Mediju kritika
Attieksme:
• Intereses trūkums.
• Neatsaucība, aizņemtība, neieinteresētība, vienaldzība, neiejūtība, neiedziļināšanās
• Uzstājība, nekaunīga uzbāzība
• Paviršības pret citu kultūru un vērtībām
• Bezatbildība par sekām
• Vieglprātība
• Savstarpējās tolerances trūkums
• Mediju vienaldzība pret organizāciju darbu
• Žurnālistu bieži vien seklā interese, neiedziļināšanās par to, ko viņš raksta, līdz ar to informācija medijos nonāk vispārināti, nekonkrēti un pavirši.
• Nevērība, tīša vai netīša izvairīšanās runāt par atsevišķu sabiedrības grupu ikdienu, problēmām, sasniegumiem, aktivitātēm, tādejādi tās izslēdzot, atstumjot.
• Vispārīgas, nekonkrētas frāzes, kurām nav konkrēta risinājuma.
• Nerēķināšanās ar personu, par kuru tiek rakstīts.
• Izsmejoša attieksme pret citādo, savādo.
• Rupja izturēšanās pret intervējamo.
• Nepietiekama drosme, savācot pierādījumus.
• Savu ambīciju kārtošana
• Daļa mediju neciena valsti
Profesionalitāte:
• Neprasme.
• Nepareizs, neprecīzs, sagrozītu, izkropļotu, nepilnīgu, kļūdainu, vispārinātu, nepārbaudītu, nepatiesu datu, skaitļu, faktu un viedokļu atspoguļojums.
• Pārklausīšanās.
• Saīsinot maina jēgu.
• Nepilnīgas informācijas dēļ mainās publikācijas jēga.
• Paviršības žurnālistu noslogotības dēļ.
• Vienveidība, virspusīgums un vienpusība viedokļa, problēmas atspoguļošanā.
• Nevēlēšanās ieklausīties pretējās vai citas puses pārstāvjos
• Žurnālista, redakcijas vai tā pārstāvoša spēka personīgā viedokļa, nostājas kā vienīgā pareizā paušana, pat uzspiešana, līdz ar to iespaidojot arī citus.
• Pretendēšana uz gala vārdu visās lietās.
• Nevēlēšanās pieņemt citu viedokli
• Problēmas pasniegšana, neuzklausot visas puses
• Informācijas kvalitāte (neapskata pretējus viedokļus, neaicina uz diskusiju)
• Krāsu sabiezināšana
• Tiek koriģēti informatīvie raksti, pazūd ideja, jēga
• No mušas ziloni taisa
• Apzināta manipulācija ar faktiem
• Sarežģīta un slikta valoda, stils, gramatikas kļūdas u.t.t.
• Informāciju diskreditē elementāras mediju neuzmanības, faktoloģiskas kļūdas
• Pārspīlēta svešvārdu lietošana.
• Runā, neizprotot problēmu.
• Kritika tam, ko paši neizprot.
• Lietas apskata atrauti, nesaskata kopsakarības.
• Informācijas nesaskaņošana ar informācijas sniedzēju pirms publicēšanas, kas nodara kaitējumu lietai un šim cilvēkam personiski.
• Izsakot domu saviem vārdiem, izmaina respondenta teikto.
• Žurnālistu profesionalitāte, rakstot neaizskart cilvēka “vājos punktus”.
• Vai raksts neaizskar kādu
• Pārprasta preses brīvība, kas reizēm robežojas ar nekaunību.
• Rakstīšana “caur puķēm”.
• Informācijas sagrozīšana, kam pamatā ir žurnālista neatrisinātās psihiskās un sociāli ekonomiskās problēmas.
• Kā izvēlas intervējamos un atlasa ziņas, informāciju?
• Prakse – intervijas pa tālruni un ātri.
• Nevienlīdzīga dažādu sabiedrības grupu atspoguļošana publiskajā telpā.
• “Citādo” viedoklim mazāka vērtība.
• Nevienlīdzīga attieksme pret “labajiem” un “sliktajiem” stāstu varoņiem attiecībā uz viņu privātās dzīves tiesībām.
• Viena indivīda nodarījuma vai blēdība rezultātā tiek attiecināts uz visu ļaužu grupu (draudzes vecākais – draudze, skolēns – skola…). Uzsvērta cilvēka tautība, ja vainīgs nelatvietis.
• Neobjektivitāte.
• Neobjektīvs situācijas atspoguļojums
• Subjektīvisms
• Emocijas vai fakti?
• Presē dominē bieži vieni un tie paši; kā atrast to, kurš strādā, bet nebļaustās?
• Neprecizitāte teorētiskās lietās.
• Nozīmīgu informācijas detaļu izraušana no konteksta
• Izrauj citātu no teiktā konteksta
• Informācija parādās presē ar novēlošanos
• Informācija no interneta, kas ne vienmēr ir pareiza
• Neraksta par to, ko uzskatām par ļoti svarīgu
• Nespeciālistu komentārs un skaidrojumi
• Nekorekti komentāri
• Pārāk brīva interpretācija
• Prioritāte vienai nelielai mērķgrupai
• Seklums, pelnot naudu
• Ventspils medijiem jāapgūst demokrātijas pamatprincipi; jāatspoguļo dažādi viedokļi, lai rastos pilnīgs priekšstats.
• Jāpalielina mediju konkurence
• Ne vienmēr vajadzīgo informāciju izdodas parādīt vai nopublicēt
• Kompetences trūkums
• Nepareizi jautājumi nepareiziem cilvēkiem
• Komunikācijas procesā informācija izkropļojas
• Meli
• Pats nav redzējis, dzirdējis, bet raksta
• Nesmalkjūtība pret cietušo informācijas sniedzēju, kas kaitē viņa cilvēktiesībām un nodara ļaunumu.
• Žurnālistu neizglītotība
• Nepieņemams pasniegšanas veids un kvalitāte
• Neraksta problēm-rakstus
Ētika
• Presē ievietoto attēlu ētiskums.
• Mediju ētika attiecībā uz informācijas pasniegšanas veidu, atspoguļojot dažādu sabiedrības grupu problēmas
• Sliktajos piemēros tiek konkretizētas personas.
• Publicitāte invalīdam/problēmbērnam – pozitīva vai kaitējoša.
• Iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē bez piekrišanas.
• Publicitāte ienāk par daudz privātajā dzīvē, atspoguļojot cilvēka izskatu, turīgumu u.t.t.
• Bērnu vārdu minēšana problēmrakstos, kas atstāj negatīvu ietekmi uz bērniem.
Negatīvisms un tendenciozitāte
• Pārmērīga jautājumu politizēšana.
• Stereotipu kults, atražošana.
• Negatīvo piemēru izcelšana.
• Slikta ziņa = laba ziņa.
• Problēma sensācija.
• “Kas vairāk kliedz, tas vairāk panāk”.
• Jautājumu, problēmu saasināšana, pārspīlēšana bez vajadzības.
• Kritizēšana.
• Viedokļu dažādības trūkums.
• Masu mediji, izmantojot savas iespējas, manipulē ar dažādiem sabiedrības slāņiem.
• Raksta atspoguļojums izdevīgā gaismā.
• Tiek minētas tautības negatīvā nozīmē.
• Apmelojumi.
• Pozitīvās pieredzes, iedrošinājuma, mūžīgo vērtību atklājumu, dvēseliskuma, garīguma un labestības trūkums.
• Negācijas, skandāli, sensācijas (mediju maize), pārpratumi, konflikti, kas vairo sabiedrības skepsi, neticību, aizdomas, šaubas, bailes un nedrošību.
• Lielā prese, TV (Diena, LNT) neņem pretī labās ziņas; (“No reģioniem mums nepieciešamas sensācijas un asinis”).
• Tendencioza pieeja faktu izklāstīšanā
• Raksti parādās kampaņveidīgi.
• Naida kurināšana dažādu partiju, tautību cilvēkus savā starpā.
• Sakūdīšana
• Atspoguļojot krievvalodīgo problēmas, tiek aizmirsts, kā jūtas latviešu minoritāte Daugavpilī agrāk un tagad.
• Konkrētas pozīcijas (valdības) viedokļa paušana un uzspiešana.
• Asinskāre
• Visu redz divās krāsās – melnā un baltā.
• Informācija sev vēlamā virzienā
• Nevajadzīgi sacelta ažiotāža
• Mediju “zooloģisks naids” pret dažām tautām, piemēram, čigāni
• Problēmas glorificēšana
• Meklē sižetus, kas šokē sabiedrību, neievērojot atainoto cilvēku emocijas
• Pārlieku lielā kritika
• Vienas tautības pārākuma akcentēšana
• Sabiedrības šķelšana
• Segregācijas veicināšana
• Atsevišķu sabiedrības grupu neiekļaušana informācijas telpā
• Informācijas saasināšana
• Vardarbība
• Žurnālistus bieži interesē nevis būtība, bet kaut kas “interesants”.
• Integrācijas informācijas pārspīlēšana, panākot pretēju efektu.
• Kāda no sabiedrības grupām – kaut kas pārdabisks
• Minoritāšu atspoguļojums (piemēram, seksuālo) negatīvā gaismā
• Agresivitāte
• Nenozīmīgu nianšu izcelšana
• Tendenciozitāte noteiktas politiskas, etniskas, reliģiskas, sociālas u.c grupu interesēs
• Nav nodrošināts sociālais taisnīgums
• Naidīguma veicināšana pret citādi domājošiem
• Nav ieinteresēti informēt par sociālajiem jautājumiem, ja tas nav skandāls
Izpratne
• Šaura “integrējamo” izpratne (ne tikai invalīdi, nepilsoņi, bet arī citas grupas).
• Kampaņveidīga (īslaicīga un neregulāra) runāšana par sabiedrības integrācijas jautājumiem.
• Sievietes tēls reducēts uz māti, izslēdzot bezbērnu sievietes.
• Sarežģīts integrācijas jautājumu atspoguļojums.
• Žurnālists ir tikai cilvēks, kam var būt savs subjektīvais redzējums.
• Raksti par dažādu sociālo grupu ikdienu, problēmām – neregulāri, kas nepieradina sabiedrību pieņemt viņus kā visas sabiedrības daļu.
• Daudz runā par to, kas notiek, nevis kāpēc.
• Kompetences trūkums atsevišķos jautājumos.
• Integrācijas jautājumi tiek traktēti ļoti šauri
• Mediji neapzinās savu lomu integrācijas procesā
Pašcenzūra, redakcionālā atkarība
• Valdības vai kaut kāda pasūtījuma raksti.
• Mediju korumpētība (uzpirkšanas moments).
• Atkarība no reklāmdevējiem.
• Politiskā ietekme
• Nepieskaras sāpīgām tēmām, baidoties aizskart kādu uzņēmēju, pašvaldību.
• “Pirmo personu” kults (kaut kas tiek atspoguļots, tāpēc, ka iesaistīta bijusi kāda svarīga persona, nevis tāpēc, ka pasākums ir bijis vērtīgs un uzmanības vērts pats par sevi).
• Pašlabums.
• “Maizes devēju” pasūtījumu izpilde, lai radītu sensācijas.
• Apmaksātas informācijas publicēšana, t.s., pasūtījuma raksti.
• Īpašnieku ietekme uz rakstu, raidījumu.
• Kas maksā, tas pasūta mūziku
• Viņus var nopirkt
• Pasūtījumu sensācijas neuzticība
• Kā un vai tiek atspoguļots vietējās pašvaldības darbs
• Vāja reakcija uz pašvaldību darbiem un nedarbiem.
• Politisko partiju viedokļa ietekme medijos
Divas informācijas telpas
• Uztrauc divkopienu situācija ne tikai sabiedrībā, bet arī presē, jo, palasot vienas dienas presi gan latviski, gan krieviski, rodas iespaids, ka runa ir par divām dažādām valstīm, jo prioritārās aktualitātes ir ļoti atšķirīgas.
• Dažādās informācijas telpas saziņas līdzekļos.
• Divu valodu mediji – divi dažādi redzējumi uz vienu lietu.
• Visas sabiedrības grupas netiek “informācijas telpā” – neraksta, nestāsta par tām; neuzrunā visu sabiedrību
• Krievu prese darbojas pret integrāciju
• Sagrozīta, nepatiesa informācija, īpaši krievu plašsaziņas līdzekļos (īpaši nepilsoņu jautājumi).
• Par vienu un to pašu faktu divās valodās pretēja analīze, atšķirīgs lietu skatījums, divas interpretācijas par lietām
Dzeltenums
• Tenkošana.
• “Paparacci” sindroms.
• Cilvēku savstarpējo nesaskaņu skaidrošana caur presi.
• Iejaukšanās privātajā dzīvē.
• Kaitina “Privātā dzīve”
• Dzeltenās ziņas
• “netīrās veļas” mazgāšana
• Baumas.
Elitisms, politizācija
• Mazvērtības kompleksu padziļināšana, informācija par elites iespējām, īpašumiem, izklaidēm.
• Mediji lielākoties atspoguļo politiķu, amatpersonu u.tml nevis “parasto” cilvēku viedokļus; atspoguļo lēmumus, nevis kā tas ietekmē cilvēkus.
• Politizēts mediju saturs
• Politiskā ietekmēšana
• Veiksmīgo, bagāto, skaisto, egoisma, perfektuma un vieglas dzīves kults, kas izslēdz interesi un vēlmi domāt par “grūtajiem” jautājumiem un piešķirot zemāku vērtību vienkāršajam cilvēkam un viņa vērtībām, dzīvesveidam.
• Informācijas izklaidējošais raksturs – bēgšana no problēmām un to risināšanas.
Saturs
• Nav publikāciju par aktuālo noziegumu likvidēšanas efektivitāti
• Vairāk īstus reidus pie cilvēkiem, ģimenēm, bez izskaistinājumiem
• Vairāk patiesības par lauku cilvēku dzīvi, eksistenci
• Vairāk informācijas par kultūras dzīves (gaidāmajiem) pasākumiem
• Nepatīk, ka dominē galvenokārt krievvalodīgo problēmas, pārējo grupu problēmas saistītas ar ekonomiskām problēmām
• Netiek apskatītas visas integrējamās mērķgrupas
• Prese informē tikai par rezultātu, nevis procesu
• MSL seko notikumiem nevis iet pa priekšu (piemēram, māja jau uzcelta, bet par projektēšanu neviens nav zinājis).
• trūkst sūdzību publikācijas par pašvaldību nebūšanām
• Informācijas pieejamība par pašvaldību darbu, piemēram.
• vairāk – līdzcietības, žēlsirdības piemērus
• Vajadzīga nevis gaušanās un līdzjūtība, bet cilvēka unikālās būtības, rakstura atspoguļojums.
• Mediju pasivitāte integrācijas veicināšanā
• Neapzinās savu lomu, ietekmi integrētas sabiedrības veidošanā
• Maz runā par integrāciju
• Pārāk lielā daudzbērnu ģimeņu izcelšana
• Vairāk informācijas jauniešiem
• Kampaņveidīga informācija
• Bieži vien tikai reaģē uz notikumiem, bet neizvirza savas iniciatīvas
• Uzsver tiesības, nevis pienākumus.
• Privāto tiesību aizsardzība
• Rāda integrējamos cilvēkus kā mazattīstītus vai nožēlojamus
• Pārlieku liels akcents uz ārējām izpausmēm.
• Reģionālā informācija par maz parādās lielajos medijos
• Centrālā prese reti raksta par labām lietām Latgalē.
• Par vienu un to pašu notikumu katrā avīzē savādāk
• Par atsevišķām sabiedrības grupām mediji tieši vai netieši izvairās runāt, rakstīt
• Vai kriminālziņas veicina noziedznieku integrēšanos “labajā” sabiedrībā?
• Runājot par (seksuālajām) minoritātēm, mediji vairāk ļauj runāt baznīcas pārstāvjiem un oficiālajām personām, ne pašām minoritātēm, kas baidās sevi publiskot tieši pretējās puses dēļ.
• Par daudz komentāru no žurnālistu puses
• Raksta par to, kas interesē pašus žurnālistus, nevis sabiedrību
• Analīzes trūkums.
• Budžeta, skaitļu valoda jāpadara dzīvāka, jābūt salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu.
Pieejamība
• Informācijas trūkums
• Mediju nepieejamība laukos
• Mediju nepieejamība dažām sabiedrības grupām
• Žurnālistu nepieejamība informācijas devējam
• Informācija caur medijiem ne vienmēr nonāk līdz adresātiem
Komercializēšanās
• Reklāmas
• TV šovisms
Sabiedrības kritika
Attieksme
• Vienaldzība, neiejūtība.
• Mazpilsētu sindroms – visi visus pazīst.
• Attieksme – ja tas mani personīgi neskar, es par to nedomāju un neuztraucos.
• Attieksme: citādais, svešais = bīstams, no kā jāizvairās.
• Stereotipi: invalīds – neko nevar; melnie – teroristi; čigāni – zagļi; krievi – ienaidnieki; pensionāri – strādāt nespējīgie.
• Nosodīšana.
• Neizpratne par to, kāpēc kāds ir citādāks un kas no tā mainās.
• Tolerances trūkums “citādajos” un apkārtējos.
• (Ne)uzticība (čigānam, bijušajam ieslodzītajam).
• Izstumšana.
• Pārāk negatīvā attieksme pret seksuālajām minoritātēm
• Pārāk mīkstsirdīgā attieksme pret iebraucējiem, likumpārkāpējiem
Zināšanas
• Neinformētība.
• Pašas sabiedrības negatavība runāt par sevi medijos.
• Cilvēki par maz runā par savām problēmām medijos
• Nepieradināta sabiedrība būt informētam par citu vajadzībām un pieņemt to par normu.
• Nevēlēšanās risināt problēmas, uzklausīt citādi domājošos sabiedrībā. Informācijas trūkums.
• Sabiedrības ziņkārība, nevis vēlme saprast un palīdzēt.
• Nolemtības sindroms – bailes teikt pretim varas pārstāvjiem.
• Bieži aprunātā problēma rada pretēju reakciju vēlamajam.
• Vēlme integrēties, līdzdarboties piemīt mazākajai mērķgrupas daļai
• Nevēlēšanās iekļauties sabiedrībā.
• Sabiedrības pasivitāte, nezināšana
• Vai visa sabiedrība ir gatava integrēties?
• Integrējamo pasivitāte un nevēlēšanās mainīties.
• Nespēja “savādāko” uztvert kā sevi pašu.
• Vardarbība ģimenē, alkoholisms, bezdarbs, maznodrošinātās ģimenes, sabiedrības noslāņošanās, informācijas trūkums, riska grupas, sociālā un intelektuālā degradācija.
• Es nespēju pieņemt seksuālo minoritāšu integrēšanos.
• Nav radīta nepieciešamība runāt, piemēram, latviski, piedalīties kultūras pasākumos.
• Sabiedrība neuzklausa integrējamos (neiedziļinās viņu problēmās).
• Sabiedrības neinformētība
• Krasā polarizācija Latvijā: bagāti – trūcīgi; laucinieki – pilsētnieki.
• Krievvalodīgie nevēlēšanās integrēties
• nepilsoņu necieņa pret valsti
• Līdzcilvēku mazā interese vienam pret otru
• Nepietiekama savstarpēja tolerance starp cilvēkiem un grupām
• Cilvēki nereaģē uz piedāvāto informāciju vai pieprasīto palīdzību
Valsts kritika
• Ierēdņu augstprātīgā attieksme.
• Maz institūciju, kas palīdzētu cilvēkam saprast lietas būtību.
• Šķēres, plaisa starp valdību un tautu.
• Valsts un indivīda (NVO) nespēja ieklausīties un sadzirdēt.
• Valsts atbalsta lauku pašvaldībām trūkums.
• Mērķtiecīga, plānveidīga darba, prioritāšu trūkums
• Pārāk lielā pakļaušanās ārvalstu un īpaši Krievijas diktātam attiecībā uz cittautiešiem
• Nepietiekams valsts atbalsts daudzām integrējamām grupām.
• Uzbrauktuves ķeksīša pēc, nevis, lai palīdzētu (daudzas nav izmantojamas).
• Trūkst izglītības par integrācijas jautājumiem
• Valstī daudz integrācijas funkcionāru, bet process balstās uz sabiedriskajām organizācijām
• Atklātības trūkums
• Integratoru lēnais un neefektīvais darba ritms
• Politiķu spēles
• Integrācijas procesā trūkst valsts līdzdalības.