Referāts par mēbelēm.
Pūķi, laka un zelts
Austrumu motīvi rietumu pasaules interjerus ietekmējuši jau vairākus gadsimtus, kad, atklājot pasauli, uz Eiropu tika atvests porcelāns, tējas piederumi, krāšņi zīdi, greznas vāzes un mēbeles. Mūsu mājās tas izpaužas kā vēlme atbrīvoties no gadu gaitā uzkrātām lietām un mazām, tumšām istabelēm, dodot iespēju garam un fiziskajam ķermenim brīvi elpot gaišās, plašās un minimāli apmēbelētās telpās. Garu inspirējošajiem minimālistiskajiem interjeriem līdzās joprojām populārs ir austrumu krāšņais virziens, ko atradīsiet bagāto rietumnieku mājokļos, un austrumu kičs — jaunu un radošu cilvēku aizraušanās.
Zelts, smags samts, melns parkets
Tradicionālo vērtību piekritējiem, kuriem patīk pamatīgas lietas, antīkas mēbeles
un smagi samta aizkari pie logiem, tuvs ir arī krāšņais austrumu stils. Tas neprasa
izmaiņas mājokļa plānojumā — pamatā ir piesātinātas krāsas, bagātīga apdare,
smalki aksesuāri un redzama greznība.
Rietumnieku tradicionālajai piesardzībai pret sarkano krāsu interjerā, kas
Ķīnā ir pazīstama kā laimes krāsa, šajā gadījumā nav pamata. Sienu apdarei tiek
izmantoti tumši koka paneļi vai ornamentālas tapetes, uz kuru fona lieliski iederas
sarkani tekstilizstrādājumi — aizkari, spilveni, zīdaina gultas veļa. Bagātīgu un
juteklisku noskaņu telpai dod melnā krāsa kombinācijā ar sarkano vai zeltu.
Melna parketa grīdas, spīdīgs lakojums un tumšs akmens.
Īpašu noskaņu Ķīnas inspirētam interjeram piešķir no zīda darināti
aksesuāri — spilveni, segas un sienu rotājumi ar izšūtiem vai uzgleznotiem
pūķiem, putniem, ziedu un augu motīviem. Tikpat piederīgs šādam interjeram ir
smalks porcelāns, zeltā zaigojošas eksotiskas vāzes un skulptūras. Patiess austrumu elegances elements ir no dabiska, tonēta vai spoži lakota tumša koka darināti skapji, krēsli, soli un lādes askētiskās taisnstūrveida formās.
Mazāk ir vairāk
Haosa vietā — mieru, materiālisma vietā — minimālismu. To kā pretlīdzekli modernās dzīves neprātīgajam tempam piedāvā dzenbudisma filozofija — patvērums modernajam rietumniekam. Teiciens «mazāk ir vairāk», ko citējuši daudzi mūsdienu arhitektūras un dizaina klasiķi, ir atslēgas elements vienkāršajam, funkcionālajam un minimālistiskajam austrumu filozofijas inspirētajam interjeram. Atšķirībā no krāšņā austrumu stila interjeriem, kurus iedvesmojusi Senā Ķīna, minimālistiskās un konceptuālās telpas ideja nāk no Japānas. Dizaina literatūrā to sauc par dzenstilu, un var teikt, ka, atsaucot atmiņā pagātnes mieru, dzenstila mājoklis ir kļuvis par modernā stila klasiku.
Japāņi uzskata, ka inspirācijai jānāk no telpas, kur proporcijas, laukums un gaisma rada dekorāciju, tāpēc austrumu minimālisma interjeram ir atvērts plānojums un tas ir dabiski izgaismots. Intimitāti nodrošina zonas, kuras atdala ar aizslietņiem, bīdāmām durvīm vai stikla bloku sienām. Dzenstila mājoklī nav vietas liekām mantām un ķiņķēziņiem. Ja jums pieder kaut kas izcili skaists, tad eksponējiet to, bet sadzīvei nepieciešamās lietas jāglabā iebūvētos skapjos. Lai attaisnotu savu eksistenci, minimālistiskā interjerā katrai lietai jādarbojas ar divkāršu spēku, tāpēc
liela nozīme ir multifunkcionālām mēbelēm, piemēram, galdiem, kas vienlaikus ir arī soli vai plaukti.
Austrumu minimālisma krāsa ir baltā — krējums, cepumi, smiltis, āda, ziloņkauls, lins. Tomēr populāra ir arī polihromija, kuru ir ietekmējis uzskats, ka pieciem dabas elementiem — ūdenim, zemei, ugunij, kokam un metālam — ir jāatspoguļojas interjerā. Tieša materiāla pielietojuma
vietā šis uzskats tiek simboliski īstenots ar krāsas palīdzību. Trešais ir kontrasta
princips melni hieroglifi uz balta papīra. Ar krāsu un atsevišķu elementu palīdzību
dabas komponenti tiek ienesti telpā. Uguns ir sveces, zeme — akmens oļi vai dabiska
koka grīda, ūdeni var simbolizēt zils spilvens, meћu — bambuss.
Būtiska vieta dzenstila interjerā ir grīdai. Atšķirībā no japāņa eiropietis savu
istabu nemērīs tatami vienībās, tomēr labprāt sēdēs uz spilvena istabā ar koka, sizala,
kokosšķiedru, džutas grīdas segumu, kurā vieta atradīsies vien kādam vienkāršam un
zemam galdam, solam vai futonam. Spilvens bieži vien ir vienīgais aksesuārs —
kubveidīgi ar zāli pildīti ādas darinājumi praktiskām sēdēšanas vajadzībām un ar
izšūtiem tauriņu motīviem rotāts zīds skaistumam.
Atvērtā māja un dabas materiāli
Ne tikai globālā sasilšana rada iluzoras priekšrocības un ļauj iepludināt ārtelpu iekštelpā — prasmīgs stiklojums, tropiskie telpaugi un veiksmīgs apgaismojums rada no Taizemes sūtītu pastkaršu noskaņu. Daba istabā ienāk ar rokām darinātu koka trauku un vieglu bambusa mēbeļu vai gluži otrādi, smagu no viena koka bluķa tēstu solu un galdu un rīspapīra žalūziju izskatā.
Plūstoša ūdens skaņa remdējot satrauktu garu. Austrumu inspirēts interjers nav iedomājams bez pārdomātas spēles ar ūdeni. Ūdens austrumu inspirētā interjerā ir dekoratīvs elements, kas simboliski attēlo dabas ūdenskrātuves, bet tam ir arī praktiska nozīme, jo vannā iešana ir neatņemams miesas un gara spēku atjaunošanas rituāls. Austrumu iedvesmotā vannas istabā ir askētiska santehnika, labi apslēptas pudelītes, transformējams apgaismojums, akmens izlietnes.
Opija smēķētavu valdzinājums
Tā saucamā austrumu kiča pirmsākumi meklējami Ķīnas opija smēķētavās — dekadentiskos midzeņos, kur aizliegtā dūma baudītāji zvilnēja krāšņos brokāta un samta spilvenos. Aptumšoti logi, pārpilnība, tumšas krāsas un grezni audumi apkārtējai pasaulei radīja romantizētu priekšstatu par austrumu bohēmu. Bohēmisku austrumu noskaņu šodienas rietumnieku mājās rada krāšņums un pārpilnība, blēņlietiņas, Budas figūriņas, vēdeklīši, spilveni un laternas. Eklektiskais interjers ir visvieglāk īstenojams, jo neprasa fundamentālus ieguldījumus. Lai radītu kičīgu noskaņu, nav nedz jāpārplāno mājoklis, nedz jākrāso sienas, nedz jāiegādājas dārgas mēbeles. Ja neziniet, ko darīt ar dāvinātu kimono, piekariet to pie sienas. Nomainiet esošo centrālo lampu ar krāsainu lukturi un uzšujiet pāris košu spilvenu.
Ko meklēt veikalos
Lielo pilsētu veikalos, kuru kolekcijas veido slaveni dizaineri, jau sešdesmitajos gados varēja iegādāties futonus, rīspapīra lampas un Tālo Austrumu tautu galda piederumus. Speciālos veikalos un tirdziņos meklējiet no to izcelsmes zemēm nākušus aksesuārus, ja protat šūt, meklējiet audumus un šujiet krāšņus spilvenus. Modernās rietumu minimālisma dizaineru radītās mēbeles lielākoties ir radītas, izmantojot austrumu mājokļa mākslas tradīcijas, tāpēc tās, prasmīgi piemeklētas, radīs vajadzīgo noskaņu. Brīdī, kad atrisināti konceptuāli jautājumi, lietas pašas pie jums atnāks.
Katrai lietai ir sava nozīme
Restorāna Soraksans īpašnieka korejieša Iļjona Čoi un viņa sievas latvietes Inas nelielais dzīvoklis atbilst vidusmēra rīdzinieku dzīves standartiem, tomēr rietumnieks tur var justies kā citā pasaulē. Viesistabā, kas vienlaikus ir arī dzīvojamā istaba, ausis uztver austrumu mūziku, deguns — interesantu smaržu, bet
skatiens aizķeras pie mazākiem un lielākiem gleznojumiem uz sienām. No Ķīnas,
kur studiju laikā satikās Iļjons un Ina, atvesti papirusi ar kalniem un upi, dzērvēm (
tās nes laimi jaunai ģimenei, komentē saimniece), ar astoņiem zirgiem («astoņi»
un «bagāts» ķīniešu valodā ir viens un tas pats vārds, un šim gleznojumam
jāgarantē bagātība!), bet no Korejas, kur dzīvo Iļjona vecāki — zīmējums ar
dievieti Pangū (lai pārim reiz būtu bērniņš). Istabā ir daži suvenīri — sarkans
taizemiešu saulessargs, plakāts, kur Iļjona un Inas vārdi rakstīti ar mākslinieciski
izstrādātiem hieroglifiem, koka plāksnīte ar gliemežvāku inkrustācijām — ar tām
Korejā pārklāj mēbeles — taču lielākā daļa lietu nav pliks dekoratīvs kičs, katrai
ir sava nozīme. Zinot dzīvokļa saimnieku nodarbošanos, nepārsteidz plašais
ķīniešu un korejiešu trauku klāsts. (Ķīnas laukos var gadīties redzēt, ka suns tiek
barots no antīkas bļodas,— Mao Dzeduna laikā šīm lietām netika pievērsta
nekāda nozīme, stāsta Ina.) Ka mēs tomēr neesam Korejā, atgādina eiropeisku
izmēru galdi, krēsli un dīvāns. Iļjona vecāku mājās visi guļot un sēžot un grīdas,
bet ēdienu galdi esot bērnu mēbeļu augstumā. Ina, piekrizdama Iļjona idejai,
uzvelk tradicionālo korejiešu tērpu un apsēžas… pie datora, bet viņas vīrs
ieminas, ka jūtoties pielāgojies Latvijas apstākļiem. Ja vien kāds viņam neliek
ēst ar dakšiņu — Iļjons nespēj saprast, kā mēs tās neizduram cauri vaigiem!