Ilūkstes 1. vidusskolas
10.b klases skolnieka
Kristapa Ploņa
darbs
Mežu izciršana
16.04.2007
Ievads
Apkārtējā vidē, dabā nav nekā cilvēkam nevajadzīga, lieka, viss ir nolikts savā vietā, visam ir sava nozīme un jēga. Šobrīd tehnika ir attīstījusies ļoti augstā līmenī un tas dod cilvēkam neaptveramu spēku gan palīdzēt un nepiesārņot dabu, gan arī postīt un ārdīt to.Bet cilvēkam ir nepieciešams apzināties, ka piesārņojot dabu, viņš pats drīz vairs nespēs eksistēt. Izzāģējot un iznīcinot lielo daudzumu mežu, mēs paši rokam sev kapu burtiskā nozīmē. Koki ar savām lapām fotosintēzes procesā ražo mums tik ļoti nepieciešamo, It sevišķi tagad, skābekli. Pie šodienas lielā atmosfēras piesārņojuma, skābeklis mums ir ļoti, ļoti nepieciešams.
Cilvēks var iedarboties uz dabu tieši un netieši. Tiešā iedarbība ir skaidra, noplūc ziedus, nozāģē kokus. Netiešā iedarbība ir daudz nopietnāka, to nevar uzreiz redzēt un cilvēki to pat dažreiz neapzinās. Piemēram, izcērtot mežu, krasi mainās faunas stāvoklis, pazeminās ūdens līmenis upēs, paātrinās sniega nokušana un sakarā ar to rodas plūdi, pārmainās attiecīgā apvidus klimats.
Latvijas mežu raksturojums
Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām valsts nacionālajām bagātībām, kas izveidotas cilvēka ilgstošas un mērķtiecīgas darbības rezultātā. Šie resursi izmantojami maksimāli ekonomiski efektīvi, ievērojot ilgtspējīgas (nenoplicinošas) mežu apsaimniekošanas principus. Ar mežu apklātās platības aizņem gandrīz pusi valsts teritorijas – 44,7%. Rūpnieciski izmantojamo mežu platība Latvijas republikā ir vairāk kā 2,888 milj. ha.
Ir acīmredzama vēsturiska tendence šīm platībām palielināties. Tā 1930. gadā ar mežiem apklātās platības aizņēma 23% valsts teritorijas, 1960. – 35% un patreiz 44,7%. Tām ir tendence palielināties arī tālāk līdz 50 – 55% uz lauksaimniecībā mazefektīvo vai neefektīvo zemju rēķina.
Mežu piederība. Patreiz Latvijā turpinās zemes reforma un īpašuma atgūšanas process un līdz ar to palielinās privāto mežu platības un privāto mežu īpašnieku skaits. Valsts mežu platība ir samazinājusies no 80% 1935. gadā līdz 49,7% 2000 gadā, tātad patreiz privātie meži sastāda gandrīz pusi mežu kopplatības. Tiek prognozēts, ka nākotnē ap 50% mežu būs privātīpašumā un privāto mežīpašnieku skaits pārsniegs 154 400, bet vidējā mežīpašuma platība nepārsniegs 7…8 ha, kas radīs nopietnas problēmas šo mežu apsaimniekošanā. 1. tabulā uzrādītie citu īpašnieku meži (224,3 tūkst.ha), pēc valsts Meža dienesta 1999. gada datiem, sadalās šādi: pašvaldību meži – 118,7 tūkst.ha, pārējo īpašnieku meži – 60,7 tūkst.ha, brīvie meži – 44,9 tūkst.ha.
Sugu sastāvs. Vērtīgās skuju koku sugas gan pēc platības, gan pēc krājas aizņem ap 60%. Lapu koki aizņem 40%, no tiem 28% ir bērzu audzes. Sugu sastāvs 20 gadsimtā ir mainījies, skuju koku īpatsvars ir samazinājies no 78% 1942. gadā, līdz 59% 2000. gadā. Tajā pašā laikā pieaudzis lapu koku īpatsvars, sevišķi bērza – attiecīgi no 12 līdz 28%. Tas izskaidrojams ar pēckara laikā lauksaimniecības zemju aizaugšanu ar mežiem, kur par valdošajām sugām ieviesās bērzi un baltalkšņi. Patreiz sadalījums pa valdošajām sugām ir sekojošs – priede 39,7%, bērzs – 28,4%, egle – 20,6%, baltalksnis – 2,5%, apse – 2,5%.
Tropu mežu izciršana
Mitrie tropu (lietus) meži atrodas abās pusēs ekvatoram. Šeit gada un mēneša vidējā temperatūra ir ap 27˚C un gada lielākajā daļā novērojams liels nokrišņu daudzums. Šajos mežos gada un diennakts temperatūra ir praktiski nemainīga, samērā pastāvīgs ir arī nokrišnu daudzums, dabā nav vērojama sezonalitāte. Šie faktori ir galvenie, kas nosaka ārkārtīgi lielo sugu daudzveidību un bioproduktivitāti. Cilvēks pēdējo 200 gadu laikā ir iznīcinājis gandrīz pusi no šiem mežiem. Tropu mežu izciršanas problēma jau sen pievērsusi sev pastiprinātu sabiedrības interesi, jo zaudējot šos mežus mēs veicinām daudzu augu, dzīvnieku sugu izzušanu, kā arī ietekmējam globālās klimata izmaiņas. Cilvēka darbības rezultātā daudzas augu un dzīvnieku sugas iznīks pirms tās vispār tiks izpētītas, pēc ekspertu domām tropu mežos uz šodienu ir izpētītas tikai 20-50% augu sugu. Mežu izciršana veicina zemes nogruvumus, klinšu sabrukumu un zemestrīces.