Masāža

1.Masāža
Tā ir valoda bez vārdiem, laiks, ārpus laika, svētki, meditācija, enerģija, mīlestība, … Tā var dziedēt, uzbudināt, nomierināt, apmācīt. Tā ir burvīga. Masāža ir pieskārienu sistēma, tā ir māksla. Katrs pieskāriens baro ķermeni, prātu, dvēseli. Visus cilvēkus var iedalīt tādos, kas mīl masāžu, kas ļoti, ļoti mīl masāžu un tajos, kas nekad to nav baudījis.
2.Masāžas vēsture
Vārda „masāža”izcelsmi traktē dažādi: vieni uzskata, ka tas radies no arābu vārda
„mass”vai „masch”(viegli izspaidīt, uzspiest), citi- ka no grieķu vārda „masso”(izspaidīt, saspiest ar rokām), vēl citi domā, ka izcelsmes pamatā ir latīņu vārds
„mass”(pie pirkstiem līpošs).
Kopš seniem laikiem masāža ir bijusi ārstēt prasmes sastāvdaļa. Masāžas paņēmienus pirmie aprakstījuši indieši un ķīnieši.
3.Masāžu veidi
• Ārstnieciskās:
Holistiskā, Reiki, limfodrenāžas, muguras, medus un Stoun-terapija (ar sildīšanu uz karstiem akmeņiem).
• Pretcelulīta masāža
• Atslābinošā, antistresa.
Masāža nepieciešama viesiem- pieaugušajiem, bērniem, pusmūža cilvēkiem (ja nav blakus parādību) . Pirmkārt tā vajadzīga veseliem cilvēkiem, lai uzturētu labu pašsajūtu, arī dažādu slimību profilaksei.
Indikācijas (gadījumi, kad nepieciešama ārstnieciskā masāža):
1. Sāpes mugurā, jostas vietā, kakla skriemeļos
2. Galvas sāpes
3. Osteohondroze
4. Sasitumi, muskuļu, cīpslu un saišu sastiepumi
5. Lūzumi visās dzīšanas stadijās
6. Funkcionāli traucējumi pēc lūzumiem un mežģījumiem (locītavu mazkustība, izmaiņas muskuļos, audu nepareizi saaugumi)
7. Artrīts akūtā un hroniskā stadijā
8. Neiralģijas un nefrīti
9. Radikulīts
10. Paralīze
11. Sirds muskuļu hroniska nepietiekamība
12. Stenokardija
13. Hipertoniskā slimība
14. Arteriālā hipertonija
15. Rehabilitācijas periods pēc miokarda infarkta
16. Hronisks gastrīts
17. Resnās zarnas funkciju traucējumi
18. Bronhīts
19. Pneumonija
20. Bronhiālā astma
21. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas (bez saasinājumiem)

Kontrindikācijas (dotas vispārējā veidā):
1. Akūts drudzis un paaugstināta temperatūra
2. Asiņošana un tieksmē uz to
3. Asins slimības
4. Strutojoši procesi jebkurā stadijā
5. Dažādas ādas, nagu un matu slimības
6. Asinsvadu un limfvadu iekaisumi, tromboze, izteikta varikozā vēnu paplašināšanās
7. Perifērisko un galvas smadzeņu asinsvadu paplašināšanās
8. Aortas un sirds aneirisms
9. Alerģiskā saslimšanas ar ādas izsitumiem
10. Vēdera orgānu saslimšana ar tieksmi uz iekšējo asiņošanu
11. Hronisks osteomelīts
12. Audzēji
13. Psihiskās slimības ar paaugstinātu uzbudināmību
14. Trešās pakāpes asinsrites nepietiekamība
15. Hipertonisko un hipotonisko krīžu periodos
16. Akūta miokarda išēmija
17. Izteikta galvas smadzeņu asinsvadu skleroze
18. Akūta respiratoru saslimšana
19. Traucējumi zarnu trakta funkcijās (slikta dūša, vemšana, caureja)

 Ārstnieciskā holastiskā masāža
Termins „holistisks”cēlie no grieķu vārda „holos”(vesels, veselīgs). Šī masāža sevī apvieno vairākas austrumu un rietumu ārstnieciskās atveseļošanas sistēmas. Pie tām pieder su-džok un rei-ki, klasiskā masāža, manuālā terapija, bioenerģētiskā terapija un refleksu terapija. Holistiskās masāžas pamātā ir tāda pat pieeja cilvēkam kā tradicionālājā austrumu terapijā. Tajā cilvēka organisms tiek uztverts kā vesela sistēma, kur visas daļas atrodas dziļā savstarpējā saistībā un atkarībā. Attiecīgi ārstēšana notiek ne tik daudz konkrētas slimības simptomu novēršanā, kā organisma bioinformācija saišu bojājumu normalizēšanā, tās atgriežot iepriekšējā līmenī. Holistiskā masāža aptver visu cilvēka ķermeni. Zonā, kas prasa lielāku uzmanību (un nereti ir par iemeslu masieru apmeklējumam), tiek apstrādāta ciešā kontaktā ar visu ķermeni- tik lielā mērā, cik organisms spējīgs atjaunoties. Holistiskajam principam ir savas ārstnieciskās atveseļošanas iedarbības īpatnības. Pilns masāžas kurss parasti sastāv no desmit līdz piecpadsmit seansiem, saīsinātais no pieciem līdz septiņiem seansiem. Iespējams arī iepazīšanās variants ar vienu līdz trim tikšanās reizēm. Zinātniskie pētījumi rāda, ka organisms „ieslēdzas” fizioloģiskajā un bioķīmiskajā līmenī tikai pēc trešā seansa. Tādā veidā šie trīs iepazīšanās seansi ne rada nopietnas izmaiņas organismā, ne arī tam kaitē, vienīgi cilvēks gūst priekšstatu par holistiskās masāžas tehniku. Tomēr atveseļošanās un ārstnieciskais efekts parādās daudz ātrāk. Ar šo masāžas veidu iespējams pazemināt vai paaugstināt nervu uzbudināmību, iedarbināt gandrīz zudušos refleksus, ievērojami uzlabot audu stāvokli, iekšējo orgānu darbību un pacienta pašsajūtu. Uzlabojas organisma sistēmu caurlaidība, muskuļu, iekšējo orgānu un galvas asinsvadu stāvoklis. Ārstnieciskā holistiskā masāža pozitīvi iespaido arī pērifēro nervu sistēmu. Ar tās palīdzību var samazināt vai noņemt galvas sāpēs, uzlabot nervu sistēmas caurlaidību, paātrināt atjaunošanās procesu pie bojājumiem, novērst blakus parādību rašanos locītavās un muskuļos nervu bojājumu vietās.

 Vakuummasāža
Ar vakuummasāžu var ārstēt ne tikai celulītu, bet arī uzlabot asinsriti, samazināt ķermeņa apjomu, likvidēt strijas un paaugstināt ādas elastību. Ja ievērosiet masiera norādījumus, kursa laikā iespējams samazināt ķermeņa apjomu par pieciem sešiem centimetriem. Viens no galvenajiem noteikumiem ir dzert daudz šķidruma (neskaitiet pienu, kafiju, kakao, jo tie ir pārtikas produkti) – līdz pat 2,5 litriem dienā. Vakuummasāža tiek veikta vakuummasāžas aparātu- tā ir sūcoša pumpja masāža pēc banku principa: āda tiek iesūkta un masēta ar negatīvu spiedienu, tiek aktivizētas šūnas un stimulēta kolagēna un elastāna sintēze, kas formē saistaudus. Papildu ieguvums- āda kļūst rožaina un gluda.
Vakuummasāžu var iedalīt trīs posmos:
 Limfodrenāža sagatavos ķermeni tālākām procedūrām, aktivizējot limfas sistēmu;
 Aktivizācija- tieša celulīta ārstēšana un asinsrites uzlabošana;
 Ādas nostiprināšana- paaugstina ādas elastību.
Vakuummasāžu nevajadzētu lietot, ja ir tendence veidoties trombiem, ir kāda ādas slimība vai ļaundabīgs audzējs.

 Limfodrenāža ar rokām
Cilvēka organismā embrionālās attīstības periodā limfātiskā sistēma veidojas visai vēlu un ir diezgan nestabila. Tās darbība ir ļoti svarīga visa cilvēka pareizai darbībai, jo tā izvada toksīnus un vielmaiņas galaproduktus. Ja tie neizvadās, organisms uzkrāj lielu daudzumu toksīnu, tāpēc iekaisuma, sirds darbības un vēnu nepietiekamības dēļ veidojas tūska. Limfa cirkulē ļoti lēni, un miegā tā neplūst, jo cirkulāciju veicina muskuļu kustība- īpaši labi tas redzams no rīta, ja mostaties ar pietūkušām acīm.
Limfātisko sistēmu var aktivizēt ar limfodrenāžu. Neatkarīgi no tā ,kādu ķermeņa vietu jāmasē, limfas aktivizācijai vienmēr vajadzīgs daudz laika un tā jāveic lielā apjomā, jo jāiedarbina visa ķermeņa limfātiskā sistēma, turklāt vienmēr sākot ar limfmezgliem ,kas atrodas pie atslēgas kaula. Regulāri veicot limfodrenāžu, limfvadi tiek trenēti, to sieniņas tonizējas un tie labāk drenē limfu- izvadās toksīni, samazinās celulīts, izzūd tūska. Limfodrenāžu drīkst veikts divas reizes nedēļā, ne ilgāk par 40- 45 minūtēm, jo limfvadi nogurst.
Ja ir lokāla problēma (pēc sejas, locītavu, ekstremitāšu traumas, lūzuma, ja sejā ir pinnes), procedūru var veikt apmēram desmit dienas- vienu reizi dienā. Sejas limfodrenāža ir efektīva un saudzējoša. Tā veiksmīgi likvidē maisiņus zem acīm un sejas pietūkumu, kā arī ir viena no labākajām relaksējošām procedūrām.
Limfodrenāža labi der, lai no muskuļiem pēc fiziskās slodzes izvadītu pienskābi- muskuļi nesāp un nav cieti. Tā ir ieteicama pēc ceļgalu traumas, operācijas, locītavu slimības, kā arī grūtniecības laikā, ja ir pietūkušas kājas (limfodrenāža ir vienīgais masāžas veids, ko ieteicamas grūtniecības laikā). Tā ir laba celulīta profilakse un sastāvdaļa celulīta ārstēšanā. Ieteicams pirms un pēc ķirurģiskas tauku atsūkšanas, liposomu operācijas un arī pēc zelta diegu iešūšanas sejā.

 Klasiskā masāža
Klasiskā masāža ir visā Latvijā vispopulārākā un visbiežāk praktizētā metode. Klasiskajā masāža ar rokām masē visu ķermeni vai arī atsevišķus ķermeņa apvidus- glaudot, vibrinot, berzējot vai mīcot, lai nomierinātu nervu sistēmu, noņemtu muskuļu sasprindzinājumu , uzlabotu asinsriti un muskuļu tonusu, kā arī izvadītu vielmaiņas gala produktus.
Šādi masē arī zīdaiņus, kas slimo ar bronhītu, pneimoniju vai bronhiālo astmu. Tās sniedz labus ārstēšanas rezultātus bērniem, kas slimo ar skoliozi, pieaugušiem- ar ostiohondrozi, galvassāpēm, kā arī atjauno kustības pēc lūzumiem. Klasisko masāžu ieteicams veikta arī sirds un asinsvadu slimniekiem, elpceļu, reimatoīdā artrīta, centrālās nervu sistēmas, perifērās nervu sistēmas, kuņģa uz zarnu trakta slimniekiem. Klasisko masāžu nedrīkst veikt slimniekiem ar akūtu onkoloģisku slimību, tuberkulozi.
Veicot klasisko masāžu, vispirms tiks veikta sagatavojoša, vispārējā masāža, kas sākas ar glaudīšanu, jo nepieciešams „iesildīt”virspusējos audus, lai varētu iedarboties uz dziļākajiem audiem.
Katru atsevišķu masāžas procedūru veido paņēmienu sērija, kam jānodrošina vislabākais terapeitiskais efekts.
Pēc katras masāžas procedūras ir jāatpūšas, lai norimtu atbildes reakcija uz kairinājumu, citādi var rasties pretreakcija vai- labākajā gadījumā- samazināsies terapeitiskais efekts.
Gribu atgādināt- pirms katra masāžas kursa allaž nepieciešama ārsta konsultācija.

 Muguras masāža
Muguras ārstnieciskā masāža- viens no efektīvākajiem fizioloģiskajiem paņēmieniem iedarbībai uz organismu, kas nav saistīts ar medikamentu lietošanu.
Masāža noder pie ļoti daudzām slimībām:
 Muskuļu spazmām;
 Dažādiem muskuļu, saišu un nervu bojājumiem un traumām;
 Mugurkaula osteohondrozes;
 Neiralģijas;
 Skoliozes;
 Migrēnas;
 Hipertoniskās slimības.
Masāžas mērķis- paātrināt bojātu audu dzīšanas procesus, novērst mugurkaula problēmas un nostiprināt tā muskulatūru. Paātrinot asins cirkulāciju un noņemot tūskas, atdzīvināt bronhu, zarnu trakta, žults ceļu darbību un pazemināt vai paaugstināt nervu sistēmas tonusu.
Relaksējošā (atslābinošā) masāža palīdz atslābināties pēc grūtas dienas, bet tas ir īpaši svarīgi pēdējā laikā, kad jūsu dzīvē ir nepārtraukts stress, bet cilvēki aizmirsuši kā atslābināties. Tas palīdzēs novērst daudzu slimību attīstību.
Procedūras tiek veiktas katru otro dienu, un, atkarībā no vecuma un vajadzības, nemazāk kā astoņas reizes.

 Medus masāža
Šī metode, kas atnākusi pie mums no senās Tibetas, pamatojas uz ādas un medū esošo bioloģiski aktīvo vielu savstarpējo iedarbību, ietverot arī citu masāžas veidu standarta procedūras. Masāža balstās uz refleksu terapijas dažādošanu, kas lieliski savieno bišu medus un masāžas ārstniecisko iedarbību. Strauja asinsrites uzlabošanās dziļākos ādas slāņos un muskuļos sekmē audu un iekšējo orgānu barošanu. Medus, atdodot savas bioloģiski aktīvas vielas, absorbē toksīnu un palīdz tos izvadīt no organisma. Tāda masāža noder arī limfas plūsmas paātrināšanai un ādas tīrīšanai. Āda pēc medus masāžas pielietošanas kļūst zīdains un elastīga, nogludinās zemādas izciļņi un līdz ar to uzlabojas organisma vispārējais stāvoklis.

 Pretcelulīta masāža
Iedarbības pamatā ir sildīšanas efekts, tauku uzkrājumu un toksīnu „izvilkšana”un nogludināšana ar veltnīšu un ķiniešu banku palīdzību, kā arī asins un limfas cirkulācijas uzlabošana un dabīgās vielmaiņas atjaunošana.

 Antistresa (atslābinošā masāža)
Veicina atslābināšanos, spriedzes noņemšanu un spēku atjaunošanu. Jau kļuvis par aksiomu, ka stress ir pamatā 70% saslimšanu. Smagi pārdzīvojamas situācijas, problēmas biznesā, jeb mājās noved pie tādu somātisko slimību rašanās kā miokarda infarkts, galvas smadzeņu insults, u.c., kuru sekas var būt letālas.
Masāža samazina stresa iedarbību un tādā veidā novērš slimību rašanos vai attīstību. Savlaicīgi izvesta, tā apstādina organismā postošos procesus, noņem trauksmes sajūtu un dod spēku situāciju uzlabot. Noņem negatīvās stresa sekas, regulē vielmaiņu, nobalansē kustību aparātu.
Mēs esam spējīgi panest apkārtējo pasauli tikai tad, ja tā valda mūsu dvēselē. Masāža rada mūsos harmoniju, un tad mēs sākam izstarot veselību un visiem apkārtējiem dāsni dalīt dzīvesprieku.
Ilglaicīgs stress traucē izpausties arī spējām. Masāža iedarbojas uz dzīvībai svarīgiem orgāniem caur veģetatīvo nervu sistēmu un atgriež organismam spēju atjaunoties.
Mūsu reakciju vada divas veģetatīvās nervu sistēmas sastāvdaļas- pirmā, simpātiskā nervu sistēma, aktivizē enerģijas izdalīšanās procesus, kad organisms mobilizējies cīņai ar stresu. Tas izdala asinīs adrenalīnu, paātrina sirds darbību un nomāc gremošanas sistēmas funkcijas. Savukārt trauksmes stāvokli bloķē parasimpātiskā nervu sistēma, izpildot pretējas darbības. Masāžas laikā atslābinoties, var iestāties dabisks līdzsvars.
Visi ķermeņa pretstresa masāžas seansi balstās uz austrumu medicīnas kanoniem, izmantojot naturālas eļļas un smaržvielas.

 Stoun-terapija
Stoun-terapijā (stone- akmens) ārstniecisko iedarbību panāk ar karstiem un aukstiem akmeņiem.
Ārstnieciskie efekti- tonizējošs, sedatīvs (nomierinošs), vazoaktīvs (asinsvadus normalizējošs), spazmatisks.
Indikācijas:
 Dažādas pakāpes aptaukošanās;
 Atbalsta un kustību aparāta, perifērās nervu sistēmas saslimšanas un traumu sekas;
 Veģetatīvo asinsvadu disfunkcija;
 Klimakss;
 Seksuālā neiroze;
 Asinsvadu saslimšana
Masāža ar karsto akmeņu palīdzību noņem stresu, spriedzi un nogurumu. Tās ietekmē izplešas kapilāri, paaugstinās vielmaiņa, uzlabojas asinsrite, kas sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma. Neitralizējas negatīvā enerģija, izlīdzinās enerģijas plūsmas, iestājas ķermeņa un gara harmonija

Ko cilvēkam sniedz Stoun-terapija:
1. Labvēlīgi ietekmē perifēro un centrālo nervu sistēmu;
2. Sekmē dziļas relaksācija sasniegšanu, harmonizējot iekšējo stāvokli;
3. Noņem stresu un spriedzi;
4. Pateicoties siltumam paaugstina un uzlabo asins cirkulāciju un vielmaiņu;
5. Ķermeņa šūnās apgādā ar lielāku skābekļa un vajadzīgo barības vielu daudzumu;
6. Pateicoties akmeņu svaram pastiprina limfas cirkulāciju;
7. Straujāk izvada vielmaiņas un sairšanas produktus, organismā notiek detoksikācija;
8. Sekmē imūnās sistēmas un muskuļu nostiprināšanos;
9. Samazina iekaisumus, paātrina rehabilitācijas procesus;
10. Pateicoties siltumam samazina sāpes muskuļos;
11. Sekmē endorfīnu izstrādāšanu
12. Samazina galvassāpes, paaugstina imunitāti, samazina stresa risku;
13. Noņem muskuļu sāpes;
14. Harmonizē cilvēka iekšējās izjūtas;
15. Pastiprina vielmaiņas procesus organismā (ātras sadeg tauku uzkrājumi, palēlinās novecošanās process);
16. Palielina ādas tonusu un elastību, pastiprina tauku un sviedru dziedzeru sekrēciju, attīra poras un izvada šlakvielas;
17. Likvidē sastrēgumus vēnas un uzlabi limfas cirkulāciju

 Ajūrvēda
Ajūrvēda ir sena zinātne, kas māca kā rūpēties par savu veselību.
Tās galvenās pamatvērtības ir pareizs uzturs, māka valdīt pār savām emocijām un stresiem, un augu valsts preparātu pielietošana. Austrumu filozofija- smaržas, noskaņas; pamatprincips- ķermeņa un gara sabalansēšana vienā veselumā, kas garantē veselību un labklājību. Ajūrvēda zināšanas un kosmētiskie līdzekļi ir veidoti no dažādiem austrumu izcelsmes augiem, līdz ar to tie ir dabīgi un patīkami. Ajūrvēdas procedūras sniedz cilvēkam relaksāciju un pacilājošu labsajūtu, kopj sejas un ķermeņa ādu atbilstoši katra indivīda noteiktai došai (kapa, pita, vata) –klasifikācijas tipam pēc ajūrvēdas sistēmas. Ajūrvēda sniedz harmoniju, stiprina enerģiju un imūnsistēmu.

 Abjanga + ajūrvēdas pirts
Šo seno masāžu veic ar īpašām eļļām.
Tā līdzsvaro enerģiju smalkajā līmenī, palīdz atbrīvoties no ikdienas saspringuma, labvēlīgi iedarbojas un smadzeņu emocionālajiem centriem , normalizē asinsriti un limfvadu sistēmu, stiprina imunitāti, atslābina muskuļus un novērš bezmiegu. Kompleksā ar pirti, vienlaicīgi procedūras laikā organisms atbrīvojas no toksīniem un ir lielisks veids cīņā ar lieko svaru un celulītu. Tehnika virzīta uz jebkuras zonas tūskas likvidēšanu un varikozu vēnu paplašinājumu ārstēšanu un profilaksi, efektīvi atpūtina nogurušas kājas.

 Pindasweda masāža + ajūrvēdiskā pirts
Saskaņā ar savu visaptverošo no Austrumu iedvesmoto filozofiju, ar mērķi panākt, līdzsvarotu un pilnīgi dabisku veselību.
„Mola Stils”savā progresīvajā metodoloģijā nesen ir ieviesis pindasweda – ļoti senu ajūrvēdisku dziedniecības procedūru, kuras pamatā ir siltuma un īpaši izvēlētu dabīgu aktīvu sastāvdaļu (ārstniecības augu un ēterisko eļļu) terapeitiska izmantošana. Tā ir sevišķi indicēta artrīta, osteoartrīta, stīvu un uztūkušu locītavu gadījumos, kur Pindasweda pārstāv ļoti īpašu un aromātisku masāžu, kas atjauno enerģiju līdzsvaru, detoksificē, remdē iekaisumus, atslābina un attīra; kā arī ir efektīva, šķīdinot toksīnus un tādejādi pretdarbojas aptaukošanās procesiem un celulītam.
 Šiacu masāža
Tradicionālā seno Austrumu – Japāņu masāžas tehnika, kas balstīta uz punktu masāžu.
Šiacu savādāk varētu nosaukt kā akupresūru. Tā ir ritmiski uzspiedieni ar pirkstiem, plaukstām, elkoņiem vai pēdām uz ādas laukumiem bioloģiski aktīvu punktu rajonā un ap šiem punktiem. Manuāla tehnika, kurā ietverti arī locītavu izstiepšanas un vingrināšanas paņēmieni. Iedarbība ir ļoti efektīva un nav nelabvēlīgu blakus efektu. Tā ārstē ne tikai fizisko ķermeni, bet arī garu. Masāža stimulē pārliecību par sevi, stabilitāti, labu pašsajūtu. Šiacu masāžas beigās pacientam tiek piedāvāti nepieciešamie paņēmieni, lai attīstītu savas personiskās dziedināšanas spējas darbam ar savu organismu (vingrinājumi, joga un meditācija).
 Hiromasāža
1920.gadā dr. Ferrandis atver Spānijā masāžas skolu. Hiromasāžas tehnika kļuva par pamatu daudzām efektīgām Eiropas, Austrumu un Amerikas masāžas tehnikām un kinezioloģijai.
Par tās popularitāti liecina fakts, ka šīs masāžas tehnika kļuvusi par pašu populārāko starp kosmetologiem, masieriem un, kas vēl svarīgāk, arī starp klientiem. Hiromasāžas pamatiedarbība ir vērsta uz muskuļu – saišu sistēmu, tā paaugstina muskuļaudu elastību, saraušanās funkcijas un palēlina muskuļu atrofiju, palielina skābekļa un barībvielu pieplūdi, paaugstina darbaspējas un muskuļu tonusu.
 Reiki
Reiki ir sena dziedniecības sistēma, kas palīdz uzlabot veselību un nostiprināt to.
Reiki ir meditācijas prakse, relaksācijas un atpūtas iespēja ķermenim un garam. Reiki ir harmonisks dzīves veids, jo ietver sevī filozofiskus pamatprincipus, kas palīdz saglabāt mieru, stabilitāti un līdzsvaru sevī un savā apkārtējā dzīvē. Šobrīd, mūsdienu steigas un stresa pilnajā dzīvē, tam ir būtiska nozīme labas pašsajūtas saglabāšanā un nostiprināšanā. Vienlaicīgi Reiki ir arī garīgās izaugsmes ceļš, kuru ejot mēs iepazīstam gan sevi, gan Visuma vienotības Dievišķos likumus.
Iepazīstoties ar Reiki, mūsu dzīve kļūst skaistāka, krāsaināka, tajā ienāk vairāk mīlestības. Mēs iepazīstam sevi un pasauli ap mums. Mēs uzlabojam savu veselību, piepildām savas klusās vēlmes un visdrosmīgākos sapņus. Mēs kļūstam atvērtāki, līdzjūtīgāki, piedodošāki un mīlošāki. Mūsu dzīve kļūst laimīgāka.

Reiki praktiskais pielietojums
Reiki palīdzība ir ierobežota. Vispirmām kārtām Reiki atjauno organisma spēkus, stiprina imūnsistēmu, nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, attīra organismu no sārņiem, toksīniem, sakārto cilvēka emocionālo un domu pasauli – un samazina stresu, uzlabo darba spējas, miegu, dziedina pat senas emocionālas un fiziskas traumas. Pieaugot pozitīvās enerģijas daudzumam, slimības atkāpjas.
Reiki terapija lieliski palīdz atveseļoties pēc operācijām, zāļu kūrēm, apstarošanām. Ir gadījumi, ka Reiki dziednieka palīdzību meklē cilvēki, kam tradicionālā medicīna vairs nespēj dot cerību. Tā kā Reiki ir pozitīva beznosacījumu mīlestības enerģijas plūsma, tā sniedz cilvēkam palīdzību visos līmeņos. Dziedinās un cilvēka apziņai atklājas slimības patiesie cēloņi – pozitīvas ticības trūkums un negatīvo enerģiju uzkrājumi. Vienreiz izstrādāts, šis cēlonis vairs neatkārtojas, ja cilvēks ir izpratis tā rašanās iemeslu garīgajā līmenī – nostiprinājis pozitīvu ticību un domāšanu. Ir harmonizējušās dzīvības enerģijas plūsmas, cilvēks ir pavirzījies par soli savā garīgās attīstības ceļā.
Ar Reiki palīdzību var izprast un atrisināt sarežģītas situācijas savā dzīvē, sakārtot samezglojušās attiecības sasniegt iecerētos sapņus. Reiki atraisa cilvēka radošo potenciālu, palīdz atklāt un izpaust vēl neapjaustās spējas un slēptos talantus. Reiki prakse dod cilvēkam iespēju kļūt pašam par savas dzīves veidotāju un noteicēju visās jomās.
Kopā ar Reiki mūsu dzīvē ienāk vairāk dzīvesprieka, veiksmes, panākumu, sirdsgudrības – vairāk mīlestības pret sevi un visu dzīvo. Fiziskais ķermenis, par kura veselības stāvokli parasti ir runa, patiesībā ir tikai daļa no cilvēka ļoti komplicētā organisma. Reiki terapija ir holistiska terapija, t.i. tā dziedina cilvēka organismu kā vienotu veselumu, kurā ir radušās problēmas tieši enerģijas plūsmas traucējumu dēļ. Iemesli var būt ļoti dažādi, taču pamatā fiziskajām slimībām ir t.s. „ bloki „ enerģijas plūsmas ceļā. Ja cilvēka organisms ir novājināts un slimība „ materializējusies „ fiziskajā ķermenī, tad Reiki enerģijas plūsma, kas plūst caur Reiki dziednieku (pamatā caur viņa rokām Reiki seansa laikā), atjauno organisma dabīgās spējas pašatveseļoties, attīra organismu no negatīvajām enerģijām un atjauno organisma funkcijas.
Iedarbojoties visos līmeņos – fiziskajā, emociju, domu un gara līmenī, Reiki enerģija stiprina pozitīvo domāšanu, stiprina garu, atjauno ticību un pārliecību par sevi un saviem panākumiem. Reiki palīdz atvērties dzīvei un ar prieku un pateicību pilnībā izbaudīt katru mirkli, kas mums dots.
Reiki ļauj izprast visa notiekošā nozīmi un jēgu, paplašina apziņu un palīdz apzināties sevi kā garīgu būtni, kas gūst cilvēcisku pieredzi uz Zemes.

4. Masāžas iedarbība uz cilvēka organismu
Kopš seniem laikiem ir zināmi uz ādas esošie tā sauktie dzīvības punkti, ar kuru starpniecību var ietekmēt viena vai otra orgāna darbību.
Iedarboties uz bioloģiski aktīviem punktiem var dažādi:
 Ar masāžu;
 Kairinošām ziedēm;
 Krēmiem;
 Ar īslaicīgu aukstumu (ar šķidro skābekli, ogļskābes sniegu un ledu, pārtikas ledu);
 Ar varu;
 Piparu plāksteriem;
 Sinepju plāksteriem;
 Vāju elektrisko strāvu;
 Fonoforēzi ;
 Kosmētiskajām maskām ar bioloģiskajiem stimulatoriem un eksteroreceptoru kairinātājiem.
Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka masāžas iedarbības pamatā ir sarežģīti savstarpēji saistīti reflektorie, neirohumorālie un neiroendokrīnie procesi, kurus regulē centrālā nervu sistēma. Uz masāžas vispirms reaģē āda. Tās virsma – liels receptorais lauks – ir ādas analizatoru perifērā daļa. Ādas masāža iedarbojas uz tās struktūrslāņiem, bet caur daudziem ekstrareceptoriem un introreceptoriem – uz centrālo nervu sistēmu.
Masāžas iedarbības pamatā ir āda, muskuļos, asinsvadu sieniņās esošo nervu galu kairināšana. Šie kairinājumi, kas pienāk no ārienes, izraisa reflektoras reakcijas gan galvas smadzenēs, gan atsevišķos orgānos un sistēmās. Līdz ar šīm reakcijām notiek asinsvadu paplašināšanās, tādējādi uzlabojot audu apgādi ar asinīm. Uzlabojas elpošana, gremošanas orgānu darbība, vielmaiņas procesi, apgāde ar skābekli. Bet īpaši svarīgi ir tas, ka paaugstinās enerģētisko svārstību frekvences, tādējādi pozitīvi ietekmējot imūnreakcijas un organisma aizsargspējas.
Masāža zināmā mērā atjauno bioenerģētisko līdzsvaru, dzīvības spēkus un darba spējas.
Izcilie grieķu ārsti Hērodikoss, Hipokrats uncīti savos darbos ir aprakstījuši daudzus masāžas paņēmienus. Hipokrata laikā masāžu lietoja kā higiēnisku un ārstniecisku līdzekli. Tā, piemēram, Hipokrats rakstīja:”…rīvēšanās izraisa audu savilkšanos un atslābināšanos, padara cilvēku tievāku vai resnāku; sausa un bieža rīvēšana savelk audus, bet mīksta un maiga – padara tos resnākus.”Asklepiāds masēja gan ar sausu, gan eļļas klātu ādu, gan spēcīgi, gan maigi, atzina gan īsus, gan garākus masāžas seansus. Gladiatoru skolas galvenais ārsts Galēns noteica deviņus masāžas paņēmienus un aprakstīja to metodiku. Romiešu termās (pirtīs) bieži lietoja tādus masāžas paņēmienus kā rīvēšana un spaidīšana savienojumā ar fiziskajiem vingrinājumiem, ūdens procedūrām un ierīvēšanos ar eļļām.
Senie slāvi un ziemeļos dzīvojošās tautas masāžu apvienoja ar norūdīšanās procedūrām. Ķermeni masēja, peroties ar pirtsslotu, un norīvēja ar bērzu vai ozola slotiņu: pirtnieks pēra, berzēja, aplēja ar karstu ūdeni, tad – ar aukstu; pēc tam cilvēks apgūlās sniegā vai iegremdējās ledainā ūdens āliņģī.
Atkarībā no masāžas mērķa un tā, kāda ir iedarbība uz ķermeņa virsmu (tas ir, ar kādām kustībām un kādiem līdzekļiem uz to iedarbojas), izšķir higiēnisko, ārstniecisko, sportisko, segmentāri reflektaro, ar aparātiem veikto, rehabilitācijas, kosmētisko u.c. masāžu.
Ir šādi kosmētiskās masāžas veidi:
 Higiēniskā jeb profilaktiskā sejas masāža;
 Mīkstinošā kakla masāža;
 Vibrējoši plastiskā masāža;
 Plastiskā masāža pēc Žakē metodes;
 Reflektorā;
 Punktu masāža.
Masāžā ir piecas pamatmetodes:
 Glaudīšana iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu, veicina limfas teci.
 Berzēšanas paņēmienus visefektīvāk izmanto locītavu saišu masāžā.
 Mīcīšana ir galvenais paņēmiens, ar kuru iedarbojas uz muskuļiem.
 Dauzīšana ieteicama, lai tonizētu muskuļus. Šī metode noderēs, ja muskuļi būs pārpūlēti un noguruši.
 Saspringušus muskuļus labi atslābina vibrācija, arī purināšana.
Visi minētie paņēmieni iedarbojas gan uzmundrinoši, gan nomierinoši atkarībā no masēšanas ilguma un intensitātes. Vēlaties nomierinošu masāžu, jāmasē lēni, ilgi un dziļi, noteikti ar siltām rokām. Turpretim, ja gribas uzmundrināties jāveic ātra, virspusēja un īslaicīga masāža.
Masāža iedarbojas ne tikai uz ādu, muskuļiem, saitēm un kaulu sistēmu, bet vienlīdz stipri ietekmē arī cilvēka iekšējo pasauli – sajūtas, emocijas.

 Masāžas iedarbība uz ādu
Masējot ādu tiek ietekmēti visi tās slāņi, ādas kapilāri un muskuļi, sviedru un tauku dziedzeri, kā arī centrālā nervu sistēma.
Masāžai ir daudzpusīga fizioloģiska ietekme uz ādas slāni:
 Tā attīra no atmirušajām epidermas ragvielas šūnām, no liekām daļiņām (putekļiem u.c. ), kas uzkrājas ādas porās, no mikrobiem, kas parasti atrodas uz ādas virsmas;
 Uzlabojas sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas funkcijas un tiek attīrīti to izejas kanāli no sekrēta;
 Aktivizējas limfas cirkulācija un asinsrite ādā, tiek neitralizēta venozā stāze (venozo asiņu plūsmas palēlināšanās), kā rezultātā bāla, ļengana un sausa āda kļūst veselīgi sārta, vingra, zīdaina un ievērojami paaugstinās tās aizsargspēja pret mehāniskām un temperatūras ietekmēm;
 Paaugstinās ādas muskuļu tonuss, kas padara ādu gludu, vingru un elastīgu;
 Uzlabojas vielmaiņa, jo ādai ir nozīmīga loma visos vielmaiņas procesos organismā.
 Masāžas iedarbība uz zemādas tauku slāni
Uz tauku slāni masāža iedarbojas pakāpeniski, vienlaikus ietekmējot vielmaiņas procesus. Paaugstinoties vielmaiņas procesiem organismā, tiek pastiprināti izdalīti tauki no tauku dziedzeriem. Masāža palīdz sadedzināt taukus, kas ir pārmērīgā daudzumā tauku audos. Jāatzīmē, ka notievēšanas masāžai ir nepieciešama ilgstoša iedarbība ( minimums 15 seansi), kurus apvieno ar fiziskiem vingrinājumiem.

 Masāžas iedarbība uz nervu sistēmu
Nervu sistēma pirmā uztver masāžas iedarbību, jo ādas slāņos ir liels daudzums nervu galu. Mainot spēku stiprumu un veidu, masāžas garumu, var pazemināt vai paaugstināt nervu uzbudināmību, pastiprināt un atdzīvināt zaudētos refleksus, uzlabot audu barošanas (trofiku), kā arī iekšējo orgānu darbību.
Masāža spēcīgi ietekmē perifēro nervu sistēmu, samazinot vai nenovēršot sāpes, uzlabojot nervu vadāmību, paātrinot reģenerācijas procesu, ja tas ir bojāts, samazina vazomotoros jušanas un trofikas traucējumus. Izmantojot maigas masāžas kustības, var samazināt masējamo audu uzbudinājumu, un tas nomierina visu nervu sistēmu. Izmantojot enerģiskas un ātras kustības, masāžas seansa laikā tiek kairināti masējamie audi.
Nozīmīga iedarbība uz nervu sistēmu ir arī atmosfērai telpā, kur tiek veikts masāžas seanss: silts gaiss, mierīgs apgaismojums, patīkama, mierīga mūzika, tas viss pastiprina ārstnieciskās masāžas efektu.
 Masāžas iedarbība uz asinsvadu un limfātisko mezglu sistēmu
Masāža izraisa funkcionējošo kapilāru paplašināšanos, rezerves kapilāru atvēršanos, pateicoties tam, uzlabojas asinsrite ne tikai masējamā virsmas laukumā, bet arī iekšējos orgānos, kā rezultātā palielinās gāzu apmaiņa starp asinīm un audiem (skābekļa terapija). Miera stāvoklī 1mm 2 muskuļu šķērsgriezumā darbojas 31 kapilārs, bet pēc masāžas seansa darbojošos kapilāru daudzums palielinās līdz 1400!
Rezerves kapilāru atvēršana masāžas iedarbības rezultātā palīdz uzlabot asiņu pārdali organismā, kas atvieglo sirds darbību. Liela ietekme masāžai ir uz limfas cirkulāciju. Limfa cirkulē organismā ļoti lēni- 4-5mm sekundē, taču cirkulācijas ātrums ir mainīgs un atkarīgs no vairākiem faktoriem. Speciālu masāžas kustību rezultātā (glaudīšana virzienā uz „centru”) ādas limfātiskie kapilāri iztukšojas viegli un limfas cirkulācija paātrinās. Bez tiešās ietekmes uz vietējo limfas teci, masāžai ir arī reflektora iedarbība uz visu limfātisko sistēmu, uzlabojot limfvadu tonisko un vazamotoro funkciju.
 Masāžas ietekme uz muskuļiem
Muskuļos atrodas daudz asisnsvadu. Masāžas ietekmē muskuļu audi labāk tiek apgādāti ar skābekli un barības vielām, no tiem ātrāk tiek izvadīti sairšanas produkti, vieglāk rodas „enerģija”, ar kuras palīdzību muskuļi saraujas un kļūst darba spējīgāki. Tādēļ, pirms apgūt masēšanas metodiku, tehniku un paņēmienus, nepieciešams rūpīgi iepazīties ar cilvēka muskuļu izvietojumu. Tad ar masāžas palīdzību īsā laikā iespējams atjaunot fiziskā darbā nogurdinātu muskuļu darba spējas.
 Masāžas ietekme uz locītavām, saitēm un cīpslām
Masāža aktivizē locītavas apvalka sekrēciju, sekmē tūsku, izgulējumu un patoloģisko nogulsnējumu uzsūkšanos. Apstrādes rezultātā masējamajā sektorā notiek asiņu un limfas pārdale kas sekmē skābekļa un barības vielu pieplūdi, aktivizē vietējo asinsriti un pastiprina oksidēšanās – reducēšanās procesus. Viss tas sekmē sāpju noņemšanu un mugurkaula funkciju atjaunošanu. Masāža nostiprina saites un cīpslas, paaugstina pretestību dažādām infekcijām un fiziskām ietekmēm. Masāža īpaši noderīga pusmūža un veciem cilvēkiem.
 Masāžas iedarbība uz vielmaiņas procesu
Masāžai ir daudzpusīga iedarbība uz vielmaiņas procesiem. Tās iedarbībā palielinās urīna atdalīšanās. Asinīs palielinās hemoglobīna, eritrocītu un leikocītu daudzums. Masāža neizraisa muskuļu audos ne pienskābju, ne arī organisko skābju palielināšanos, kuru uzkrāšanās veicina acidozes attīstīšanos. Ar to ir izskaidrojama masāžas pozitīvā ietekme uz nogurušiem muskuļiem. Paātrinot vielmaiņas procesu ar masāžas palīdzību, samazinās tauku daudzums.

5. Kā var palīdzēt sev
Masāža ir patīkama un organismam veselīga procedūra, tomēr ne katrs var atļauties masāžas kursu profesionālu masieru aprūpē. Tāpēc ir vērts apgūt masāžas mākslu, lai reizēm izmasētu sevi pats. Ķermeņa higiēnisko masāžu visbiežāk veic kā pašmasāžu gan vanna, gan dušā.
Lai saglabātu jaunību, formu skaistumu un uzturētu ādu labā stāvoklī, lai atjaunotu cilvēka enerģētisko biolauku, ir lietderīgi sevi masēt ar astru vai vilnas cimdu. Tas ir ļoti efektīvs cīņā pret celuitolītu – īpašu taukaudu stāvokli, kas galvenokārt raksturīgs padzīvojušiem cilvēkiem vai tiem, kuri sākuši priekšlaicīgi novecot.
Pašmasāžu sāk no rokām un krūtīm virzienā no roku locītavām uz pleciem un no pleciem uz jostasvietu. Nobeidz ar kājām, sākot no potītēm un beidzot ar gurniem. Rīvē sausu ādu vai arī izmanto odekolonu.
Pašmasāžu var veikt kaut vai katru dienu, no 5 minūtēm līdz pusstundai. Tomēr pirms kursa sākšanas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.
Kāju pašmasāžu sāk ar augšstilbu masāžu. Masējot ceļa locītavu, nevajag masēt ceļa mugurējā virsmā esošo paceles bedrītes apvidu, jo tur atrodas limfmezgli. Masējot apakšstilbu, svarīgi pacelt kāju augstāk, lai veicinātu venozo asiņu un limfas teci.
Rokas masē šādā secībā – pleca locītava, augšdelms, elkoņa locītava, apakšdelms, plaukstas locītava, delna un pirksti. Šo secību dēvē par atsūcošās masāžas principu, kad vispirms masē ķermeņa apgabalus, kas atrodas tuvāk rumpim.
Kakla masāžas laikā ieteicams atbalstīt galvu, lai labāk atslābinātu muskuļus.
Sēžas muskuļus un gūžas locītavas apvidu masē stāvus vai guļus. No jostasvietas un krustu skriemeļiem masē virzienā uz sāniem , no sēžas muskuļiem masē uz augšu un sāniem, bet gūžas locītavas apvidū veic apļveida kustības.
Muguras krūšu daļa un krūškurvis jāmasē sēdus un stāvus, sākot ar muguras platajiem muskuļiem. Tad masē krūškurvi – ar labo roku kreiso krūškurvja pusi, ar kreiso – labo pusi.
Vēderu masē apļveida kustībām pulksteņrādītāja virzienā. Pirms un pēc masāžas ieteicams stundu divas neēst.