E=Q:F
E-ražošanas efekt.
Q-prod.apjoms
F-izlietoto resursu izmaksas
Darba raž.sp.(t)=Intensitāte(Q):Enerģ.patēr.
Rentabil.(%)=(peļņa:kapitāls)*100
vai=(Peļņa:izmaksas)*100
Līnijas vienādojums.-y=a+bx
y=atkar.main;a=ordin. ass šķērs.punkts;b-līnijas slīp.;x-neatkar.mainīgais.
Tirgus-pirc. un pārd. tikšanās,lai veiktu preč un pak. maiņu.
Piepras-noteika veida preč un pak daudz,kuru vēlas un ir spējīgi iegādāties patērētāji pie katras no iespējamām cenām noteiktā laika periodā.
Qd-piepras preces daudz(Qs)pied.
Pn-piepras preces cena(Pn)pied.
P1-savstarpēji aizstājošas preces…
P2-savstarpēji papildinošas preces cena…
G-mājsaimniecību ienākumi
S-patērētāju gaume
N-dotās preces pircēju skaits…
Piedāv-preču vai pak. daudz,kuru ražotājs vēlas un ir spējīgs piedāvāt tirgū par katru no iespējamām cenām noteiktā laika per.
Pk-ražošanas res. cenas
Pr-ražoš. produktivitāte
T-nodokļi,subsīdijas
N-pārdevēju skaits
P-=(P+ -N)
P+-pircēja cena
P-pārdevēja.cena
E(.)=^Q/Qo;^P/Po -mazas izmaiņas pie mazām cenu izmaiņām(piepras.elast.)
E(loka)=^O/^P* -vidējas izmaiņas konkr.laikā ar ievērojam main. liel. izmaiņ.
^-izmaiņas
^Q-daudz izmaiņ
^P-cenu izmaiņ
Po-sākotn.cena
P1-izmain cena
Qo-sākotn.daudz
Q1-izmain daudz
Exyd(.)=^Qx/^Py * Py/Qx
Exyd(loka)=^Qx/^Py * Pyo+
EGd(.)=^Q/^G * G/Q
EGd(loka)= ^Q/^G
G-patērētāja ienāk.
EPs(.)=^O/^P * P/Q
EPs(loka)=^O/^P *
EPs-koefic.,kas izsaka piedāv. elast cenai.
TR=P*Q
TR-kopējie ieņēm.
P-cena
Q-daudz
Raž.f.-izsaka tehnoloģisko sakarību starp ražošanas f.lietošanas struktūru un max iespēj. prod. izlaides apjomu.
Izteiksme Q=f(L,K,T..)
O=raž.apjoms;L=darba apjoms;K=tehniskais apjoms;t=tehniskais progres.
Funkcijas-1)Raž.apjoma palielin.robeža,kuru var sasniegt,palielin.faktora izmaksas,pārējiem nosac.paliekot nemain.2)Raž.f.ir savstarpēji papildināmi.(telpas,iekārtas,izejvielas,strādnieku darbs)3)Raž.f. ir savstarpēji aizvietojamas.(aizvieto vienu mater. ar citu.)
Kobba-Duglasa raž.f.
Q=AxLaxKb(Q;L-=-;K-kapitāla apjoms;A-proporcionalitātes koefic.,kas atspoguļo raž f.,kurus nav iespējams izskaitļot; a un b-raž.apjoma elast.koefic. attiecīgi darba un kapit izmaiņ.)
Q=1.01xL3/4xK1/4
Raž.f. ar 1 main. raž. faktoru(ja raž.f. x mainās,pārējie f. paliek nemain)- Q=f(x;y),kur y-nemain.raž.f.; x-main.liel.
Pastāvīgie resursi-resursi,kuru daudz nevar izmainīt īslaic.periodā,lai palielin vai samaz prod.izlaidi.(darbagaldi,iekārtas,telpas)
Mainīgie r.-res,kuru daudzumu var viegli izmainīt atkarībā no tā,vai prod.izlaide jāpaliela vai jāsamaz.(elektroenerģ,izejvielas,materiāli,strādnieki,personāls)
Īslaicīgs periods-laika interv,kurā firma nespēj izmainīt pastāvīgo resursu daudz.Produkcijas izlaide īslaic.p. atkarīga no mainīgo resursu daudz. izmaiņām.(mēneši-gadi)
Ilgstoš.p.-laika interv,kas ļauj izmainīt visu resursu daudz.Produkcijas izlaidi var mainīt par labu kādam firmai izdevīgam resursam.
TP-kopējais produksts-produkcijas apjoms,kas tiek raž.,pastāvot main.fakt. dotajam daudzumam un citu raž.f. nemain.daudz.
AP-vid.prod.-parāda,kādu prod. ir raž.mainīgā f. vienība.-darba ražīgumu.
MP-galējais prod.-kopējā prod.izm.,kas iegūtas,lietojot main.f. papildu vienību,citiem nosacījumiem paliekot nemain.
APL=TP/L
MPL=^TP/^L
TP=APL*L
Galējā raž.mazināšanās likums-ja tiek palielin. main.f. daudz, citus faktorus nemainot,turpmāk mainīgā f. vienību pievienošana noteiktam pastāvīgo f. daudz. konkrētajā brīdī noved pie kopējā prod. relatīvas un absolūtas samaz.(pastāvīgi pieaugot main.f. x,kopējais prod. TP sāk samazin)
Raž.f. ar 2 mainīgiem f.- Q=f(L,K) L-dabs;K-kapitāls=abi nemain.
Izokvantas-vienādo raž.apjomu līkne-ģeomet. vieta visām raž.f. kombinācijām,ar kurām var saraž. kādu noteiktu prod.daudz.(izokv.atspoguļo resursu izlietojuma alternatīvos variantus noteikta prod.apjoma raž.)
Izokvantu karte-izokvantu kopums,kas parāda max iespējamo prod izlaidi pie jebkuras doto raž.f. kombin.Jo tālāk no koordin.sist.sākumpunkta atrodas izdovanta,jo liel ir prod. izlaides apjoms.
Izokv.slīp raksturo-tehniskās aizvietojamības galējā norma-MRTS-cik jāsamaz. raž.f. kapit.,ja raž.f. darbs palielinās par 1 vien,produkcijas Q nemain. Negat. slīp.-kapitāla daudz samaz,izraisa darba daudz palielin un otrādi,lai nemain, saraž.prod. apjoms.
MRTSL,K=-^K/^L
Izokvantu pazīmes-1)Izokv.,kas atrodas tālāk no koord.sist. sākumpunkta,atbilst lielākam saraž. prod. apjom,jo tiek izmantots lielāks raž.f. daudz.2)Izokvantas nekurstojas3)Izokv. ir izliektas attiecībā pret koordinē. sist. sākumpunktu.
MRTS=const.,ja raž. ir pilnīgi automatizēta.
MRTS=0,ja darbam un kapit. ir savstarpēja papildinātība.(TP-max)
Izokostas-taisne,kas atspoguļo raž.f. kombinācijas,kuras var iegādāties par vienādu naudas summu.(vienādo izmaksu taisne).Izokostas slīp.nosaka raž.f. ralatīvās cenas.
darba izmaksas-PLxL ; kapitāla izm.-PKxK
TC=PLxL+ PKxK; TC-izmaksu ierobežojums
L=-PK/PL*K+K/PL
Vienāda apjoma līknes slīp MPL/MPK=MRTS=PL/PK
Īslaicīgā periodā-kad 1 raž.f. ir mainīgs,bet 2 pastāvīgs,ražošanas paplašināšanās ir pakļauta mainīgā f. ražīguma(atdeves)samaz. likumam.
Ilgstošā per.-kad firma maina visus raž.f.,darbojas raž. mēroga princips.Raž.f. izmaksu palielin, proporcionāli pieaug prod. izlaide,vērojams raž. mēroga pastāvīgais efekts.Ja prod.izlaide pieaug mazākā mērā nekā izmantojamo resursu apjoms,vērojams raž. mēroga mazin, ef un pretēji pieaug. efekts.
Ražošanas izm.-izdevumi raž.f. iegādei.
Ārējās izm.-uzņēmuma naud.līdz. izejvielu un materiālu iegādei,algota darba sp.samaksai,iekārtu amortizācijai,kas saistīti ar produkcijas raž. un realiz.
Iekšējās izm.-uzņēmuma īpašnieka īpašumā esošo raž.f. izmantošanu raž. procesā.Alternatīvā vērtība,ja saimnieks kādam izīrē.
Ārējās+Iekšējās=Ekonomiskās izm.
Alternatīv.izm-firmai piederošo resursu izm.izmaksas,kurām ir alternatīvs izlietojums un kuras pārvēršas par zaudētu ienākumu no resursu izm.
Grāmatvedības izm.-atšķiras no ekonom. ar to,ka tajās nav iekļauta firmas īpašnieka īpašumā esošo raž.f.vērtība.
Grāmatved.peļņa=firmas ieņēmumi-grāmatved.izm.
Ekonomiskā peļņa=firmas ieņēm-(grāmatved.izm.(ārēj)+iekšējās izm.)
Acumirklīgā periodā-raž.f. ir stabili,visa veida izmaksas ir pastāvīgas.Ilgstošā peri.-visas izm. mainās.Īslaic.periodā-dažu veidu izm.,kas paliek nemain.
Pastāvīgās izm.-izmakas,kas nav atkarīgas no prod. izlaides apjoma(nomas makas,reklāmas izd.,apdrošin)Vidējās pastāvīgās izm.(AFC)-past.izm. uz vienu prod. apjomu.
AFC=FC/Q
Mainīgās izm.-izm.,kuru lielums ir atkarīgs no izgatav.prod apjoma.(izejvielas,kurināmā, elektroenerģ,darba sp. samakas)
Vidējās izm.-vienas produkcijas vienības izmaksas.;Vidējās mainīgās izm.-vienības mainīgs izm.(AVC)
AVC=VC/Q
Kopējās izmakas-dotās preces raž. un realizē. nepiecieš visu izmaksu summu.TC=VC+FC; ATC=TC/Q
Galējās izm-rāda,par cik pieaugs kopējās izm.,palielin produkcijas izlaides apjomu par 1vienību. MC=^TC/^Q=^VC/^Q
^TC-kopējās izm.;^VC-main. izmaksu izm.;^Q-prod.izlaides apjoma izm.
Kopējie ieņēmumi-TR-firmas ieņēmumi no prod.realiz.
TR=P*Q; P-produkcijas vienības cena;Q-prod.izlaides apjoms.
Raž.kritiskais apjoms-Qkr.-raž. apjoms,pie kura ieņēm no realiz,ir vienādi ar prod. raž.izm.
Qkr=FC/P-AVC
Drošības zona=Qfakt-Qkr
Vid. kop.izm. līkne ilgstošā per.-LATC-izliekta U-veida forma,kā ATC īslaic.per.
Raž. mēroga pastāvīgais efekts.-kad ilgstošo vidējo kopējo izmaksu lielums LATC nav atkarīgs no izgatavotās produkcijas apjoma.
Raž.mēr.samaz.efekts-kad ilgstošās vidējās kopējās izm pieaug,palielinoties izgatavotās prod. apjomam.
Raž.mēr.pieaug,efek-kad firmas ilgstosās vidējās izmaksas samaz,palielinoties izgatavotās prod.apjomam.
Pilnīga konkurence-tirgus struktūra,kurā darbojas liels skaits nelielu firmu,kas ražo viendabīgu produkciju.
Kopējie ieņēmumi=pārdotās preces cena(P)x pārdevumu apjoms(Q)
Peļņa=TR-TC
Vidējie ieņēmumi(ATR)=TR/Q
Galējie ieņēmumi(MR)-papildu ieņēm no vēl vienas prod. vienības pārdošanas
MR=^TR/^Q
Raž.apjoma noteikšana-1)TR un TC salīdzin;2)MR un MC
Pilnīga konkurence ideāla vide,kurā situāc.motivē.tirgus darbiniekus efekt. izmantot resursus.
Piln.konkur. peļņas max- MR=MR=P
Monopols-tirgus struktūra,kurā viens preču pārd. kontrol. tirgū tās preces ražoš. nozari,kurai nav tuvu aizvietotāju.
Slēgtais monop-no konkurences to aizsargā juridiskie ierobež.,patenttiesības,autortiesību institūc.
Dabiskais monop-ražoš.mēroga ekonomija:nozare,kura ilgstošas vidējas izm. sasniedz minimumu tikai tad,ja viena firma pilnībā apkalpo visu tirgu,un šō tirgus mēr.apjoms ir tik,liels,ka preci ir ekonom.izdevīgi ražot vienā lielā uzņēm.(komunālie pakalpojumi)
Atklātais monop-tir.strukt. 1 firma ir vienīgais preces piegād.,tā nav aizsarg. no konkur.
Valsts monop-iedibina valsts,pārņemot savā rīc. svarīgas tautsaimn. noz.,kas nodrošina visas vajadz. vai dod valstij ienāk.
Piedāv.un piepras. monop-Piepras(monopsonu)-viens raž.un daudz pirc.Piedāv-Ja vienai precei tikai viens pircējs.
Tīrais monop-viena firma,daudz pirc.,nav aizvietotājpr.,nav brīvi iekļūt tirgū,pilnīga informētība.
Monopolpreces piepras. līkne ir tirgus piepras.l. ar negantīvu slīp.Tāpēc firma-monopolists nosaka savu cenu-kontrolējot preces izlaidi.
Monop. max peļņa-ražojot tādu prod.daudz,kad MR(gal.ieņēm)=MC(gal.izmaksas)
MR-MC=galējā peļņa; Monop.peļņas.max MC=MR