Mara Zalite

Dzimusi 1952.gadā, Krievijā. 1975.gadā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Strādājusi Latvijas Rakstnieku savienībā, dzejas konsultante, Rīgas jauno literātu studijas vadītaja. No 1989. gada līdz 2001.gadam žurnāla “Karogs” un izdevniecības “Karogs” galvenā redaktore. Tagad ir Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja. Publicējusi dzejoļu krājumus “Vakar zaļajā zālē” (1977), “Rīt varbūt” (1979), “Nav vārdam vietas” (1985), “Debesis, debesis” (1988), “Vai tu vēl turies?” (1992), “Dziedināšana” (1996), “Apkārtne” (1997). Sarakstījusi lugas “Pilna Māras istabiņa” (1981), “Tiesa” (1982), “Dzīvais ūdens” (1986), “Divas dramatiskas poēmas” (1987), libretus rokoperai “Lačplēsis” un muziklam “Meža gulbji”,”Neglītais Pīlēns” kā arī pēdējā laikā rādītām iz

z
zrādēm: “Putnu Opera”,”Sfinksa”, “Margarēta”, “Kaupēn, mans mīļais”. Pēdējo divu gadu laikā viņas darbi ir iestudēti un parādīti Nacionālajā un Liepājas teātri, kā arī Latvijas Nacionālajā operā. Aktīva Trešās atmodas sabiedriska darbiniece. 1997. g. iznacis runu un rakstu krajums “Kas ticībā sēts”. Saņēmusi daudzas literāras prēmijas, t. sk. O.Vācieša premiju 1989. g., Aspazijas prēmiju 1992. g., J.G.Herdera prēmiju (Vacija) 1993.g. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).

Māra Zālīte,būdama viena no Latvijas populārākajām dzejniecēm un pašlaik teātros visspēlētākā dramaturģe, savus darbus skatuvei raksta saistītā valodā. Autore sa
a
avās lugās nerunā par ikdienu, bet lielām vēsturiskām, filozofiskām tēmām. Viņa mērķtiecīgi turpina Raiņa tradīciju. Autores darbos jūtams augsts ētisks maksimālisms, pārliecinoša humānu, vispārcilvēcisku ideju paušana. Spēcīgi akcentēta sievietes un mātes loma un misija. Dziesmas no viņas lugām bieži kļūst po
o
opulāras arī ārpus lugas konteksta.