Latvijas Universitāte
Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Pedagoģijas nodaļa
Veselības mācības un sporta pedagogs
Nepilna laika neklātienes
3.kursa studentes
Eseja
Studiju kursā – Psihiskā veselība
Mācīšanās prasme un to pilnveidošana
Studiju kursa docētājs-
Asist. Z. Šopo
Darbs iesniegts: 24.05.2008.
Rīga 2008
Mācīšanās prasme un to pilnveidošana
Pieauguša cilvēka un bērna mācīšanos un viņa vajadzības mācību procesā raksturo jēdzieni mācīšanās mācīties un mācīšanās stili. Kaut gan tie ir saistīti ar domāšanas izzinošajiem (kognitīvajiem) aspektiem.
Mācīšanās mācīties ir sarežģīts un nepārtraukts process, kas turpinās visu mūžu, cilvēkam apgūstot un izstrādājot savas zināšanu apguves un problēmu risināšanas prasmes un spējas, kā arī mācoties no savas dzīves pieredzes.
Ja mēs piemēram, mūsdienu sabiedrību veidojam kā vidi, kurā visu dzīvi notiek mācīšanās, ir jāmainās arī izpratnei par mācīšanās mērķiem, mēs ar vien vairāk vēlamies, lai mācību process un metodika tiktu piemēroti mūsu individuālajām prasībām un vajadzībām. Un manuprāt, jau pašlaik notiek būtiska pāreja uz mācību sistēmām, kas piemērotas mums, nevis otrādi.
Uz zināšanām balstītā sabiedrībā visaugstāk tiek vērtēta cilvēku spēja efektīvi un gudri radīt un izmantot zināšanas reālās dzīves patstāvīgi mainīgajos apstākļos.
Mūsdienu pasaulē notiek straujas sociālekonomiskas pārmaiņas, uzlabojas zināšanu kvalitāte un palielinās apgūstamais zināšanu apjoms, globālu mērogu ir ieguvuši tehnoloģiskie un politiskie procesi, notiek globalizācija, visā pasaulē mainās arī demogrāfiskā situācija. Šīs pārmaiņas ir izaicinājums visiem, kas aktīvi darbojas sabiedrībā. Mums rodas vajadzība apgūt jaunas zināšanas, savukārt izglītības organizētājiem izstrādāt jaunu tālākizglītības koncepciju, kas būtu tālāk piemērota mūsdienu cilvēku aktīvajam dzīves ritmam un videi.
Eiropas Padomes tikšanās laikā Lisabonā un Stokholmā īpaša uzmanība tika pievērsta mūžizglītībai. Tika definēts, ka mūžizglītība ir personas izglītības ceļš visas dzīves garumā, turklāt par līdzvērtīgu uzskatot arī neformālo izglītību. Tātad. Izglītībai ir jāturpinās visu cilvēka dzīvi un jānodrošina zināšanu un kvalifikācijas un kompetenču uzlabošanu.
Tātad mūžizglītība ir spēju un interešu, zināšanu un kvalifikāciju iegūšana un atjaunošana jau no pirmsskolas līdz pat pensijas vecumam. Tā sekmē zināšanu un kompetenču apguvi, kas var noderēt katram no mums, lai mēs varētu dzīvot zinātniskajā sabiedrībā.
Tajā, manuprāt, ietver visus mācīšanās prasmes veidus. Tātad mācīšanās ir gan formālā mācīšanās, piemēram, universitātes studijas ar diploma novērtējumu; gan neformālā mācīšanās, piemēram, profesionālo iemaņu apgūšana darba vietā; gan informatīvā mācīšanās, piemēram, paaudžu savstarpējā mācīšanās, kad vecāku vajadzība apgūt informācijas saziņas tehnoloģijas, tiekot apmierināta, izmantojot bērna zināšanas, vai kāda mūzikas instrumenta spēle tiek apgūta ar drauga palīdzību.
Ikvienam no mums ir tiesības iet savu individuālo izglītības ceļu, kas atbilst mūsu vajadzībām un interesēm jebkurā dzīves posmā. Mācību saturu, mācību formu, un mācību vietu var variēt atkarībā no katras konkrētas situācijas un vajadzībām.
Šeit varētu iekļaut, gan jaunu pamat prasmju un mācīšanās iespēju apguvi, gan to uzlabošanu augstākā līmenī. Tad jau, manuprāt, formālajai izglītības sistēmai jākļūst atvērtākai un elastīgākai turklāt ar atbilstību mūsdienu cilvēka vajadzībām.
Cilvēka mērķis, ir tas, kas garantē paliekošu pieeju mācībām, lai iegūtu un atjaunotu prasmes, kas ir nepieciešamas, lai varētu ilgstoši darboties uz zināšanām balstītā sabiedrībā realizējot un pilnveidojot.
Mācīšanās stili Sajūtu modalitāte ietver dzirdes (dzirdēšana, runāšana, iekšējais dialogs) vizuālo (izlasīšana, ieraudzīšana, vizualizācija) taktilo, taustes (manipulācija, pieskaršanās) un kinestēzisko (darīt, sajust) sajūtu izvēli. viens no stiliem, kad darītājam ir nepieciešams lai iemācītos, piemēram, dzejoli, viņam skaļi jālasa, skaļi jārunā, skaļi jādeklamē šis dzejolis, citādi nevar iemācīties.
Fiziskās vajadzības nosaka mobilitātes nepieciešamību (iespēja izvēlēties pārvietoties vai nepārvietoties), pārtikas uzņemšanu (ēst, skrubināt, dzert, košļāt utt.)
Piemēram, mācoties angļu valodas stundai „topiku”, man personīgi bija nepieciešams runāt visā balsī, staigājot pa istabu un žestikulējot ar rokām, tas man palīdzēja iemācīties un atcerēties. mācoties, paralēli mācībām uzņemt pārtiku, dzert kafiju, krūzi pēc krūzes, grauzt riekstus utt.
Vide, iespēja izvēlēties skaņas fonu (nepieciešamība pēc mūzikas vai citas skaņas vai klusuma izvēle) gaismu (vajadzība pēc spilgta vai matēta apgaismojuma) temperatūru (vajadzība pēc aukstuma vai siltuma) darba telpu (formāla vai neformāla/komfortabla dizaina izvēle )kā par piemēru, atšķiras katram individuāli, reizēm var mācīties, kad apkārt ir trokšņi, skan gan televizors, gan paralēli muzikālais centrs, citam klusums vajadzīgs. Mācoties traucē spilgts apgaismojums, vai nu arī stimulē. Vajadzība pēc siltas vides, tā lai būtu ergonomiski ērti un patīkami. Vai telpas iekārtojums, kas ir viss izgaismots, mēbeles gaišos toņos, vai nu viss otrādi tumša telpa un sveču gaisma.
Sociālais sadalījums grupās ietver iespēju izvēlēties strādāt vienatnē vai arī, kopā ar līdzgaitniekiem vai komandā, vai kāda cita pārvaldībā (vēlme mācīties skolotāja vai citu vadībā).šeit nu atkal ir jārunā, ka katram individuāli atšķirsies, dažiem patiešām padodas komandā paveiktie darbi, citiem tieši otrādi, individuālais darbs nes augļus! Kādam ir vajadzīgs bezmaz vai uzraugs blakus, lai spētu ko iemācīties, tas jau atgādina mazliet sākumskolas posmu.
Attieksmes parāda motivāciju (iekšējā vai ārējā motivācijā mācīties), neatlaidību (augsta, nepastāvīga vai zema), pakļaušanos (pakļaušanās vai nepakļaušanos, nedisciplinētību), struktūru (patstāvīgs vai nepatstāvīgs, prasa vadošus norādījumus no citiem), daudzveidību, dažādību (nepieciešama rutīna vai pārmaiņas, dažādība). Citiem nepieciešams ierastais grafiks, kad dara ierastā laikā, vietā un apstākļos, viss notiek pēc stingras disciplīnas. Citiem ir vēlams patstāvīgi manīt vidi, vietu, nepatīk rutīna, patstāvīgi kas jauns un nebijis, kas patiešām stimulē uz mācīšanos.
Izmantotā literatūra
1. Svence G. „Attīstības psiholoģija”.-Zvaigzne, Rīga;1999.
2. Raudiņa V. „Interaktīvās mācīšanās metodes”
3. www.reikinet.lv
4. www.lis.lv