Māksla senajā Romā (tēlniecība, glezniecība)
Konspekts
Svarīgākie termini:elektisks,tēlotājmāksla,kosmopolītisks,historiogrāfija,pēcnāves vaskamaskas,portretisks,cilnis,glezniecība,4.glezniecības stili(instrukciju,orientālais,perspektīvais,ceturtais),mozaīka,freskas.
Agrīnā Roma savas izpausmes formas pārņēma no etruskiem un grieķiem.
Sākumā atzinību izpelnījās tikai arhitektūra, mākslu uztvēra kā bīstamu.
Romiešu māksla-elektiska, Dominēja simbolika un algorija.
Romā saplūda meistari no visas pasaules.
Priekšroka tiek dota noslēgtām (koncentrētām)formām.
cittautu mākslas priekšmetus uzskatīja par gūtā kara laupījuma balvu, ko izstādīja Forumā.
TĒLOTĀJMĀKSLĀ izcila nozīme romiešu skulpturālajam portretam(ar skulptūras palīdzību centās nodrošināt savu nemirstību).
Pirmā bronzas skulptūra bija auglības dievietes Ceceras statuja, ko izlēja 5gs. p.m.ē. sākumā.
Vairāk tika atveidoti vīrieši (sieviešu un bērnu atveidus varēja sastapt uz kapu sētām).
Portreta un reljefa māksla savu uzplaukumu sasniedza 1.gs p.m.ē.
Kosmopolītiska, taču tā apliecināja romiešu ideālus, sakausējot sevī ikdienu, reliģiju un politiku.
Portretā galvenais bija idealizēts un vispārināts reālisms tie atbilda individuālām cilvēka īpašībām(galvenokārt attēloti krūšutēlu veidā).
Imperatora Vespasi portretā atklājās reālistisks raksturojums.
Tiecās atspoguļot cilvēka dzīves gājumu (portreti pietuvinās historiogrāfijai).
Reālistiskā portreta tradīcijas visvairāk saglabājušās imperatora Valentiniāna I portretiskajā statujā.
Portrets attīstījās no mirušo pēcnāves vaska maskas(romieši no etruskiem pārņēma mirušo kultu), uzskatīja, ka skulptūra ir tilts no pagātnes uz nākotni.
Mirušo senču attēli tika novietoti bagātnieku mājās, daudzi tās centās novietot Forumā(tādēļ 2.gs. p.m.ē. tas bija pārblīvēts ar bronzas statujām, tika pieņemts lēmums par daudzu statuju noņemšanu)
Porteiskās statujas-togās tērptas figūras un krūšu tēli, kam bija raksturīga liela vienkāršība.
Sākot ar 2.gadsimtu – akmens virsmas apstrāde ar tehniskiem līdzekļiem
Tēlniecība spēcīgi iespaidojās no hellēnisma tradīcijas. Portrets kļuva individuālāks, psiholoģiskāks. (Prima Portas Augusta statuja –imperators pielīdzināts antīkajiem dieviem, heroizēts)
Augusta laikā tēlotājmāksla kļuva par oficiālu valsts mākslu. (Augusta statuja no Primamportas kā paraugs)
Dorifora skulptūras auguma proporcijas parāda Augustu kā karavadoni un viņa žests-imperatora žests, kas liek tautai apklust pirms uzrunas.
Sīrietes portrets un Aurēlija jātnieka statuja rāda, kā tēlnieki prata atdzīvināt akmens virsmu.
3.gadsimta portreti atklāj tā laika personības(Karakallas portretā attēlots tā valodnieciskais raksturs un nežēlība).
Cilnī iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgākos notikumus(tie klāja triumfa arkas, kolonas un sarkofāgus) īpašu uzmanību saista-Miera altāra marmora ciļņi un Trajāna kolonna(30m augsta, attēlo 184 epizodes un 2500 personu).
1.gs vidū(m.ē.) iedibinājās tradīcija valdniekus dievišķot. (Klaudija un Nervas portretiskās statujas). Imperatoru statujās parādījās pārspīlēts svinīgums, bet tajā pašā laikā to plastiskais modelējums kļuva izteiksmīgāks(personības atklāsme daudzšķautņaināka), neslēpa novecošanas pēdas (Nerona portrets)
2.gs. 1.pusē tēlnieki pārstāja skulptūras krāsot(to aizstājot ar dažādiem paņēmieniem).Marka Aurēlija Statuja
3.gs. uz īsu brīdi atdzimst romiešu skaudrā, reālistiskā portreta tradīcijas.(Karakallas portrets-enerģētiska, apņēmīga un egocentriska cilvēka tēls).
GLEZNIECĪBĀ arī tika izmantoti antīkās mitoloģijas tēli, piešķirot tiem kristīgās simbolikas jēgu.
Glezniecība bija četri stili:
1.Instrukciju stils(2.gs p.m.ē.-1.gs. 80.gadi p.m.ē.)atdarina sienu apšuvumu, tāpēc izskatās, it kā siena būtu izlikta no dažādiem marmora vai jašmas kvadrātiņiem.
2.Perspektīvais stils(1.gs. 80.gadi-30g. p.m.ē.)sienas atstāja gludas un noklāja ar perspektīvā gleznotām vairākplānu kompozīcijām
3.Orientālais(1.gs. beigas p.m.ē.-1.gs). sienas plakni akcentēja smalki dekoratīvi motīvi-kolonniņas, lapu un ziedu vītnes, ēģiptiešu ornamenti, bet sienas centrā izvietojās nelielas glezniņas.
4.Ceturtais stils(1.gs. 2.puse). Iluzoras kompozīcijas, kas veidoja fantastiskus telpiskus efektus, – figurālie, pārsvarā mitoloģisku saturu gleznojumi.
Mozaīka-ļoti izplatīta Romā. Izcils paraugs-Maķedonijas Aleksandra un Dārija kauja(salikta no 1,5milj. Akmentiņu).Tās visbiežāk izmantoja grīdu kompozīcijām (karakallas termas)
Hekulānas baznīcas sienas gleznojums – Tēfela atrašana(mīts par to kā Hērakls meklējis dēlu un atradis to kādā dabas nostūri kopā ar dzīvniekiem)
Kristīgo dievnamu celtniecība veicināja monumentālās glezniecības attīstību (Sv. Konstances mauzoleja mozaīkas un Svētās Pudencijas bazilikas mozaīkas(kur kristus sēž tronī un viņam apkārt sēž 12 apustuļi))
Freskas-klāja dižciltīgo pilsoņu māju sienas. Gleznoja tiešu uz apmetuma, kas tika klāts vairākās kārtās, pie tam katra no tām bija plakanāka un gludāka. Freskās bieži vien attēlojās grieķu mākslinieku gleznas.(Herkulānu freskas)
Mistēriju villa-gleznojumi kļuva sarežģītāki(1.gs. p.m.ē.)
Izmantotā literatūra:
1.A.Rubenis „Senās Romas kultūra”, Zvaigzne ABC, 1999
2.Sk.Cielava „Vispārīgās mākslas vēsture I”, Zvaigzne ABC,1998
3.I.Misāns,V.Pavulāne,A.Vijups „Pasaules vēsture I”, Zvaigzne ABC, 2000
4.M.Lapiņa,D.Blūma,V.Bartoševska,L.Zitāne „Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I”,Raka,1998