Muitas procedūras “Izvešana uz pārstrādi” analīze

Muitas procedūras “Izvešana uz pārstrādi” analīze

Latvijā lielākā daļa saimnieciskās darbības ir saistīta ar ārējo tirdzniecību. Valsts muitas politikas instrumenti ir:
 nodokļi (muitas nodoklis, akcīzes, pievienotās vērtības, dabas resursu nodoklis un neieskaitot šos nodokļus ir arī valsts nodevas par muitas pakalpojumiem, kuras mainās atkarībā no pakalpojuma veida (1 Ls  20 Ls). Nodokļu un nodevu iekasēšana uzticēta muitai;
 Tirdzniecības principi un tirdzniecības līgumi, muitas tarifi un citi maksājumi, kas ir Saeimas kompetencē.
Latvijā muitas darbību regulē “Muitas likums”. Muitas lietu tiešo vadību veic muitas iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības. Ikdienā uzņēmēji saskaras ar muitu veicot muitas procedūras. Saskaņā ar “Muitas likumu” ir 15 muitas procedūru veidi:
1. Preču izlaišana brīvam apgrozījumam (IM-4);
2. Ievešana uz laiku (IM-5);
3. Preču ievešana pārstrādei (IM-5);
4. Preču atpakaļievešana (Reimports, IM-6);
5. Preču ievešana muitas noliktavā (IM-7);
6. Preču ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;
7. Ievešana pārstrādei;
8. Preču ievešana pārstrādei muitas kontrolē (IM-9);
9. Preču izvešanas procedūra jeb eksports;
10. Preču izvešana pārstrādei;
11. Preču atpakaļ ievešana (Reeksports);;
12. Tranzīts;
13. Preču iznīcināšana;
14. Atteikšanās par labu valstij;
15. Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana.
Par terminiem:
 Muitas teritorija Latvijas Republikas muitas teritorija ir visa Latvijas valsts teritorija. Muitas teritorijas robeža ir muitas robeža;
 Tirdzniecības politikas pasākumi – licenzes, kvotas.
Savā darbā sīkāk apskatīšu muitas procedūru – preču izvešana pārstrādei .
Analītiskā daļa
Analīzei par pamatu izmantošu piemēru, jo tā tas būs uzskatāmāk un saprotamāk. Situācija – 1997.gads. Rīga. Ražotājs brūvē alu. Marketings izanalizējot tirgu izsaka versiju, ka alum būtu lielisks noiets skārda bundžās, bet nav iekārtu, ar kuru palīdzību sapildīt alu skārda bundžās. Ir divi varianti:
1. iepirkt iekārtas, bet tas ir dārgi, diezgan ilgs laiks uzstādīšanai un nav 100% garantijas, ka mārketinga prognoze sevi attaisnos;
2. iepildīt alu citā rūpnīcā, kurai ir šādas iekārtas.
Rodas jautājums – kādi dokumenti nepieciešami, lai varētu veikt šādu operāciju, t.i., izvest Latvijā saražoto alu uz Somiju, kur to iepildītu skārda bundžās.
Tātad, lai veiktu jebkuru muitas procedūru, uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā un muitas iestādē jāuzrāda :
 Uzņēmuma reģistrācijas apliecība;
 Uzņēmuma statūti;
 Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība;
 Izziņa no bankas par uzņēmuma bankas rekvizītiem;
 Pilnvara rīkoties uzņēmējsabiedrības vārdā.
Muitas procedūras piemērošanai iesniedzamie dokumenti:
 Preču rēķins (Rēķins);
 Viens no starptautiskajām prasībām atbilstošiem preču transporta dokumentiem:
 Jūras transporta konosaments (Bill of lading);
 Gaisa transporta dokuments (Air waybill);
 Starptautiskā preču transporta pavadzīme (CMR);
 Dzelzceļa transporta dokuments (dzelzceļa pavadzīme);
 Pasta pārvadājumu pavadzīme.
Procedūra “Preču izvešana pārstrādei” ļauj izvest Latvijas preces uz laiku ārpus muitas teritorijas, lai tās pārstrādātu, un produktus, kas radušies pārstrādes procesa rezultātā, izlaistu brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā, piešķirot tiem muitas maksājumu atvieglojumus. Svarīgākais, ko iegūst ražotājs, ir muitas maksājumu atvieglojumi, tam nav jāmaksā pilns muitas nodoklis (ievedmuita) ievedot iepildīto alu atpakaļ Latvijā.
Lai varētu izmantot muitas maksājumu atvieglojumus pārstrādes produktiem, pirms šīs procedūras uzsākšanas nepieciešams saņemt atļauju šīs procedūras veikšanai . Atļauju izsniedz 15 dienu laikā teritoriālā muitas iestāde, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kura uzņemas atbildību par pārstrādes operācijas veikšanu. Atļauju muitas procedūras piemērošanai izsniedz, ja:
 Atļaujas saņēmējs ir Latvijas Republikas persona;
 Muitas iestādēm nodrošināta iespēja noteikt, ka pārstrādes produkti iegūti pārstrādājot izvestās Latvijas preces. Ir jāveic pietiekami preču identificēšanas pasākumi;
 muitas procedūras piemērošana nevar būtiski kaitēt Latvijas ražotāju ekonomiskajām interesēm.
Atļaujas derīguma termiņš ir 2 gadi . Tomēr tas nav tik viegli kā pirmjā brīdī šķiet, procedūra ļauj izvest preces uz laiku gan pārstrādei, gan remontam. Ja pārstrādes operācijas mērķis būtu uz laiku pārstrādei izvesto preču garantijas remonts, tad tās izlaistu brīvam apgrozījumam, pilnīgi atbrīvojot no muitas maksājumiem. Atļauju preču izvešanai remontam var saņemt kontrolpunkta muitas iestādē dienā, kad iesniegts iesniegums, bet mūsu gadījumā ir jāņem vērā, ka alus tiks izvests, kā koncentrāts (stiprums 7°), tas tiks papildināts ar ūdeni, pasterizēts un tikai tad sapildīts bundžās. Sarežģījumi:
1) stiprums virs 5,5° – akcīzes prece – procedūra jāveic muitas noliktavā, kurai ir atļauts rīkoties ar akcizētajām precēm. Latvijā nav daudz muitas noliktavas, kuras var rīkoties ar akcizēto preci;
2) alu izvedot, būs viens svars, bet ievedot cits. Ražošanas daļai jāsgatavo tehnoloģiskā shēma, par cik alus svars palielināsies, kad tam tiks pievienots ūdens, piem., izvedot 1dekalitrs, bet ievedot 1,2 dekalitri;
3) Jāzin vienas skārda bundžiņas svars, piem. 0,4 kg, lai varētu pēc tam tās nodeklarēt kā atsevišķu preci un samaksāt par to muitas nodokli.
Tātad sagatavojam visu augstākminēto dokumentu paketi, kura nepieciešama, lai veiktu muitas procedūras, plus tehnoloģisko shēmu, plus piegādātāja apstiprinājumu ar alus bundžiņu svaru, aizpildam īpašas formas iesniegumu-atļauju un to visu iesniedzam teritoriālajā muitas iestādē, mūsu gadījumā Rīgas muitā .
Veicot šo procedūru ir jāņem vērā arī papildus nosacījumi:
 Ir jāveic preču uzskaite muitas iestāžu noteiktā kārtībā, kā arī jānodrošina iespēja muitas iestāžu amatpersonām piekļūt tai un veikt pārbaudes;
 Līdz atļautā noteiktā termiņa beigām pārstrādes produkti vai arī preces nemainītā veidā ir jāizlaiž brīvam apgrozījumam muitas teritorijā vai arī tām ir jā piemēro cita atļautā darbība.
Šo vārdus es izprotu, ka muitas darbinieki, ja ir nepieciešamība var veikt alus koncentrāta analīzi, piem.,vai tas vispār ir alus, kāds tam stiprums un tml., nosvērt izvedamo alus daudzumu un iespējams vēl kādas darbības. Līdz atļaujas termiņa beigām izvešanas procedūra ir jāpabeidz. Muitas procedūra tiek pabeigta, kad pārstrādātās preces tiek ievestas :
 brīvajā zonā;
 papildus pārstrādei;
 muitas noliktavā;
 pārstrādei muitas kontrolē .
Atļaujas izsniegšana var tikt arī atteikta šādos gadījumos:
1) muitas iestādei ir iesniegti nepilnīgi vai arī nepatiesas ziņas saturoši dokumenti;
2) muitas iestāde, pābaudot iesniegtajos dokumentos sniegtās ziņas, uzskata, ka nav iespējams nodrošināt izvesto preču identificēšanu pārstrādes produktos;
3) ja, izmantojot tipveida apmaiņas sistēmu, aizstājējproduktiem ir augstāki tehniskie rādītāji nekā pārstrādes produktiem.
“Izvešana pārstrādei” procedūru aizliegts piemērot ja:
1) Latvijas preču izvešana (eksports) ir saistīta ar muitas maksājumu (muitas nodokļa) atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem;
2) Izvedot (eksportējot) Latvijas preces, tām tiek piešķirtas tā saucamās atlīdzinājuma summas (piemēram, eksporta subsīdijas) atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai. Uz mūsu gadījumu tas neattiecas, subsīdijas alus ražotājiem nepienākas.
Galvojums šai muitas procedūrai nav nepieciešams, jo izvedot preces parāds nerodas – nav jāveic nekādi muitas maksājumi, izņēmuma gadījumos, ja ir jāveic maksājumi, tad tie ir jāsamaksā parastajā kārtībā pirms izvešanas.
Kad nokārtota atļauja un nokomplektēti pārējie nepieciešamie dokumenti var sagatavot preci un sūtīt to uz akcizēto preču muitas noliktavu, bet iepriekš (slēdzot līgumu ar muitas noliktavu) vēlams šo rīcību saskaņot ar šīs muitas noliktavas pārstāvjiem. Tālāk viss notiek pēc šādas shēmas:
1.operācija Izvešana no Latvijas republikas – tiek noformēts eksports (EK-2);
2.operācija Atpakaļievešana Latvijā (IM -6).
Procedūra neizslēdz iespēju, ka izvestās preces ārvalstīs var tikt arī pārdotas, vai sabojātas (neiekļaujas noteiktajā alus derīguma termiņā) un līdz ar to neievestas atpakaļ Latvijas Republikā. Par šādu rīcību ir jāinformē uzraudzĪbas iestāde. Šī muitas procedūra tiek pārformēta par eksportu – preču izvešanu.
Pagājis laiks alus ir papildināts ar ūdeni, pasterizēts un iepildīts skārda bundžās. Tas tiek sūtīts atpakaļ. Ir it kā tas pats alus, bet tas ir papildināts ar ūdeni un iepildīts skārda bundžās. Ūdenim ievedmuitas nav, un tā kā tas vēl ir arī alus sastāvā, svars tiek pielīdzināts izvestajam alus svaram saskaņā ar iesniegto tehnoloģisko shēmu (1 pret 1,2).Tas kopā ar alu tiek noformēts zem muitas procedūras “Preču atpakaļievešana jeb reimports” (IM-6). Par jaunu produktu tiek uzskatītas skārda bundžas, kuras arī formējam saskaņā ar muitas procedūru “Preču izlaišanu brīvam apgrozījumam” (IM-4), t.i., samaksājam visus nodokļus: muitas, dabas resursu un pievienotās vērtības nodokli.

Secinājumi
Tāds īsumā ir mans muitas procedūras “Izvešana pārstrādei” redzējums. It kā nekas īpaši sarežģīta tur nav, bet bez praktiskās pieredzes tas nav izdarāms ar pirmo reizi, tāpēc mani ieteikumi būtu:
 šo procedūru uzsākt vismaz mēnesi pirms pirmās operācijas veikšanas;
 obligāti tikties ar muitas kontroles posteņa amatpersonām, kurā tiks veikta šī pirmā operācija;
 apbruņoties ar pacietību un ievērot muitas darbinieku darba laiku.
Kopsummā muitas darbība pēdējo trīs gadu laikā ir strauji uzlabojusies. Lēnām, bet noteikti veidojas attiecības ka muitas ierēdnis ir palīgs uzņēmējiem nevis situācijas valdītājs.
Aprakstot šo procedūru es papildināju un uzlaboju savas zināšanas Latvijas Republikas muitas likumdošanā. Paldies, ka izlasījāt līdz galam.