Mazo HES ietekme uz dabu

SATURS

IEVADS 5

1. GAUJAS HES KASKĀDE 8

2. MAZO HES DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA 11

2.1.Hidroenerģētisko resursu ieguves tehnoloģijas 11

2.2.Hidroelektro staciju priekšrocības 11

3.HES IETEKME UZ VIDI. 13

3.1. HES negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi 13

3.2. HES pozitīvā ietekme 16

3.3. Pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības 16

4.EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA NOTEIKŠANA 18

4.1. Ārvalstu pieredzes izmantošanas iespējas 18

4.2. Ūdenstilpņu tipa noteicošie faktori 18

4.3. Upes stāvokļa noteicošie faktori 19

5. PRASĪBAS NEGATĪVĀS IETEKMES MAZINĀŠANAI UZ VIDI. 20

5.1.Zivju aizsargierīču uzstādīšana 21

5.2.Zivju ceļu ierīkošana 21

5.3. Projektu uzlabošana 22

6.VIDES VALSTS INSPEKCIJAS VEIKTĀS PĀRBAUDESUN

TO REZULTĀTI 24

SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS 26

IZMANTOTO UZZIŅAS AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS 28

Pielikums 29IEVADS

Gauja ir garākā up

p
pe Latvijas teritorijā, garums-452 km (skat. 1.attēlu). Sākas Vidzemes augstienē, Cēsu rajonā, Taurenes pagastā un ietek jūrā pie Carnikavas. Kritums 234 m (0,52 m/km). Gauja met loku ap Vidzemes augstienes daļu, bet ja savienotu ar taisnu līniju izteku ar ieteku tad ir tikai 90 km. Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas Vidzemes augstienē no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ezeru, nosusinātā Laidza ezera vietā tā sa
a
atek ar Gaujiņu, šī vieta, arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem. Šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Ar savu tecējumu tā pieņemas spēkā un līdz Gaujienai ir daudz uzpludinājumu un līdz ar
r
r to iznīcināti daudzi biotopi kurus varēja iekļaut Latvijas gan ES Biotopos. Gaujas augštecē pirms hidroelektrostaciju būvēšanas vajadzēja izveidot ”Augšgaujas biosfēras rezervātu” tad būtu izglābtas daudzas dabas vērtības. Pie Gaujienas sāk tecēt caur” Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” kas pārstāv starptautiski atzītas, mērenajai joslai raksturīgas, sauszemes ekosistēmu. Latvijas Dabas fonds un citi sadarbības partneri, (projekta vadītāja- Ilze Vilka) ar Eiropas Savienības „ LIFE-Nature” programmu un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu apguvuši projektu: [13.]

1.attēls. Gauja

„ Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana”. Projekta norises laiks- 2003-2007, ietver Gauju apmērām 140 km garumā (no Gulbenes un Alūksnes rajonu robežas līdz Valmierai) un piegulošās teritorijas. Projekta teritorijas kopējā platība-18070 ha, no kuriem līdz šim aizsargāti tikai 6%. Teritorijai plānots piešķirt aizsargājamo ainavu apvidus statusu un iekļaut to ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tī

ī
īklā Natura 2000. Ziemeļgaujas ielejai raksturīga mozaīkveida ainava ar ievērojamu biotopu un sugu daudzveidību. Gaujas gultnei mainoties, meandru lokos notiek dabisks biotopu veidošanās process. Līdz šim projekta teritorijā konstatēti 17 biotopi un 48 sugas, kas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvā un Putnu direktīvā, tajā skaitā 7 prioritārie biotopi(t.sk. sugām bagātās atmatu pļavas, parkveida pļavas, boreālie meži, pārmitri platlapju meži) un 3 prioritārās sugas(divas putnu sugas-grieze un mazais ērglis, kā arī vaboļu suga- lapukoku praulgrauzis). No Eiropas mērogā aizsargājamiem biotopiem Gaujā sastopamas upju straujteces . Straujteces ir at
t
tkarīgas no upes krituma atsevišķo posmos(svarīgākie kritumi norādīti 2 tabulā) Gaujai līkumojot, tās agrākajās gultnēs izveidojušās vecupes jeb attekas, kas saskaņā ar Eiropas biotopu klasifikāciju atbilst biotopam- dabīgie eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Vecupju kopgarums Ziemeļgaujas teritorijā pārsniedz pašas Gaujas garumu, veidojot daudzveidīgu un Latvijas ainavā unikālu upes un vecupju kompleksu. Pateicoties Gaujas veidotajam nelīdzenajam reljefam, Ziemeļgaujas ielejā mozaīkveidā sastopamas dažādiem mitruma apstākļiem raksturīgās pļavas-sākot no sausām pļavām senlejas nogāzēs un upes sengultņu krastu terasēs(sausas pļavas kaļķainās augsnēs) un beidzot ar slapjām palieņu pļavām upes senlejas gultnēs(upju palieņu pļavas). Bieži sastopamas arī sugām bagātās atmatu pļavas. Kā īpaši raksturīgas Ziemeļgaujas ielejai jāmin parkveida pļavas-pļavas, kurās izklaidus aug koki(galvenokārt ozoli un liepas). Šajās pļavās sastopami gan pļavām raksturīgie augi, gan sugas, kas apdzīvo kokstumbrus (piemērām, retas ķērpju un kukaiņu sugas).[7.]

Mūsdienās pilnīgi dabiski veidojušos mežus Latvijā tikpat kā nav. Tomēr ir izņēmums, kas raksturīgs tieši Ziemeļgaujai- meži, kas veidojas vienmēr mainīgajos Gaujas ielokos. Smilšu sēres, kas radušās Gaujas gultnei pārvietojoties, pakāpeniski aizaug ar lakstaugiem, krūmiem, un visbeidzot- ar mežu. Šos mežus neviens nekad nav sējis, stādījis vai kopis, un šis ir vienīgais gadījums, kad uz Latvijā augošu mežu var attiecināt terminu ”pirm.atnīgs”. Šis biotops- primārie meži upju meandru lokos ir Latvijā aizsargājams. Pie Gaujas plaši izplatīti citur reti sastopamie vītolu un dabiskie baltalkšņu meži(jaukti ozolu, gobu ošu meži upju krastos un pārmitri platlapju meži). Ievērojamu daļu mežu veido aizaugušas senas parkveida pļavas vai ganības. Veci, dabiski skuju koku meži atbilst ES biotopam ”boreālie meži”. Projekta teritorijas dabas vērtības apdraud galvenokārt meža resursu izmantošanas intensifikācija un nepietiekama tradicionālā pļavu apsaimniekošana(pļaušana un apganīšana). Projektā plānotie pasākumi ir vērsti uz šo draudu ierobežošanu un novēršanu.

Gauja tālāk tek caur „ Gaujas nacionālo parku (GNP) „ kura teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Parka platība ir 91 745 ha, meži aizņem 47 % no parka teritorijas. GNP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas.

GNP izveidots, lai aizsargātu unikālu ģeoloģisko procesu radītu dabas kompleksu, kam nav analoga visā Baltijā – Gaujas upes senleju ar daudzo pieteku ielejām un sāngravām. Nekur Latvijā un pat Baltijas valstīs vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, te šādu objektu ir vairāki simti. Apmēram 1/5 daļa no Latvijas garākās un straujākās upes 460 km garā tecējuma rit pa plašu un līdz 85 m dziļu ieleju, kas veido Parka kodolu, jeb centrālo daļu. GNP līdzīgi kā vairums nacionālo parku Baltijā, ietver gan mazpārveidotas dabas teritorijas, gan vēsturiski izveidojušās lauku ainavas, gan nozīmīgus senatnes pieminekļus. GNP ir gan viens no floristiski bagātākajiem Latvijas reģioniem ar gandrīz 900 vaskulāro augu sugām, gan arī retu un aizsargājamu dzīvnieku dzīves vietas. Te sastopami gandrīz visi mežu tipi, kādi raksturīgi Latvijai, Siguldas apkārtnē ir arī lielākais veco mežu īpatsvars Latvijā. Gauja ir viena no nedaudzajām upēm visā Baltijas jūras reģionā, kurā saglabājušās dabiskās nēģu un lašveidīgo zivju sugu nārsta vietas.

No Murjāņiem upe tālāk plūst caur Baltijas jūras piekrastes ekosistēmu līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas.1. GAUJAS HES KASKĀDE

Gauja augštecē līdz Lejasciemam darbina deviņas hidroelektrostacijas. HES tika būvētas un nodotas ekspluatācijā no 1998-2002 gadam.

1.1.tabula.

GAUJAS AUGŠTECES NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI

Km līdz grīvai Augstums virs jūras līmeņa Kritums pirms HES būvniecības m/km Krasta orientieri un īss raksturojums.

413 184.8 2.9 Nēķina tilts

410,5 Nēķina dzirnavu aizsprosts(appludinātas)

410 179.0 0.6 Augstāres HES (jauna) ekspl.nod.2002 g. jauda 300 kW

410,5 Gaujmaļu tilts

411 174.0 1.1 Viļķenu dzirnavas(straujtece)

408 Apteku tilts, bijušās dzirnavas

406 168.4 0.8 Bijušais Drustu HES aizsprosts(nesakopts esošais biotops)

401 kreisā krasta pieteka Ubeja(ūdenskrātuvē)

400 162.3 Ilzēnu HES (jauna) ekspl.nod.2002 g. jauda 224kW

396 Jēcu tilts(sakopta vide)

395 bijušās Ilzēnu dzirnavas(nesakoptas)

394 159.8 0.5 Krāces(saglabājušās)

384 156.5 bijušās Jaunpiebalgas dzirnavas(sakopta vide)

372 150.4 2.1 bijušās Silamētru dzirnavas(sakopta vide)

370 139.8 0.8 Rankas HES (atjaunotā) ekspl.nod.2002 g. jauda 700kW

363 136.7 1.7 Rēveļu tilts, Gaujas dzirnavas(mainīta gultne)

361 Rutkaviņas krauja(izbagarēts posms)

360 Variņu HES (jauna) ekspl.nod.2000g. jauda 420kW

356 125.1 1.1 bijušās Brantes dzirnavas(izbagarēts, mainīta gultne)

353 115.6 0.9 Gaujas HES (jauna) ekspl.nod.2000g. jauda 210kW

350 108.5 0.2 Lācīšu HES (atjaunota) ekspl.nod.1998g.jauda 150kW

330 106.3 0.8 Velēnas tilts, dzirnavu aizsprosts(sakopta vide)

333 101.6 2.6 Pilskalnu HES (Sinoles krāces)ekspl.nod.2002g.jauda 800kW

328 Sinoles HES (esošā) ekspl.nod.2000g. jauda 90kW

320 91.3 0.7 Paideru HES (atjaunotā)ekspl.nod.2001g.jauda 70kW

1.tabula sastādīta ar nozīmīgākiem objektiem un mazās HES uz 01.01. 2004 par jaudām, nodošanu ekspluatācijā- no mazo HES asociācijas datiem. Pēc personīgas objektu apskates izteikts savs viedoklis.

No Gaujas iztekas 32.km atrodas Augstāres HES. Ūdens krātuves platība aizņem 5 ha un ir appludinājusi aizsargājamas vietas, kā arī iznīcinājusi upes straujteci, kas bija visstraujākā visā tecējumā.[foto no personīgā albuma] Lai varētu pārvietoties gar ūdenskrātuves malu ir jābūt labai fiziskai sagatavotībai, jo jāpārvar dažādi šķēršļi. Vēsturiskā vecā dzirnavu ēka kura pastāv

1.1.att.Augstāres HES ūdenskrātuve jau vairāk kā trīs gadsimtus ir saglabājusies, bet pašreiz liela daļa atrodas zem ūdens. Gandrīz pretī tām Gaujas otrā krastā ar līdzīgu vēsturi ir bijušās Jaunpiebalgas Nēķenu dzirnavas. Abas šīs dzirnavas bija ietvertas perspektīvā atjaunojamo dzirnavu sarakstā [publikācija grāmatā [;Mazo HES ierīkošanas iespējas Latvijā;]. Tomēr tas nav noticis. Augstāres HES kura aizsprosts atrodas apmērām 0,5 km uzleju no vecajām dzirnavām, lielāko daļu ir appludinājusi. Ir grūti novērtēt, cik liels ir dabai nodarīts kaitējums

1.2.att.HES izvietojums Rankas pagastā Tā kā būve ir jauna, tās apkārtne pēc celtniecības vēl nebija sakārtota, kad steidzami tika nodota ekspluatācijā, lai paspētu saņemt dubulto tarifu par saražoto elektrību. Nākošā Ilzēnu spēkstacija atrodas desmit km uz leju, un ir appludinājusi vēl plašāku teritoriju. Šeit ir traucēta Gaujas kreisā krasta pieteka Ubeja, varētu teikt, ka tādas vairs nav. Pie ūdens krātuves piekļūšana ir apgrūtināta. Tālāk Gauja trīsdesmit km plūst pa savu gultni, cauri Jaunpiebalgai līdz Rankas HES. Šajā posmā upe ir sevišķi skaista ar daudzām raksturīgām straujtecēm.[12.] 1.3.att.Izsusējusi Gaujas gultne Variņu HES

Pirms Rankas uzpludinātā HES ūdens krātuvē upe pazūd un pielīdzinās piesārņotam ezeram. Jāpiezīmē ka Rankas HES pastāv kopš s.eniem laikiem, tikai ar mazāku uzpludinājumu. Jaunais īpašnieks nav rēķinājies ar vides apstākļiem, paceļot līmeni, appludinājis lielas platības, līdz ar to ir iegūta liela spēkstacijas jaudu.[dati 1. tabulā] Tālāk desmit km uz leju ir Variņu HES, balstoties uz esošo literatūru, tur ir notikuši daudz 1.4.att.Straujtece pirms upes bagarēšanas. nelikumīgi darbi, kas nav saskaņoti ar attiecīgām institūcijām. Septiņus km pa bagarētiem kanāliem uz leju ir Gaujas HES ūdens krātuve. Gaujas HES atjaunota agrāko Vecbrantu dzirnavu vietā, apkārtne sakopta, veidojot pievilcīgu ainavu. Toties aiz spēkstacijas atkal izrakti kanāli, izpostīta upes gultne, jo nedaudz tālāk ir Lācīšu HES. Šo četru hidrostaciju kaskāde, kas pieder vienam saimniekam, biedrībā izraisīja plašus protestus. Lielu daļu upes gultnes īpašnieks 1.5.att.Straujtece pēc upes bagarēšanas. pārveidojis pašrocīgi nesaskaņojot ar vajadzīgām institūcijām. Sakarā ar to Smiltenē notika izbraukuma sēde, kurā piedalījās daudzi speciālisti. Īpašnieks par šo dabai nodarīto postu tika sodīts ar mazu sodu.[dati no sēdes protokola]

Tālāk upe septiņpadsmit km plūst savā tecējumā un apstājās pie Pilskalnu HES, kas ir uz Gaujas vislielākā. Šeit lielā ūdenskrātuve apdraud daudzus objektus, piemērām autoceļu. Piecus km tālāk ir Sinoles HES, kas pastāv no senākiem 1.6.att.Sakopta vide pie Gaujas HES. laikiem, tā pat kā pēdējā Paideru HES.[8.]2. MAZO HES DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA

Katra saimnieciskā darbība rada kaitējumu dabai, videi. Aizsprostu veidošana uz ūdenstecēm rada dabīgā hidroloģiskā režīma traucējumus, veido tādu ūdens līmeņa režīmu, kas nesakrīt ar to dabiskajām sezonālajām svārstībām. Nav iespējams novērst hidroelektrostaciju negatīvo ietekmi, bet iespēja to samazināt līdz minimumam ir pilnīgi reāla. Racionāli izmantot dabas resursus nenozīmē, ka no dabas jāņem mazāk.

Racionālas izmantošanas jomā ietilpst noteikums- neņemt no dabas vairāk, kā

nepieciešams, taču galvenais ir -visu iegūto izmantot, un atjaunot visus

atjaunojamos resursus, piemēram, mežus, dzīvnieku un augu valsti, dabas ainavas,

turklāt atjaunojot optimālā apjomā un labākā kvalitātē.

Cilvēces darbības paplašināšanās dabas resursu izmantošanā ir nenovēršama, taču biosfēru nedrīkst pārveidot bezgalīgi. Cilvēce tuvojas kritiskai robežai, un izeja ir tikai viena – cilvēkam ar savu darbu un saprātu jārada tāds mākslīgs, bet zinātniski pamatots atražošanas veids.

Zinātnei vēl vairāk ir jāpalīdz cilvēcei dabas resursu racionālā izmantošanā, jo šo dabas resursu krājumi strauji izsīkst. Ar pašreizējiem izmantošanas tempiem un tehnoloģiju daudzi no tiem var izbeigties jau pēc dažiem gadu desmitiem. Taču šodien zinātnieki un inženieri strādā, lai ražošanas tehnoloģijas procesos atrastu iespējas dabas resursu izmantošanai.

2. 1 Hidroenerģētisko resursu ieguves tehnoloģijas

Hidroenerģētiskos resursus iegūst hidroelektrostacijās(HES), kas ir hidrotehnisko būvju un iekārtu komplekss, kurā ūdens plūsmas enerģija tiek izmantota elektriskās enerģijas ražošanai. Hidrotehniskās būves noncentrē ūdens plūsmu un rada nepieciešamo ūdens spiedienaugstumu. Enerģijas pārvēršanai izmanto hidroturbīnas un hidroģeneratorus, ko ievieto HES ēkā, tur atrodas arī vadības pults. HES tuvumā ierīko sprieguma paaugstinošo transformatora apakšstaciju

HES jauda atkarīga no izmantotā ūdens daudzuma, spiediena augstuma un no hidroagregātu lietderības koeficienta.[3.]

2.2. Hidroelektrostaciju priekšrocības

1) HES nav atkarīgas no fosilā kurināmā cenu svārstībām pasaules tirgū.

2) HES nepatērē fosilo kurināmo un nepapildina planētas globālo piesārņojumu ar

CO2 un atmosfēras piesārņojumu ar ozona slāni noārdošām vielām.

3) HES salīdzinājumā ar TEC ir lielākas jaudas manevrēšanas iespējas.3. HES IETEKME UZ VIDI

Pēdējos desmit gadus notikusi pastiprināta atjaunojamo enerģijas avotu, it īpaši ūdens enerģijas, izmantošana. Tomēr arī šis enerģijas ieguves veids ietekmē apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ ūdens spēkstaciju ekspluatācijā jācenšas sasniegt kompromiss starp enerģijas ieguves ekonomisko un ekoloģisko aspektu.

Ja enerģijas ražošanas iekārtas ekonomiskumu var aprakstīt kvantitatīvi, tad videi nodarīto kaitējumu ir grūti izmērīt un izteikt skaitļos. Šī iemesla dēļ tas vienmēr būs vairāk vai mazāk subjektīvs.

Galvenais fakts, ar kuru pašreiz jārēķinās – HES ir izbūvētas un katrai ir lielāka vai mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un ekoloģiju

Nav vērtētas arī upju aizsprostošanas un straujteču appludināšanas netiešās sekas – iespējamā negatīvā ietekme uz ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības izmaiņām nākotnē. Tāpat nav aprēķināms kopējais zaudējums, ko upes ekoloģijai un apkārtējām ietekmētajām platībām nodara aizsprostojums, caurplūduma neritmiskums, zivju un citu ūdens dzīvnieku migrācijas pārtraukšana, galvenokārt tāpēc, ka to var konstatēt pēc ilgāka ietekmes laika. Ūdens uzstādinājuma rezultātā radušās izmaiņas arī piekrastē un uz grunts dzīvojošos dzīvniekus un augus. [8.] 3.1. HES negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi

Veidojot jaunas HES, tika izmainīts ūdensteces dabiskais hidroloģiskais cikls, kas savukārt izmainīja piekrastes un ūdens ekosistēmu daudzu gadu laikā izveidojušos līdzsvaru. Tādas ir Gaujas, Pilskalnu, Ilzēnu HES ūdenskrātuves, kuras jau no seniem laikiem bijušas nosprostotas ar aizsprostiem no jūras, bija izveidojušas laika gaitā savu hidroloģisko režīmu un bioloģisko daudzveidību, bet uzsākot HES ekspluatāciju, tas atkal tika mainīts, mainot ūdenskrātuves līmeņu regulēšanas režīmu, caurplūduma neritmiskumu lejas bjefā. HES īpašnieki pēc iespējas cenšas uzturēt augstāku ūdens līmeni par atļauto.

Ūdens līmeņa svārstībām ir negatīva ietekme gan uz pašas ūdenskrātuves, gan uz ūdensteces, kur ūdens tiek aizvadīts, ekosistēmām. Ir apgrūtināta piekrastes zonas dabiskā augu kopuma atjaunošanās, līdzenās teritorijās rodas pārpurvotas zemes ar nepastāvīgu augu eksistenci. Ūdens līmeņu svārstību rezultātā krasta līnijas ir nepastāvīgas(skatīt attēlos), ūdensaugi tajās atmirst, arī zivis un mikroorganismi nespēj piemēroties šīm svārstībām. Gruntsūdens līmeņu celšanās apkārtējās ūdenskrātuves ietekmētajās teritorijās augšējā bjefā var izraisīt krastos koku bojāeju. Gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās var negatīvi ietekmēt būvju pamatus, izsaukt pagrabtelpu applūšanu, kā arī izraisīt ūdens kvalitātes izmaiņas akās. Ietekmētās teritorijas platība atkarīga no uzpludinājuma augstuma, ūdenslīmeņu svārstībām, teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Īpatnība, ka tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski vairāku gadu laikā. Jau ir bijušas sūdzības par gruntsūdens līmeņu celšanos Ilzēnu HES ūdenskrātuvei pieguļošajās teritorijās. Mainās periodiski appludināmā zona, kur, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstecē, ir iespējama appludināšana uz neilgu laiku. Daļa HES ir atjaunotas, neņemot vērā, ka tajā laikā, kad bija pazemināts ūdens līmenis, piekrastes teritorijas tika apbūvētas un vairs nedrīkstēja atjaunot iepriekšējo ūdens līmeni ūdenskrātuvē. Ūdenskrātuvju krastos gan viļņu, gan līmeņu regulēšanas režīma izraisīta veidojas krastu pārstrāde. Ūdenslīmeņu svārstības var izsaukt krastu pārstrādi un nogruvumus gan augšpus, gan lejpus aizsprostam. Krastu pārstrāde gan augšas bjefā, gan lejas bjefā ir novērojama Pilskalna HES. Nozīmīga var būt ūdens līmeņa svārstību ietekme karsta un sufozijas procesu bīstamajās teritorijā HES, kuras darbojas uzkrāšanas režīmā, neritmiskas darbības rezultātā lejas bjefā ūdens tiek novadīts neregulāri, minimālā caurplūduma daudzumi ūdens uzkrāšanas laikā mijas ar turbīnu darbības laikā strauji palielinātiem caurplūdumiem, kad ūdens līmenis lejas bjefā paaugstinās pat vairāk par metru. Tas izskalo upes krastus lejpus HES ne tikai atvadkanālā, bet arī tālāk upē, un neļauj attiecīgā upes posmā veidoties upes dabiskajai bioloģiskajai daudzveidībai.[8.]

Lielākās upēs plūsmas ātruma samazināšanās rezultātā augšpus ūdenskrātuvēm var veidoties sastrēgumi ledus iešanas laikā, ko izraisa vižņu veidošanās. Tas izraisa iespējamību teritoriju applūšanai augšpus ūdenskrātuves. Lejpus aizsprostam upes caurplūdumu HES turbīnu darbības pārtraukumos regulāri samazina līdz vasaras 30 dienu minimālajam caurplūdumam ar 95% nodrošinājumu. Šis minimālā caurplūduma daudzuma nodrošināšanas periods, izmainot ilgstošā laika periodā izveidojušos noteces sistēmu kopumā, veidojas garāks nekā dabīgas noteces apstākļos, tāpēc iespējama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās piegulošajās (lejas bjefs) platībās. Tas var izraisīt izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē akās. Īpaši krasi HES negatīvā ietekme jūtama attiecībā uz ūdens bioloģiskajiem resursiem.

3.1 Ietekme uz zivīm u. c. bioloģiskajiem resursiem

Tiek nosprostotas upes, kur līdz tam iepeldēja caurceļotājas zivis. Aizsprosts pārtrauc zivju migrācijas ceļus. Ūdenskrātuvēs ieviešas mazvērtīgākas zivju sugas, piemēram, karūsas, raudas, asari u.c., kuras no dzīves vietām izkonkurē vērtīgas un konkrētajai ūdenstecei raksturīgās zivju sugas, piemēram, .lašveidīgās zivis, sapalus u.c., kā arī vēžus.

Zivju traumēšana un bojāeja turbīnās, kā arī to traumēšana krītot pāri novadbūvei, vai pa nelielu caurumu vai atveri, kas izbūvēti garantētā caurplūduma nodrošināšanai. Sevišķi ietekmējoši ir apmēram 0,5-1m zem minimālā ūdens līmeņa ierīkotie viens vai vairāki caurumi novadbūves aizvaros, pa kuriem ar hidraulisku triecienu tiek triekts ūdens, pēc tam krītot 2-5m uz betona vai koka sliekšņa grīdas vai akmeņiem. Straumē iekļuvušās zivis un citi organismi ar triecienu tiek izsviesti lejas bjefā un krītot traumēti apdullinot. Tā nepārtraukto caurplūdumu caur novadbūvi pa caurumiem nodrošina HES.

Ūdenskrātuvēs veidojas akvatoriji ar lēnu ūdensapmaiņu, kas pasliktina ūdens kvalitāti. Sevišķi ūdens kvalitātes izmaiņas jūtamas ūdenskrātuvēs ar lielu seklūdens zonu, kur noris paātrināta eitrofikācija. Jau tagad aizaugšana ir novērojama tajās ūdenskrātuvēs, kur HES darbība uzsākta pirms 2000.gada- Lācīšu HES, u.c. Lēna ūdens tecējuma dzīvnieki pielāgojušies dzīvei tādos apstākļos, kur ūdens plūdums ir mazāks un mazāk skābekļa tiek saņemts no gaisa, tajā daudz mikroorganismu, kuri sadala un noārda dūņu slāni un šajā procesā patērē daudz skābekļa. Tādos apstākļos atrodami tādi ūdens dzīvnieki kā mazsaru tārpi, daudzas zivju sugas, garrīkles dēles u.c. Te sastopami dažādu kukaiņu kāpuri, visvairāk trīsuļodu, ūdensēzelīšu, kas pārtiek no atmirušiem augiem, kā arī no beigtiem dzīvniekiem. Starp ūdensaugu saknēm mājo dūņenes, un parastās viendienītes. Daudzi no lidojošajiem kukaiņiem- spāru, viendienīšu, mansteņu, odu, trīsuļodu kāpuri- ūdenī pavada tikai savas dzīves pirmo posmu.[7.8.9.]

HES ar gariem derivācijas vai atvadkanāliem upes „tukšajā” posmā lielāko laiku ir minimāls nodrošinājums ar ūdeni, kas veicina zivju mazuļu bojāeju gan no ūdens svārstībām, gan krītot par upuri putniem. Upēm ar platu gultnes daļu arī noteiktais ekoloģiskais caurplūdums nespēj aizņemt gultni „tukšajā posmā”. Piemēram Variņu HES vidējo platumu 15-20 m un nepārtraukto caurplūdumu 0,13 m3/sek visā mazūdens periodā lielākajā gultnes daļā ir praktiski sausa ar starp akmeņiem līkumojošu tērcīti.

Katrā gadījumā vides ekspertam, vērtējot upes posmu no derivācijas kanāla līdz atvadkanāla savienošanas vietai ar upi, ir dabā jāizvērtē aizsargājamie augi un biotopi šajā posmā, slēdzienā dodot ietekmes vērtējumu. Tāpat caurplūduma izmaiņas upē var radikāli mainīt barības un nārsta apstākļus lejpus aizsprostam; [8.]3.2. HES pozitīvā ietekme

Tiek sakārtoti bijušie dzirnavezeri un ūdenskrātuves, kas bija aizauguši, nekoptiem krastiem, sabrukušām dzirnavām, hidrobūvēm avārijas stāvoklī, bez saimnieka, plūdos apdraudot to ietekmes zonā esošos objektus (dzīvojamās mājas, vēsturiskos kultūras pieminekļus, u.c.). Kā paraugu var minēt Rankas HES, Paideru HES, Sinoles HES, Lācīšu HES, u.c.

Sakārtotā vidē un labturīgi apsaimniekotā ūdenskrātuvē ir iespējama rekreācijas, lauku tūrisma, makšķerēšanas, ūdensapgādes attīstība, ar laiku atjaunojoties lauksaimniecībai – arī zemju laistīšana;

Tiek nodrošinātas kaut nedaudzas darba vietas. Tas laukos ir nozīmīgi (piem., ja uz pagasta 2000 iedzīvotājiem 5-6 cilvēki strādā HES-os, tas ir tikpat, cik Rīgā būtu nodarbināti 2 700 cilvēki);

Ražojot elektroenerģiju ar ūdens palīdzību, netiek sagrauts ozona stāvoklis, neveidojas skābā lietus mākoņi, netiek piesārņots gaiss;

Mazūdens gados (kādi bija, piem., 2002. un 2003.gadi) ūdenskrātuves zivīm ir savā ziņā glābiņš, jo upēs dabiskā pietece ir tik maza, ka zivīm trūkst barības bāzes, kā arī nav kur paslēpties no malu zvejniekiem un putniem. [13.]3.3. Pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības

Ņemot vērā, ka mazo HES darbība visbūtiskāk un visdestruktīvāk ietekmē ritrāla upes un ritrāla upju posmus (jeb lašupes un lašupju posmus)[8.]

Ritrāla upēs vai ritrāla upju posmos mazajām HES būtu jāstrādā dabiskā caurplūduma režīmā.

5.1 Tas tiek atzīts arī:

1) Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta (pēc reorganizācijas – Latvijas Zivju resursu aģentūra) veiktajā pētījumā (Rīga, 2003) HES izpēte saistībā ar zivju resursiem nodarīto zaudējumu un kompensācijas veidu noteikšanu. Tomēr gadījumos, kad HES lejas bjefā ir foreļu, alatu, nēģu vai citu vērtīgo zivju dotajai populācijai svarīgas dzīvotnes, nav pieļaujamas nekādas mākslīgi izsauktas ūdens līmeņa svārstības, tāpēc šādām HES jāstrādā vai jāpārlaiž ūdens tikai tā dabiskās pieteces režīmā.

2) Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālista A.Mitāna sagatavotajā ziņojumā Darba grupai, kas tika radīta MK noteikumu „Ūdens resursu lietošanas atļaujas” uzlabošanai iesniegtajā materiālā „Ekoloģiskais caurplūdums HES aizsprostos” Ekspluatējot tādas HES, kas ietekmē sevišķi vērtīgas vai īpaši aizsargājamas sugas, jāpieprasa to darbība tikai upes dabiskā caurplūduma režīmā, nepieļaujot mākslīgu cikliskumu.

3) Savukārt, pārējās upēs (kas atbilst potamāla upēm un potamāla upju posmiem) aizsprosta izveidotajā ūdenskrātuvē nedrīkst radīt mākslīgas ūdens līmeņa svārstības, kas ir lielākas par 20 cm, optimālajā variantā – 10 cm.

4) Lielākas ūdens līmeņa svārstības izraisa zivju ikru un kāpuru bojāeju seklūdens zonā gan augšbjefā, gan lejas bjefā [8.]

5) Tāpat, lielākas ūdens līmeņa svārstības ir pretrunā ar upes nepārtrauktības principu. Saskaņā ar „Ūdens struktūrdirektīvas prasībām” upes nepārtrauktība ir jānodrošina visa gada periodā. Ekspluatējot HES ar lielākām ūdens līmeņa svārstībām, šīs prasības nav iespējams izpildīt, īpaši mazūdens periodā, kad ūdens ūdenskrātuvē tiek aizturēts ilgāku laika periodu. Rezultātā samazinās caurplūstošā ūdens apjoms lejas bjefā.4. EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA NOTEIKŠANA

Ūdens minimālo caurplūdumu jāskata no vairākiem aspektiem: tas kalpo ūdeņu ekoloģiskās funkcijas nodrošināšanai, un vienlaikus tam jābūt saskaņotam ar iekārtas ekonomisko izdevīgumu. [3.]

Ūdeņi ir aizsargājami kā dabas sastāvdaļa un dzīvnieku un augu dzīves telpa. To apsaimniekošanai jānorit tā, lai kalpotu sabiedrībai un saskaņā ar to arī indivīda labumam, nenodarot ievērojamu kaitējumu to ekoloģiskajai funkcijai.

Lielais literatūrā minētais metožu skaits minimālā ūdens caurplūduma noteikšanai atspoguļo daudzšķautņaino minimālā caurplūduma problemātiku. Pasaulē pielietotās metodes var iedalīt formulās un paņēmienos. Metodes atšķiras no vienas puses pēc principiem, uz kuriem tās būvētas, no otras – pēc galarezultātā noteiktās minimālās ūdens plūsmas noteikšanas rakstura. [8.]

Tā kā šobrīd ekoloģiski pamatota ūdens caurplūduma noteikšanai nav vispāratzītas metodes, vai arī neviena metode nav pietiekami izpētīta, tad, balstoties uz līdzšinējiem atzinumiem un praksē iegūto pieredzi, ieteicamā rīcība pēc Vācijas ekspertu ieteikuma.

Daudzās valstīs, tai skaitā arī Vācijā līdz šim nepastāv viena vienota metode ūdens caurplūduma noteikšanai. Vairums šobrīd lietoto paņēmienu balstās uz kontroldatiem, kuri tiek iegūti no ūdeņu hidroloģiskajiem datiem un kurus dažās zemēs papildus jāpiemēro katram atsevišķajam gadījumam. Lielākoties minimālo caurplūdumu Vācijā individuāli nosaka atbildīgās institūcijas. Dažādi orientējoši kontroldati, kuri balstās uz hidroloģiskajiem parametriem, ir minēti vadlīnijās vai pārvaldes institūciju priekšrakstos.

Līdz ar ūdens plūsmas samazināšanu izraisīto kaitējumu videi apmēru nosaka vairāki faktori. Būtiskas šeit ir ūdenskrātuves specifiskās īpašības. Šī iemesla dēļ nepastāv vispārpieņemta formula minimālā ūdens caurplūduma noteikšanai. Ideālā gadījumā minimālais ūdens caurplūdums jāpiemēro konkrētajai ūdenstecei, ņemot vērā attiecīgos blakus nosacījumus.

4.1. Ārvalstu pieredzes izmantošanas iespējas [10.]

1) ūdens caurplūdums un tā raksturs (ilgums, periodiskums utt.)

2) hidrotehniskās būves, kuras ierobežo caurplūdumu

4.2. Ūdenstilpņu tipa noteicošie faktori:

1) dabiskās hidroloģiskās attiecības (piem. plūdu biežums un intensitāte, seklūdens perioda ilgums)

2) hidroģeoloģiskie faktori (piem. gruntsūdens līmeņa svārstības)

3) nosēdumi un izskalojumi

4) substrāta īpašības (sastāvs) un morfoloģija

5) skarto hidrobiontu jūtīgums un prasības

4.3. Upes stāvokļa noteicošie faktori [11.] :

1) struktūras daudzveidība un ūdenstilpes izbūve

2) krasta apmežojuma eksistence un stāvoklis (krasta apēnojums un strukturējums)

3) dabiskā krituma, substrāta un transporta savstarpējo attiecību izmaiņas

4) Citi ūdensteces izmantošanas veidi un traucējumi, kuri pastiprina kaitējošo iedarbību, piemēram, organiskais noslogojums, pieteku izraisīta temperatūras paaugstināšanās

5) Pieteku eksistence un raksturojums

Vācijā pielieto minimālā ūdens caurplūduma noteikšanas metodes, ievērojot makro zoobentosa biocenozes vajadzības. Šis veids pamatā balstās uz kvantitatīvu gaidāmo makrozoobentona izmaiņu prognozi kā ūdens stāvokļa indikatoru.

Arī Latvijā optimālais variants būtu ekoloģiskā caurplūduma noteikšana katrai mazajai HES individuāli, izstrādājot vadlīnijas tā noteikšanai un minot kontroldatus, kuri balstās uz hidroloģiskajiem rādītājiem. Bet ņemot vērā nepieciešamo pētījumu apjomu un, līdz ar to, laika un finansu resursu ietilpību (izpētes apjomam jābūt salīdzināmam ar HES lielumu un rentabilitāti), būtu lietderīgi noteikt vienotu formulu, pēc kuras aprēķinātu ekoloģisko caurplūdumu, kamēr tas nav noteikts individuāli.

Domājams, ka, pielietojot vienkāršotas formulas, optimālākais caurplūduma noteikšanas modelis ir Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta ieteiktais:

„Latvij.as Zivsaimniecības pētniecības institūts (pēc reorganizācijas – Latvijas Zivju resursu aģentūra- LZRA ), veicot ilggadīgus monitoringa tipa pētījumus par zivju ekoloģiju un to dzīvotņu hidroloģisko stāvokli gan dabiskās, gan HES ekspluatācijas skartās upēs, ir nācis pie slēdziena, ka Latvijas apstākļos ir lietderīgi nostiprināt likumdošanā vienu vienkāršu metodi minimālā ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai, par aprēķina bāzi ņemot vasaras mazūdens perioda (jūnija un jūlija) daudzgadīgo vidējo caurplūdumu. Līdzīgu metodi pielieto ASV .5.PRASĪBAS NEGATĪVĀS IETEKMES MAZINĀŠANAI UZ VIDI

Nosakot HES darbības grafiku, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekoloģiju un vidi kopumā, ir jāņem vērā sekojošas prasības [1.] :

1) sakarā ar to, kur ir uzbūvētas kaskādes (vai gandrīz kaskādes) principā Gaujas saistīto HES valdītājiem ir jāsaskaņo darbība savā starpā. Sevišķi būtiski tas ir galējos variantos – pavasara palu vai ilgstošu lietus periodu izraisītu plūdu laikā, kā arī mazūdens periodā.

2) nodrošināt ūdenskrātuves ūdens līmeņu regulēšanas režīmu starp normālo un minimālo uzstādinājuma līmeni, svārstību robežās.

3) Kā viens no videi draudzīgiem HES darbības nosacījumiem tiek izvirzīts veco Frensisa tipa hidroturbīnu nomaiņa uz Kaplāna tipa propellera hidroturbīnām.

Hidroturbīnas pēc lāpstiņu konstrukcijas ir galvenokārt divējāda tipa- Frensisa jeb radiālās un Kaplāna jeb propellera. HES turbīnās galvenokārt tiek traumētas zivis, kas pēc nārsta dodas atpakaļ uz jūru un šo zivju mazuļi, kas izauguši un attīstījušies līdz jūras dzīves stadijai. Zivju mirstība ir novērota, zivsaimniecības speciālisti to saista ar hidroturbīnu tipu. Vides un zivsaimniecības speciālisti uzskata, ka Frensisa tipa hidroturbīnas ir videi nedraudzīgākas nekā Kaplāna tipa hidroturbīnas, jo tām ir vairāk lāpstiņu, uz kurām ūdens tiek padots radiāli, bet, atsitoties pret tām, izplūst vārpstas virzienā. Mehāniskie un hidrauliskie triecieni šaurajos starplāpstiņu kanālos ir galvenais zivju bojāejas cēlonis. Protams, ir jāskatās no sateces baseina lieluma, un ar to saistītā caurplūduma lieluma, upes nozīmīguma. Ja ir mazs sateces baseins, relatīvi neliels caurplūdums un mazāks straumes ātrums, ūdenim ejot uz turbīnām, zivīm ir mazāka iespēja tikt ierautām turbīnu pievadkanālā un, ja tiek ierautas, tiek tikai apdullinātas. It sevišķi, ja ir liels caurplūdums, kā arī augsts ūdens uzstādinājums, teorētiski var paredzēt, ka ir iespēja vairāk zivis traumēt Frensisa turbīnās. (nav Latvijā regulāru pētījumu par šo tēmu, vairāk minējumi). Ir nepieciešams izvērtēt jauno tehnoloģiju piemērotību Latvijas apstākļiem. Piemēram, Austrijas zivsaimniecības apvienība un Makšķernieku asociācija ir pozitīvi novērtējusi nesen patentēto „ūdensratu-dambi”, kurš likvidē gandrīz visus faktorus pret kuriem iebilst zivsaimniecības nozares speciālisti: no dabīgās ūdensteces netiek novadīts ūdens, nenotiek straujas ūdens līmeņa svārstības, kā arī nav nepieciešami ne derivācijas kanāli, ne arī liels kritums. Iekārtas rotējošām daļām ir tāds pats ātrums kā dabīgai upes straumei un tādejādi cauri peldošām zivīm netiek radīts ne risks, ne nepārvarams šķērslis.

5.1. Zivju aizsargierīču uzstādīšana [2.]:

Ir jādomā valstiski par efektīvām zivju aizsargierīcēm – pieprasītās un uzstādītās gružu aizsargrestes pirms ieejas turbīnās ar restu spraugu platumu 20-35 mm nav izeja. Ir bijušas idejas ar nelielu elektrību vai ar vibrācijas palīdzību atgaiņāt zivis, ko varētu noorganizēt pie ieejas turbīnās.

Latvijā ir savā laikā izstrādāti „Tehniskie norādījumi zivju aizsardzības iekārtu (ZAI) projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai Latvijas ūdens objektiem”, kas apstiprināti LR Vides aizsardzības komitejā 1993g. 21. jūnijā. Tos būtu lietderīgi, piesaistot attiecīgus speciālistus, aktualizēt, izmantojot jaunākās ārzemju pieredzes atziņas, un tad ieteikt HES valdītājiem uzstādīšanai pie HES. Vai arī, izstrādājot Latvijas būvnormatīvu „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”, tajā iestrādāt variantus zivju aizsardzības ietaišu izveidei.

No HES valdītāju puses ir ieinteresētība sakārtot zivju aizsargierīces pirms ieejas kanāliem uz turbīnām, uzlabojot to darbību tieši zivju aizsardzībai.5.2.Zivju ceļu ierīkošana

Zivju ceļš ir apzīmējums zivju pārlaišanas iekārtām, kas var būt ar dažādu, pat visai atšķirīgu tehnisko risinājumu, ietverot arī lejupejošo zivju un mazuļu novadīšanu lejas bjefā. Parasti gan ar zivju ceļu saprot augšupejošo zivju pārlaišanai domātu īpaši izbūvētu kāpņukameru tipa baseinu virkni vai vienlaidu apvadkanālu ar iebūvētiem straumes ātruma dzēsēja elementiem. Ir iespējams izbūvēt arī dabiskos jeb ekoloģiskos apvadkanālus, bet tiem ir nepieciešams lielāks ūdens nodrošinājums, kā arī nepārtraukta sargāšana no maluzvejniekiem. Diemžēl, gan apsekoto ārvalstu, gan arī Latvijas pieredze rāda, ka lielākā daļa zivju ceļu ir mazefektīva, jo tie pārlaiž tikai dažas zivju sugas, bet ne visas augšupejošās zivis. Latvijā bez zivju ceļa Ķeguma HES ( kurš praktiski nedarbojas) ir divi izbūvēti zivju ceļi – uz Amatas upes pie Amatas (Kārļu HES) un uz Aiviekstes pie Aiviekstes HES. Pēc zivsaimniecības speciālistu atzinuma tie strādā neapmierinoši. Tie vairākas reizes ir mēģināti uzlabot, bet bez ievērojamiem rezultātiem. Latvijā trūkst novērojumi par zivju ceļu efektivitāti.

2001. gadā Latvijā tika piesaistīti ārzemju eksperti (Dānija), kuri piedāvāja zinātniski – tehnisku, kā arī finansiālu palīdzību efektīva zivju ceļa izbūvei kādā no aizsprostiem. Apsekojuma laikā tika konstatēti tikai nedaudzi aizsprosti, kur būtu atbilstošs bioloģiski – tautsaimniecisks pamatojums zivju ceļu izbūvei.

Tātad, ja grib, lai HES valdītāji izveido zivju migrācijas ceļus upēs aizsprostu ietekmes mazināšanai, ir jāizstrādā zivju ceļa bioloģiski – ekonomiskā pamatojuma aprēķina metodika tajās vietās, kur nepieciešams nodrošināt zivju migrācijas ceļu izbūvi pie HES, kā arī speciālistiem jāizstrādā zivju migrācijas ceļu nodrošinājuma dažādi tehniskie varianti, ko piedāvāt HES valdītājam. Tiem ir jābūt pamatotiem, domātiem attiecīgu zivju sugu migrācijai. Pašreiz tiek daudz runāts par zivju migrācijas ceļu nodrošināšanu, bet kad HES valdītājs piedāvā variantus, izrādās, ka neviens praktiski neapmierina speciālistus, jo nenodrošina zivju migrāciju.

Daļai HES ir paredzēts atstāt atsevišķas slūžu ailes atvērtas zivju masveida migrācijas laikā, kas sakrīt ar pavasara palu beigu fāzi. Bet ne visām HES tas ir iespējams, jo dažām slieksnis ir tik augsts, ka arī pie atvērtiem slūžu aizvariem zivīm nav iespējas tikt pāri slieksnim. Kā arī atverot atsevišķas slūžu ailes, caur to ir ļoti liels ūdensteces ātrums un to pārvarēt ir iespējams tikai dažām zivju sugām, kā lašiem, taimiņiem. Daļai novadbūvju arī konstrukcija neļauj atvērt atsevišķus aizvarus, jo ir vienlaidu konstrukcija.

5.3. Projektu uzlabošana [5.]

HES hidromezgla projekts kā ekoloģiski nozīmīgas būves būvprojekts izstrādājams tehniskā projekta stadijā. Līdz šim daļai HES, atjaunojot hidromezglus, kur nebija nepieciešama būtiska pārbūve, tika izstrādāti tikai skiču projekti. Bieži tie ir nekvalitatīvi: augstumi tiek piesaistīti pēc hidromezgla izbūves, nav veikta ģeoloģiskā izpēte, nav ievēroti hidrotehnisko būvju drošuma kritēriji, u.c.

Izdodot tehniskos noteikumus, RVP jāpieprasa projektā dot ūdenskrātuves esošā stāvokļa aprakstu un projektēšanas laikā veikt ūdenskrātuves uzmērīšanu ar šķērsprofiliem. Trūkums HES ūdenskrātuvju projektēšanā ir tas, ka nav gandrīz neviena ūdenskrātuve, kuru atjaunojot, būtu notikusi ūdenskrātuves uzmērīšana vai vismaz šķērsprofilu uzmērīšana dabā. Lielākā daļa ir uzliktas no 1:10 000, vai 1: 25 000 plāniem, pēc plāniem aprēķinot to platības un vidējos dziļumus. Līdz ar to, šīm ūdenskrātuvēm noteiktās seklūdens zonas, kas uzrādītas ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumos, ir nosacītas; iespējams, tās ir lielākas, nekā uzrādīts dokumentācijā. Arī ietekmētās platības ir noteiktas, izmantojot augstumu atzīmes uz mēroga kartēm, un ekspluatācijas laikā bieži izrādās lielākas. Atsevišķas ūdenskrātuves, kurām projekti ir tikuši izstrādāti laika posmā no 50-90- tajiem gadiem, ir tajā laikā uzmērītas.

Ir jāizstrād.ā speciāls valsts standarts hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju projektēšanā, nosakot prasības ar HES būvniecību saistītu hidrobūvju projektēšanai (tai skaitā hidroloģiskie aprēķini, vides prasības, caurplūdumu tehniskais nodrošinājumu.

.

6. VIDES VALSTS INSPEKCIJAS VEIKTĀS PĀRBAUDES UN TO REZULTĀTI

Vides valsts inspekcijas 2004. gadā veiktajās pārbaudēs galvenie konstatētie mazo HES ekspluatācijas vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi un trūkumi:[8.]

1) Netiek nodrošināts nepārtrauktais garantētais caurplūdums, vai tiek nodrošināts neatbilstoši dokumentācijā uzrādītajai vietai.

2) Tiek pārkāpts ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos noteiktais ūdens līmeņu režīms starp normālo ūdens līmeni un zemāko pieļaujamo ūdens līmeni. Netiek aizpildīti vai tiek nepilnīgi aizpildīti HES ekspluatācijas darba žurnāli, tajā skaitā hidroloģisko novērojumu žurnāls atbilstoši ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu un hidrotehnisko būvju drošuma programmas prasībām (nav nolasījumi absolūtās augstuma atzīmēs B.S. m, nav regulāri nolasījumi dienas noteiktā laikā, netiek fiksētas veiktās darbības ar aizvariem, u.c.);

3) Faktisko HES uzstādīto hidroturbīnu un hidromezgla tehnisko parametru neatbilstība būvprojektiem, ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumiem un hidrotehnisko būvju drošuma programmām (turbīnu tipi, jaudas, skaits, zivju aizsargrestu izmēri, u.c.);

4) Ekspluatācijas laikā tiek veikti hidrobūvju rekonstrukcijas un citi zemes darbi hidromezgla aizsargjoslā vai rakšanas darbi upju aizsargjoslās bez reģionālās vides pārvaldes izdotiem tehniskajiem noteikumiem un darbu saskaņojumiem. Nav ierīkotas augstuma atzīmes (reperis) HES ēkā vai tuvumā atbilstoši hidrotehnisko būvju drošuma programmas prasībām, nav sertificēta mērnieka akta par repera ierīkošanu un atbilstību absolūtajām augstuma atzīmēm B.S m;

5) daudzām HES vēl nav pieprasīts un aprēķināts HES ekspluatācijas rezultātā nodarītais zaudējums zivju resursiem atbilstoši MK 08.05.2001. noteikumu Nr.188 prasībām (nav RVP pārbaudes aktā konstatējuma, ka vajag un rīkojumu daļā pieprasījuma to veikt);

6) izņemot Gaujas HES un Lācīšu HES, nevienai apsekotajai mazajai HES nav atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām atzīmētas dabā aizsargjoslas ap hidrotehniskajām būvēm, izliekot brīdinājuma zīmes (MK 25.02.2003. noteikumi Nr. 94);

7) netiek regulēta ūdenskrātuves aizauguma pakāpe, lai gan atsevišķās HES ūdenskrātuvēs ir novērota palielināta akvatorija seklās zonas aizaugšana sakarā ar pēdējām divām sausajām siltajām vasarām un palielināto ūdens apmaiņas laiku ūdenskrātuvē. (Nav gan apstiprināta normatīvā akta, kas regulētu pieļaujamo aizauguma pakāpi ūdenskrātuvē);

8) HES operatoram nav uz vietas ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu, hidrotehnisko būvju drošuma programmas un hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta kopijas.SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS

1. Pašreiz gandrīz visas HES ir uzbūvētas atbilstoši tajā laikā esošajiem normatīvajiem aktiem un izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ekspertu slēdzieniem un saskaņojumiem.

2. HES, kuras lielākoties skatāmas saistībā ar dažādiem mērķiem, nozīmē iejaukšanos ekoloģiskajā līdzsvarā. Tā kaitīgo iedarbību var ierobežot ar ekoloģiski pamatotu ūdens caurplūdumu un konstruktīvu izbūvēšanu. Kur atrodas robeža, to nereti nosaka mainīgie politiskie un sabiedriskie mērķa uzstādījumi.

Izšķiroties par labu paaugstinātam minimālā ūdens caurplūdumam rodas enerģijas zaudējumi, līdz ar to var tikt pārkāpts HES ekonomiskā izdevīguma slieksnis. Tādēļ nosakot minimālā ūdens caurplūdumu jāņem vērā gan tā ietekme uz apkārtējo vidi, gan tautsaimnieciskā vērtība un reģeneratīvi ražotās enerģijas nozīme.

3. Izvērtējot pieejamo informāciju, par dabai nedraudzīgākajām HES atzītas; Gaujas augšteces -Paideru HES, Augstāres HES ) [8.]

4. Pilnīgai mazo HES ietekmes uz upes ekoloģiju noskaidrošanai nepieciešams veikt kompleksu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu inventarizāciju HES ietekmētajās teritorijās; gan ūdenstecē, gan piegulošajās platībās, veģetācijas sezonā pēc iepriekš izstrādātas metodikas. Lai pētījums nebūtu sasteigts un neobjektīvs, atbilstoši jānovērtē tam nepieciešamie laika, finansu un cilvēk resursi.

Vērtējumā iekļaujot inventarizācijas datus, HES dalījums pēc ietekmes uz vidi var būtiski mainīties. Inventarizācijas rezultātā tiks iegūts saraksts ar tām HES, kurās primāri ir nepieciešami „videi draudzīgi” risinājumi.

5. Nepieciešams apsvērt arī citus variantus, kā stimulēt mazo HES pārbūvi atbilstoši dabas aizsardzības prasībām. Tā varētu būt diferencēta hidroenerģijas iepirkuma cenu politika, bezprocentu kredīti, valsts atbalstīta investīciju programma un tml. Piem., Vācijā, ja HES tiek pārbūvēts atbilstoši pieaugošajām vides aizsardzības prasībām, ieguldot ne mazāk kā 50% no HES vērtības, tad enerģijas iepirkuma cena būtiski tiek palielināta.

6. Ir jāpastiprina HES ekspluatācijas noteikumu ievērošanas kontrole, veicot to biežāk un bez brīdinājuma, jo liela nozīme dabas vērtību saglabāšanā ir esošo ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanai.

7. Lai panāku lielāku atbalstu un atsaucību vides aizsardzības prasību ieviešanā no HES valdītāju puses, nepieciešama HES valdītāju izpratnes un zināšanu līmeņa celšana par upes un tās apkārtējo teritoriju ekoloģiju. Apmācības ietvaros realizējami pieredzes apmaiņas braucieni ārvalstu pieredzes apgūšanai un atsevišķu risinājumu ieviešanai arī Latvijā.IZMANTOTO UZZIŅAS AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Projekts – pētījums ”HES inventarizācija un negatīvo zivsaimniecisko seku novēršanas metožu analīze” – ZM LZPI, Rīga,2003.,

2. „Latvijas hidroenerģētikai 100”., MHEA, Jelgava, 2001.,

3. Vadlīnijas RVP tehnisko noteikumu prasību izstrādāšanai HES hidrotehnisko būvju būvniecībai vai rekonstrukcijai, (apst. ar IVN rīkojumu Nr.14 no 07.04.

2003.,), IVN, Rīga, 2003.,

4. Projekts – „Latvijas būvnormatīvs „Meliorācijas un hidrotehniskās būves” LBN XXX-0X, ZM , 2003.

5. Projekts – „Vispārējie noteikumi hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju projektēšanā” LVS, EM, 2003.

6. Valsts Būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļas materiāli par HES ( hidrotehnisko būvju drošuma programmas, ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumi, hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāti).

7. Reģionālo vides pārvalžu un Vides valsts inspekcijas (pēc reorganizācijas – Valsts vides dienesta) sniegtā informācija

8. Tekošo saldūdeņu biotopu eksperta R. Lebusa persīgais ziņojums

9. Vides valsts dienesta vecākās inspektores E. Juhansones personīgais ziņojums

10. J. Giesecke, E. Mosonyi. Wasserkraft-anlagen/2. Auflage–Springer, Berlin, 2002.

11. Schriften „Ermittlung einer okologisch begrundeten Mindestwasserfuhrung mittels Halbkugelmethode und Habitat-prognose-modell”- Kommissionsvertrieb Wirtschafts, Bonn,1999.

12. Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums ”Vides projekti” Valsts SIA „Vides projekti” 2004, 2005.

13. Materiāli no Taurenes, Zosena, Drustu, Jaunpiebalgas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagastu teritorijas plānojumiem.

14. Pēc „Gaujas augšteces” vairākiem apmeklējumiem – personīgais viedoklis un foto no personīgā albuma.

Leave a Comment