Mākslīgie pavadoņi

Cilvēki jau kopš seniem laikiem ir vēlējušies uzzināt kaut ko vairāk par zvaigznēm un planētām, un to, kas atrodas aiz tām. Mūsu gadsimta otrajā pusē iespēja uzzināt ko vairāk par pasauli tur ārā kļuva daudz reālāka pateicoties tehniskajam progresam un attīstībai. Pavērās plašas iespējas vēl nepazīstamā kosmosa izpētei. Sākās kosmosa apgūšana. Tika palaisti pirmie kosmosa kuģi un cilvēki pirmo reizi varēja aplidot apkārt zemeslodei. Tika organizēts pirmais cilvēku ceļojums uz Mēnesi. Nils Armstrongs, amerikāņu kosmonauts, izkāpjot uz Mēness teica: “Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs visai cilvēcei”. Tā sākās aizvien intensīvāka kosmosa izpēte un apguve. Tika palaisti arvien jauni kosmosa kuģi un citi kosmosa aparāti. Cilvēki izgudroja mākslīgos pavadoņus. No sākuma tie bija paredzēti tikai sūtīšanai uz citām planētām, taču gadsimta beigās tie ieguva praktisku pielietojumu arī uz zemes. Tika palaisti pirmie militārie satelīti. Tie riņķoja ap Zemeslodi un kalpoja valstu militāro vajadzību apmierināšanai. Tad nāca sakaru satelīti, pateicoties tiem cilvēki var skatīties satelīttelevīziju gandrīz no jebkuras vietas pasaulē un piezvanīt jebkuram cilvēkam uz zemeslodes. Tagad pat laika prognozes tiek notiktas balstoties uz informāciju, kas tiek iegūta no satelītiem. Nevar arī nepieminēt daudzos spiegošanas pavadoņus, kuri, riņķojot 400 kilometru augstumā spēj saredzēt visu, kas notiek kādas lielpilsētas ielās.