MĀJOKLIS

RAIBĀ KARAĻVALSTS

Pienāk laiks, kad bērni kļūst lieli- ar savu gaumi un vēlmēm. Mātes iekārtotais dzīvoklis vairs neapmierina. Savu karaļvalsti jaunais cilvēks grib izplānot pats. Kāpēc tā nevarētu būt ļoti krāsaina?

Lielākā daļa mēbeļu ir vecas, taču rūpīgi atjaunotas un pārkrāsotas. Praktiski un izskatīgi! Audumu raksti kopā ar mēbelēm istabā rada dzirkstošu noskaņojumu, kas tik ļoti patīk jauniešiem. Sienu un grīdas krāsošanā jārēķinās ar visiem istabas toņiem. Grīdlīstes ir koši baltas, tās pasvītro telpas gaisīgumu un tīrību.

Balti ir arī plānie kokvilnas ai

i
izkari. Gultu rotā paša darinātais galvgalis- no kokskaidu plātnes izgriezts trijstūris, kuru sedz vates kārta un biezs kokvilnas audums. Spilvens arī ir paša darināts.

Parastajā stikla burkā saliktie akmeņi ne vien interesanti izskatās, bet arī ļauj veidot stabilus un interesantus ziedu pušķus.

Vecais koka skapītis izskatās pavisam jauns. Tā aizmugures siena aplīmēta ar tādām pašām tapetēm kā istaba.

Šo plauktu veido trīs cits uz cita novietoti trijstūra galdiņi, protams, tie ir sastiprināti.

Arī šis galds izskatās kā jauns. Vecā krāsa rū
ū
ūpīgi nokasīta, jaunā klāta trīs reizes.

Baltais rakstāmgalds tagad ir sarkans.

Dīvānu un atzveltnes krēslu pārvilka ar jaunu drānu. Koka daļas apstrādāja ar linsēklu eļļas un terpentīna maisījumu.

MAZAS VILTĪBIŅAS

Plastmasas āra mēbeles laika gaitā nolietojas un nomelnē (it sevišķi, ja tā

ā
ās stāvējušas uz balkona). Jo lētāks pirkums, jo ātrāk atklājas tā trūkumi. Plastmasas mēbeles var mazgāt ar trauku mazgāšanas vai hloru saturošus mazgāšanas līdzekli. Nekādā gadījumā nedrīkst berzt ar pastu vai pulveri! Ja krēsls kļuvis neglābjami netīrs, to var ietērpt krāsaina auduma pārklājā.

Amerikāņu sapņu krāsas- pasteļtoņi- ienāk arī mūsu virtuvēs. Virtuves mēbeles krāsotas maigos, klusinātos toņos. Mēbeļu virsma klāta ar īpašu laku, kurā ir mikroskopiskas lodītes. Attēlā redzamajā virtuvē veiksmīgi apvienota zilganzaļā un siltā koka krāsa.

Vasaras krēslas stundām piemērota romantiskā sveču gaisma. Pašdarinātie metāla svečturi brīnišķīgi iederas tukšās pudelēs.

Lamināta grīdas segums atzīts par videi pilnīgi nekaitīgu. Tā pamatā ir koks un papīrs. Grīda nav jālako. Tā nepievelk putekļus, tāpēc kopšanai pilnīgi pietiek ar tīru ūdeni. Izturīgās lamināta gr

r
rīdas vispiemērotākās ģimenēm, kurās kāds slimo ar alerģiju.

KUR SASTOPAS GADSIMTI?

Kam gan negribētos atlaisties šādā lepnā gultā! Ne pārāk nopietno suņu senča portretu lieliski papildina kājgalī notupušās, no iznīcības paglābtās koka pīles.

Pa dažādiem ceļiem nākušas mēbeles un sadzīves priekšmeti šajās mājās rada īpašu noskaņu. Senā muižas ēkā mājoklis iekārtots pirms sešiem gadiem.

Guļamistabas galdiņš nācis no Holandes. Virs tā pakārta Pikaso litogrāfija. Logu slēģi lielāku gulētāju pasargā no saules.

PAŠAI SAVA ISTABA:

Kad desmitgadīgajai meitenei ierādīja savu istabu, to iekārtojot, ņē

ē
ēma vērā arī viņas vēlmes. Tā radās maiga un romantiska ligzdiņa.

Istaba bija gaiša, bet neliela. Divi lielie logi aizņēma tik daudz, ka bija jāpadomā kā izvietot mēbeles un atrast vietu, kur likt skolas piederumus, grāmatas un mēbeles.

Gala sienā pie gultas izbūvēja 40 cm platu drēbju skapi.

Mēbeles. Izbūvējot skapi. Istaba kļuva īsāka. Kad to aplīmēja ar tapetēm, skapis lieliski iekļāvās telpā. Tapešu sārtā krāsa saskan ar pārējo istabas iekārtojumu. Vēl bija vajadzīgs rakstāmgalds. Pie tā tika, uzliekot 65×145 cm lielu plātni pārkrāsotiem veciem skapīšiem ar atvilktnēm.

Aizkari. Šos aizkarus var viegli pagatavot- sānu daļas un augšdaļa ir no viena un tā paša auduma.

Nojume. Sienā virs gultas ir līste, lai nostiprinātu nojumi. Tai un sānu aizkariem izmantoti 6 m auduma.

Kad aizkars atvilkts, gultas kājgalī redzams sienas skapis. Tas gatavots no kokskaidu plātnēm.

VISS PAR GULTU:

Gultas kvalitāte mūsdienās nosaka ne tikai miega, bet arī dzīves kvalitāti. No gulēšanas apstākļiem atkarīgs, cik labi cilvēks atpūšas, un īpaši būtiski tas ir mūsdienās, jo laika gulēšanai tiek atvēlēts arvien mazāk. Tāpēc svarīgi izvēlēties sev piemērotu gultu, taču orientēties milzīgajā dažādu veidu, lielumu, modeļu un cenu matraču un gultu piedāvājumā šodien tiešām nav viegli.

Gultas metamorfoze. Cilvēka ceļš līdz komfortablai gulēšanai bijis garš un nevienmērīgs.

Senie cilvēki gulēja uz zemes noklātām lapām, priežu skujām, vēlāk uz dzīvnieku ādām. Pirmā no zemes paceltā gulta bija koka rāmis ar nostieptām linu virvēm, kuras nemitīgi nācās pievilkt ciešāk,- tās bija pirmās līstītes. Uz tām klāja salmus un ādas.

Augstās un greznās guļvietas izgudroja senie ēģiptieši- augstmaņu gultas bija no ziloņkaula un zelta. Romas impērijā bagāto laužu matračus pildīja ar niedrēm, sienu, vilnu, spalvām, bet griķi un persieši gulēja arī uz kazādām, kas pildītas ar ūdeni.

Austrumzemēs guļvietas tradicionāli bijušas zemas, ar obligāto atribūtu- moskītu tīklu, kas laika gaitā transformējies par baldahīnu. Turpretī Eiropā, īpaši viduslaikos, gultas bija ļoti augstas, lai būtu tālāk no aukstās grīdas. No Austrumiem Rietumeiropa aizņēmās baldahīnu, kura funkcija šeit bija- aizsardzība pret aukstumu un psiholoģiskā komforta nodrošināšana.

Renesanses laikā matrači kļuva arvien komfortablāki: vienkāršos cisu maisus sāka pārklāt ar raupju audumu, kuru savukārt pārklāja ar kaut ko mīkstu- pēli (atkarībā no maka biezuma- dūnu vai spalvu, vienu vai vairākiem) un greznu- samtu, velvetu, zīdu.

18. gadsimtā parādījās cauršūti kokvilnas matrači un čuguna gultas, tika izgudrotas arī zirgu ratu atsperes, no kurām vēlāk radušās bonnelatsperes (Bonnel), ko sāka likt polsterkrēslos, sofās un gultās. Tā radās atsperu matracis. 20. gadsimtā atsperu matraču ražošanas tehnoloģija strauji attīstījusies, un tagad tiek piedāvāti matrači ar maksimālu gulēšanas komforta līmeni.

20. gadsimta piecdesmitajos gados parādījās putugumijas matrači un spilveni, septiņdesmitajos- ūdensmatrači.

Astoņdesmitajos gados matraču ražošanā sāka izmantot kosmisko tehnoloģiju radītos viskoelastīgos materiālus(ķermeņa siltuma ietekmē kļūst viskozi, tāpēc optimāli apņem ķermeņa formu), no kuriem ražo 21. gadsimta matračus.

Gulta vai matracis? Gulta ir mēbele, ko nemaina bieži, tāpēc tās iegāde rūpīgi jāpārdomā.

Kā cilvēks izvēlas gultu? Visbiežākie izvēles kritēriji ir:

• Gultas izskats, dizains;

• Materiāls, no kā izgatavots karkass (Latvijā pieprasītākie ir priedes vai ķirškoka gultas rāmji);

• Gultas cena, kuru veido rāmis, matrača tips, konstrukcija un izmēri;

• Gultas tonalitāte.

Un tikai kā pēdējais izvēles kritērijs parādās jautājums- kāds ir matracis.

VAI ZINĀT. KA:

Gultasveļu dienā iesaka nenovākt no gultas, jo salocītā veidā veļaskastē tā neizžūst (daļa naktī izdalīto sviedru iesūcas arī segā un spilvenos) un kļūst par putekļu ērcīšu un baktēriju barotavu.

No vesela guļoša cilvēka ķermeņa nakts laikā izdalās aptuveni 0,5 litri sviedru, slimojot var izdalīties vēl vairāk. Sviedru sāļi iesūcas matracī, tāpēc higiēnisti iesaka matraci mainīt pēc 5-7 gadiem, kā arī neatdot vecus matračus bērniem.

Arī ražotāji iesaka matraci mainīt ik pēc 7-8 gadiem,- pat tad, ja matracim šķietami nekas nekait, tas būs jau morāli novecojis.

Lai matracis labi kalpotu tam paredzēto laiku, ieteicams to grozīt reizi 3-6 mēnešos, lai nerastos iegulējumi.

Nakts laikā cilvēks var mainīt gulēšanas pozu 40-60 reizes, tāpēc, lai būtu pietiekama platība brīvai kustībai miega laikā, matracim jābūt pēc iespējas lielākam.

KO DER ZINĀT IZVĒLOTIES MATRACI:

Jāizmēģina dažādi matraču veidi, jo katram ķermenim piemērots savs matracis.

Matraci ieteicams izvēlēties tikai tādos salonos un veikalos, kur pārdevēji sniedz izsmeļošu informāciju par piedāvājamo produktu.

Ja jums un partnerim ir stipri atšķirīgas svara kategorijas, labāk iegādāties katram savu- piemērotāko- matraci. Apvienot abus var, pārklājot virsmadraci.

Ilgāks garantijas laiks liecina par matrača ražotāja atbildību par kvalitāti. Parasti matracim garantijas laiks ir no 1-3 gadiem, izcilas kvalitātes matračiem ir no 10-15 gadiem.

Kvalitatīvi matrači tiek razoti pēc pasūtījuma, tāpēc piegādes laiks vidēji ir sešas nedēļas no pasūtījuma brīža.

Leave a Comment