Untitled
Referāts komercdarbībā
Mikro un vidējo uzņēmumu darbība Latvijā
Satura rādītājs.
Ievads.
Mikro, mazie un vidējie uzņēmumi ir ļoti populāri visā pasaulē. Līdz ar to šādu uzņēmumu izveide un attīstība ir ļoti svarīgs notikums Latvijas ekonomiskajā sfērā.
Šādiem uzņēmumiem ir ļoti daudz plusu un tie ir izdevīgi privātpersonām. Kaut vai rādītājs, ka Latvijā ir ………….Mikro uzņēmumu
…………Mazo uzņēmumu
…………Vidējo uzņēmumu.
Mazie un vidējie uzņēmumi.
Mazie un vidējie uzņēmumi veido vienu no galvenajiem augšanas faktoriem ES. Tie ir nepieciešami, lai izveidotu un uzturētu nodarbinātību Eiropā. Tādēļ Eiropas Savienība ir aktīvi iesaistīta saskaņotas, praktiskas un līmeniskas Kopienas politikas veidošanā maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi var būt raksturoti kā dažādi, jo to vajadzības ir atšķirīgas. Tādejādi katrs var atrast konsolidētas kompānijas, uzņēmumus ar aktivitātēm vietējā, reģionālā un starptautiskā tirgū. uzņēmumus, kurus raksturo ātra attīstība, vai arī uzsākoši uzņēmumi. Kaut gan tajos cilvēki atradīs vienu kopīgu faktoru, ka uzņēmēji nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus. Tādēļ politikai un darbībām, kas ir veidotas, lai sekmētu to attīstību, ir jābalsta uz to dažādību.
Eiropā darbojas aptuveni 20 miljoni uzņēmumu, kuros nodarbināti ir vairāk nekā 110 miljoni cilvēku. Taču lielākai daļai šo firmu ir ne vairāk kā 10 pilna laika darbinieki, tādējādi tie iekļūst mazo uzņēmumu kategorijā. Tāpēc maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU1) ES ir nozīmīga loma un MVU no ES var iegūt finansiālu atbalstu.
Šis atbalsts izpaužas aizdevumu un neatmaksājamas palīdzības veidā, piemēram, no strukturālajiem fondiem vai Eiropas Investīcijas bankas kredītiem ES prasību ieviešanai, jaunu darba vietu radīšanai vai konkurētspējas palielināšanai.
Atbalsta piešķiršanā priekšroka tiek dota reģioniem, kur vērojamsuzņēmējdarbības panīkums un augsts bezdarbs, ko varētu mazināt jaunu nozaru attīstība. Iepriekšminētajiem kritērijiem daļēji atbilst arī Latvija, jo Latvijā ekonomiski aktīvo uzņēmēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 18, kamēr ES šis rādītājs svārstās no 40 līdz 60. Arī citas kandidātvalstis ir labākās pozīcijās, piemēram, Igaunijā – ir 27 uzņēmēji uz 1000 iedzīvotājiem.
Taču šī arī ir joma, kurā ES likumdošanai galvenokārt ir konsultējošs, nevis juridiski saistošs raksturs, tāpēc Latvijai nav obligāts, piemēram, ieteikums veicināt MVU spēju apgūt strukturālo fondu līdzekļus. Tāpēc nav garantiju, ka Latvijas MVU pie ES līdzekļiem tiks pilnā apjomā.
Atbildot uz: 1MVU – Juridiskā nozīmē MVU ir uzņēmums, kurā strādā mazāk nekā 250 darbinieki, kura apgrozījums un gada bilance nepārsniedz noteiktus finansiālus rādītājus un kurš ir neatkarīgs, tas ir, tas nevar būt, piemēram, kādas lielākas kompānijas īpašums. Taču lielākā daļa MVU Eiropā ir daudz mazāki. Tas nozīmē, ka tiem bieži vien trūkst vajadzīgo resursu – finanses, zināšanas vai iemaņas,
Mikro UN vidējo uzņēmumu definīcija.
Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīcija ir balstīta uz:
uzņēmumā strādājošo cilvēku skaitu,
firmas apgrozību gadā,
ikgadējo bilances kopsummu.
Tas definē:
1. Vidēja izmēra uzņēmumu kā uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura ikgadējā apgrozība nepārsniedz 50 miljonus Eiro vai tā ikgadējā bilance nepārsniedz 43 miljonus Eiro.
2. Mazie uzņēmumi ir definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas, un kuras ikgadējā biznesa apjoms vai ikgadējās bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus Eiro.
3. Mikro uzņēmumi ir definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuras ikgadējais apgrozījums vai ikgadējā bilance nepārsniedz divus miljonus Eiro.
Raksturīgās iezīmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem:
Īpašnieks ir arī vadītājs,
Darbojas vietējā tirgū,
Pieder vienai fiziskai personai,
Kapitālu īpašnieku skaits neliels,
Galvenokārt strādā pakalpojumu jomā, mazumu tirdzniecībā,
Pārstāv nelielu daļu no visas nozares.
Cilvēku skaits piemērots mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai.
Darbinieku skaita aprēķins tiek mērīts ikgadējās darba pārbaudēs, kas nozīmē to cilvēku skaitu, kas strādā pilnas slodzes darbu. Tos cilvēkus, kas nestrādā cauru gadu, vai arī strādā tikai pusslodzes darbu ir uzskatāmi par ikgadējās darbības vienības daļu. Mācekļi, studenti, kas ir iesaistīti praksēs, kā arī mātes lapas ilgums netiek skaitīti aprēķinos.
Uzņēmumu sadalījums pēc to Daudzuma no 2004. g. – 2006. gadam Latvijā.
Jaunie uzņēmumi veidojas vairāk intensīvu ekonomisko aktivitāšu rajonos. Visstraujākais uzņēmumu skaita pieaugums ir bijis Rīgā un netālu no Rīgas. Latgalē uzņēmumu skaits palielinās minimāli, pie tām dažos rajonos – Balvu, Krāslavas un Ludzas, uzņēmumu skaits dažreiz pat samazinās.
Pēdējo gadu statistika liecina par pozitīvām tendencēm jaundibināto uzņēmumu skaita pieauguma ziņā:
2004. gadā kopumā ir reģistrēts 10 221 jaundibināts uzņēmums,
2005. gadā – 11 009 jaundibināti uzņēmumi, kas ir par 8% vairāk nekā 2004. gadā,
2006. gada 11 mēnešos 12497, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada šādā periodā (9895), kas kopumā varētu liecināt par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas nodrošināšanai veikto pasākumu efektivitāti.
Mazo un vidējo uzņēmumu priekšrocības:
veido valstī vidējo slāni, neļauj sabiedrībai noslāņoties,
ar valsts atbalstu spēj ietekmēt monopolcenas (jo lielāka konkurence, jo mazākas cenas)
veicina vienmērīgāku uzņēmējdarbības izvietošanu valsts teritorijā
tieši ietekmē bezdarba līmeni (60 -70 % no visiem nodarbinātiem)
elastīgāki pret tirgu, spēj ātri reaģēt uz pieprasījumu
notiek straujāks inovācijas process
ir iespēja ātri pieņemt lēmumus, jo uzņēmuma struktūra ir vienkārša
personīga klientu pazīšana dod iespējas labāk tiem pielāgoties, tas ir individuāla pieeja klientam
labvēlīgāks sociāli psiholoģiskais klimats, attiecības starp vadītāju un personālu ir vienlīdzīgākas, komunikācija ar personālu ir tiešāka, darba vide atbrīvotāka, līdz ar to lielākā motivācija
personāls ātri un skaidri var redzēt sava darba rezultātus
īsāks celtniecības laiks, ātrāka atdeve
mazāka sākumkapitāla vērtība
Trūkumi:
mazākas iespējas attīstīt darbību
grūti konkurēt ar lielam organizācijām
biežāk bankrotē
grūtības pārvarēt konkurenci it īpaši importa cenas
Konkurenci var veicināt ar:
zemākām izmaksām, tas ir,
zemākām darba organizācijas izmaksām,
īsākiem darba izpildes termiņiem nekā konkurentiem
2) specializāciju
Mazo un vidējo uzņēmumu mārketings.
Mazo un vidējo uzņēmumu mārketings (MVU mārketings) ir zinātnes virziens, kas pēta mārketinga jautājumus. Tikai nesen pasaules zinātnieki šim virzienam sāka pievērst pastiprinātu uzmanību. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis virziens ir kļuvis aktuāls, ir apgalvojums, ka MVU neizmantovisas mārketinga iesējas vai izmanto tās nepilnīgi, lai palielinātu savu konkurētspēju. Līdz ar to MVU mārketinga viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt paaugstināt tā konkurētspēju un uzlabot viņu saimnieciskās darbības rezultātus.
Neskatoties uz to, ka Latvijā MVU veido 99,9% no visiem uzņēmumiem, nelielu uzņēmumu mārketinga stratēģijas izstrādes un konkurētspējas paaugstināšanas jautājumi mūsu valstī zinātniskā līmenī iepriekš praktiski nav pētīti. Zinātnisko pētījumu trūkums varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas MVU ir tik grūti paaugstināt savu konkurētspēju vietējā un starptautiskajos tirgos. Nepietiekama teorētiskā bāze neļauj MVU risināt praktiskās mārketinga problēmas un paaugstināt savu konkurētspēju. Ir pieradīts, ka MVU nevar izmantot daudzas mārketinga stratēģijas, kuras pielieto lielie uzņēmumi.
Mazo un vidējo uzņēmumu loma pasaules un Latvijas ekonomikā.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido vienu no ekonomikas balstiem jebkurā valstī. Kā, piemēram,
Amerikā MVU skaits sastāda 99% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem.
Anglijā šis rādītājs ir līdzīgs un tas pietuvojas 99%.
Krievijā 41% uzņēmumu atbilst MVU kritērijiem.
Ķīnā šādu uzņēmumu ir 98%.
Latvija šajā ziņā atkārto likumsakarības, kuras ir raksturīgas arī citām valstīm. Valstī ir 68 646 jeb 99,9% uzņēmumu, kas atbilst MVU kritērijiem. Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem 69,9% iedzīvotāju ir nodarbināti tieši mazos un vidējos uzņēmumos un to ieguldījums sastāda 63,2% no IKP. Nomaksātie nodokļi Valsts kasē sastāda 66,4% no visiem nomaksātajiem nodokļiem [2008. gada 1. pusgads].
Aktuālās problēmas Latvijas ekonomikā.
Latvijā kopš tās dibināšanas ir bijuša dažādas ekonomiskas problēmas, sākot ar neattīstīto rūpniecību, beidzot ar dažādām valsts finansu problēmām. Ekonomisti ar tām cīnās, reizēm gūdami panākumus, reizēm ciešot sagrāvi, bet reizēm mēģinot sliktās lietas noslēpt ar labajām. nav un katrs Latvijas iedzīvotājs ir izjutis šo problēmu sekas. Patlaban Latvijai ir vairākas lielas ekonomiskas problēmas. Svarīgākās no tām:
lielā inflācija,
kvalificēta darbaspēka zudums, kas kavē pamatīgi Latvijas lauku attīstību.
Šīm problēmām savijoties rodas pašreizējā ekonomiskā aina, kuru daži politiķi sākumā centās sabiedrībā apslāpēt norādot uz ļoti augstoIKP (IKP apjoms pieaudzis par 11,4%. To visvairāk ietekmēja:
tirdzniecības apjomu kāpums par 17,8%,
pieaugums transporta un sakaru nozarē – par 18,4%,
būvniecībā – par 15,6%
apstrādes rūpniecībā – par 8,6%.) pieaugumu, taču šīs problēmas tomēr ir pārāk „sasāpējušas” , lai par tām klusētu.
„Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā gadā pieaugušas par 7%,
precēm cenas gada laikā pieaugušas par 7%,
pakalpojumiem – par 6,9%.
gadā inflācija bija 7,3%. ,
Inflācijas pieaugums Latvijā ir visaugstākais visā ES. Pamatīgi pieaugušās cenas visās nozarēs. Pašlaik nav iespējas efektīvi ierobežot kreditēšanu. Tāpēc vienīgā iespēja ir ierobežot kreditēšanu, kas notiek ar banku sektora starpniecību. Latvijas Bankai ir jāizvērtē katrs nākamais solis, kuru tā veiks, jo katra mazāka kļūme varētu atsaukties uz Latvijas ekonomiku diezgan stipri. Ir salīdzinoši grūti noteikt sākotnējos inflācijas pieauguma cēloņus.
Pirmkārt jāmin, ka sākot ar 2001. gadu algu pieaugums bija 6-10% gadā, bet šajā laikā inflācija bija tikai 2-3%, tomēr pie pašreizējā algu pieauguma, lielās inflācijas dēļ, nekāda reāla labuma nav. Spilgts piemērs ir skolotāji, kuriem lēnām paaugstina algas, bet dzīves līmenis neuzlabojas. Jāņem vērā, ka, piemēram, Francijā vidusskolas direktoram alga ir 3500 eiro pēc nodokļu nomaksas, šo pamatīgo atšķirību dēļ skolotāji nolēmuši streikot šogad eksāmenu laikā.
Patlaban liela problēma ir ārvalstīs strādājošo skaits. Oficiāli ārzemēs strādā 2040 tūkst Latvijas iedzīvotāji, jeb 2-4% no kopējā strādājošo skaita. Tas lielākoties izskaidrojams ar lielajām algām ārvalstīs. Ja vietējais strādnieks Anglijā prasa 15-30 eiro stundā, tad Latvijas strādnieks prasa 5-20 eiro stundā un tas ir daudz vairāk nekā Latvijā kāds maksā. Līdz ar to kvalificēts darbaspēks dodas uz ārzemēm, bet uz vietas paliek mazāk profesionāli cilvēki. Tas rada lielas problēmas, jo iekšējais darba tirgus un līdz ar to ekonomika kopumā var tikt apdraudēta. Trūkst strādnieki, ir jāpaceļ algas un kāpj atkal inflācija. Tomēr, kamēr Latvijā nebūs atrisināta algu problēma, cilvēki turpinās doties peļņā uz ārzemēm.
Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīts bizness. Visa pamatā ir labvēlīgie laika apstākļi. Nav nozīmes vai lauku saimniecība ir veidota profesionāli, vai pavirši. Ja būs slikts laiks, raža nebūs pietiekama, neskatoties uz subsīdijām un cita veida atbalstu. Diemžēl masu mēdiji šo situāciju sabiedrības acīs tikai pasliktina ar „lauksaimnieku lielajam problēmām”. Viena no galvenajām lauku problēmām ir nepārdomātas subsīdijas un uzliktās ES normas, kurām zemnieki nespēj izsekot līdzi.
Par 1L piena 2004. gadā lauksaimniekam maksāja 0.043 sant. Vasarā un 0.062 san ziemā. 1ha nopļaušana izmaksā ap 5-10ls, no 1 ha var izveidot apmēram 2-3 siena gubas, 1 govij nepieciešamas ziemā – apmēram deviņas. Ja nākas maksāt par cilvēku darbu, barības piedevām un elektroenerģiju, lauksaimniekam pāri paliek tik neliela naudas summa, kamēr valstsvīri sūkstās par dārgo „Latvijas preci” un ārzemju preču ieplūšanu.
Līdzīgi ir cukurbiešu audzētājiem kopš „cukura karu” sākšanās, kad principā no šāda biznesa vairs nav jēgas. Ja patlaban ražošanas sektors Latvijā ir 20% tad kāds tas būs pēc dažiem gadiem? Sabiedrībā pastāv uzskats par to, ka Eiropa Latvijā sev iegādājusies izdevīgu tranzīta ceļu uz Skandināviju un Krieviju, kā arī preču noieta tirgu, jo patlaban visādi noteikumi, sodi un maksas ražošanas sektorā tikai aug. Taču ja mums būtu ES atbalsts 100%, iespējams būtu savādāk.
Secinājumi.
Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas, uzņēmējam jāizlemj, kāda tipa komersanta veids viņam būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa. Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem ir daudz vairāk plusus, nekā mīnusu un tas vien ir rādītājs, ka šāda veida firmas, jeb uzņēmumus ir izdevīgi dibināt. Pati personīgi zinu mikro uzņēmumu, kurš šajos krīzes laikos pastāv un pat nes peļņu, bet kāds cits tādas pašas nozares uzņēmums, kurš bija SIA un bija krietni lielāks ir bankrotējis. Katram pašam ir jāizvērtē plusi un mīnusi katram uzņēmuma veidam.
Literatūras saraksts.
8
Smiltene 2009