Monitori
To veidi un pielietojums
Datora monitors jeb displejs ir izvadierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju vizuālā formā ievadīt datorā un izvadīt no tā tekstu un dažāda veida grafisko informāciju. Monitors ir būtiska datora sastāvdaļa bez kura nebūtu iespējams izmantot datoru un tā sniegtās priekšrocības- strādāt ar dažādām grafikas un teksta programmām, spēlēt spēles, skatīties filmas u.t.t.
Eksistē dažādi monitoru iedalījumi pēc to parametriem, piemēram, pēc videoadaptera, ekrāna izmēra u.c. Taču būtiskākais ir iedalījums pēc krāsu izmantošanas iespējām un izmantojamā ekrāna veida. Vispirms monitorus var iedalīt pēc krāsu izmantošanas iespējām. Pastāv krāsainie monitori, kuros var realizēt vairāk kā divus dažādus krāsu toņus jeb krāsas. Pie šim monitoriem pieder analogmonitors, kas spēj attēlot noteiktas krāsas spilgtuma pakāpi- no visspilgtākā līdz pilnīgai krāsas izslēgšanai no attēla un RGB jeb sarkanzaļzilie monitori, kas izmanto minētās 3 pamatkrāsas un to toņus attēla veidošanai. Monohromatiskie jeb vienkrāsas monitori ir monitori, kuriem ir viena fona un viena aktīvā krāsa. Šādus monitorus parasti izmanto strādājot ar teksta informāciju, jo tiem ir augsta izšķirtspēja (ievērojamāki augstāka par krāsu monitoriem). Īpaši monohromatiskā veida monitori ir papīrbaltie monitors, kurus izmanto teksta apstrādei izdevniecībās, jo šis augstas kvalitātes vienkrāsas monitors attēlo melnu tekstu uz balta fona un attēls izskatās līdzīgs drukātai lappuse. Ar personālo datoru vairāk ir saistīti monitoru, kas atšķiras pēc izmantojamā ekrāna veida. Pastāv CRT (Cathode ray tube) elektronu staru lampu monitori, kura uzbūve ir līdzīga parastajam televizoram un LCD (Liquid crystal display) šķidro kristālu monitori, kas uzbūves ziņā ievērojami atšķiras no CRT. Gan LCD gan CRT monitoriem ir savas priekšrocības un trūkumi.
Pirmkārt, ievērojami atšķiras šo abu monitoru fiziskie izmēri un svars. CRT monitori ir masīvi un aizņem daudz vietas atšķirībā no plānajiem un elegantajiem LCD, kas turklāt ir savas 5 reizes vieglāki. Bez tam daži LCD displeji ir daudz funkcionālāki- to ekrānu ir iespējams dažnedažādi grozīt un mainīt.
LCD tipa monitori patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas nekā CRT (līdz pat 50-60%, jo atšķirībā no CRT monitoriem, kas attēla veidošanā un izgaismošanā izmanto elektronlielgabalu kas patērē daudz strāvas, LCD monitoros attēla veidošanai šķidrajos kristālos patērējas maz strāvas un ekrānu izgaismo tikai viena spuldze.
CRT tipa monitori ir arī daudz kaitīgāki veselībai nekā LCD, kas izstaro daudz mazāk cilvēkam kaitīgā starojuma. Lai samazinātu šī starojuma daudzumu uz cilvēku it īpaši vecāko CRT modeļu īpašniekiem būtu vēlams novietot uz galda blakus monitoram kaktusu vai kādu citu augu, kas daļēji absorbēs kaitīgos monitora izdalītos starus. Bet jāuzmanās ar šī auga apkopšanu un laistīšanu, lai ūdens nenonāk uz monitora, kas to var sabojāt. Turklāt ja jūsu CRT monitoram ir attēla atsvaidzināšanās intensitāte mazāka par 85 MHz var būt novērojama attēla ņirbēšana, kas var apgrūtināt ilgstošu darbu ar to. Šādas problēmas ar LCD monitoriem parasti nav tā to uzbūves īpatnību dēļ.
Taču tā nav, ka CRT monitors visos rādītājos ir sliktāks par LCD. Ievērojami atšķiras šo monitoru cenas. Jauns LCD maksā daudz dārgāk par tādu pašu CRT.
Arī attēla kvalitātes ziņā LCD (vismaz vecākie LCD modeļi) nedaudz atpaliek no CRT. Parasti tiem LCD ir nedaudz mazāka izšķirtspēja. To krāsas nav tik labas kā CRT(LCD kopumā ir mazāka kontrasta attiecība nekā CRT). Turklāt daudziem šā veida monitoriem ir apgrūtināts apskates lauks- skatoties no sāniem rodas dažādi attēla defekti. Taču arī CRT monitoriem, kuriem nav plakanais ekrāns var rasties attēla defekti tā stūros.
Taču LCD visu laiku progresē un paši jaunākie to modeļi jau visos parametros apsteidz novecojušos CRT. Tāpēc visur pamazām sāk izmantot LCD monitorus.
Monitora izvēle ir ļoti nopietna, jo šajā ierīcē ir nepārtraukti jālūkojas strādājot ar datoru. Iegādājoties monitoru ir jāizvērtē visi tā parametri, ekrāna izmērs pa diagonāli, ekrāna veids, spīdošā punkta jeb pikseļa lielums (jo mazāks, jo labāka būs attēla kvalitāte, izšķirtspēja jeb pikseļu skaits u.t.t. Izvērtējot to visu var atrast piemērotu monitoru katra vajadzībām un iespējām.
Izmantojamā literatūra:
P.Baklijs D.Klārks „Personālais dators”
K.Veiss „Darbs ar IBM personālo datoru”
http://www.wikipedia.com
http://www.techweb.com
http://www.termin.lv