Eseja par Baltijas jūru…=]
Pēc manām domām, Baltijas jūrai ir lieliska vēsture. Neskatoties uz to, ka tā noskalo jūras krastu, tajā samazinās zivju resursi un, ka tā ir piesārņota, tā, tomēr, pieder pie Latvijas.
Baltijas jūrai ir dinamiska vēsture. Tā izveidojās, kad pirms vairāk nekā 10 000 gadiem kusa agrākais ledājs. Toreiz tās vieta bija saldūdens ezera, veidojies no milzīgo ledāju kušanas ūdeņiem.
Šajā Baltijas ledus ezera reģionā notika gandrīz tūkstoš gadus notika milzīgu mērogu dabas katastrofas, pieliekot punktu tā attīstībai. Zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju, Ziemeļjitlandē tika pārrauts. Ezera ūdens milzu straumēm plūda uz rietumiem un ezera līmenis uzreiz nokritās par 26 metriem. Pārrāvums noveda arī pie tā, ka radās savienojums, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens.
Katru gadu palielinās jūras krastu noskalošanās. Vietām krasta līnija Latvijas piekrastē gada laikāatkāpjas par divdesmit, trīsdesmit metriem. Noskalošanās process notiek aptuveni 67% no 496 kilometru garās krasta līnijas. Latvijas piekrastē dziļi sauszemē iespiežas Rīgas līcis. Jūras viļņu darbības rezultātā Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste tiek stipri pārveidota. Zinātnieki ir secinājuši, ka noskalošanās intensitāte pieaug. Iespējams, ka tuvāko 40-50 gadu laikā jūra vietām noskalojot krastus, uzvirzīsies pat 100-300 metrus. Šis process apdraud gan kāpu mežus un dabiskās pļavas, gan dzīvojamās mājas, ceļus un bākas. Tiem, kas dzīvo pie jūras, jārēķinās ar jūras krasta noskalošanos jeb eroziju vētru laikā, zemāko teritoriju applūšanu, kā arī pludmales un priekš kāpu smilšu pārpūšanu iekšzemē.
Latvijas zinātniskie dati apstiprina novērtējumu un prognozi, ka atklātās jūras reņģes resursi samazinās, kamēr Rīgas jūras līcī reņģes krājumi ir stabili. Kā kompromiss IBSFC 28.sesijā pieņemts samazināts kopējais pieļaujamais reņģes nozvejas apjoms Baltijas jūras Galvenajā baseinā (143,35 tūkst. tonnu), Rīgas jūras līcī Latvijai un Igaunijai papildus atļaujot nozvejot 23 tūkst. tonnu reņģu. Tomēr jāatzīst, ka gan ezeri, gan arī dīķi strauji aizaug un attiecīgi samazinās Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursi un nozvejas apjomi. Baltijas jūras piesārņošana ir īpaši bīstama. Baltijas jūras dibenā atrodas pilnīgas nāves zonas – kur piesārņojumu koncentrācija ir tik liela, ka tur neizdzīvo nekādas dzīvās būtnes. To atzīst eksperti, kuri jau vairākus gadus pēta Baltijas dzīles un šai jūrai ir piešķīruši īpaši pret piesārņojumiem jūtīgas jūras statusu. Viņi uzsver, ka simtiem tūkstošiem tonnu ķīmisko ieroču atrodas visā Baltijas jūras areālā. Pat Vācijas un Krievijas eksperti ir atzinuši, ka ķīmiskos ieročus nav iespējams izcelt tos “nepamodinot”. Baltijas jūra, neatbildīgas cilvēka darbības rezultātā, ir kļuvusi par lielu ķīmiskā ieroča kapsētu.
Baltijas jūras problēma ir aizvien pieaugošā eitrofikācija. Pēdējos 50 gados Baltijas jūrā pastiprināti ieplūst slāpeklis un fosfors, kas veicina masveida aļģu savairošanos. Ūdenī strauji samazinās skābekļa saturs, tādējādi apdraudot zivju un grunts organismu izdzīvošanu. Baltijas jūrā joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas apdraud jūras ekosistēmas stabilitāti un pa barības ķēdi var sasniegt arī cilvēku. Tas noticis tādos apmēros, ka dzīvnieki, kas atrodas visaugstāk barības ķēdē, piemēram, roņi, tagad ir uz izzušanas robežas.
Baltijas jūrā ir iesāļš ūdens. Izrādās, ka Baltijas jūra ir kaut kas vidējs starp ezeru un jūru, jo tās ūdens ir tikai iesāļš. Ūdens sāļumu mēra promilēs (miligrami uz litru). Lielākajā daļā pasaules jūru un arī okeānu sāļums ir apmēram 30 promiles un vairāk. Baltijas jūras lielākajā daļā sāļums ir 4 – 6 promiles. Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļa ūdens platībām pasaulē. Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, pie Dānijas, atrodas Kategata jūras šaurums, pa kuru sāļais ūdens no Ziemeļjūras ieplūst Baltijas jūrā, padarot jūru sāļāku. Taču šī ūdens apmaiņa ir neliela, un sālsūdens atšķaidās ar Baltijas jūrā ieplūstošo upju ūdeņiem. Iesāļais ūdens ir diezgan neparasts uz mūsu planētas, un tāpēc visai nedaudzas augu un dzīvnieku sugas ir pielāgojušās dzīvei tajā. Salīdzinājumā ar citām jūrām un ar okeāniem, Baltijas jūra tās iesāļā ūdens dēļ ir ļoti nabadzīga sugu ziņā. Turklāt sugu skaits strauji samazinās, ja mēs dodamies no jūras šauruma pie Dānijas tālāk Baltijas jūrā, un vēl vairāk samazinās Rīgas jūras līcī.