IEVADS.
Agrìnâ bèrnìba, jeb mazbèrna periods ietver 1 lìdz 3 gadu vecumposmu. Psihologu pètìjumi un etnogrâfijas dati ir palìdzèju¸i pârvarèt ilgi valdìju¸o uzskatu, ka bèrnìba ir kâda “dabiska“ stadija, kurai piemìt visâm tautâm un laikmetiem kopìgas universâlas iezìmes. Kâ sociâli kulturâlam fenomenam bèrnìbai piemìt konkrèti vèsturisks raksturs un sava attìstìbas vèsture. Galvenâ bèrnìbas sociâlâ funkcija ir bèrna sagatavo¸ana pieaugu¸â patstâvìgai darbìbai; tâ nosaka vecumposmu diferencè¸anos, bèrnìbas ilgumu un ìpatnìbas. Bèrnìbas atsevi¸¿u posmu raksturu un saturu ietekmè arì tâs sabiedrìbas, kurâ aug bèrns, konkrètie sociâl-ekonomiskie un etnokulturâlie râdìtâji, pirmâm kârtâm sabiedriskâ audzinâ¸anas sistèma.
Bèrna darbìbas veidos, kuri secìgi nomaina viens otru un kurus nosaka sabiedrìba, atspoguîojas vèsturiski noteiktâs cilvèka prasmes un spèjas.
Músdienu zinâtnes dati liecina par to, ka psiholoåiskajiem jaunveidojumiem, kuri rodas bèrnìbâ, ir nemainìga vèrtìba spèju attìstìbâ un personìbas formè¸anâ. (1.)
Sociâlo, morâlo normu apguve vispâr saistâs ar åimeni, kuru nenoliedzami ietekmè gan vèsturiskâ, gan etnokulturâlâ, gan sociâli kulturâlâ un sociâli ekonomiskâ vide.
Åimene bèrna attìstìbâ veicina socializè¸anos dzìvei sabiedrìbâ, kâ arì dzimuma identifikâciju, pa¸vèrtèjuma attìstìbu, dzìves telpas robeýu izpratnes attìstìbu.
No 1,5 – 2 gadu vecumam bèrni sâk apgút tuvâkajâ apkârtnè eso¸o lietu kopsakarìbas (lietu veseluma ideja, atbilstìba noteiktiem etaloniem). Tas nozìmè, ka bèrns ir psihiski gatavs apgút sociâlâs normas, kuru apguve savukârt ir saistìta ar gribas un pa¸kontroles procesu attìstìbu. Bèrni sâk apgút vèrtìborientâciju, tikumiskâs jútas, normas. Agrìnâs bèrnìbas periodâ attìstâs spèja novèrtèt lietu un parâdìbu atbilstìbu normai, etaloniem, vai tas ir “labi“ vai “slikti“.
Bèrna socializâciju vairâk veicina lomu rotaîas, kad bèrni atdarina pieaugu¸o izturè¸anos, runas veidu, valodu, atdarina normas un uzvedìbas standartus, priek¸metu sociâlâs funkcijas. Veiksmìgi socializèties bèrns varès tad, ja attìstìsies atdarinâ¸anas reflekss, lietu kopsakarìbu simboliskâ uztveres spèja – sociâlo normu uztverei, – pie¿er¸anâs jútas, empâtija, normu apguve.
Mazbèrna periods cilvèka dzìvè ar saviem jaunveidojumiem sagatavo nâkamo periodu cilvèka dzìvè , pirsskolas vecumposmu.
Mazbèrna periodu noslèdzo¸ais etaps un pirmsskolas vecumposmu ievado¸ais ir t.s. 3 gadu vecuma krìze.
¨ìs krìzes pozitìvâ nozìme ir tâ , ka bèrna personìbâ ¸eit parâdâs jaunas rakstura iezìmes. Noskaidrojies, ka ja krìze gadìjumâ norit neizteiksmìgi un pasìvi, tas noved pie dziîas aiztures efektìvâs un gribas pu¸u attìstìbâ bèrna personìbâ sekojo¸os vecumposmos (2.).
Saskaðâ ar L.S.Vigotska domâm (2.), pamatkritèrijs bèrna attìstìbas iedalì¸anai atsevi¸¿os vecumposmos ir stabilie jaunveidojumi, kuri ¸ajos vecumposmos rodas. Vecumposmu secìbu ¸ajâ shèmâ nosaka stabilo un kritisko periodu mija. Stabilo vecumposmu, kuriem ir vairâk vai mazâk strikti noteiktas sâkuma un beigu robeþas, termiðus vispareizâk bútu noteikt tie¸i pèc ¸ìm robeýâm. Kritisko vecumu (krìýu) termiðus, sakaðâ ar to norises at¸¿irìgo raksturu, savukârt vajadzètu noteikt pèc to kulminâcijas punktiem, kâ sâkumu uzskatot pusgadu pirms ¸ì kulminâcijas punkta un beigas – nâkamâ vecumposma pusgadu pèc tâ.
Tâ kâ Vigotskis uzskata, ka katra vecumposma raksturojo¸ais râdìtâjs ir ¸ì vecuma jaunveidojumi, tad pirmais , kas jâdara pètot kâdu vecumposmu – jânoskaidro kâdi stabili jaunveidojumi, kuru nav bijis iepriek¸èjos vecumposmos, tajâ rodas. Jaunveidojumi rodas katra vecumposma beigu posmâ, kâ ¸ajâ periodâ noritèju¸âs attìstìbas rezultâts.
Tâtad, kas ir tas centrâlais jaunveidojums, kas pèc Vigotska domâm rodas mazbèrna (jeb agras bèrnìbas) vecumposma laikâ?
Kâ við¸ apgalvo, bèrna rìcìbu ¸ajâ vecumâ nosaka tikai un vienìgi apkârt eso¸â situâcija. Bèrns pats nepapildina to ar zinâ¸anâm par citâm lietâm; viðu vispâr neinteresè nekas aiz ¸ìs situâcija “kulisèm“, un tâdèî tie¸i lietu loma ¸ajâ situâcijâ ir sevi¸¿i liela.
Ìpa¸i interesanta ¸ajâ vecumâ ir bèrna attieksme pret citiem cilvèkiem. Mazbèrna vecumposmâ tâ sareýåâs tiktâl, ka atsevi¸¿i pètnieki tie¸i runâ par agrìno bèrnìbu, kâ par vecumu, kura centrâlais jaunveidojums arì ir cilvèka attieksmei pret cilvèku pamatu veido¸anâs, jeb sociâlo attiecìbu pamati.(2.)
Viena no teorijâm ,kura varètu pamatot ¸o apgalvojumu ir sekojo¸a:
Dzim¸anas brìdì bèrns tiek atdalìts no mâtes fizioloåiski, bet nav atdalìts bioloåiski – pats nespèj pârvietoties un baroties. Bèrns, kur¸ sâk staigât, jau ir atdalìts no mâtes bioloåiski, bet vèl nav atdalìts psiholoåiski – viðam vèl nav priek¸stata par sevi kâ par ìpa¸u atsevi¸¿u bútni, ârpus tâm konkrètajâm situâcijâm, kurâs viðam vienmèr ir darì¸anas ar citiem cilvèkiem.
Arì Ý.Piaýè (3.) atzìmè, ka “bèrnam ¸¿iet, ka pieaugu¸ie zin visas viða vèlmes.“ Tikai mazbèrna vecumposma otrajâ pusè parâdâs “es-pats“ apjausma un bèrns sâk pretstatìt savas patstâvìgâs darbìbas kopìgâm darbìbâm ar pieaugu¸o (2.)
Vigotskis savâ darbâ “Voprosi detskoi psihologii“ saka, ka “Rotaîas ar nozìmes maiðu , ar iedomâtâm situâcijâm iedìgîa stadijâ parâdâs tikai agrìnâ posma beigu daîâ. Tikai tre¸ajâ dzìves gadâ parâdâs rotaîas , kuras saistìtas ar iztèles elementu ievie¸anu situâcijâ. Cita lieta, ka ¸âdu spèles momentu ir visai maz un tie pazúd to aktivitâ¸u “júrâ“, kuras nepastarpinâti izriet tie¸i no konkrètâs situâcijas.“(2.)
Agrìnâs bèrnìbas galvenais jaunveidojums ir cie¸i saistìts ar valodu, kurai pateicoties bèrns savâdâk, jaunâ veidâ (salìdzinot ar zìdaini) ir saistìts ar sociâlo vidi, t.i. mainâs viða pa¸a attieksme pret to sociâlo vienìbu, kuras sastâvdaîa ir bèrns (2).
Izmantojot arì valodu, bèrns agrìnâs bèrnìbas vecumposma beigu daîâ, izdomâ rotaîas, lai labâk satrastu citu cilvèku un citu dzìvu bútðu stâvokli, pieðemot to lomu, tâtad ar rotaîas palìdzìbu modelè sociâlâs attiecìbas.
Triju gadu vecumâ, iepriek¸èjâ sociâlâ situâcija kîúst bèrnam par “¸auru“, bèrns no agrìnâs bèrnìbas nonâk 3 gadu krìzè, veidojas jauna komunikatìvâ situâcija.
Novèro¸anas protokols:
MÈR¯IS: Fiksèt vecumu, kad bèrns uzsâk rotaîas, ar iztèles elementu ievie¸anu situâcijâ
VIETA: Latvija, Olaine, Zeiferta iela
LAIKS:1998/1999 gadu mija
TEORÈTISKÂ BÂZE: L.Vigotska darbi un teorija, ka “Rotaîas ar nozìmes maiðu , ar iedomâtâm situâcijâm iedìgîa stadijâ parâdâs tikai agrìnâ posma beigu daîâ. Tikai tre¸ajâ dzìves gadâ parâdâs rotaîas , kuras saistìtas ar iztèles elementu ievie¸anu situâcijâ.“
IZVÈLES PAMATOJUMS: Bèrns ir pieejams novèrojumiem un atbilsto¸â vecumâ.
NOVÈROJUMU APRAKSTS PA DIENÂM:
Bèrna vârds : Filips Sarma, dzim¸.gads 1996.gada 17.janvâris
Mâtes vârds : Benita Sarma
Novèrojumi : sk. bèrna mâtes pierakstus, kurus viða veikusi pèc mana lúguma
SECINÂJUMI: Lai arì situâcija 1997./1998.gadu mijâ nebija ìpa¸i at¸¿irìga, tomèr tâ kâ bèrnam bija nepilni 2 gadi, við¸ rotaîas, kuras saistìtas ar iztèles elementu ievie¸anu situâcijâ, neuzsâka, bet sâka tâs ~ 3 gadu vecumâ, kas pilnìbâ atbilst Vigotska teorijai.
LITERATÚRAS SARAKSTS:
1.SLOVAR PRAKTIÀESKOGO PSIHOLOGA .. . . .
2.L.S.Vigotskij “Voprosi detskoi ..
3.Ý.Piaýè“
4.Razvitie îiànosti rebjonka. . .