Saturs:
IEVADS 3
KRIMINĀLLIETAS IEROSINĀŠANA 3
Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu 4
Personas neaizskaramība 4
Prokuratūras uzraudzība kriminālprocesā 5
TIESAS SPRIEŠANA 5
Tiesa un piekritība 5
Procesa dalībnieku noraidījums 6
Koleģialitātes princips 6
Lietas iztiesāšanas valoda 6
Lietas atklāta iztiesāšana 7
Aizstāvības nodrošināšana 7
Patiesības noskaidrošana 7
Nevainīguma prezumpcija 7
Pierādījumi 8
Liecinieki 8
Eksperta atzinums 9
Lietiskie pierādījumi 10
TIESAS SPRIEDUMS 11
Sprieduma sastādīšana 11
Tiesas sprieduma pasludināšana 13
Sprieduma stāšanās spēkā 14
IZMANTOTĀ LITERATŪRA 14Ievads
Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. Kriminālprocesuālo kārtību nosaka Latvijas kriminālprocesa likums. Šī kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās, tiesu prokuratūru un izziņas iestādēs.
Krimināllietas ierosināšana
Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu.
Apsūdzības celšana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.
Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz ja atklājas sekojoši apstākļi:
1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums;
2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
3) ja iestājies noilgums, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;
4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;
5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība;
6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām;
7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata;
8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī lietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, par genocīdu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret mieru un par kara noziedzīgiem nodarījumiem;
9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata;
10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta.
Ja šie apstākļi atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.
Ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, krimināllieta tiek izbeigta, izņemot lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.
Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja:
1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;
2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi;
3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.
Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nep…ilngadīgs.Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu
Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu un ir konstatēti iepriekš minētie trīs apstākļi, prokurors var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam.Personas neaizskaramība
Nevienu nedrīkst apcietināt citādi kā tikai uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.
Prokuroram nekavējoties jāatbrīvo katra persona, kam nelikumīgi atņemta brīvība vai kas tiek turēta apcietinājumā ilgāk par likumā vai tiesas spriedumā paredzēto laiku.
Kriminālprocesa likums nodrošina:
1) Dzīvokļa neaizskaramību
2) Personu personiskās dzīves un korespondences noslēpuma aizsardzībuProkuratūras uzraudzība kriminālprocesā
Uzraudzību pār Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu kriminālprocesā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori. Prokuroram visās kriminālprocesa stadijās savlaicīgi jālieto likumā paredzētie līdzekļi, lai novērstu jebkuru likuma pārkāpumu, vienalga, kas šo pārkāpumu būtu izdarījis.
Savas pilnvaras kriminālprocesā prokurors realizē neatkarīgi no jebkādām iestādēm un amatpersonām, pakļaudamies vienīgi likumam.
Prokurora lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar likumu, obligāti jāizpilda visiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un pilsoņiem.
Tiesas spriešana
Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu. Tiesu spriež, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīves vietas un citiem apstākļiem.
Latvijas Republikas Augstākā Tiesa uzrauga Latvijas Republikas tiesu jurisdikciju.Tiesa un piekritība
Tiesas sastāvā, kas izskata lietu, var būt vienīgi personas, kuras likumā noteiktā kārtībā ievēlētas šās tiesas sastāvā.
Katra lieta jāizskata vienā un tai pašā tiesas sastāvā. Ja kāds no tiesnešiem kaut kādu iemeslu dēļ nevar turpmāk piedalīties sēdē, viņu aizstāj cits tiesnesis, un lietas izskatīšana jāatsāk no jauna. Ja no tiesas sastāva izstājas priekšsēdētājs, lietas izskatīšana tiek atlikta.
Lietā, kuras izskatīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, var aicināt rezerves tiesas piesēdētāju. Rezerves tiesas piesēdētājs ir klāt tiesas sēdē no krimināllietas izskatīšanas sākuma un, izstājoties no tiesas sastāva tiesas piesēdētājam, viņu aizstāj.
Ja rezerves tiesas piesēdētājs, kas stājies cita piesēdētāja vietā, nepieprasa tiesas darbību atsākšanu, tad lietas iztiesāšana turpinās.
Rajona (pilsētas) tiesai ir piekritīgas visas krimināllietas, izņemot tās, kuras ir piekritīgas apgabaltiesai. Apgabaltiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa 59. – 66.1, 68.1 – 68.3 un 70. – 72.1 pantā, 73.panta otrajā daļā, 74., 82., 98., 99. un 105. pantā, 111.1 panta ceturtajā daļā, 121.panta ceturtajā daļā, 125.1 pantā, 141.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 143. un 143.1 pantā, 162.2 panta otrajā daļā, 162.3 panta otrajā daļā, 164., 168., 169., 169.2 un 170. pantā, 186.panta ceturtajā daļā, 186.1, 214.2, 216.1, 216.2, 216.3, 216.4 un 219.pantā, 222.2 panta otrajā un trešajā daļā.
Krimināllieta izskatāma tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziegums. Ja nozieguma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi konstatēt, lieta piekritīga tai tiesai, kuras rajonā šai lietā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana. Ilgstošu vai turpināmu noziegumu gadījumos lieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziegums pabeigts vai pārtraukts. Lai nodrošinātu lietas izskatīšanas ātrumu un pilnīgumu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt pēc nozieguma atklāšanas vietas vai pēc nozieguma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.
Tiesai piekritīgu krimināllietu var nodot citai tādai pašai tiesai tikai tai gadījumā, ja ar to var panākt lietas ātrāku un pilnīgāku izskatīšanu. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē. Jautājumus par lietu nodošanu citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgā apgabaltiesa.
Ikviena lieta, ko tiesa nosūta citai tiesai Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā, šai tiesai obligāti jāpieņem, un nekādi piekritības strīdi starp tiesām nav atļauti.Procesa dalībnieku noraidījums
Tiesnesis, tiesas piesēdētājs, prokurors, izziņas izdarītājs, tiesas sēdes sekretārs, eksperts, speciālists un tulks nevar piedalīties tiesvedībā krimināllietā un ir noraidāmi, ja viņi personīgi tieši vai netieši ieinteresēti šai lietā.
Koleģialitātes princips
Krimināllietas tiesās izskata koleģiāli. Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās līdzīgi, jautājumu izlemj tiesas sēdes priekšsēdētājs.
Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības.
Iztiesājot krimināllietas, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesneši un tiesas piesēdētāji izspriež krimināllietas, pamatojoties uz likumu, atbilstoši tiesiskai apziņai un apstākļos, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana.Lietas iztiesāšanas valoda
Tiesvedība krimināllietā notiek valsts valodā. Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde, kuru lietvedībā atrodas lieta, var pieļaut arī citu procesa valodu, ja tam piekrīt prokurors un procesa dalībnieki. Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda procesa valodu, tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde nodrošina tiesības iesniegt pieteikumus, liecināt, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kā arī uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda, un izmantot tulku šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Procesuālie dokumenti, kas izsniedzami apsūdzētajam, tiesājamam vai citiem procesa dalībniekiem, kuri nepārvalda procesa valodu, jātulko tajā valodā, kuru šīs personas pārvalda.Lietas atklāta iztiesāšana
Lietas visās tiesās iztiesā atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus vienmēr pasludina publiski.Aizstāvības nodrošināšana
Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību.
Tiesai, prokuroram un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā noteiktajiem līdzekļiem un veidiem, kā arī jānodrošina viņu personisko un mantisko tiesību aizsardzība.Patiesības noskaidrošana
Tiesai, tiesnesim, prokuroram un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā.
Lietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti šajā LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Izlemjot jebkādus jautājumus lietā, jānoskaidro un jāņem vērā apsūdzēto (tiesājamo) apsūdzošie un attaisnojošie, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.Nevainīguma prezumpcija
Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Pierādīšanas pienākums ir apsūdzētājam. Apsūdzētajam (tiesājamam) nav jāpierāda savs nevainīgums.
Notiesājoša sprieduma pamatā jābūt tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kas apstiprina tiesājamā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajam (tiesājamam). Tāpat vērtējamas šaubas, kas rodas, tulkojot un piemērojot krimināllikumus un kriminālprocesa likumus.Pierādījumi
Pierādījumi krimināllietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis un tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka sabiedriski bīstama nodarījuma esamību vai neesamību, šo nodarījumu izdarījušās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar liecinieku liecībām, cietušā liecībām, aizdomās turētā liecībām, apsūdzētā liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, izmeklēšanas un tiesu protokoliem un citiem dokumentiem. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā.
Izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa Kriminālprocesa likuma noteiktā kārtībā var viņu rīcībā esošās lietās aicināt jebkuru personu, lai to nopratinātu vai pieprasītu no tās eksperta atzinumu; var prasīt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un pilsoņiem, lai tie iesniegtu priekšmetus un dokumentus, no kuriem var iegūt lietai nepieciešamās ziņas; prasīt, lai uzņēmumi, iestādes un organizācijas izdarītu dokumentālās revīzijas. Šāds pieprasījums obligāti jāizpilda visiem pilsoņiem, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Pierādījumus uz savu ierosmi var iesniegt arī aizdomās turētais, apsūdzētais un viņa aizstāvis, apsūdzētājs, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji, kā arī jebkurš pilsonis, uzņēmums, iestāde un organizācija.
Tiesa, tiesnesis, prokurors un izziņas izdarītājs pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izskatītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, tiesnesi, prokuroru un izziņas izdarītāju.Liecinieki
Liecinieku var nopratināt vienīgi par lietā noskaidrojamiem apstākļiem, arī par apsūdzētā un cietušā personu. Liecinieks tai pašā lietā nevar būt par aizstāvi, apsūdzētāju, kā arī par cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvi.
Nevar aicināt un nopratināt kā liecinieku:
1) apsūdzētā aizstāvi lietā, kurā viņš izpilda aizstāvja pienākumus;
2) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un par tiem pareizi liecināt;
3) advokātu, arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pārstāvi – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi sakarā ar pārstāvja pienākumu izpildi.
Ja liecinieka liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad arī šīs personas jānopratina.
Nevar uzlūkot par pierādījumu liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms.
Par liecinieku aicinātai personai jāierodas un pēc izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas priekšlikuma jāizstāsta viss viņai lietā zināmais, patiesīgi liecinot un atbildot uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar šā Kriminālprocesa likuma noteikumiem. Liecinieks var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Lieciniekam ir tiesības: liecināt savā dzimtajā valodā; iepazīties ar nopratināšanas protokolu pirmstiesas izmeklēšanā, pieprasīt šā protokola papildināšanu un labošanu; iesniegt sūdzības par tās personas rīcību, kas izdara pratināšanu; saņemt izdevumu atlīdzību par visu laiku, kas patērēts sakarā ar ierašanos uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, kā arī saņemt atlīdzību par atraušanu no parastā darba.
Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Latvijas kriminālkodeksa 176. panta; par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Latvijas kriminālkodeksa 174.panta.
Par liecinieka atteikšanos dot izziņas izdarītājam vai prokuroram liecību tiek sastādīts protokols, ierosināta lieta, un pēc izmeklēšanas lieta tiek nosūtīta pēc piekritības. Ja liecinieks atsakās liecināt tiesā, tiesa uz šā pamata pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu, kuru nosūta prokuroram izmeklēšanai.
Par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieku sauc pie kriminālatbildības vispārējā kārtībā pēc tam, kad tiesas spriedums lietā, kurā viņš liecinājis, stājies likumīgā spēkā, vai arī pēc tam, kad šī lieta izbeigta.
Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa var likt šo liecinieku atvest piespiedu kārtā. Par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt lieciniekam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.
Cietušo var nopratināt par faktiem, kas lietā noskaidrojami, arī par savstarpējām attiecībām ar apsūdzēto. Cietušais var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem. Bez tam cietušajam ir tiesība dot paskaidrojumus par faktiem, kam lietā ir pierādījumu nozīme.
Par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma cietušais atbild pēc iepriekšminētajiem noteikumiem.
Apsūdzētais dod liecības pēc viņam uzrādītās apsūdzības būtības un par viņam zināmiem lietas apstākļiem.Eksperta atzinums
Eksperta atzinums lietā tiek dots gadījumos, kad lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē. Eksperta atzinums nevar pārsniegt viņa speciālo zināšanu robežas. Eksperta atzinums nav obligāts izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim un tiesai, tomēr viņu nepiekrišana eksperta atzinumam jāmotivē attiecīgā lēmumā vai spriedumā. Ja izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa nepiekrīt eksperta atzinumam tā neskaidrības vai nepilnības dēļ, var noteikt papildu ekspertīzi, ko uzdod tam pašam vai citam ekspertam. Ja eksperta atzinumam nepiekrīt tā nepamatotības dēļ, var noteikt atkārtotu ekspertīzi, ko uzdod citam ekspertam vai citiem ekspertiem.
Ekspertīze ir obligāta:
1) nāves cēloņu noteikšanai;
2) miesas bojājuma rakstura noteikšanai;
3) aizdomās turētā vai apsūdzētā psihiskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim vai tiesai rodas šaubas par viņu pieskaitāmību;
4) liecinieka vai cietušā psihiskā vai fiziskā stāvokļa noteikšanai tais gadījumos, kad rodas šaubas par viņu spējām pareizi uztvert apstākļus, kam nozīme lietā, un pareizi par tiem liecināt;
5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā vecuma noteikšanai, kad vecumam lietā ir nozīme, bet nav nepieciešamo dokumentu.Lietiskie pierādījumi
Lietiskie pierādījumi sīki jāapraksta apskates protokolā, pēc iespējas jānofotografē un jāpievieno lietai ar īpašu izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu un jāglabā tai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai tiesā, kuras rīcībā atrodas krimināllieta. Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus jau pirms lietas pabeigšanas var izsniegt to īpašniekiem, ja viņi to lūdz un ja šādu lūgumu iespējams apmierināt, nekaitējot tiesvedībai šai lietā.
Lietiskos pierādījumus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā uz vietas līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākam rīkojumam.
Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) nosūta lietu citai izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai (tiesnesim), lietiskie pierādījumi nododami kopā ar lietu. Par lietisko pierādījumu pārvietošanu, to iesaiņojuma atvēršanu vai citu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem sastāda protokolu.
Lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā vai kamēr notek termiņš lēmuma par lietas izbeigšanu pārsūdzībai. Ja strīds par tiesībām uz lietām izšķirams civilprocesa kārtībā, lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr attiecīgais civilspriedums stājas likumīgā spēkā.
Ja lietiskos pierādījumus, kas ātri bojājas, nevar izsniegt īpašniekam, tos nodod attiecīgām iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Vajadzības gadījumā tos atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību pēc valsts cenām, kādas pastāv atlīdzināšanas brīdī.Tiesas spriedums
Tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs. Tiklab notiesājošs, kā arī attaisnojošs spriedums tiesai jāmotivē. Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja tiesājamā vaina ir pierādīta tikai un vienīgi ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti un citu pierādījumu lietā nav.
Notiesājošs spriedums nedrīkst balstīties uz pieņēmumiem un taisāms tikai ar nosacījumu, ka iztiesāšanas gaitā tiesājamā vaina noziegumā ir pierādīta. Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim nodarījums zaudējis sabiedrisko bīstamību vai persona, kas to izdarījusi, vairs nav sabiedriski bīstama. Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likumu taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.
Attaisnojošu spriedumu taisa gadījumos, ja nav konstatēts nozieguma notikums, ja tiesājamā nodarījumā nav nozieguma sastāva, kā arī tad, ja tiesājamā piedalīšanās noziegumā nav pierādīta vai kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar šā Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un tām piemēroti Kriminālprocesa likumā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.
Ja, tiesai taisot attaisnojošu spriedumu tādēļ, ka nav pierādīta tiesājamā piedalīšanās noziegumā, šo noziegumu izdarījusī persona paliek nenoskaidrota, tiesa pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta lietu prokuroram vajadzīgo pasākumu veikšanai, lai konstatētu personu, kas saucama pie atbildības kā apsūdzētais.Sprieduma sastādīšana
Taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:
1) vai noticis tiesājamam inkriminētais nodarījums;
2) vai šai nodarījumā ir nozieguma sastāvs un tieši kurā krimināllikumā tas paredzēts;
3) vai tiesājamais ir vainīgs šai noziegumā;
4) vai tiesājamais sodāms par viņa izdarīto noziegumu;
5) vai ir Latvijas kriminālkodeksa 24. pantā paredzētie apstākļi, kas dod pamatu atzīt tiesājamo par sevišķi bīstamu recidīvistu;
6) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina tiesājamā atbildību;
7) tieši kāds sods jāpiespriež tiesājamam un vai tas viņam jāizcieš;
8) kāds brīvības atņemšanas iestādes veids, uzsākot soda izciešanu, jānosaka tiesājamam;
9) vai apmierināms sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva lūgums nodot notiesāto pāraudzināšanai un labošanai;
10) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāizvēlas drošības līdzeklis pret tiesājamo;
11) vai apmierināma civilprasība, kam par labu un kādā apmērā; vai atlīdzināmi cietušajam nodarītie zaudējumi, ja civilprasība nav bijusi pieteikta;
12) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā atņemtajiem priekšmetiem;
13) kam uzliekami tiesu izdevumi.
Ja tiesājamais apsūdzēts vairākos noziegumos, tiesa šos jautājumus izlemj par katru noziegumu atsevišķi. Ja noziegumā apsūdzēti vairāki tiesājamie, tiesa šos jautājumus izlemj par katru tiesājamo atsevišķi.
Izlēmusi iepriekš minētos jautājumus, tiesa stājas pie sprieduma sastādīšanas. Spriedumu sastāda valodā, kurā notikusi lietas iztiesāšana. Tas jāuzraksta vienam no tiesnešiem, kas piedalījies sprieduma taisīšanā. Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies tā taisīšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu. Sprieduma labojumi jāatrunā pirms tā parakstīšanas.
Spriedums sastāv no ievaddaļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
Sprieduma ievaddaļā jānorāda:
1) ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā;
2) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;
3) tiesas nosaukums, tiesas sastāvs, tiesas sēdes sekretārs, prokurors, aizstāvis, kā arī civilprasītājs, civilatbildētājs, cietušais un viņa pārstāvji;
4) tiesājamā uzvārds, vārds un tēva vārds, viņa dzimšanas gads, datums, mēnesis un vieta, dzīves vieta, nodarbošanās, izglītība, ģimenes stāvoklis un citas ziņas par tiesājamā personu, kurām ir nozīme lietā;
5) krimināllikuma pants, kas paredz noziegumu, kurā tiesājamais apsūdzēts.
Notiesājoša sprieduma motīvu daļā jānorāda: par pierādītu atzītās noziedzīgās darbības apraksts, minot tās vietu, laiku un izdarīšanas veidu, tiesājamā vainas raksturu, nozieguma motīvus un sekas; pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un motīvi, kas izskaidro, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus; atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi; ja daļu apsūdzības atzīst par nepamatotu, – tā pamats; ja apsūdzība tiesā grozīta, – grozīšanas motīvi.
Tiesai jāmotivē arī brīvības atņemšanas soda piespriešana, ja krimināllikuma sankcija paredz arī citus – ar brīvības atņemšanu nesaistītus – sodus; tiesājamā atzīšana par sevišķi bīstamu recidīvistu; nosacītās notiesāšanas piemērošana; tāda soda piespriešana, kas ir mazāks par minimālo krimināllikumā par šādu noziegumu paredzēto sodu, kā arī cita vieglāka soda izvēle; ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšana.
Attaisnojoša sprieduma motīvu daļā jānorāda apsūdzība, kurā tiesājamais attaisnots, tiesas noskaidrotie lietas apstākļi, kā arī tiesājamā attaisnošanas pamatojums, motivējot, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.
Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda:
1) tiesājamā uzvārds, vārds, tēva vārds;
2) ka tiesājamais atzīts par vainīgu noziegumā, un krimināllikums, pēc kura viņš atzīts par vainīgu;
3) tiesājamā atzīšana par sevišķi bīstamu recidīvi…stu, ja tam ir pamats;
4) tiesājamam piespriestā soda veids un soda mērs par katru noziegumu, kas atzīts par pierādītu, un galīgais sods, kas jāizcieš;
5) par iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšanu soda izciešanas laikā;
6) drošības līdzeklis, kas izraudzīts tiesājamam, kamēr tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā;
7) pārbaudes laiks un kam uzlikts pienākums pārraudzīt notiesāto nosacītās notiesāšanas gadījumā;
8) nosakot brīvības atņemšanas sodu, tiesa spriedumā norāda tās brīvības atņemšanas iestādes veidu, kurā uzsākama soda izciešana;
9) uz cik ilgu laiku sprieduma izpildīšana notiesātajam atlikta, viņam uzliktie pienākumi; darba kolektīvs vai persona, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.
Ja pret tiesājamo celtas vairākas apsūdzības un dažas no tām atzītas par nepierādītām, tad spriedumā precīzi jānorāda, kurā apsūdzībā tiesājamais attaisnots un kurā tas notiesāts.
Ja krimināllikumā paredzētajos gadījumos tiesājamais tiek atbrīvots no soda, tiesa to norāda sprieduma rezolutīvajā daļā.
Sods vienmēr jānosaka tā, lai, izpildot spriedumu, nerastos šaubas par tiesas piespriestā soda veidu un soda mēru.
Attaisnojoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda:
1) attaisnotā tiesājamā uzvārds, vārds un tēva vārds;
2) ka tiesājamais atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un tiesā attaisnots;
3) ka atcelts drošības līdzeklis, ja tas bijis izraudzīts;
4) ka atcelti civilprasības un mantas konfiskācijas nodrošināšanas līdzekļi, ja tie bijuši izraudzīti.Tiesas sprieduma pasludināšana
Pēc sprieduma parakstīšanas tiesa atgriežas tiesas sēžu zālē, un tiesas sēdes priekšsēdētājs vai tiesas piesēdētājs pasludina spriedumu.
Visi tiesas sēžu zālē klātesošie, ieskaitot tiesas sastāvu, spriedumu noklausās stāvot.
Ja spriedums uzrakstīts valodā, kuru tiesājamais neprot, tad pēc sprieduma pasludināšanas to, pārtulkotu tiesājamā dzimtajā valodā vai valodā, kuru viņš prot, nolasa tulks, kas piedalījies tiesas sēdē.
Ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas tā noraksts jāizsniedz notiesātajam vai attaisnotajam.
Ja spriedums uzrakstīts valodā, kuru notiesātais vai attaisnotais neprot, viņam jāizsniedz sprieduma rakstveida tulkojums viņa dzimtajā valodā vai valodā, kuru viņš prot.Sprieduma stāšanās spēkā
Spriedums stājas likumīgā spēkā pēc kasācijas vai apelācijas sūdzību un protesta iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja šādas sūdzības un protests nav iesniegti. Ja kasācijas vai apelācijas sūdzība vai kasācijas vai apelācijas protests ir iesniegts, spriedums stājas likumīgā spēkā pēc lietas izskatīšanas kasācijas vai apelācijas instances tiesā, ja šī tiesa spriedumu nav atcēlusi.
Ja lietā ir vairāki notiesātie un ja spriedums pārsūdzēts vai par to iesniegts protests attiecībā kaut vai uz vienu no tiem, spriedums nestājas likumīgā spēkā attiecībā uz visiem notiesātajiem, kamēr lietu izskata kasācijas vai apelācijas instances tiesa.
Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums un lēmums ir saistošs visiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, amatpersonām un pilsoņiem, un tas jāizpilda visā Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs saskaņā ar attiecīgiem starpvalstu nolīgumiem.
Izmantotā literatūra
• Kriminālprocesa kodekss sagatavots ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1998.gada 16.jūnijam.