Saturs
Ievads……………………………………………………………………………………………………….2
Izmaiņas darbaspēka kustībā pēc Latvijas iestāšanās ES……………………………3
Darbaspēka deficīts Latvijas ekonomikā…………………………………………………………6
Par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006. gadā…………………………….7
Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā…………………………………………..8
Starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2006. gadā pa vecuma grupām…………………9
Imigrāciju ietekmējošie politiskie faktori…………………………………………………………10
Migrācijas sekas un prognoze…………………………………………………………………….12
Migrācijas apturēšana un ekonomikas pilnveidošana………………………………….12
Rekomendācijas…………………………………………………………………………………………14
Nobeigums…………………………………………………………………………………………………22IEVADS
Migrācija – dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu. Vairumā gadījumu organismi migrē, izvairoties no lokāla pārtikas trūkuma ko izraisa nelabvēlīgi ārējie apstākļi vai pārapdzīvotība. Daudzu sugu dzīvnieki, piemēram, vairāku sugu zivis migrē uz noteiktām vietām pāroties. Termins migrācija tiek attiecināts arī uz cilvēkiem. Cilvēkiem migrēšana ir pārvietošanās, pārcelšanās no vienas vietas uz citu; cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tas (ārējā migrācija), pārvietošanās pa valsts iekšieni (iekšējā migrācija). Kopš iestāšanās ES daudzi darba ņēmēji no Latvijas devušies strādāt uz citām ES dalībvalstīm. Strauji augošajā Latvijas tautsaimniecībā šobrīd ir daudz brīvu darba vietu. Notiek darbaspēka aizplūšana. Pašlaik visā pasaulē arvien aktuālāks kļūst darbaspēka migrācijas jautājums. Iemesli kādēļ šī migrācija tik strauji palielinās ir dažādās iespējas, ko ļauj izmantot Eiropas Savienība, kā arī pašas valstis, kuras meklē lētāku darbaspēku, lai varētu ražot preces savā valstī, bet par zemākām izmaksām. Migrācijas temats gan no politiskā viedokļa, gan arī kā sabiedriskās domas pētījums liecina, ir visai jūtīgs jautājums. Tas izskaidrojams ar to, ka vēsturiski Latvijai migrācijas procesi ir bijuši saistīti ar dažādām ģeopolitiskām izmaiņām attiecībā gan uz Latvijas valstiskumu, gan uz politisko sistēmu. Līdz ar to šie jautājumi tiek uztverti īpaši sāpīgi vai vairāk emocionāli, nekā teiksim, raugoties tikai no ekonomiskā viedokļa. Migrācija ir cieši saistīta ar ekonomiskiem un sociāliem procesiem dažādos līmeņos. No vienas puses migrācija tiek uzskatīta par pretestības spēku līdzsvaram un attīstībai. Tās ir bailes no pieaugošām bēgļu un patvēruma meklētāju plūsmām, terorisma draudiem un problēmām migrantu integrācijas procesos. Ar dažādiem instrumentiem un mehānismiem valstis ir centušās ierobežot un pārvaldīt migrantu plūsmu. No otras puses migrācija ir arī process, kas ietekmē valstu attīstību un ir atkarīga no ekonomiskās un sociālās vides vietējā, reģionālā un globālā mērogā. Lai arī notikušas plašas diskusijas un ir izskanējuši daudzi priekšlikumi migrācijas politikas kontekstā, reālā rīcības plāna ieviešana valstīm joprojām sagādā nopietnas grūtībaIzmaiņas darbaspēka kustībā pēc Latvijas iestāšanās ES
Kādas ir ES pilsoņu tiesības?
No 2004.gada 1.maija Latvijas pilsoņi automātiski ir arī ES pilsoņi. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespējams izmantot ES pilsoņiem piešķirtās tiesības, tai skaitā brīvi pārvietoties ES. Brīva darbaspēka kustība ir viena no sastāvdaļām tiesībām brīvi pārvietoties. Bez tiesībām strādāt tiesības brīvi pārvietoties ietver tiesības uzturēties citās ES dalībvalstīs, tiesības sniegt pakalpojumus, kā arī tiesības mācīties un studēt.
Uz ko attiecas tiesības strādāt?
Pēc 2004.gada 1.maija nosacījumi, uz kādiem ES dalībvalstīs var strādāt Latvijas pilsoņi, nav sarežģītāki par tiem, kādi tie bija pirms Latvijas iestāšanas ES. Tiem Latvijas pilsoņiem, kuri jau 2004.gada 1.maijā legāli strādāja kādā ES dalībvalstī, šīs tiesības tika saglabātas. Bet pagaidām Latvijas pilsoņi nevar baudīt tās tiesības, kas viņiem kā ES pilsoņiem pienācas attiecībā uz brīvu darbaspēka kustību. Veco dalībvalstu bažas par darbaspēka pieplūdumu no Austrumeiropas, ir pamatā tam, ka Latvijas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai tika paredzēti pārejas periodi attiecībā uz jauno dalībvalstu pilsoņu, kuri vēlas uzsākt strādāt kādā ES dalībvalstī, iespējām to izmantot. Lai uzzinātu, kuras dalībvalstis ir noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm.
Cik ilgi būs spēkā veco dalībvalstu noteiktie ierobežojumi?
Ierobežojumi attiecībā uz pieeju darba tirgum jauno dalībvalstu pilsoņiem ir tikai pagaidu pasākums. Vecajām ES dalībvalstīm ir tiesības divus gadus no Latvijas pievienošanās dienas ES neatvērt brīva darba tirgus robežas. Šādas tiesības saglabāsies vēl piecus gadus, tātad kopā septiņus gadus. Tuvojoties pirmā divu gadu perioda beigām, vecajām dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai, vai pārejas perioda piemērošana pret attiecīgu jauno dalībvalsti tiks turpināta vēl uz nākamajiem 3 gadiem. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, tad automātiski pārejas periods tiek atcelts, un darba tirgus tiek atvērts. Pašreizējās dalībvalstis varēs pagarināt pārejas periodu no 5 gadiem līdz 7 gadiem tikai tādā gadījumā, ja pastāvēs nopietni darba tirgus līdzsvara traucējumi vai to rašanās iespēja. Par vēlmi turpināt arī šo pēdējo pārejas periodu Komisijai iesniedzams dalībvalsts ziņojums, kurā jābūt atspoguļotiem konkrētiem pierādījumiem par darba tirgus apdraudējumu. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, pārejas periods automātiski tiek atcelts.
Pretpasākumi
Gadījumos, kad kāda no vecajām dalībvalstīm piemēro darba tirgus ierobežojumus pret Latvijas pilsoņiem, Latvija ir tiesīga ieviest ekvivalentus pasākumus attiecībā pret konkrētās dalībvalsts pilsoņiem.
Vai ir tiesības strādāt jaunajās dalībvalstīs?
Starp jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas savstarpēji nav noteikti nekādi pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai, un tādējādi darba tirgus starp tām tiek atvērts jau no 1.maija. Tomēr, ja ir vai ir paredzami Latvijas darba tirgus apdraudējumi no kādas jaunās dalībvalsts pilsoņu puses, pastāv iespējas ieviest ierobežojumus attiecībā pret šo valstu pilsoņiem. Pagaidām Latvija, līdzīgi kā citas jaunās dalībvalstis, neplāno ieviest savstarpējus darbaspēka ierobežojumus.
Kādi būs jauno dalībvalstu pilsoņu ieguvumi?
Pamatprincips, kas ir nostiprināts Latvijas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai, nosaka, ka ierobežojumi attiecībā uz Latvijas pilsoņiem nedrīkst būt nelabvēlīgāki par tiem, kādi pastāvēja 2003.gada 16.aprīlī, kas ir Pievienošanās līguma parakstīšanas diena. Tāpat svarīgs ir noteikums, ka pārejas periodu pastāvēšanas laikā priekšroka dodama jauno dalībvalstu pilsoņiem attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz vienu darba vietu Spānijā pretendēs gan Latvijas pilsonis, gan Krievijas pilsonis, tad priekšroka ir jādod Latvijas pilsonim.
Eiropas Savienības veco dalībvalstu lēmumi par darba tirgus atvēršanu jauno dalībvalstu pilsoņiem
(sākot ar 21.07.2006)
Darba tirgus atvērts Darba tirgus daļēji atvērts Darba tirgus slēgts līdz 30.04.09.
Īri…ja Beļģija
Beļģijas reģioni nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts. Briseles reģions noteicis šādas profesijas – medmāsas, santehniķi, elektriķi, automehāniķi, celtnieki, arhitekti, grāmatveži, inženieri, IT speciālisti. Austrija
Lielbritānija Francija
Valdība kopā ar sociālajiem partneriem nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts (celtniecība, sab. ēdināšana, lauksaimniecība, mašīnbūve, metālapstrāde, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, pārtikas higiēna) Vācija
Zviedrija Luksemburga
Valdība nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts (sab. ēdināšana, lauksaimniecība, vīnkopība) DānijaDarbaspēka deficīts Latvijas ekonomikā
Latvijas uzņēmējus arvien vairāk satrauc darbaspēka deficīts. Visvairāk strādājošo trūkst būvniecībā, tirdzniecībā, veselības aprūpē. Pieprasījums šajās nozarēs pārsniedz piedāvājumu. Darbaspēka deficīts ir viens no faktoriem, kas var būtiski ierobežot valsts reģionālo attīstību, jo pat lielāko Latvijas pilsētu pašvaldības nespēj mobilizēt darbaspēka resursus saviem ekonomiskajiem projektiem.
Lielākais darbinieku trūkums ir apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un ieguves rūpniecībā. Minētais fakts ir sekas apstāklim, ka vairākas tautsaimniecības nozares – mašīnbūve, elektronika, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība u.c. – kopš 2000.gada stabili uzrāda 15%-25% ikgadējo apgrozījuma pieauguma tempu, taču tik straujām pārmaiņām netiek līdzi profesionālā izglītība un pieaugušo pārkvalifikācija valstī, kas nespēj sagatavot atbilstošu jauno speciālistu skaitu. Iegūtie rezultāti balstās uz veikto darba devēju aptauju, kurā piedalījās 2517 respondentu, bet ģenerālais kopums bija 50849 darba devēji.
Latvijā nav novērojama izteikta tendence, ka nodarbināto skaits uzņēmumos samazinātos līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā pēdējo trīs gadu laikā neietekmēja darbinieku skaitu.
Otra būtiska jautājumu grupa bija saistīta ar ārvalstu darbaspēka izmantošanu. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 3% no uzņēmumiem nodarbina ārzemju speciālistus, bet nākotnē to paredzēja jau 10%. Pētnieki secinājuši, ka jautājums par ārvalstu darbaspēka izmantošanu kļūs arvien aktuālāks, tāpēc nepieciešama gan aktīva sabiedrības diskusija, gan skaidra valdības pozīcija īpaši jautājumā par darbaspēku no valstīm, kas nav ES. Kā galvenos iemeslus ārvalstnieku nodarbināšanai 16% darba devēju minēja iekšzemes darbaspēka trūkumu, 34% – augstāku kvalifikāciju, 8% – to, ka Latvijā nav attiecīgo speciālistu, 7% – ārvalstu darbinieku ienākšanu sakarā ar ārvalstu kapitāla daļām, bet 1% – mazākas darbaspēka izmaksas.
Saskaņā ar aptauju starp 13 Latvijā strādājošajām personāla atlases kompānijām un 32 Latvijas darba devējiem, Latvijas darba tirgū pašlaik trūkst labi apmaksātu darba vietu un kvalificēta darbaspēka. Pieprasītāko profesiju augšgalā ir tirdzniecības, celtniecības, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, liecina darba devēju aptauja38. 40% aptaujāto pārtikas ražošanas uzņēmumu pēdējā gada laikā saskārušies ar darbaspēka trūkumu, secināts Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktajā pētījumā “Situācijas apzināšana pārtikas nozarē strādājošo un speciālistu nodarbinātībā, kadru profesionālajā sagatavošanā”.
Lai risinātu darbaspēka deficīta problēmu, Latvijas uzņēmumi arvien biežāk apsver iespēju piesaistīt darbaspēku no Austrumu valstīm.Par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006. gadā
Centrālās statistikas pārvalde (CSP), izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju (Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu) Latvijā 2006.gadā.
Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.
Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2000. – 2006. gadā
(cilvēku skaits)
Kā redzams diagrammā, 2006.gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2,2 reizes lielāks nekā 2004.gadā un 4,3 reizes lielāks nekā 2005.gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006.gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes. Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas – 38,7%.Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā
(Valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma, t.i., imigrācija + emigrācija)
Imigrācija Emigrācija Migrācijas saldo, cilvēki
Cilvēku skaits Procentos Cilvēku skaits Procentos
Visas ārvalstis 2801 100 5252 100 -2451
tajā skaitā:
Krievija 753 26,9 1652 31,5 -899
Vācija 248 8,9 487 9,3 -239
Lielbritānija 245 8,7 381 7,3 -136
Baltkrievija 86 3,1 417 7,9 -331
Lietuva 297 10,6 193 3,7 104
Ukraina 110 3,9 339 6,5 -229
ASV 75 2,7 289 5,5 -214
Īrija 122 4,4 189 3,6 -67
Igaunija 96 3,4 101 1,9 -5
Francija 46 1,6 142 2,7 -96
Zviedrija 67 2,4 94 1,8 -27
Itālija 50 1,8 104 2,0 -54
Citas valstis 606 21,6 864 16,5 -258
Analizējot starpvalstu migrācijas datus, redzams, ka imigrācijā bija vīriešu (54,6%), bet emigrācijā – sieviešu (53,5%) pārsvars.
Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvija 2006.gadā “ieguva” 805 jauniešus vecumā līdz 19 gadiem, bet “zaudēja” 2207 darbspējas vecuma un 365 pensijas vecuma iedzīvotājus. Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu imigrācija. 2006.gadā imigrantu vidū bija 615 bērni līdz 5 gadu vecumam (22% no visiem imigrantiem). Tas liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.Starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2006. gadā pa vecuma grupām
Starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2006. gadā pa vecuma grupām
2006.gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695cilvēkiem, krievu – par 1282, ukraiņu – par 287, baltkrievu – par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu – par 45, vāciešu – par 115, zviedru – par 31, dāņu par – 37.
No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 17,6%, citu ES valstu pilsonība – 37,8%, Krievijas pilsonība – 28,7%. Savukārt emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 36,6%, citu ES valstu pilsonība – 8,8%, Krievijas pilsonība – 14,7%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,1%, bet emigrantu vidū – 26,2%.
Analizējot 2006. gada datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 51,2% un 43,3%. Precēto personu skaits imigrantu vidū veidoja 33,5%, bet emigrantu vidū – 43,3%.
Migrācijas teritoriālais skatījums liecina, ka Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem. Rīgas īpatsvars Latvijas valsts iedzīvotāju kopskaitā ir nepilni 32%, turpretī no starpvalstu imigrācijas 2006. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 55,8% imigrantu. Arī vairāk nekā puse (51,4%) no starpvalstu emigrantu kopskaita 2006. gadā bija rīdzinieki.
Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2006. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 52482 cilvēki. Visai izteikta ir tendence pārcelties dzīvot valsts galvaspilsētā Rīgā vai citos valsts centrālajos reģionos. Tā, piemēram, 2006. gadā uz dzīvi Rīgā no Zemgales pārcēlās 1741 cilvēks, no Latgales – 1609 cilvēki, no Vidzemes – 1404, no Kurzemes – 1304 cilvēki.
Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2006. gadā bija tikai Jelgavā (163), Jūrmalā (117 cilvēki), kā arī Rīgas (4213), Ogres (598), Jelgavas (87) un Ventspils (3) rajonā.Imigrāciju ietekmējošie politiskie faktori
Neraugoties uz racionāliem aprēķiniem un ekonomisko izdevīgumu, imigrācija rada sociālas, etniskas un politiskas problēmas Eiropā. Šīs problēmas ir saistītas ar etniskajām attiecībām un multikulturālu sabiedrību identitāti. Rietumeiropas valstīs imigranti vairākās paaudzēs ir ignorēti kā sabiedrības locekļi. Imigrantu kopienu segregācija ir veicinājusi sabiedrības atsvešināšanos, kas politiski arvien biežāk izpaužas radikālo politisko grupu interesēs. Eiropas valstu sabiedrībās pieaug neiecietība pret imigrantiem. Radikāli labējo politisko partiju panākumi Nīderlandē, Austrijā, Dānijā, Francijā, Austrumvācijā, Slovākijā un citās valstīs ir cieši saistīti ar migrācijas ietekmi uz etniskajām attiecībām. Šie jautājumi īpaši aktualizējās pēc starptautiskajiem terorisma aktiem un to pretpasākumiem.
Lielbritānijā, kas divos gados ES paplašināšanas uzņēmusi simtiem tūkstošu imigrantu no Austrumeiropas valstīm, pastiprinās diskusijas par nepieciešamību ierobežot viesstrādnieku plūsmu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka briti vēlas, lai valdība īstenotu daudz stingrāku imigrācijas politiku. Lielbritānijas valdība uzsver, ka viesstrādnieku ieguldījums veicina ekonomikas attīstību, taču briti arvien vairāk raizējas par imigrācijas negatīvajām sekām. Piemēram, imigrantus vaino par vietējo mazkvalificēto strādnieku izstumšanu no darba tirgus. Lielbritānijas pašvaldības brīdina, ka imigrantu pieplūduma dēļ apdraudēta sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem. Pašvaldībām jātērē arvien vairāk naudas slimnīcu un skolu uzturēšanai. Piemēram, jāpieņem darbā vairāk angļu valodas skolotāju, lai mācītu imigrantu bērnus. Saskaņā ar laikrakstā The Sunday Times publicētās aptaujas datiem 77% aptaujāto britu vēlas, lai valdība noteiktu stingru limitu, cik imigrantiem katru gadu atļauts ieceļot Lielbritānijā.
Tādējādi pēdējā laikā daudzās Eiropas valstīs kā arī ES kopumā novērojamas divas, pretējas tendences. No vienas puses, šo valstu sabiedrībās pieaug neiecietība pret imigrantiem un dažāda veida minoritātēm. Pieaug naidīgums pret aziātiem, afrikāņiem, čigāniem, vai vienkārši iebraucējiem. Reaģējot uz situāciju valstis nacionālās politikas līmenī ir ieviesušas stingrākus pilsonības iegūšanas nosacījumus (piemēram, Īrija, Lielbritānija). No otras puses, atsevišķas valstis un starptautiskās institūcijas (ANO, Eiropas padome, Starptautiskā Darba Organizācija) cenšas atrast jaunus tiesiskus un sabiedriskus mehānismus, lai apkarot un mazināt neiecietības tendences. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka daudzi Eiropas vēlētāji jūtas apdraudēti un neaizsargāti.Migrācijas sekas un prognoze
Latvijas uzņēmējus arvien vairāk satrauc jautājums par darbaspēka deficītu. Saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem visvairāk strādājošo trūkst būvniecībā, tirdzniecībā, veselības aprūpē. Pieprasījums šajās nozarēs jau tagad pārsniedz piedāvājumu. Darbaspēka deficīts ir viens no faktoriem, kas var būtiski ierobežot valsts reģionālo attīstību, jo pat lielāko Latvijas pilsētu pašvaldības nespēj mobilizēt darbaspēka resursus saviem ekonomiskajiem projektiem. Uzņēmēji ir spiesti paaugstināt darba samaksu straujāk par produktivitātes kāpumu. Turklāt, ja līdz šim Latvijas darba tirgus vēl ir spējis nodrošināt nodarbinātības pieaugumu bezdarba līmeņa samazināšanās un iedzīvotāju aktīvākas līdzdalības darba tirgū dēļ, drīzumā šīs iekšējās rezerves tiks izsmeltas. Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko 5-7 gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Ekonomikas straujās izaugsmes un darbaspēka aizplūšanas uz vecajām ES dalībvalstīm dēļ darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem Latvijas ekonomiskās politikas jautājumiem, un tā risinājumi noteiks valsts ekonomisko attīstību pārskatāmā nākotnē. Darbaspēka trūkums var bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, jo to ne vienmēr iespējams aizvietot ar tehnoloģijām. Šī problēma ir aktuāla arī ES mērogā. Viens no risinājumiem ir legālās migrācijas politikas plānošana. ES valstu pieeja imigrācijai ir cieši saistīta ar sabiedrības integrācijas problēmām. Tieši tādēļ Eiropas Komisija, vadoties no dalībvalstu interesēm, ir sagatavojusi ikgadējo “Ziņojumu par Migrāciju un Integrāciju”. Zīmīgi, ka vienīgā valsts, kas nav piedalījusies ziņojuma veidošanā, ir Latvija. Tas liecina, ka valdības ir ignorējušas darbaspēka deficīta problēmu gan nacionālā, gan ES līmenī.Migrācijas apturēšana un ekonomikas pilnveidošana
Migrācijas apturēšana, republikas īpašumu atpakaļ atgūšana, tās iedzīvotāju ekonomisko interešu aizstāvība un daudzi citi pasākumi ieguvuši ļoti plašu atbalstu republikas pamatiedzīvotājos. Nenoliegsim un galvenokārt neaizmirsīsim, ka eksistē pretspēki, kas dara un darīs visu, lai nomelnotu un pat sabotētu mūsu centienus, lai katrā iespējamā gadījumā piekārtu birkas un pierakstītu visas nelaimes republikas suverenitātes atgūšanai. Pašreiz ekonomika kā integrēta padomju ekonomikas mikrošūniņa dzīvo krīzes situācijā. Būs jāpieliek ievērojams spēks, lai to pārvarētu. Cerēt, ka atveseļošanās process visā lielvalsts teritorijā noritēs vienlīdz gludi, ir pilnīgi naivi. Un tāpēc mūsu pamatceļš ir ceļš uz ekonomisko suverenitāti, patstāvību, ieskaitot valstiskuma formas atgūšanu. Ekonomisko patstāvību nedrīkst uzskatīt kā ekonomisko pašizolāciju.
Tālākā attīstība mums nav pieņemama kā superintegrācija jebkuras citas valsts vai republikas ekonomikā. Tāpat kā minētā pretstats pašizolācija. Tagad izteikšu dažus vārdus par pieminētajām problēmām.
Pirmkārt, par rūpniecības pilnveidošanu. Jādara viss iespējamais, lai atgūtu savu republikas īpašumu, lai republikas īpašumā atgrieztos visi uzņēmumi, kuri tai tiešām pieder un kuri varēs veidot t.s. republikas tirgus fondu. Jādara viss, lai pārvērstu uzņēmumus par daudzām akciju sabiedrībām, lai sīkos uzņēmumus varētu nodot arī privātīpašumā, lai varētu atraisīt iniciatīvu mūsu ražotājos. Viens no tādiem varētu būt kokapstrādes komplekss. Par to pasaulē ir liela interese, un mēs varam to pieskaitīt pie stratēģiskām rezervēm. Varētu republikā uzbūvēt jaunas papīra, celulozes, kokapstrādes rūpnīcas un ar šo produkciju iziet pasaules tirgū.Rekomendācijas
Emigrācijas procesi ir saistīti ar mūsdienu globālās ekonomikas faktoriem un brīva
darbaspēka kustības diktētiem nosacījumiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to tikai
valdības iespējas administratīvi ietekmēt darbaspēka aizplūšanas procesus ir visai
ierobežotas. Liela nozīme ir darba devējiem un uzņēmējiem, kas pārstāv biznesa
intereses, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, kas vērstas uz indivīdu interešu
nodrošināšanu.
Pētījuma rezultātā ir apkopotas rekomendācijas valsts varas pārstāvjiem, pašvaldību
pārstāvjiem, uzņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Nacionālajā mērogā
rekomendācijas ir vērstas divos virzienos:
• Ietekmēt un izmantot tirgus procesus ES ietvaros tā, lai stimulētu Latvijas
ekonomisko un sociālo attīstību, labklājības līmeĦa paaugstināšanu, kas
pakāpeniski mazinātu darbaspēka aizplūšanu.
• Valstiskā līmenī uzturēt pēc iespējas ciešāku informatīvo komunikāciju ar no
Latvijas aizbraukušo cilvēku kopienām un sasaistīt viĦus ar dzimteni ar spēcīgām
pilsoniskām un kultūras saitēm.
1. Ekonomiskā vide
Likumdošana un izpildvara
• Reģionālās politikas attīstība ir viena no fundamentāli svarīgākajām lietām
darbaspēka aizplūšanas mazināšanai, tādēļ prioritāra loma jāpiešėir
mērėtiecīgai un efektīvai reăionālās reformas īstenošanai.
• Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamatā ir investīciju piesaiste Latvijas
ekonomikai.
• Valdības interesēs ir panākt ES struktūrfondu sabalansētu ieguldījumu
infrastuktūras attīstībā un cilvēkresursos. Šādi priekšnosacījumi uzlabos
ekonomisko vidi investīciju jomā.
• Darba algu palielināšanai valdības interesēs ir regulāri un būtiski paaugstināt
minimālo algu un iztikas minimuma apjomu.
• IlgtermiĦa risinājumam nepieciešama produktivitātes un efektivitātes
paaugstināšana līdz ar pakāpenisku pāreju uz zināšanu ietilpīgāku ekonomiku.
Uzņēmēji, darba devēji un nacionālais bizness
• Apzinoties, ka valsts budžeta iespējas šajā jomā ir ierobežotas, sevišėi svarīgi
ir veicināt ES strūktūrfondu līdzekļu ieguldīšanu depresīvajos valsts reăionos.
Tas lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no valdības politikas, bet arī uzņēmēju un
biznesa intereses.
Pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas
• No sabiedrisko interešu viedokļa svarīga ir atklātas biznesa vides veicināšana
un popularizēšana. NVO iniciatīvas var veicināt ES struktūrfondu izmantošanu
vienmērīgai attīstībai.
Rekomendācijas ekonomiskās vides jomā
Likumdošana, izpildvara Uzņēmēji, darba devēji
un nacionālais bizness Pilsoniskā sabiedrība,
nevalstiskās
organizācijas
Reăionālās politikas
plānošana un īstenošana Darbaspēka
produktivitātes veicināšana Atklātas un caurredzamas
biznesa vides veicināšana
un popularizēšana.
Investīciju veicināšana Ieguldījumi Latvijas
depresīvajos reăionos Iniciatīvas ES fondu
daudzveidīgākai
izmantošanai
ES fondu sabalansēts
ieguldījums infrastruktūrā
un cilvēkresursos ES fondu sabalansēts
ieguldījums infrastruktūrā
un cilvēkresursos
Darbaspēka
produktivitātes veicināšana
Minimālās algas un iztikas
minimuma apjomu
palielināšana
2. Uzņēmējdarbības vide
Likumdošana un izpildvara
• Nodarbinātības politikas jomā būtiski ir uzlabot nacionālo likumdošanu, kas
regulē Nodarbinātības Valsts aģentūras attiecības ar darba devējiem.
• Lai mazinātu sociālo diskrimināciju, svarīgi ir stiprināt darba inspekcijas, lai
veicinātu to efektivitāti. Ir nepieciešams ieviest diferencētu soda sankciju
sistēmu, tas ir, individuālā sodu diferenciāciju – analizējot pārkāpuma lielumu
un biežumu, novērtējot iespējamos zaudējumus no pārkāpuma. Vienlaicīgi
darba inspekcijai vajadzētu darboties ne tikai kā represīvajai institūcijai, kas
atklāj pārkāpumus un piespriež sodu par tiem, bet arī kā darba devēju un darba
ņēmēju konsultējošai institūcijai.
• Darba likumdošanas jomā situāciju palīdzētu risināt arī attiecīgas izmaiņas
nodokļu politikā, jo pašlaik katrs pieliktais lats darbinieka algai uzņēmumam
izmaksā dubultīgi nodoklu sistēmas dēļ. Vienlaicīgi dar…ba likumdošanas
normās nepieciešamas izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku saistībām,
pienākumiem un tiesībām. Darba devējiem nepieciešams valsts atbalsts
investīcijām cilvēku resursu kvalitātes un kvalifikācijas uzlabošanā, ko var
veicināt pašreizējā Darba likuma liberalizēšana.
• Jārada lielāku jaunu darba vietu skaitu, īstenojot stratēăiju, kas balstīta uz
uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanu un elastīga darba tirgus veidošanu.
• Nepieciešams novērst galvenos šķērsļus , kas apgrūtina jaunu uzņēmumu
dibināšanu, darbību un izaugsmi, lai veicinātu investīcijas un jaunu darba vietu
veidošanu. Jāuzlabo uzņēmēšjdarbības vide, samazinot birokrātiskos
ierobežojumus, lai vairāk motivētu iedzīvotāju saimnieciskās iniciatīvas.
• Nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku, samazināt administratīvās barjeras,
kā arī sekmēt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (caur ES
struktūrfondiem, nodrošinot, piemēram, bezmaksas konsultācijas).
• Jāsekmē pretimnākošāka attieksme pret indivīdiem vai to grupām, kas vēlas
uzsākt uzņēmējdarbību. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā
uzņēmējdarbības uzsākšanas process ir komplicētāks, kā rezultātā
administratīvās barjeras, nodokļu politika, atbalsta trūkums „bremzē” mazos,
vidējos uzņēmējdarbības uzsācējus, kā arī pašnodarbinātās personas.
Uzņēmēji, darba devēji un nacionālais bizness
• Uzņēmējdarbības vide lielā mērā ir atkarīga no darba devēju un uzņēmēju
intereses ietekmēt to. Latvijas situāciju var uzlabot, ja uzņēmēji aktīvāk izmantotu
iniciatīvas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
• Uzņēmumu un darba devēju interesēs ir plānot ilgtermiņa darba politiku.
Apstākļos, kad darba tirgū trūkst darbinieku, būtiski ir meklēt jaunas ekonomiskās
nozares, veicināt uznēmumu pārprofilēšanu, lai paaugstinātu darba ražīgumu un
pievienoto vērtību.
Šajā jomā būtiski ir veicināt arī personu, preču un pakalpojumu iekšējo mobilitāti
Latvijas mērogā.
• Uzņēmējiem ir svarīgi veicināt īpašas informatīvā atbalsta programmas, kas vērsta
uz biznesa un uzņēmējdarbības pieredzes apmaiņu un popularizēšanu, piemēram,
tā dēvētās mentoringa jeb programmas.
Pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas
• Aktīva pilsoniskā sabiedrība, sociālā dialoga attīstība, it īpaši pašvaldību līmenī, ir
nozīmīgs faktors vienmērīgai Latvijas reăionu un pašvaldību attīstības
nodrošināšanai. Veiksmīga darbinieku, darba devēju un pašvaldības izpildvaras
sadarbība sekmē prognozējamu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sociālais dialogs
ir veids kā mazināt sociālo diskrimināciju, kas ir būtisks emigrāciju motivējošs
iemesls.
• Atbalsta tīklu veidošana, piemēram, mazajiem uzņēmējiem, sievietēm uzņēmējām
utt.
Rekomendācijas uzņēmējdarbības vides jomā
Likumdošana, izpildvara Uzņēmēji, darba devēji
un nacionālais bizness Pilsoniskā sabiedrība,
nevalstiskās
organizācijas
Nodokļu politikas
pārskatīšana
Iniciatīvas
uzņēmējdarbības vides
uzlabošanai un
popularizēšanai
Sociālā dialoga
veicināšana
Darba likumdošanas
uzlabošana
Uzņēmumu politikas
ilgtermiņa plānošana
Kolektīvo darba līgumu
popularizēšana
Darba inspekciju
nostiprināšana
Uzņēmumu pārprofilēšana
Birokrātisko šķērsļu
novēršana
Iekšējās mobilitātes
veicināšana
Atbalsta tīklu veidošana
3. Nodarbinātības politika
Likumdošana un izpildvara.
• Ir svarīgi veidot valsts pasūtījumu izglītībā. Latvijā ir plašs skolu tīkls, kas
varētu veicināt izglītības attīstību atbilstoši darba tirgus tendencēm.
• Nepieciešams celt profesionālās izglītības prestižu, lai veicinātu vidējā līmeĦa
kvalificēta darbaspēka palikšanu Latvijā.
• Liela nozīme jāpiešėir profesionāli tehniskās izglītības attīstībai, racionāli
jāizmanto ES Sociālā fonda atbalsta iespējas, lai reformētu un modernizētu
profesionāli tehniskās izglītības sistēmu atbilstoši Latvijas darba tirgus
vajadzībām. Jānovērš birokrātiskie šķērslu uzlabojumu ieviešanā profesionālo
skolu programmās.
Uzņēmēji, darba devēji un nacionālais bizness
• Jāatbalsta ilgtermiņa… darba tirgus prognožu izveidi.
• Jāveicina informācijas apmaiņa starp izglītības iestādēm, jauniešiem un darba
devējiem, kas šobrīd vērtējama kā vāja.
• Jauniešu profesionālā orientācija jāsāk veidot pēc iespējas agrāk, iesaistoties
skolai, ăimenei un darba devējiem.
• Darba devējiem būtu vairāk jāiesaistās izglītības procesā.
• Darba devēju interesēs ir veicināt darbaspēka atgriešanos un/vai palikšanu
Latvijā. Šajā jomā pastāv vairākas iespējas – paaugstināt algas, apdrošināt
darbiniekus, nodrošināt apmācības.
• Alga ir tikai viens instruments, kas motivē darbiniekus strādāt Latvijā.
Karjeras izaugsme, labs kolektīvs, elastīgs darba laiks, arī ăimene ir papildu
faktori, kas liek cilvēkiem palikt Latvijā. Uzņēmumi, kas nekorekti un
ļaunprātīgi izturas pret saviem darbiniekiem, traucē arī godprātīgiem
uzņēmējiem atrast darbiniekus.
Pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas
• Darba tiesību un darbinieku interešu aizstāvība Latvijā ir salīdzinoši zemā
līmenī. Svarīgi ir attīstīt arodbiedrību ietekmi it īpaši attiecībās ar darba
devējiem (līdz šim Latvijā arodbiedrību aktivitātes saistās tikai ar prasībām
pret valsti). Arodbiedrībām ir iespējas efektīvāk iesaistīties darba algas un
darba vides uzlabošanā. Būtiski ir veicināt kolektīvo darba līgumu praksi,
aizstāvot darbinieki intereses un tiesības.
• Latvijas Darba Devēju Konfederācijas (LDDK) uzdevums ir rosināt darba
devēju likumīgu darbību, popularizēt augstu darba kultūru darba devēja –
darba ņēmēja attiecībās.
Rekomendācijas nodarbinātības politikas jomā
Likumdošana un izpildvara Uzņēmēji, darba dēvēji un nacionālāis bizness Pilsoniskā sabiedrība,
nevalstiskās
organizācijas
Valsts pasūtījuma
veidošana izglītībā Iesaistīšanās izglītības
procesā Arodbiedrību aktīva
iesaistīšanās darbinieku
tiesību aizstāvēšanā
Profesionālās izglītības
attīstība Profesionālās izglītības
attīstība Izglītības plānošana
Valsts attīstības plānošana
Sociālās diskriminācijas
mazināšana Cīņa pret negodīgiem
darba devējiem
4. Tautiešu atbalsta un integrācijas politika
Likumdošana un izpildvara
• Latvijas valsts interesēs ir uzturēt pēc iespējas ciešākus sakarus ar tautiešu
kopienām ārzemēs un nepieciešamības gadījumā darba tirgus izaicinājumus
risināt ar tautiešu palīdzību. Lai šāda saikne izveidotos, svarīgi lai latviešu
kopienas būtu attiecīgi institucionalizētas un integrētas. Šo procesu var sekmēt
arī Latvijas valsts institūcijas, kuru darbība Īrijā (līdzīgi arī Lielbritānijā un
citviet) resursu trūkuma dēļ ir nepietiekama.
• No valsts viedokļa svarīgi ir latviešu bērnus izglītot dzimtajā valodā, apgādāt
viņus ar informāciju, piedāvāt pēc iespējas plašāku konsulāro palīdzību. Viens
no iespējamiem ārvalstīs dzīvojošo latviešu izglītības ieguves veidiem dažādos
izglītības līmeņos būtu tālmācības sistēmas attīstīšana.
• Vispārējā izglītības līmenī LR MK noteikumi Nr. 822 (Par obligātajām
prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās
izglītības iestādēs) nosaka kārtību, kādā bērni un jaunieši, kas mācījušies citās
valstīs, var atgriezties skolā Latvijā un turpināt mācības. Jānodrošina šo
noteikumu efektīva īstenošana.
• Saskaņā ar LR vēstniecības Īrijā datiem 2005. gadā kā LR pilsoņi ir reăistrēti
110 bērni. Daļai šo bērnu automātiski pienākas arī Īrijas pilsonība (ja viĦu
vecāki Īrijā ir nodzīvojuši 3 gadus). Pilsonības iegūšanas prakse pieļauj
dubultpilsonību, kas saskaņā ar LR likumdošanu nav pieļauta. Neoficiālā
statistika liecina, ka daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem automātiski ir Īrijas
pilsonība, un viņi netiek reăistrēti kā LR pilsoņi. No Latvijas valsts puses
svarīgi būtu analizēt un nepieciešamības gadījumā koriăēt pilsonības politiku
tā, lai LR pilsoņu pēcnācēji formālu iemeslu dēļ nezaudētu/neatteiktos no
Latvijas pilsonības.
Pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas
• Liela nozīme ir tam, lai Latvijas iedzīvotāji izmantotu legālā darba
priekšrocības un tiesības ES i…etvaros. Šī jautājuma aktualizēšanā un
popularizēšanā NVO var būt ietekmīgs informācijas izplatītāji.
• Viens no praktiskiem veidiem kā uzturēt un attīstīt saikni starp Latviju un
tautiešu kopienām ārzemēs ir politiskās līdzdalības veicināšana. Valsts ir
ieinteresēta iesaistīt tautiešus Latvijas politiskajā dzīvē un aicināt piedalīties
politiskajos procesos. Šāda intereses motivētu arī politiskās partijas veidot
komunikācijas kanālus ar tautiešiem. Šādā veidā varētu mazināt latviešu
segregāciju un iekšējās pretrunas.
Rekomendācijas tautiešu atbalsta un integrācijas politikas jomā
Likumdošana,
izpildvara
Uzņēmēji, darba devēji
un nacionālais bizness
Pilsoniskā sabiedrība,
nevalstiskās
organizācijas
Pilsonības politikas
pilnveidošana
Emigrācijas darbaspēka
iesaistīšana Latvijā
ES pilsoņu tiesību
popularizēšana (it īpaši
darba un sociālo tiesību jomā
Izglītības iespēju
nodrošināšana latviešu
valodā
Stimulēt emigrantu
biznesa pieredzes
pārņemšanu Latvijā
Pilsonisko iniciatīvu
aktivizēšana emigrantu
Vispārējās izglītības
politikas pilnveidošana
Kultūras un informācijas
apmaiņas projektu
īstenošana
Integrācijas politikas
paplašināšana Politiskās līdzdalības
veicināšana emigrantu
sabiedrībā
ES pilsoņu tiesību
popularizēšana (it īpaši
darba un sociālo tiesību
jomā)Nobeigums
Latvijā migrācija ir diezgan jauna parādība, tāpēc arī apjomīgi pētījumi, par darbaspēka migrāciju nav daudz. Migrācija tikai vērsīsies plašumā, jo var paredzēt, ka tuvākajā laikā Latvijas darbaspēka ļaužu turpinās doties uz ārzemēm labāka atalgojuma meklējumos un nav zināms, kad atgriezīsies jau aizbraukušie, jo kā paši teica, atgriezīsies tikai tad , kad Latvijā būs sagaidāms attiecīgs atalgojums attiecīgajam darbam, diemžēl Valsts Budžeta projekts par to neliecina. Fakts, ka sabiedrība uztver pozitīvi darbaļaužu migrāciju nemaz nesader ar faktu, ka migrācija tomēr Latvijā tiek uztverta kā problēma, jo sāk trūkt pašmāju darbarokas. Tātad darbaļaužu migrācija ir labs peļņas avots, bet uz Latvijas ekonomisko stāvokli migrācija atstāj aizvien paliekošas sekas. Starptautiska darbaspēka migrēšana ir pieaugošais cilvēku skaits, kas ir spiesti aiziet no pierastās dzīves vides. Viņu piespiedu pārvietošanās un ar to saistītie apstākļi, kurus izraisa ekonomiski, politiski, vides vai ideoloģiski faktori, izmaina sabiedrības identitāti ar tās apdzīvoto teritoriju, atstāj ietekmi uz sociālo domu rašanos.
Redzams, ka vislielākā darbaspēka migrācija notiek uz valstīm, kur ir augstāks dzīves līmenis un algas, no valstīm, kur tas ir zemāks. Darbaspēka migrācija notiek arī sezonāli un lielāka intensitāte tai ir tieši vasaras un rudens sezonālo darbu veikšanai, piemēram, lauksaimniecības darbos.