros ir noslēguma operācija un nozīmē līzinga objekta atpakaļ atdošanu līzinga devējam. Finansu uzskaitē tā netiek atspoguļota, tāpat ari kā pirmā operācija operatīvā līzinga līguma ietvaros.

Šeit galvenais ir līzinga objekta atpakaļ atdošanas akta vai pieņemšanas – nodošanas akta no nomnieka līzinga devējam sastādīšana operatīvā līzinga līguma beigās. Bez šāda dokumenta pusēm nav pierādījumu, ka līgums pilnībā pabeigts un saistības pēc tā vairs nav spēkā. Tāpēc šādā aktā obligāti jāatspoguļo sekojošais:

• līzinga objekta atdošanas fakts tā īpašniekam;

• atdodamā objekta stāvoklis;

• pušu norēķinu stāvoklis līzinga objekta atdošanas momentā.

Pēc šāda akta parakstīšanas nomnieka analītiskajā uzskaitē tiek izdarīta atzīme par to, ka līgums pabeigts un līzinga objekts atdots īpašniekam. Atzīmi par to vislabāk izdarīt uz paša operatīvā līzinga līguma un uz līzinga objekta kartītes -“Objekts atdots. Akts Nr. ____ (datums)”.

Trešās operācijas būtība operatīva līzinga līguma ietvaros ir paša operatīvā līzinga līguma pabeigšana un pušu saistību izpildes rezultātu apkopošana pēc minēta līguma. [7., 34-39.lpp.].2. PRAKTISKĀ DAĻA

2.1. Amortizācijas izmantošana līzinga maksājumiem

Gada līzinga maksājumi sastāv no gada amortizācijas + kredītresursu izmantošanas maksa + komisijas atlīdzība.

Kredītresursu izmantošanas maksu var noteikt kā:

K = ik*Fg.v. , (10)

kur K – kredītresursu izmantošanas maksa;

ik – procentu likme par kredītresursu izmantošanu;

Fg.v. – līzinga objekta gada vidējā vērtība.

Komisijas atlīdzību aprēķina katru gadu.[1]

Apskatīsim piemēru, kā izmanto šo nosacījumu.

Sākotnējie dati:

Objekta sākotnējā vērtība – 15000 Ls,

Līzings uz 5 gadiem, ar pilnu samaksu,

ik = 7% gadā,

Komisijas atlīdzība – 1,5%,

Amortizācijai lieto lineāro metodi.

2.1.tabula

Amortizācijas grafiks

Bilances vērt. uz gada sākumu Gada amortizācija Bilances vērt. uz gada beigām Gada vid. bilances vērtība

1. 15000 3000 12000 13500

2. 12000 3000 9000 10500

3. 9000 3000 6000 7500

4. 6000 3000 3000 4500

5. 3000 3000 0 1500

Izdevumu summa:

1. 3000 + 0,07 * 13500 + 0,015 * 13500 = 4147,5 Ls;

2. 3000 + 0,07 * 10500 + 0,015 * 10500 = 3892,5 Ls;

3. 3000 + 0,07 * 7500 + 0,015 * 7500 = 3637,5 Ls;

4. 3000 + 0,07 * 4500 + 0,015 * 4500 = 3382,5 Ls;

5. 3000 + 0,07 * 1500 + 0,015 * 1500 = 3127,5 Ls.

Kopā: 18187,5 Ls

Ja maksājumi vienādi :

18187,5 / 60 mēneši = 303,13 Ls / mēnesī

Salīdzinājums:

18187,5 – 15000 = 3187,5 Ls;

(18187,5 – 15000) * 100% / 15000 = 21,25 %,

vai 5,3% gadā.

Šis uzdevums un metode ļauj ātri un ekonomiski pamatoti noteikt līzinga maksājumus, to sadalījumu un kopējo summu. Šī metodes trūkums – tā ļauj noteikt maksājumus aptuveni, neņemot vērā nodokļu maksājumus, ka arī neprecizējot dienu skaitu maksāšanas periodā.2.2. Finansu līzinga grāmatošanas piemērs

Apskatīsim piemērā kā veicams finansu līzinga grāmatojums un aprēķins uzskaitē [17].

Sākotnējie dati:

SIA “X” 2000. gada 22. maijā ar līzinga sabiedrību noslēdza finansu līzinga līgumu. Saskaņā ar to līzinga sabiedrība norēķinās ar pamatlīdzekļa pārdēvēju, kurš pēc naudas saņemšanas no līzinga sabiedrības sāka pamatlīdzekļa komplektāciju. SIA “X” saņēma pamatlīdzekli un 1.jūlijā ieveda to ekspluatācijā.

Darījuma nosacījumi:

Pamatlīdzekļa cena bez PVN – 14 500 Ls

Pirmā iemaksa – 30%, jeb 4 350 Ls

Atlikusī vērtība – 10 150 Ls

Līzinga atlīdzība – 1,5%

Līzinga procenti – 11% gadā

Atmaksas termiņš – 2 gadi

Vispirms, aprēķināsim ikmēneša izpirkuma maksājumu. Pieņemsim, ka tās būs vienāds.

Izpirkuma maksājums = (14500-4350):24 = 422,92 Ls

Procentu maksājums aprēķināms, ņemot vērā formulas (4) un (5), attiecīgi:

30.06.2000. % maksājums = 10150 * 0,11*(8+30) / 360 = 117,83 Ls;

30.07.2000. % maksājums = (10150-422,92)*0,11*31 / 360=92,14Ls;

utt.

2.2.tabula

Maksājuma grafiks saskaņā ar līzinga līgumu

Līzinga maksājumu termiņš Nesamaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Līzinga atlīdzība PVN 18% Procentu maksājums Līguma maksājums

22.05.2000. 14500,00 4350,00 217,50 822,15 ——— 5389,65

30.06.2000. 10150,00 422,92 ——- 76,13 117,83 616,88

30.07.2000. 9727,08 422,92 ——- 76,13 92,14 591,19

30.08.2000. 9304,16 422,92 ——- 76,13 88,13 587,18

. . . ——- . . .

30.06.2002. 422,92 422,92 ——- 76,13 3,88 502,93

Kopā: 0,00 14500,00 217,50 2649,15 1218,14 18584,79

Grāmatojumi.

Sākumā ir jāiegrāmato veicamie maksājumi saskaņā ar līzinga līgumu:

D “Pamatlīdzekļu izveidošana” – 145000,00 Ls;

D “Līzinga atlīdzība” – 217,50 Ls;

D “Uzskaitītais PVN” – 2649,15 Ls;

D “Uzskaitītie procenti” – 1218,14 Ls;

K “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 18584,79 Ls.

Iepriekš minētais grāmatojums dod iespēju uzrādīt visas SIA “X” saistības, un tādejādi SIA finansu pārskati sniegs skaidru un patiesu priekšstatu par tās aktīviem un saistībām.

Veicot pirmo maksājumu 22.05.2000., SIA “X” iegrāmato daļējo saistību dzēšanu:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 5389,65 Ls;

K “Naudas līdzekļi” – 5389,65 Ls.

Vienlaikus iepriekš uzskaitītais, bet tagad samaksātais PVN tiek pārveidots par priekšnodokli:

D “Priekšnodoklis” – 822,15 Ls;

K “Uzskaitītais PVN” – 822,15 Ls.

Izdarot samaksu 30.06.2000., jāveic šādi grāmatojumi:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 616,88 Ls;

K “Naudas līdzekļi” – 616,88 Ls;

D “Priekšnodoklis” – 76,13 Ls;

K “Uzskaitītais PVN” – 76,13 Ls;

D “Pamatlīdzekļu izveidošana” – 117,83 Ls;

K “Uzskaitītie procenti” – 117,83 Ls.

Līzinga procenti, kas samaksāti līdz pamatlīdzekļa ieviešanai, tiek kapitalizēti, t.i. pievienoti pamatlīdzekļa vērtībai. Savukārt procentu maksājumi, kurus veic pēc pamatlīdzekļa ieviešanas ekspluatācijā, ir jāattiecina uz procentu izdevumiem. Attiecībā uz procentiem jāatceras: ja līzinga līgums ir noslēgts nevis ar LR reģistrēto kredītiestādi, bet ar līzinga firmu, tad, sastādot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, ir jāievēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” [12] 6. panta 8. daļas noteikumi.

Tātad ir jāaprēķina, vai līzinga sabiedrībai samaksātie procenti nepārsniedz pieļaujamo apmēru un vai šai sakarā nav jāpalielina apliekamais ienākums.

01.07.2000. pamatlīdzeklis ir ieviests ekspluatācijā:

D “Pamatlīdzeklis” – 14617,83 Ls (14500+117,83);

K “Pamatlīdzekļa izveidošana” – 14617,83 Ls.

Veicot maksājumu 30.07.2000. jāiegrāmato:

D “Norēķini ar līzinga sabiedrību” – 591,19 Ls;

K “Naudas līdzekļi” – 591,19 Ls;

D “Priekšnodoklis” – 76,13 Ls;

K “Uzskaitītais PVN” – 76,13 Ls;

D “Samaksātie procenti” – 92,14 Ls;

K “Uzskaitītie procenti” – 92,14 Ls.

Ja gadījumā līzinga līgums sastādīts nevis latos, bet kādā citā valūtā, tad līzinga līgumā uzrādītās summas jāiegrāmato pēc Latvijas Bankas noteiktajā kursa. Sastādot SIA “X” gada pārskatu, saistības, kuras jāsamaksā nākamajā taksācijas periodā (. piemēram – 2001. gadā ), ir jāattiecina un jāuzrāda bilancē kā īstermiņa saistības. Savukārt turpmāko gadu saistības ir jāuzrāda ilgtermiņa kreditoru iedaļā.

Attiecībā uz šo piemēru var secināt, ka uzņēmējam pirmkārt obligāti jāpieprasa maksājuma grafiks, ar kuru acīmredzami, ir vieglāk kontrolēt naudas plūsmu kopumā un it sevišķi procentu maksājumos. Otrkārt, jebkurā gadījumā klientam (uzņēmējam) ir tiesības pieprasīt pārrēķināt līzinga maksājumus atbilstoši šim bāzes principam. No piemēra arī izriet, ka mazliet izdevīgāk noslēgt līzinga līgumu ar banku (attiecībā uz procentu aplikšanu ar PVN 18%).

2.3. Auto līzinga piemērs [ 19 ]

SIA “X” tika nolemts iegādāt vieglo automašīnu finansu līzinga kārtībā. Tāpēc vispirms tika izvēlēts piemērots mašīnas modelis “Lauva auto” un atrasts līzinga devējs “Hansa līzings”[18]. No SIA “X” tika sagatavota dokumentu pakete, t.sk. gada bilance un iesniegta līzinga devējam “Hansa līzings”. Līzinga devējs, izskatot SIA “X” ienākumus, nolēma ļaut iegādāt auto uz finansu līzinga šādiem noteikumiem:

-auto cena (bez PVN) 9850,00 Ls

-paredzams ekspluatācijas termiņš 10 gadi

-procentu likme 13,5 % gadā,

-pirmā iemaksa 25 % no pārdošanas cenas,

-līguma komisijas maksa 2% no pārdošanas cenas

-līzinga līgums 48 mēneši

-pirmā maksājuma datums 10.06.2000.

2000.gada 4.maijā tika noslēgts automašīnas pirkuma līgums.

2000.gada 5.maijā tika noslēgts finansu līzinga līgums ar līzinga devēju “Hansa līzings” un veikta pirmā izpirkuma un komisijas maksa.

2000. gada 3. jūnijā tika saņemta SIA”X” automašīna nomas lietošanā ar izpirkumu.

2000.gada jūnija – decembra mēnešos tika regulāri pārskaitīts līzinga devējam no SIA “X” konta automašīnas izpirkuma maksa un procentu maksa.

2.3.tabula

Grāmatojumu saraksts

Datums Grāmatojums D/K Kopsumma

5.05.2000 D1221/K5561 9850,00

5.05.2000 D2391/K5561 1773,00

5.05.2000 D1221/K5561 1546,74

30.06.2000 D7421/K1291 82,71

30.06.2000 D5561/K2620 316,95

30.06.2000 D5721/K2391 36,94

30.07.2000 D7421/K1291 82,71

30.07.2000 D5721/K2391 36,94

30.07.2000 D5561/K2620 322,95

. . .

30.06.2004 D7421/K1291 82,71

30.06.2004. D5721/K2391 36,94

30.06.2004. D5561/K2620 244,98

30.06.2004 D1221/K1229 9850,00

30.06.2004 D1299/K1291 3940,00

Šī tabula ir aizpildīta, pamatojoties uz iepriekšējā uzdevuma formulām un principu, bet ievērojot analītiskajā daļā aprakstīto metodiku finansu grāmatvedības uzskaitē (pirmo variantu).

2.4.tabula

Maksājuma grafiks saskaņā ar līzinga līgumu

Līzinga maksājumu termiņš Nesamaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Līzinga atlīdzība PVN 18% Procentu maksājums Līguma maksājums

5.05.2000. 9850,00 2462,50 232,46 485,09 ——— 3180,05

30.06.2000. 7387,50 205,21 ——- 36,94 74,8 316,95

30.07.2000. 7182,29 205,21 ——- 36,94 80,8 322,95

30.08.2000. 6977,08 205,21 ——- 36,94 78,49 320,64

. . . ——- . . .

30.06.2004. 205,21 205,21 ——- 36,94 2,83 244,98

Kopā: 0,00 9850,00 217,50 1812,15 1314,28 13193,93

Šis piemērs atspoguļo vienu no finansu līzinga grāmatojuma variantiem, kurš izcēlās ar savu vienkāršību un relatīvi mazo grāmatojumu skaitu. No mana viedokļa, šis variants ir vispiemērotākais finansu līzinga uzskaitē. Bet pašlaik priekšroka tiek dota otrajām variantam, kas sīki aprakstīts analītiskajā daļā.

2.4. Līzinga procentu aprēķināšana [ 8 ]

Apskatīsim dažus piemērus kā var līzinga maksājumus. Šie piemēri ir aprēķināti, balstoties uz teorētiskām nostādnēm, kas sīkāk izklāsti šī darba analītiskajā daļā.

Šī darba piemēros izmantosim sekojošus izejas datus:

Objekta sākotnējā vērtība – 24000 Ls;

Līzinga procentu likme – 12% gadā;

Atmaksāšanas laiks – 12 mēneši;

Maksājumu sākums – 10.01.2000.

Pirmā iemaksa – 30%

a). līzinga maksājumi ar atvieglojuma laiku:

2.5.tabula

Līzinga maksājumu grafiks

Maksājuma termiņš Dienas Objekta nenomaksātā vērtība Izpirkuma maksājums Procentu maksājums Kopā

10.01.2000. 2.4000 7200 0,00 7 200,00

01.02.2000. 22 16800 1400 123,20 1 523,20

01.03.2000. 29 15400 1400 148,87 1 548,87

01.04.2000. 31 14000 1400 144,67 1 544,67

01.05.2000. 30 12600 1400 126,00 1 526,00

01.06.2000. 31 11200 1400 115,73 1 515,73

01.07.2000. 30 9800 1400 98,00 1 498,00

01.08.2000. 31 8400 1400 86,80 1 486,80

01.09.2000. 31 7000 1400 72,33 1 472,33

01.10.2000. 30 5600 1400 56,00 1 456,00

01.11.2000. 31 4200 1400 43,40 1 443,40

01.12.2000. 30 2800 1400 28,00 1 428,00

01.01.2001 31 1400 1400 14,47 1 414,47

357 0,00 Ls 24 000,00 Ls 1 057,47 Ls 25 057,47 Ls

Izmantojot šo metodi, ņem vērā kā līzinga kompānija var piešķirt, piemērām 4 mēnešu atvieglojumu – šajā laikā netiek maksāti 1400 Ls, bet vēlāk par katru mēnesi būs jāmaksā vairāk:

Izmantojot formulu (6) un (7), iegūstam:

K = ( 1+0,01 )4 = 1,0406;

C = 1,0406 * 1400 = 1456,84;

Par visu līzinga laiku: 1456,84 * 12 = 17482,08 Ls

b). līzings ar nesamaksātās vērtības palielinājumu:

Objekta vērtība maksājumu periodā netiek pilnīgi atlīdzināta. Pēc vienošanas norāda nesamaksātās iekārtas vērtības daļu – procentos. Pieņemsim ka šī daļa sastāda 4%.

Izmantojot formulas (7) un (8), iegūstam:

d = 1 / 1 + ( 0,04 / ( 1 + 0,01 )12 )= 0,966

C = 0,966 * 1400 = 1352,40 Ls

Visā līguma laikā: 12 * 1352,40 = 16228,8 Ls

Beidzoties līgumam, samaksā atlikušo vērtību: 24000 * 0,03 = 720 Ls

c). līzings ar vienādām iemaksām un papildu aprēķiniem

Šinī gadījumā ikmēneša maksājumi ir vienādi, izņemot pēdējo maksājumu. Katra mēneša nenomaksātā vērtība palielinās par 1%.

Aprēķiniem izmantosim formulas (7) un (9).

C = 16800 * 0,01 / 1 – (1 / (1+0,01)12 )= 168 / 0,11255 = 1492,67

Mēneša nenomaksātās vērtības palielināšana: 16800 * 1,01 = 16968 Ls

2.5.tabula

Līzings ar vienādām iemaksām un papildu aprēķiniem

Mēnesis Nenomaksātās vērtības palielinājums par 1% Nenomaksātās vērtības atlikums pēc iemaksas

1 16968 15475,33

2 15630,08 14137,41

3 14278,78 12786,11

4 12913,97 11421,3

5 11535,51 10042,84

6 10143,27 8650,6

7 8737,11 7244,44

8 7316,88 5824,21

9 5882,45 4389,78

10 4433,68 2941,01

11 2970,42 1477,75

Aprēķini redzami 2.5. tabulā, pēdējā iemaksu mēnesī nenomaksātās vērtības atlikumu apliek ar procentiem:

1477,75 * 1,01 = 1492,53

Kopā maksājumi :

1492,53 + 1492,67 * 11 = 17911,90 Ls

Salīdzinot rezultātus :

a). 17482,08 Ls;

b). 16948,80 Ls;

c). 17911,90 Ls,

redzams, ka no līzinga ņēmēja viedokļa , visizdevīgākais variants ir līzings ar nesamaksātās vērtības palielinājumu.

2.5. Nekūstamā īpašuma līzings [ 18 ]

Šis piemērs labi ilustrēs, kāds būs orientējošais līzinga maksājuma pamatsummas un procentu ikmēneša kopējais maksājums atkarībā no Jūsu izvēlētās pirmās iemaksas lieluma un atmaksas termiņa. Aprēķini veikti ar nosacījumu, ka objekta vērtība ir 15000 EUR un fiksētā procentu likme ir 13 % gadā.

2.7.tabula

Nekūstamā īpašuma līzinga maksājumu aprēķins

Gadi

1. iemaksa

20% 25% 30% 40%

1 1072 1005 937 804

2 570 535 499 428

3 404 379 354 303

4 322 302 282 241

5 273 256 239 205

6 240 226 211 181

7 218 205 191 164

8 202 189 176 151

9 189 177 165 141

10 179 168 156 134

Visi maksājumi noteikti EIRO.

Visas summas līzinga atmaksas grafikā tiek norādītas EIRO.

Šis piemērs atspoguļo lielākas sākuma iemaksas izdevīgumu, ka arī dod priekšstatu par maksājumu grafiku..NOBEIGUMS

Līzings dod uzņēmējam priekšrocības, svarīgākās no tām:

• Ikmēneša maksājumi ļauj lietot līzinga objektu, norēķinoties par to pakāpeniski.

• Nav nepieciešama papildus garantija. Līzinga objekts pats kalpo par ķīlu.

• Līzinga nosacījumi (pirmā iemaksa , termiņš u.tml.) var tikt piemēroti konkrētajām klienta iespējām un vēlmēm.

• Iespēja plānot izdevumus un ieņēmumus.

Līzings, ka finansējuma veids Latvijā ieņem ievērojamo pozīciju finansu pakalpojumu tirgū, un tas ir labākais apliecinājums, ka uzņēmēji to iecienījuši.

Šī darba mērķis ir sasniegts, ir iegūtas zināšanas par līzinga operāciju noformēšanu un atspoguļošanu uzskaitē.

Par vienu no šī pētījuma trūkumiem var nosaukt atbilstošo grāmatu trūkumu.BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Briede I. Banku finansu pakalpojumi – Rīga: Turība 2000. – 88lpp.

2. Dzintare Z. Banku grāmatvedība – Rīga: Turība 1999. – 146lpp.

3. Finanses un uzskaite // Kapitāls –1999. – Nr.6(18). – 54.- 62.lpp.

4. Grāmatvedības un ekonomisko aprēķinu prakse // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.9. – 104.lpp

5. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”/ Latvijas Vēstnesis – 2000. – 12. decembris

6. Latvijas ekonomikas biļetens – 2000. – Nr.9(13). – Rīga : LR Statistikas komiteja – 78lpp.

7. Līzinga uzskaite nomniekam // Latvijas Ekonomists – 2000. – Nr.10. – 30. – 39.lpp

8. Meziels J. Matemātika līzinga ņēmējam // Bilance – 2000. – Nr.2. – 26. – 27. lpp.

9. Par kredītiestādēm: LR likums// Latvijas Vēstnesis – 1993. – 3.aprīlis

10. Par pievienotās vērtības nodokli: LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 4.februāris

11. Par PVN piemērošanu līzinga darījumiem: LR Finansu ministrijas vēstule 16.07.98. Nr.5 – 2/1766 – Dienas Bizness – 1998. – 4.augusts

12. Par Unidroit konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu:LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1997. – 19. jūnijs

13. Par uzņēmumu ienākuma nodokli : LR likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 4.februāris

14. Pelše R. Līzinga apjomi turpina pieaugt // Dienas Bizness – 2000. – 30. oktobris

15. Starptautiskais grāmatvedības standarts Nr.17 “Nomas ar izpirkumu (līzinga) uzskaite” – Latvijas Vēstnesis – 1998. – 10. decembris

16. Starptautiskais grāmatvedības standarts Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrošana un atspoguļošana” – Latvijas Vēstnesis – 1998. – 10. decembris

17. Usoviča V. Līzinga darījumi un to iegrāmatošana // Bilance – 2000. – Nr.5. –10.-12.lpp.

18. www.bank.lv/ tables

19. www.hansabanka.lv

20. www.unibanka.lv/latv/pakalpojumi/

Leave a comment