Rakstniece Anna Sjūela pārstāv Angliju.
Es izvēlējos lasīt „Melno Skaistuli” pēc vecāku ieteikuma.
Galvenais romāna varonis ir gudrs, melns zirgs ar baltu iezīmi uz pieres – „Melnais Skaistulis”. Darbs ir uzrakstīts I personā no galvenā varoņa viedokļa. Zirgs šajā darbā ir persona, kas domā un spriež kā cilvēks. Romānā ir daudz šādas personas – zirgi, un viscaur vijas to mijiedarbība ar saimniekiem. Melnā Skaistuļa māte – tīrasiņu šķirnes zirgs- ir ļoti gudra, arī līdzjūtīga. Viņa ir labi iemācījusi Melnajam Skaistulim dzīves pamatvērtības. Trakule – mazliet neganta un untumaina, jo savas dzīves pirmos gadus pavadījusi pie sliktiem saimniekiem. Vēlāk kopā ar Melno Skaistuli nokļūst pie ļoti labiem saimniekiem un kļūst par gudru, inteliģentu zirgu. Kļūst par Melnā Skaistuļa labāko draugu. Džons Melnijs ir Melnā Skaistuļa pirmais kučieris. Pēc dabas ļoti labestīgs, līdzjūtīgs, krietns, varonīgs un mīlošs, jo bija gatavs glābt savus zirgus no ugunsgrēka ļoti riskējot ar savu dzīvību. Viņš kopā ar Melno Skaistuli pavada 3 gadus, pēc tam viņu vairs nekad nesatiek. Melnais Skaistulis uzskata viņu par labāko cilvēku savā mūžā. Džeimss – Džona palīgs. Pēc Džona vārdiem – labākais palīgs, kāds viņam ir bijis, prātīgs, godīgs, attapīgs, prasmīgs. Arī Džeimss ir Melnā Skaistuļa ļoti labs draugs un, kad viņiem jāšķiras, abi ir ļoti noskumuši. Saimnieks Gordons – Melnā Skaistuļa pirmais saimnieks. Pēc Melnā Skaistuļa domām – labākais saimnieks, kādu zirgs var vēlēties. Džerijs – viens no Melnā Skaistuļa saimniekiem. Londonas ormanis. Krietns, godīgs, attapīgs, izcili saprotas ar Melno Skaistuli. Kopā ar Melno Skaistuli strādā gandrīz divus gadus.
Darbība risinās Anglijā, 19. gs. vidū, kad galvenais transports bija zirgi. Romānā darbojas zirgi un cilvēki, tiek aprakstītas viņu attiecības, cilvēku dažādā izturēšanās pret zirgiem, tās rezultāti. Darbā tiek aprakstīti dažādi cilvēki, katrs ģērbjas un uzvedas atbilstoši savam materiālam stāvoklim.
Darba žanrs ir romāns, jo tajā darbojas daudz tēli un ir attēlota galvenā varoņa dzīves stāsts.
„ātrs kā zibens” – salīdzinājums, ar ko tika izteikts ātrums kādā bija skrējis Melnais Skaistulis, kad no tā bija atkarīga viņa saimnieces dzīvība; „skaisti melns ar sudrabaini baltu plankumu uz pieres” – epitets, ar kuru tiek izcelts Melnā Skaistuļa skaistums; „likās, ka zirgs visu saprot tikpat labi kā cilvēks” – personifikācija, kura tiek lietota, lai izteiktu Melnā Skaistuļa gudrību.
Lasot šo grāmatu es nejutos, kā kāds no varoņiem, bet jutu līdzi grāmatas varoņiem un dažreiz vēlējos mainīt notikumu gaitu un cilvēku nežēlīgo un netaisno rīcību pret zirgiem.
Ja man būtu tāda iespēja, es vēlētos mainīt cilvēku dažreiz slikto rīcību pret zirgiem. Piemēram tad, kad Trakulei tika sabojāta mute un viņa pati tika smagi ievainota, tikai tāpēc, ka viņas jātnieks bija spītīgs un cietsirdīgs cilvēks, kurš neko nesaprata no zirgiem.
Šajā grāmatā visinteresantākā un inteliģentākā personas man šķita Melnā Skaistuļa pirmais kučieris un aprūpētājs Džons. Viņš ne tikai izcili saprata zirgus un patiesi vēlējās palīdzēt tiem zirgiem, kuri bija cietuši cietsirdīgas izturēšanās dēļ, bet arī patiesi mīlēja savus zirgus un bija gatavs to dēļ nopietni riskēt ar savu dzīvību. Viņš bija pats labsirdīgākais, piedodošākais un godīgākais šajā grāmatā atspoguļotais cilvēks.
Šī romāna tēma bija zirgu un cilvēku savstarpējās attiecības, dažādos apstākļos, ar dažādiem mērķiem, cilvēku mīlestība un naids uz zirgiem un otrādi.
Ekspozīcija – Hercogienei piedzimst kumeļš, kurš tiek nosaukts par Melni. Māte stāsta, ka Melnim ir ļoti paveicies, jo viņš dzīvo ļoti laba un zirgus mīloša saimnieka fermā. Melnis aug un pieņemas spēkā un skaitumā. Kādu dienu pie skaistā kumeļa saimnieka ierodas viņa labs draugs – Gordons. Gordons ir labi pazīstams kā viens no visvairāk zinošajiem un mīlošajiem zirgu īpašniekiem visā apkārtnē. Pēc tam, kad Melnis ir iejāts, Gordons Melni nopērk. Melnis nokļūst diezgan lielā saimniecībā, kurā ir vēl trīs zirgi – Dancotājs, Trakule un Sers Olivers. Meļņa jaunais saimnieks nosauc viņu par Melno Skaistuli. Jaunajās Melnā Skaistuļa mājās ir lielisks zirgu kopējs – Džons un tikpat lielisks viņa palīgs – Džeimss. Viņi ir tādi zirgu kopēji, par kādiem var sapņot katrs zirgs. Melnais Skaistulis iepazīst pārējos zirgus, it sevišķi Trakuli un Dancotāju, uzzina viņu dzīvesstāstus.
Sarežģījums – Kādā vēlā rudens vakarā saimniekam jādodas kārtot darījumus uz pilsētu. Sākas negaiss. Bet Melnais Skaistulis uzvedas lieliski – viņš nemaz neizbīstas no negaisa un pārplūdušā tilta. Atpakaļceļā, viņiem braucot cauri mežam, karietei virsū gandrīz uzgāžas koks. Pie pārplūdušā upes tilta Melnais Skaistulis apstājas un neiet tālāk.
Atrisinājums – Džons pirmo reizi visa brauciena laikā uzsit Melnajam Skaistulim ar pātagu, bet zirgs tāpat nekustas uz priekšu. Tad pēkšņi upes pretējā krastā parādās tilta uzraugs, kurš kliedz, ka tilts vidū ir pārlūzis. Tādejādi saimnieks un Džons saprot, ka, ja Melnais Skaistulis būtu klausījis viņiem, viņi visi tagad jau būtu noslīkuši.
Ekspozīcija (2) – Kādā rītā Džeimsam pienāk piedāvājums uz labāku vietu, pie kāda cita saimnieka. Tā nu Džeimsam nākas atvadīties no visiem zirgiem, Džona, kurš viņam ir kā tēvs un saimnieka Gordona un doties prom. Kopš tā laika Melnais Skaistulis vairs nekad nav redzējis Džeimsu. Džeimsa vietā ierodas Džo, kuru arī Melnais Skaistulis iemīl.
Sarežģījums (2) – Saimnieks un saimniece izdomā apciemot savus draugus un dodas uz citu pilsētu. Pēc ilgā ceļa vakarā Melnais Skaistulis un Trakule tiek novietoti stallī. Kad Melnais Skaistulis pa nakti pamostas viņš sajūt jocīgu smaku un izrādās, ka stallis ir aizdedzies. Kad atskrien staļļa zirgu puisis viņam neizdodas izvest nevienu zirgu ārā no staļļa, jo zirgi ir tā pārbijušies, ka viņiem ir bail kustēties.
Atrisinājums (2) – Džons ierodas un laipni runājot un glaudot pierunā Melno Skaistuli nākt ārā no staļļa. Džons izved Melno Skaistuli ārā no staļļa un iedod viņu paturēt kādam cilvēkam, bet pats dodas iekšā degošajā stallī, kas ir uz sabrukšanas robežas, lai izvestu ārā Trakuli. Ārpusē visi uzmanīgi vēro staļļa durvis, lai redzētu, vai Džons nenāks ārā. Pēc divām minūtēm visi ir ļoti atviegloti, redzot Džonu iznākam ārā kopā ar Trakuli.
Sarežģījums (3) – Gordona sieva smagi saslimst, un ārsts iesaka viņiem doties dzīvot uz siltām zemēm. Tā kā citas izejas nav, viss tiek pārdots arī Trakule un Melnais Skaistulis pēdējo reizi redz gan savu ideālo saimnieku, gan savus ideālos aprūpētājus – Džonu un Džo.
Sarežģījums (4) – Melnais Skaistulis un Trakule tiek pārdoti, par laimi abi vienam saimniekam un tāpēc paliek kopā. Viņi iepazīstas ar jaunajām mājām un atklāj, ka tās nemaz nav tik sliktas. Kādu dienu, kad saimnieks nav mājās, saimnieka vietnieks ar Melno Skaistuli aizjāj uz pilsētu un tur piedzeras. Naktī viņš aulekšiem dzīdams Melno Skaistuli uz priekšu nepamana, ka tam ir nokritis pakavs un ka tas klibo. Kad zirgs vairāk neiztur, viņš paklūp un salauž abus ceļgalus, bet saimnieka vietnieks no lielā ātruma nokrīt un nositas. Melnais Skaistulis tiek izārstēts un pārdots zirgu tirgū.
Atrisinājums (3) – Melno Skaistuli nopērk kāds Londonas ormanis vārdā Džerijs. Džerijam Melnais Skaistulis uzreiz iepatīkas un viņam šķiet, ka viņi labi sapratīsies. Tā arī notiek un viņi kļūst par labiem draugiem. Melnā Skaistuļa dzīve atkal ir kļuvusi ideāla, kaut arī viņš daudz strādā. Vienreiz, gaidot klientus, Melnais Skaistulis pamana kādu nožēlojamu un noplukušu zirgu. Šis zirgs šķiet pazīstams. Un izrādās, ka tā ir Trakule. Melnais Skaistulis ļoti pārdzīvo redzot viņu šādā stāvoklī.
Sarežģījums (5) – Kādu dienu pēc grūtas darba nakts Džerijs smagi saslimst un nomirst.
Kulminācija – Melnais Skaistulis tiek pārdots kādam maizniekam un, strādājot pie viņa, tiek ļoti nodzīts. Vēlāk Melnais Skaistulis atkal tiek pārdots kādam citam saimniekam – Nikolasam Skinneram, kurš ir daudz nežēlīgāks par maiznieku un nomoka Melno Skaistuli vēl vairāk.
Atrisinājums – M.S. tiek pārdots trim dāmām. Kā vēlāk izrādās šo dāmu zirgu puisis nav neviens cits kā Džo! Cik viņi ir priecīgi atkal redzēties! Džo no sākuma ir grūti pazīt Melno Skaistuli, jo viņš ļoti nomocīts un nodzīts.
Šajā romānā bija ļoti daudz vērtīgas un dzīvē noderīgas atziņas, ja visi cilvēki dzīvotu pēc šīs grāmatas labajiem principiem, tad pasaulē likumi nemaz nebūtu vajadzīgi. Pierādījās patiesais princips „ļaunumu var uzveikt tikai ar labu, nevis ar citu ļaunumu”. Šis princips ir ļoti svarīgs ne tikai cilvēku savstarpējās attiecībās, bet arī cilvēku un dzīvnieku attiecībās.
Es iesaku šo grāmatu izlasīt visiem, kas vēlās uzzināt par to kā cilvēkiem patiesībā vajadzētu izturēties pret zirgiem un citiem dzīvniekiem.