makro vide Limbažos

Saturs.

Limbažu rajons 3

Demogrāfiskās vides faktori: 4

Esošā situācija izglītībā Limbažu rajonā. 5

Bērnu dzimstība un uzņemšana 1. klasē Limbažu pilsētā un rajonā. 6

Nodarbinātības situācijas vispārējs apskats 7

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi Limbažu rajonā 7

Limbažu rajona ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc 8

ekonomiskās darbības veida 8Limbažu rajons

Demogrāfiskās vides faktori:

Demogrāfiskais stāvoklis, dzimstība.

Iedzīvotāju skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un pa

periodiem, %

2001 2002 2003 2004 2005 2000-2005 1989-2000

Limbažu rajons -0,2 -0,5 -0,8 -0,9 -1,4 -3,8 -2,3

Pilsētas

Limbaži -1,2 -0,9 -0,5 -0,7 -2,2 -5,5 -7,5

Ainaži2) 0,7 0,3 -0,4 -4,7 -4,3 -8,3 -3,7

Aloja2) 0,7 -1,1 -0,6 -2,4 -0,8 -4,1 -2,0

Salacgrīva2) 0,2 -0,7 -1,1 0,4 -0,2 -1,5 2,1

Staicele2) 0,6 -0,6 -1,3 -0,8 -0,7 -2,7 -8,6

Pagasti

Braslavas 0,2 -0,6 -1,2 -2,7 -3,6 -7,7 -7,8

Brīvzemnieku 0,3 -1,1 -6,5 -6,0 -4,7 -17,0 3,0

Katvaru -1,8 0,4 0,1 -0,9 -0,5 -2,7 -2,3

Lēdurgas 1,2 0,7 0,0 -0,5 -0,7 0,7 4,1

Liepupes -0,6 -0,2 -0,8 -2,2 -0,9 -4,6 -2,1

Limbažu 1,3 0,4 0,2 1,5 -0,9 2,6 0,6

Pāles -0,7 -1,5 -1,7 -0,1 -3,9 -7,8 -12,0

Skultes 0,5 0,2 -1,0 2,1 0,2 1,9 1,3

Umurgas 1,7 -1,3 -2,2 0,3 -1,9 -3,4 -1,8

Vidrižu 0,1 0,2 -0,1 0,5 -0,3 0,4 1,2

Viļķenes 0,9 0,6 1,0 -4,1 -0,7 -2,4 4,9

Latvija -0,6 -0,8 -0,6 -0,5 0,5 -3,0 -10,8

Avots: Limbažu rajona attīstības plāns, 2006.gads, Latvijas demogrāfijas gadagrāmata, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005.,LR Centrālās statistikas pārvaldes informācija [http://www.csb.gov.lv]

Limbažu rajonā iedzīvotāju dabiskais pieaugums jau vairāk nekā 10 gadus ir negatīvs. 2004.gadā mirušo iedzīvotāju kopskaits dzimušo bērnu skaitu pārsniedza par 66%. Raksturīgi, ka

a
a mirušo skaits pārsniedza laulībā dzimušo bērnu skaitu vairāk nekā četras reizes. Rajonā ir augsts šķirto ģimeņu īpatsvars, kurās aug bērni (2005.gadā 70,1% no visām šķirtajām laulībām).

Limbažu rajona iedzīvotāju skaita izmaiņas visstraujāk notiek migrācijas ietekmē. Pie tam dzīves vietu vairumā gadījumu maina iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā, tādejādi spēcīgi ietekmējot cilvēkresursu formēšanos gan rajonā kopumā, gan arī tā pagastos.

Zems dzimstības līmenis, negatīvs dabiskais pieaugums, nelabvēlīga iedzīvotāju vecumstruktūra (zems iedzīvotāju līdz darbaspējas vecumam īpatsvars), kā arī negatīvs migrācijas saldo iezīmē negatīvas demogrāfiskas situācijas at

t
ttīstības tendences rajonā.

Rajona, tāpat kā visa reģiona un valsts attīstības svarīgs priekšnosacījums ir pozitīva cilvēkresursu attīstības tendence. Tāpēc reģionā jāparedz pasākumi, kas sekmē dzimstības paaugstināšanos, kavē jaunu un izglītotu cilvēku aizplūšanu no reģiona uz citām valstīmEsošā situācija izglītībā Limbažu ra
a
ajonā.

Formālās izglītības pieejamība un piedāvājums Limbažu rajonā

Pirmsskola

Limbažu rajonā ir 9 pirmsskolas izglītības iestādes – 3 Limbažu pilsētā, pa vienai Ainažos, Alojā un Salacgrīvā, kā arī Umurgas, Viļķenes un Umurgas pagastos. No pilsētām pirmskolas izglītības iestāde nav vienīgi Staicelē.

No 5 gadu vecuma bērns uzsāk obligāto sagatavošanos pamatizglītības programmas apguvei, kas tiek organizēta pirmsskolas izglītības iestādē. Ja tādas nav, speciālā grupā pie skolas. Limbažu rajonā pirmsskolas izglītību iegūst 14 skolās (piecgadīgo un sešgadīgo apmācība), kā arī 9 pirmskolas izglītības iestādēs.

Lai arī šobrīd rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs nav, ir pašvaldības, kurām, lai uzlabotu vispārējo situāciju nodarbinātībā un lai mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu uz centriem ar labāku sociālo infrastruktūru, būtu ieteicams atvērt pirmsskolas izglītības iestādi, kā piemēram, Staiceles pilsētai.

3.tabula

Bērnu skaits izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas

N.p. k.

.
. Izglītības iestādes nosaukums

Bērnu skaits pa vecumiem (2005./2006.m.g.)

Faktiskais kopējais izglītības iestādē pēc saraksta (2005./2006.m.g.) līdz 2005.g.dzimušie (līdz 1g.v.) 2004.g.dzimušie (1-2g.v.) 2003.g.dzimušie (2-3g.v.) 2002.g.dzimušie (3-4g.v.) 2001.g.dzimušie (4-5g.v.) 2000.g.dzimušie (5-6g.v.) 1999.g.dzimušie 6-7g.v.) 1998.g.dzimušie

1 Ainažu PII “Randa” 47 2 4 9 7 9 16

2 Alojas PII “Auseklītis” 68 9 8 11 19 18 3

3 Limbažu 1. PII “Buratīno” 136 1 10 35 20 36 30 4

4 Limbažu 2. PII “Kāpēcītis” 96 2 13 22 18 20 19 2

5 Limbažu 3. PII “Spārīte” 154 5 26 28 24 29 38 4

6 Ozolaines PII 55 1 6 14 13 13 6 2

7 Salacgrīvas PII “Vilnītis” 162 4 19 26 26 42 37 8

8 Umurgas PII “Zīļuks” 39 1 6 3 6 16 6 1

9 Viļķenes PII 34 2 3 4 5 9 11

Kopā pirmsskolas izglītības iestādēs: 791 0 18 96 149 130 193 181 24

1 Liepupes vidusskola 32 15 14 3

2 Bīrīņu pamatskola 8 3 5

3 Korģenes pamatskola 32 5 6 5 4 9 3

4 Lādezera pamatskola 47 1 7 3 9 14 13

5 Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola 51 2 8 8 17 16

6 Ozolmuižas pamatskola 16 2 2 4 3 5

7 Pāles pamatskola 14 5 8 1

8 Friča Bārdas Pociema pamatskola 12 8 4

9 Puikules pamatskola 15 2 1 5 7

10 Skultes pamatskola 41 10 7 13 9 2

11 Staiceles pamatskola 34 16 16 2

12 Svētciema pamatskola 25 1 1 4 9 2 6 2

13 Vidrižu pamatskola 33
3 8 5 5 12

14 Vilzēnu pamatskola 12 4 4 3 1

Kopā pie skolām: 372 0 2 20 43 52 114 127 14

PAVISAM KOPĀ: 1163 0 20 116 192 182 307 308 38

Avots: Limbažu rajona Izglītības pārvaldes informatīvais CD: „Izglītība Limbažu rajonā.2005./2006.m.g.

4.tabulaBērnu dzimstība un uzņemšana 1. klasē Limbažu pilsētā un rajonā.

Bērnu dzimšanas gads Piedzimušo skaits Jāsāk mācīties 1. klasē* Mācās 1. klasē

Limbažu pilsētā Limbažu rajonā Limbažu pilsētā

Kompl./skoln. Limbažu rajonā

1995. 88 425 2002. 5/ 121 444

1996 85 378 2003. 4/ ~100 380

1997. 62 317 2004. 3/ ~80 320

1998. 53 296 2005. 3/ ~70 300

1999. 73 322 2006. 4/ ~100 330

2000. 69 371 2007. 4/ ~100 340

2001. 59 366 2008. 4/~90 360

2002. 79 356 2009. 5/121 444

2003. 67 377 2010. 4/83 381

2004. 53 308 2011. 5/102 354

2005. 88 275 2012. 3/63 279

Avots: Limbažu rajona Izglītības pārvaldes un Statistikas nodaļas informācija.

Kā liecina statistikas dati, tad no 2005.līdz pat 2011.gadam to bērnu skaits, kuriem jāuzsāk skolas gaitas, samazinās, savukārt 2005.gadā dzimstība strauji pieaugusi tieši Limbažu pilsētā.

Limbažu rajonā ir divas ilgstošās bērnu sociālās aprūpes iestādes – bērnu sociālās aprūpes centrs „Zīles” Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā un bērnu nams – patversme „Umurga” Umurgas pagastā.

Bērnu namā – patversmē „Umurga” uzņem bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus no 2 gadu vecuma, atsevišķos gadījumos – bērnus no ģimenēm sliktu sociālo apstākļu dēļ. 2005.gada 1.janvārī bērnu namā dzīvoja 32, bet 2006.gada 1.janvārī – 27 bērni, (Plānotais vietu skaits – 30), tai skaitā pirmsskolas un skolas vecuma bērni uz 2006.gada 1.janvāri bija 16. No tiem 10 mācījās vispārizglītojošā skolā, bet 4 – speciālajā skolā.

Bērnu sociālās aprūpes centrā „Zīles” 2005.gadā faktiski dzīvoja 19 bērni, bet 2006.gada 1.janvārī – 13. (Plānoto vietu skaits – 52) No tiem visi bija skolas vecuma bērni un apmeklēja Ozolmuižas pamatskolu.

Vispārējā izglītība

Obligāto pamatizglītību 2005./2006. m./g. rajonā var apgūt 16 pamatskolās, 6 vidusskolās, Limbažu vakara vidusskolā, kā arī Katvaru speciālajā internātskolā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Ģeogrāfiski skolas izvietotas vienmērīgi, un pašlaik skolu tīkls uzskatāms par tuvu optimālajam. Astoņās skolās ir internāti. Skolēnu skaitam tajos nav tendence samazināties. 2006./2007.m/g rajonā darbu uzsāks Staiceles vidusskola.

Vispārējo vidējo izglītību var iegūt 6 dienas un 1 vakara vidusskolā. Vidusskolas rajonā izvietotas vienmērīgi, atbilstoši iedzīvotāju blīvumam.Nodarbinātības situācijas vispārējs apskats

Limbažu rajona ekonomikā nozaru struktūrā pamatā dominē tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, loģistikas pakalpojumi un operācijas ar nekustamo īpašumu.. Nozaru struktūra un atsevišķo tautsaimniecības nozaru izaugsme ietekmē darba ražīguma rādītājus, kvalitātes prasības pret strādājošajiem, darba produktivitāti un citiem ekonomiski un sociāli nozīmīgiem rādītājiem.

Limbažu rajonā palielinās uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kopskaits. Kopš 2000.gada tas palielinājies gandrīz par 8,5%.

15.tabulaEkonomiski aktīvie uzņēmumi Limbažu rajonā

Gads

Skaits No tiem pēc uzņēmējdarbības formas

SIA Akciju sabiedrība Individuālais komersants Pašvaldības uzņēmums Valsts uzņēmums Pārējās formas

2000 437 229 5 142 19 1 41

2001 422 255 5 110 16 1 35

2002 432 274 6 106 15 – 31

2003 451 301 5 107 6 – 32

2004 474 340 6 79 2 – 47

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes nepublicētie dati

Limbažu rajonā uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits pamazām palielinās, kas liecina par ekonomiskās dzīves aktivizēšanos. Lai arī Limbažu rajonā nav tik izdevīgu uzņēmējdarbības attīstības apstākļu kā Ogres un Rīgas rajonos, tomēr šie procesi notiek. Tā, laika periodā no 2000.gada līdz 2005.gadam uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kopskaits Limbažu rajonā palielinājies par 37 vienībām. Laika periodā kopš 2000.gada rajonā palielinājies mikrouzņēmumu kopskaits par 23 vienībām vai par 7%. Uzņēmumu skaits pieaudzis gan mikrouzņēmumu, gan visu mazo un vidējo uzņēmumu grupā. Aplūkotajos četros gados šās grupas uzņēmumu skaits palielinājies par 40 vienībām jeb par 9,3%. Lai pilnībā novērtētu šos procesus jāatceras Valsts statistikas dati, saskaņā ar kuriem mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā sastāda 99,8% no visu uzņēmumu kopskaita.

Valsts statistikas dati liecina, ka Limbažu rajonā, līdzīgi kā citos reģiona rajonos, vērojama tendence, jo uzņēmumi lielāki pēc strādājošo skaita, jo mazāk to ir. Taču satrauc fakts, ka laika periodā no 2000.gada lielo uzņēmumu kopskaits rajonā ir samazinājies pat vairāk nekā uz pusi. Tādejādi kopumā varam izdarīt secinājumu, ka Limbažu rajona uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pēc strādājošo skaita kļūst mazākas.

Laika periodā kopš 2000.gada vērojams uzņēmumu skaita palielinājums gan ražošanas, gan arī pakalpojumu sfērā. Pie tam ražošanas sfērā pieauguma temps ir nedaudz straujāks (pieaugums par 7%) nekā pakalpojumu sfērā (pieaugums par 4% – bez uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar operācijām ar nekustamo īpašumu un datorpakalpojumiem). Limbažu rajonā jau kopš 90-to gadu sākuma vērojama tautsaimniecības nozaru pārstrukturizācija. Pēdējos gados šis process pastiprinās, bet Limbažu rajonā uzņēmējdarbības attīstības tempi ir lēnāki nekā citos Rīgas plānošanas reģiona rajonos.Limbažu rajona ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc

ekonomiskās darbības veida

Darbības veids 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g.

Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits 437 422 432 451 474

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība un zvejniecība 57 50 47 55 60

Apstrādes rūpniecība 73 66 69 69 77

Būvniecība 15 15 18 17 18

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobīļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts 167 165 155 160 160

Viesnīcas un restorāni 23 25 25 25 31

Transports, glabāšana un sakari 35 34 37 36 43

Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un cita komercdarbība 21 21 27 35 38

Citas nozares (finanšu starpniecība, Izglītība, Veselība un sociālā aprūpe u.c.)

46

46 54 54 47

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes nepublicētie dati

2005. un 2006. gadā bezdarba līmeņa svārstības rajonā ir nelielas, tās saistītas galvenokārt ar sezonas darbiem Limbažu rajona uzņēmumos (ceļu strādnieki, kurinātāji, skolu apkalpojošais personāls).

Tikpat kā nekādas krasas bezdarbnieku skaita izmaiņas nav notikušas Alojas, Brīvzemnieku, Braslavas, Katvaru, Lēdurgas, Pāles, Skultes un Vidrižu pašvaldībās.

Bezdarba līmenis valstī 2004., 2005. un 2006. gada 4 mēnešos attiecīgi bija 8,5, 7,4 un 7,3 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot situāciju valstī kopumā, Limbažu rajonā šajos gados bezdarba līmenis attiecīgi bija 9,5, 5,7 un 5.9 % pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2006. gadā aprīlī mainījās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits). Attiecīgi vismazākais bezdarba līmenis – 5% apmērā (neskaitot Rīgas pilsētu, kurā bezdarba līmenis vienmēr ir zemākais) visos trijos gados bijis Ogres un Rīgas rajonos, visaugstākais – 26 – 27 % – attiecīgi Rēzeknes un Ludzas rajonos.

Situācija darba tirgū Limbažu rajonā.

17.tabula

Gads

Bezdarbnieku skaits

t.sk. sievietes

Invalīdi Jaunieši vecumā no 15-25 gadiem

2004.g. 1687 1038 58 240

2005.g. 1058 646 54 185

2006.g. 30. aprīlis

1015

632

55

162

Avots: NVA informācija

2004. gada beigās bezdarba līmenis bija augstāks sakarā ar to, ka bezdarbnieka statusā bija a/s „Salacgrīva-95” atlaistie darbinieki. 2005. gada sākumā uzņēmumā aptuveni 400 strādājošie noslēdz darba līgumus ar a/s „Brīvais vilnis”. Līdz ar to bezdarba līmenis samazinājās par aptuveni 4% pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Bezdarbnieku skaits pašvaldībās

18.tabula

Pašvaldība 2004.g. 2005.g. 2006.g. 30. aprīlis

Limbaži 326 291 262

Limbažu pagasts 115 86 82

Ainaži 113 38 36

Aloja 78 63 66

Brīvzemnieku pagasts 28 27 30

Braslavas pagasts 21 28 28

Katvaru pagasts 52 41 43

Lēdurgas pagasts 46 44 47

Liepupes pagasts 107 74 66

Pāles pagasts 26 23 24

Salacgrīva 494 127 136

Skultes pagasts 45 42 44

Staicele 77 42 47

Umurgas pagasts 46 35 27

Vidrižu pagasts 48 48 42

Viļķenes pagasts 65 35 35

Situācija pašvaldībās atspoguļo bezdarba situāciju rajonā 2004. un 2006. gadā. Akciju sabiedrības „Salacgrīva-95” ražotnes slēgšana atspoguļo augstāko bezdarba līmeni 2004. gadā tajās pašvaldībās, no kurām bija visvairāk uzņēmuma darbinieku. Šajā uzņēmumā pārsvarā strādāja salacgrīvieši, ainažnieki, liepupieši un staicelieši, kurās, pieņemot darbiniekus a/s „Brīvais vilnis”, bezdarba līmenis samazinājās pat līdz 10% no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.

Piedāvātais darbaspēks un vakances pa profesijām Limbažu rajonā pa gadiem 19.tabula

2004.g. 2005.g. 2006.g. 30. aprīlis

Profesijas Darbaspēks Vakances Darbaspēks Vakances Darbaspēks Vakances

Zivju apstrādātājs

429

5

66

20

62

10

Palīgstrādnieks 168 3 159 1 158 42

Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs

116

0

96

3

93

4

Kokapstrādes operators

60

3

40

6

35 .

3

Kravas auto vadītājs 39 0 24 0 17 0

Apkopējs 29 0 22 0 24 2

Celtnieks 28 0 9 0 12 4

Kokzāģētavas operators

27

0

6

0

5

0

Apkures krāšņu kurinātājs

22

0

20

0

15

0

Pavārs 17 0 15 5 15 10

Salīdzinot uzskaitē esošos darbaspēka resursus un darba devēju piedāvātās brīvās darba vietas pa profesijām, redzam, ka visvairāk uzskaitē esošo bezdarbnieku visos trijos gados ir zivju apstrādātāja, palīgstrādnieka un mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijās, attiecīgi šajās pašās profesijās ir arī lielākais darba vietu piedāvājums.

Analizējot 2004. un 2006. gadu, vērojama tendence, ka palielinās piedāvāto brīvo darba vietu skaits. Ja 2004. gada beigās tas bija 17, tad 2006. gada aprīļa beigās 127 jeb palielinājums ir bijis par 13%. Tas izskaidrojams ar to, ka bezdarbnieki nevēlas strādāt par minimālo darba samaksu, kā parasti piedāvā darba devējs, piesakot vakanci.

Kur Tu labprātāk izvēlētos savu darba vietu: