Ievads
Mūsdienu cilvēka saimnieciskās darbības, kā arī nepareizas dabas aizsardzības rezultātā iet bojā daudz augu, dzīvnieku un mikroorganismu. Traģiskākais ir tas, ka bojā gājušie indivīdi nereti ir pēdējie kādas sugas pārstāvji. Mūsu laikmeta tipiskākā iezīme ir ārkārtīgi strauja transporta un tehnoloģiju attīstība. Ik dienas jāpārvieto viss, sākot ar vairumu Zemes iedzīvotāju un viņu uzturlīdzekļiem un beidzot ar rūpniecības un enerģētikas izejvielām. Visas transporta trases traucē, bojā vai pat pilnīgi izjauc dabisko režīmu gaisā, uz zemes un ūdenī.
Lai vairāk uzzinātu par šāda veida nelaimēm, ko dabai nodara cilvēks, izvēlējāmies tēmu, kas ir šīs problēmas spilgts piemērs-2002. gada 19.novembrī Spānijas vēsturē bija viena no tumšākajām dienām, kad uz Portugāles pusi, vairāk nekā 200 km no Spānijas krastiem, nogrima naftas kuģis Prestige (Prestižs). Šī katastrofa plaši aprakstīta žurnālā “Vides Vēstis”, 2003. gada februāra numurā.
Mūsu darbā analizēsim šo problēmu no trīs dažādiem aspektiem: fizikas, ķīmijas un bioloģijas. Darba mērķis ir analizēt naftas problēmu un tās postījumus dabā, kā arī pierādīt visu triju dabas zinātņu savstarpēju mijiedarbību. Darba gaitā tiks atklāta šīs problēmas aktulaitāte.
Darba uzdevumi ir:
1) analizēt naftu no dabaszinātņu viedokļa sakarā ar doto rakstu
2) atrast tam teorētisko pamatojumu
3) izpētīt naftas problēmu atsevišķi no katra aspekta
4) sasaistīt un pierādīt bioloģijas, ķīmijas un fizikas savstarpējo saistību, secinājumos.
Nafta no fizikas viedokļa
Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas zemes garozā, tā ir viena no galvenajām enerģētikas izejvielām. Naftu kā kurināmo sāka plaši lietot kopš 19. gs. beigām, kad tika izgudroti iekšdedzes dzinēji., kuros par degvielu lieto naftas pārstrādes produktus. Tīra nafta lielos daudzumos tika iegūta 1880. gadā, un kopš tā laika tās iegūtie daudzumi pieauguši in turpina pieaugt katru gadu.Attīrīti naftas produkti dod vairāk nekā 60% no nepieciešamā enerģijas daudzuma. Jāpiebilst, ka darbība ar naftu nav pilnīgi droša, lai tādos apmēros neizraisītu kādu avāriju. Tā kā daudzas naftas atradnes atrodas okeāna dzīlēs, vai arī tā tiek transportēta pa ūdeni, tad ne vienmēr naftas izplūšana saistāma ar tankkuģu avārijām, tas notiek arī iegūšanas procesā. Globāli skatoties avārijas draudus mēs iedalām 3 posmos:
1) naftas ieguves laikā
2) laikā, kad to pārsūknē no ieguves vietas uz tankkuģi
3) transportēšanas laikā pa ūdeni
1. Naftas ieguve ir naftas un tās pavadgāzu iegūšana no Zemes dzīlēm, to savākšana un sagatavošana ( attīrīšana no ūdens un cietiem piemaisījumiem), tā ir naftas rūpniecības nozare. Naftas ieguves primitīvie paņēmieni bija pazīstami jau sen. Tās savākšanu no ūdens tilpņu virsmas lietoja jau pirms mūsu ēras-Babilonijā, Sīrijā, Mēdijā. Mehanizēto naftas ieguvi no urbumiem plaši sāka lietot 19. gs. 60. gados. 1865. gadā ASV sāka lietot dziļumsūkņus.Naftas ieguve ar kompresoru tika izmantota drīz pēc iepriekšējās 1886. gadā. Bet pilnveidota metode “melnā zelta” iegūšanai ar gāzliftu tika izstrādāta 1914. gadā.
Naftas ieguves procesu, sākot ar naftas pieplūšanu pa slāni līdz urbumiem un beidzot ar attīrītās naftas pārsūknēšanu no ieguves vietas, var iedalīt 3 posmos. Pirmais posms ir naftas kustība slānī līdz urbumiem, kura notiek slānī un urbumu galos mākslīgi izveidotas spiedienu starpības dēļ. Otrais posms-naftas kustība urbumos, līdz urbuma sākumam zemes virspusē. Trešajā posmā veic naftas un tās pavadgāzu savākšanu, ūdens un minerālsāļu izdalīšanu no naftas.
Pirms urbšanas tiek izstrādāts naftas ieguves sistēmas projekts, kurā ietverti naftas iegulas ekspluatēšanas noteikumi (ģeoloģiskā struktūra, iežu īpašības- porainība, caurlaidīgums, viendabība, naftas, ūdens un pavadgāzu fizikālās īpašības- viskozitāte, blīvums, gāzes un cieto ogļūdeņražu šķīdība naftā). Enerģētiskā resursa- naftas un gāzes ieguve, un izmantošana saistās ar zemes dzīļu iztukšošanu un specifisku sadegšanas produktu, kā arī milzīgu siltumenerģijas daudzuma izplūdi.
Urbumu ekspluatācijas sākumstadijā naftas izspiešana no slāņa porām līdz urbumiem bieži notiek apkārtējā ūdens vai pavadgāzu spiediena dēļ (naftas ieguve pēc strūklas metodes, sk.1. att.) Naftas izspiešana no slāņa nevar būt pilnīga, jo daļu no tās porās notur starpmolekulārie spēki (ūdens parasti izspiež 50-80 % no sākotnējiem naftas krājumiem). Pēc naftas strūklas atslābšanas urbumu pārkārto uz mehanizētu ieguvi (kompresora metode un ieguve ar dziļumsūkņiem). Pēc kompresora metodes naftu no iegulas izspiež ar saspiestu dabasgāzi vai gaisu, ko no komresora izspiež urbumā (gāzlifts). Naftas ieguvē ar dziļumsūkņiem izmanto garkāta vai iegremdējamus elektriskos centrbēdzes sūkņus (3. att.). Vairākumā gadījumu slāņa atdeves palielināšanai tajā zem spiediena iesūknē ūdeni. Slāņa atdevi var palielināt, arī uzlabojot ūdens izkalot vai izspiest spēju (pievienojot virsmaktīvas vielas, ogļskābo gāzi, kā arī vielas, kas palielina ūdens viskozitāti), samazinot naftas viskozitāti.
Lai iegūtu naftu no kontinentālā šelfa atradnēm, naftas iegūtnes ierīko jūrā. Turpmākie iegūšanas posmi ir separēšana (naftas attīrīšana no pavadgāzēm), naftas sagatavošana un naftas stabilizēšana (visgaistošākās ogļūdeņražu frakcijas atdalīšana, lai samazinātu naftas zudumus iztvaikošanas dēļ).
2. Apstrādāto naftu uzkrāj naftas glabātavās vai pa naftas vadiem nogādā patērētājam, vai uz tās pārstrādes rūpnīcām. Arī šajā posmā var rasties sarežģījumi, t.i., var notikt naftas produktu noplūde un nonākšana apkārtējā vidē, avārijas vai cilvēku neuzmanības dēļ. Naftas glabātuves parasti ir cilindrveidīgas, novietotas vertikāli vai horizontāli.
Naftas bāzes vairākumā gadījumu atrodas ostu tuvumā, lai būtu vieglāka tās pārsūknēšana. Naftas bāzes ir celtņu un ierīču kompleksi naftas produktu pieņemšanai, glabāšanai, izsniegšanai un pārkraušanai no viena transporta veida uz citu.
3. Naftas pārvadāšana ir bizness uz kura rēķina tiek pelnīta liela nauda. Šie uzņēmēji ir ļoti bagāti, bet vēlas nopelnīt uz tankkuģu rēķina uz spēles liekot apkārtējo vidi. Kuģošanas speciālisti atzīst, ka aptuveni puse pasaules flotes kuģo zem trešās valsts karogiem, tādējādi noveldami no saviem pleciem jebkādu atbildību. Tā kā naftas glabātuves atrodas tālu no vietām, kur tā jānogādā, tieši šis process visvairāk piesārņo apkārtējo vidi- tankkuģu tīrīšanas, balasta iekraušanas laikā. Tomēr lielā mērā vides aizsargāšana ir atkarīga no tā, kāda tehnika tiek lietota, lai naftu transportētu. Tankkuģis Prestige ir Japāņu darinājums, ko 70. gados uzbūvēja pēc principa- ātrāk un lētāk, to ārējo sienu biezums ir starptautiskajos noteikumos noetiktais minimums, tas nozīmē, ka naftu tajos pārvadāt ir bīstami.
Arī Baltijas jūru skārusi šī nelaime, jo vairāki desmiti kilogramu mazuta noplūduši jau pa ceļam. Tiek uzskatīts, ka bija iespējams naftu no tankkuģa pārpumpēt, tad posts būtu bijis daudz mazāks, tomēr pietrūka naudas, valdība kļūdījās.
Kaut arī tiek izgudroti jauni, drošāki tankkuģu modeļi, tie ir drošāki pret šīm avārijām, kas ir liels retums, taču nepasargā no naftas iztvaikošanas un nonākšanas atmosfērā, kā arī no tās noplūdēm pa ceļam vai mainot kravu.
Nafta, kas nonākusi okeānā, sāk pārvietoties vēja, straumju, paisumu un bēgumu iespaidā. Tādu dabas procesu rezultātā, kā iztvaikošana, izšķīšana, emulsijas veidošanās, dzīvo organismu sagremošana un nogulšņu veidošanās, naftas sastāvs nepārtraukti mainās. Šo procesu ātrumu nosaka gan naftas, gan apkārtējās vides fizikālās īpašības. Svarīgs fizikālais faktors ir temperatūra- jo tā ir augstāka, jo ātrāk notiek šis sadalīšanās process. Arī skābekļa daudzums to tieši ietekmē.
Daļa naftas, kas nonākusi ūdenī, nogulsnējas okeāna dzīlēs, pārklājot to. Smagās daļas, kas negrimst, atrodamas ūdens virspusē sveķainu lodīšu veidā, kas tiek izsviesti krastā, kā arī nafta pārklāj okeāna virsmu ar skābekli necaurlaidīgu plēvi, kas traucē visus dzīvības procesus. Arī Prestiža tankkuģa avārijas gadījumā notika tas pats, kad cilvēki smēla no ūdens virsmas šo mazuta plēvi, kā arī lasīja sveķainos gabalus. Kā speciālisti atzīst, tad situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka lielie viļņi traucē mehāniskajām naftas savācējierīcēm attīrīt ūdeni. Un ar to palīdzību, lielais naftas plankums tiek izmētāts vēl lielākā teritorijā, kā arī sveķainie nogulsnējumi – izsviesti pludmalēs. Balstoties uz naftas fizikālajām īpašībām, naftas blīvums ir lielāks par ūdens blīvumu, tāpēc liela tās daļa peld pa ūdens virsu, blīvi nosprostodama skābekļa padevi okeāna dzīlēs dzīvojošiem dzīvniekiem, tā iztvaiko, piesārņodama atmosfēru, kā arī saķep, iznīcinādama dzīvo dabu tuvākajā apkārtnē, bet tā daļa, kas izšķīst, ir indīga dzīvajai dabai.
No fizikas viedokļa- nafta-eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši, tumši brūns, melns. Nafta nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsiju. “Mazuts no nogrimušā vraka turpināja izplūst. Naftu no bojātā tankera vēl varēja mēģināt pārpumpēt vai ļaunākajā gadījumā, ievilkt to kādā no piekrastes līčiem, tad katastrofas apmēri būtu nesalīdzināmi mazāki.”
Nafta no ķīmijas viedokļa
Pirms runājam par naftas ietekmi uz apkārtējo vidi, jānoskaidro naftas ķīmiskais sastāvs, kas tieši ietekmē floru un faunu. Liela daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojusies no augu un dzīvnieku atliekām (planktona), kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1.2-6 km dziļumā. (iedarbojoties baktērijām un ķīmiskām vielām) Naftu izmanto enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā- naftas pārstrādes produkti ir benzīns, petroleja, solāreļļa un mazuts- tumši brūns, biezs naftas pārtvaices produkts, ko lieto par šķidro kurināmo par izejvielu ziežu un bituma ražošanā.
Jēlnafta ir ķīmisko vielu maisījums, kas satur simtiem komponentu. Naftas ķīmiskais sastāvs ir tikpat sarežģīts kā tās rašanās process. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un 4-5% dažādus piemeisījumus: skābekli saturošus atvasinājumus (naftēnskābes, asfaltu, sveķus), sēra atvasinājumus (sērūdeņradi, sulfīdus), kā arī slāpekļa atvasinājumus (C- 82-87%, H-11-14%, S-0.001-5.5%). Naftas ieguves procesā rodas arī naftas pavadgāzes, kas ir gāzveida ogļūdeņraži naftas atradnēs. Tās atrodas brīvā vai izšķīdušā veidā, atkarībā no spiediena lieluma. Tās sastāv no metāna, etāna, propāna, butāna, etilēna.
Galvenās atšķirības starp naftu, kas iegūta dadžādos apgabalos, pamatojamas ar atsevišķu komponentu saturu tajā, kas arī ietekmē naftas ķīmiskās un fizikālās īpašības. Parasti naftas sastāvu nosaka pēc tajā esošā ogļūdeņražu daudzuma, kurus iedala parafīnos, cikloparafīnos, aromātiskajos un naftoaromātiskajos ogļūdeņražos.
Mēs visi ar naftu saskaramies ikdienā, jo ķīmiskā rūpniecība, izmantojot naftu, ražo sintētiskos materiālus un izstrādājumus. Uzņēmumi ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, gumijas izstrādājumus un azbestu. Naftas pārstrāde notiek lielos patēriņa centros un ostu tuvumā. Pārstrādes uzņēmumi attīra naftu no ūdens un citiem piemaisījumiem, iegūst dažādus naftas pārstrādes produktus (degvielu, eļļas, parafīnu, mazutu u. c., apmēram 300 naftas produktu veidus. Pasaulē ik gadus no naftas iegūst 340 miljonus tonnu visdažādāko produktu un sintētisko materiālu.
Galvenais naftas pārstrādes process ir naftas pārtvaice- sadalīšana frakcionētās destilēšānas procesā, kurā rodas benzīna un petrolejas, gazolīna, ligroīna un mazuta frakcijas.
Naftas patēriņa rajoni atrodas ļoti tālu no galvenajiem ieguves rajoniem, tāpēc milzīgs daudzums naftas ir jāpārvadā lielos attālumos. Pasaules jūras transportā nafta ir galvenā krava. Tāpēc arī ir svarīgi risināt naftas pārvadāšanas drošības jautājumu starptautiskā līmenī. Naftas resursi lielā mērā ietekmē ekonomiku, politiku, starpvalstu attiecības un cilvēku dzīves līmeni, bet savukārt politika ietekmē naftas cenu.
Kopumā ņemot, naftas nokļūšana jūras ūdenī nelaimes gadījuma rezultātā (tankera nogrimšana, uzsēšanās uz sēkļa, sūču rašanās) nemaz nav tik bieža- tikai 15% no kopējā naftas daudzuma, kas nonāk jūrās ir avāriju rezultātā. Tomēr jāņem vērā, ka, kaut arī no kopējā naftas zuduma šis skaitlis ir mazs, naftas koncentrācija šādā gadījumā ir milzīga uz salīdzinoši mazu teritoriju. Vides piesārņojums no naftas tankeriem aug atkarībā no tonnāžas kādu tas pārvadā. Arī šādu lielu tankeru vadīšana prasa prasmīgu darbaspēku, kas apzinīgi prot rīkoties ar naftas produktiem. Tā kā naftas tankkuģu ir milzum daudz, tad grūti ir atrast arī tik daudz augsti kvalificētu strādnieku. No otras puses- Prestiža gadījumā izdevīgi ir vainot kuģa kapteini, kas rīkojies nepareizi to dzīdams tālu projām okeānā.
Arī no pilsētām daba saņem lielu daļu naftas atkritumu- naftas ogļūdeņraži nosēžas lielu pilsētu rajonos no dažādiem avotiem, piemēram, no siltumapkures, automašīnām, utt. Tad, lietus visas šīs dabai nelabvēlīgās vielas noskalo notekcaurulēs, pēc tam tās nonāk ūdeņos- upēs, jūrā. Te jāpiemin negatīvā ietekme uz cilvēka veselību- caur dzeramo ūdeni, ja tas nav pietiekami izfiltrēts, kaitīgās vielas nonāk organismā (attiecas uz jebkuru dzīvu radību).
Nafta no bioloģijas viedokļa
Visa cilvēces pastāvēšanas vēsture ir cilvēka un dabas mijiedarbības vēsture. Cilvēks, būdams dabas sastāvdaļa, pakļauts dabas likumiem. Vienlaikus viņš kā saprātīga un radoša būtne arvien vairāk un prasmīgāk izmanto dabas vidi un dabas procesus savas eksistences nodrošināšanai. Daudzas dabas katastrofas ir izprovocētas ar cilvēku neapdomīgu un nepareizu rīcību, piemēram, zemes iegruvumi derīgo izrakteņu vietās, u.c. Nafta tiek uzskatīta par mehānisku sugu izmiršanas cēloni, tā nepieder pie indīgajām vielām, taču tās izraisītais posts ir milzīgs.
Arī Prestiža gadījumā ir jārunā par neaprakstāmu postījumu dabai-
1) par desmitiem tūkstošiem putnu, kas gājuši bojā,
2) par zivīm,
3) par zvejniekiem, kas palikuši bez darba,
4) par apdraudēto tūrisma industriju
5) un par zaudējumiem apkārtējā vidē.
1. Līdz noteiktam brīdim nekas nenotiek, bet tad seko katastrofa. Tāpat ir arī ar sugu iznīcināšanu. Līdz noteiktam brīdim biosfēra vēl funkcionē, bet pēc kādas kritiskās robežas pārsniegšanas iestājas lūzums. Pašlaik vēl arvien cilvēki nevar pateikt, kādam skaitam sugu jāizmirst, cik daudzām bioģeocenozēm un ainavām jātiek iznīcinātām vai pārveidotām, lai notiktu šāda ekoloģiska katastrofa, bet ir skaidrs, ka, saglabājoties līdzšinējai dzīvības daudzveidības samazināšanās tendencei, katastrofa ir neizbēgama. Ja situāciju novērtējam no šāda viedokļa, tad kļūst skaidra dzīvības kvalitatīvās daudzveidības saglabāšanas nozīme. Cilvēka izraisītajām izmaiņām sugas vai nu pielāgojas, vai arī izmirst. Diemžēl labāk pielāgojas tās sugas, kuras jau agrāk eksistējušas cilvēka tuvumā un pārsvarā nav bijušas labvēlīgas cilvēka darbībai un labsajūtai. Arī Prestiža tankkuģa avārijas rezultātā vislielākais putnu skaits, kas cietušas ir cekulainie jūras krukļi, jo to kolonijas izvietotas Spānijas piekrastē. Arī Atlantijas salu Nacionālais parks atrodas avārijas tuvumā, kā arī citas aizsargājamas dabas teritorijas.
“Daudzi putni ir noziedušies ar naftu. Lai viņi izdzīvotu, tie jānotver un rūpīgi jānomazgā.” Tomēr cilvēku resursi ir nepietiekami, lai nomazgātu katru putnu, kaut arī tika aicināti brīvprātīgie. Liela daļa cilvēku nodarbojās ar naftas savākšānu no piekrastes ar spaiņiem, un par putniem rūpēties neatlika laika. . Trūka arī nepieciešama ekipējuma, lai veiktu šos darbus. Kaut arī katru dienu brīvprātīgajiem tika izniegts gumijas apģērbs, cimdi, brilles un respiratori, bet vakarā visu to sadedzināja. Arī uz cilvēku nafta iedarbojas nelabvēlīgi, tai ir narkotiskas vielas ietekme- ilgāku laiku to ostot, sāk reibt galva un paliek slikti.
Ir gadījumi, kad putni izskaloto naftu uzņem iekšķīgi ar barības vielām. Notiek saindēšanās process un sekas ir letālas. Arī tad, kad putni veic savu ikdienas apgaitu pludmalē barības meklējumos, to kājas un knābji apķep ar izskaloto mazutu. Arī spalvas kļūst smagas no sveķainās vielas, tā apgrūtinot lidošanu un pārvietošanos. Tādējādi tike ātri un efektīvi iznīcināts liels skaits indivīdu, apdraudot dabīgo līdzsvaru dabā, un tiek izjaukta barības ķēde. Sugas atjaunošanās process ir ļoti lēns, un nevienmēr visas sugas spēj izdzīvot; tās izmirst. Tāpēc naftas savākšanas darbi jāveic pēc iespējas ātrāk, lai glābtu maksimāli daudz šo sugu pārstāvju.
2.Pēc naftas avārijas paliek tikai mirusi jūra. Nepieciešams vismaz desmit gadu, lai pilnībā atjaunotos visi dabas procesi, suga- ekosistēma. Svarīgi ir arī , kurā gadalaikā notikusi avārija- pavasara un vasaras prriodā postījumi augiem un ūdens iemītniekiem ir lielāki, savukārt ziemas un rudens laikā procesi kļūst lēnāki, novērojamas arī zivju, putnu, u. c. dzīvnieku migrācijas uz siltākiem ūdeņiem.
Naftas avārija ir vairāk bīstama zivju pēcnācējiem- ikriem un nepieaugušiem indivīdim. Pieaugušiem zivju indivīdiem ir iespēja izglābties no izplūdušās naftas ietekmes migrējot, pametot skarto teritoriju. Savukārt mazuļi šādā situācijā ir neaizsargāti, zivju olas ir ļoti jūtīgas pret izmaiņām apkārtējā vidē. Izplūduās vielas uzkrājas ikros, tādējādi tos iznīcinot, bieži šādā situācijā attīstības proceaa tiek pārtraukts. Ir arī novēroti tādi gadījumi, kad notikušas gēnētiskas izmaiņas, kas noved pie nelabvēlīgas indivīdu mutācijas- tās neparādās pirmajās paaudzēs, bet uzkrājas, un šis piesātinājums ar laiku var iznīcināt veselu sugu. Tātad cilvēka darbība var izraisīt ne tikai tūlītējas sekas, bet arī aizkavētas negatīvas sekas.
Zivju reprodukcijai vissvarīgākā ir krasta sona, ja tā ir skarta, var runāt par nopietnu draudu sugai, ja tā ir atrodama tikai skartajā teritorijā. Arī retas, aizsargājamas sugas cieš no naftas. Tā kā Prestiža avārija notika novembrī, tad zivju pēcnācēji netika apraudēti, jo nārstošanas laiks parasti ir pavasarī. Taču tas nenozīmē, ka zivis netika skartas nemaz. Ja šāda naftas avārija notiek auksto ūdeņu jūrā vai ziemas laikā, pastāv risks, ka nafta paliks uz aizbergiem vai mazākiem ledus gabaliem, un pavasarī, ledum kūstot, apdraudēs zivju nārstošanas procesu.
Liels drauds ir organisma bojāeja no naftas uzkrāšanās tajā. Zivīm vielmaiņa notiek lēnāk nekā nafta tiek izvadīta no organisma, tāpēc daļa naftas netiek pārstrādāta, tā nogulsnējas organismā.
Naftas tankkkuģa avārijā, kā jau minēts, izplūdusī nafta pārklāja milzīgas ūdens platības. Tādējādi ūdenim tiek laupīta gāzu apmaiņas iespējas ar atmosfēru. Naftas plankumi, kas klāj jūras un okeānus, atstaro saules starus un izraisa fitoplanktona (ūdens augšējos slāņos pasīvi peldošu augu organismu, galvenokārt aļģu, kopums) bojāeju vai tā funkcionālās aktivitātes pavājināšanos. Mazinoties fotosintēzei, samazinās fitoplanktona izdalītā skābekļa daudzums (fitoplanktons atjauno 70% no atmosfēras skābekļa) un olbaltumvielu sintēze. Olbaltumvielas sastāda lielu daļu no nepieciešamās ūdens iemītnieku barības. Savukārt aļģēm atmirstot, mikroorganismi pūšanas procesā patērē milzum daudz skābekļa. Tā kā arī nafta klāj ūdeni ar gāzu necaurlaidīgu slāni, ko mikroorganismi pietiekami ātri nepārstrādā, ūdens dzīvniekiem tiek laupīts jebkāds kontakts ar gaisā esošo skābekli. Tas nozīmē, ka tiek traucēti organismam nepieciešamie procesi. Un dzīvie organismi- zivis, vēžveidīgie, u. c. nosmok no skābekļa trūkuma.
Dzīvajiem organismiem bīstamas ir arī naftā esošās toksiskās vielas, kuras traucēnormālus dzīves procesus. Zivis šīs vielas uzņem caur žaunām, ar barības vielām no augiem. Pamazām tiek traucēta visa barības ķēde, kā arī daudzi elementi no tās vispār atkrīt- izmirst.
Nafta arī bloķē dažādu dzīvnieku receptorus, ar kuru palīdzību tiek meklēta barība.
Tomēr, analizējot doto rakstu, kļūst skaidrs, ka dabas jautājumi īsti uztrauc tikai lielākos dabas draugus. Diemžēl visvairāk šis notikums uzmanību piesaista saistībā ar politiku, kuras problēmas ir primāras, tiek risinātas starptautisko attiecību problēmas, naudas lietas un tikai tad- vides jautājumi.
3.Zvejniekiem, tāpat kā vide, šis notikums bija liels trieciens, kas nozīmēja palikt bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Cilvēkam, kas visu mūžu savai dzīvei nepieciešamo nodrošinājis zvejojot, neprot citu amatu, tāpēc atrast darbu būs grūti. Arī darba tirgū nav pieprasījums pēc tik daudziem, neizglītotiem cilvēkiem. Šī katastrofa draud valstij ar bezdarba līmeņa palielināšanos, nabadzību zemnieku vidū. Palikuši bez darba, zvejnieki var radīt masu nemierus, streikus, kā arī apdraudēt apkārtējos. Var palielināties noziedzība uz bezdarbnieku rēķina.
4. “Gada laikā Gasīliju apmeklē pieci miloni tūristu…” Tas ir azudējums ne tikai katram apkalpošanas sfērā nodarbinātajam (tādu nav mazums), bet gan valstij kopumā. Tie ir miljonu zaudējumi no valsts ienākumiem, kā arī daudas ģimenes nonāk nabagu statusā. Tūrisms ir viena no lielākajām naudas pelnīšanas industrijām. Neviens vairs nebrauks uz pludmalēm, kuru krastos mētājas sveķaini vaska veidojumi, kur vairs nav neviena putna, nevienas zivs, neviena dzīva radījuma…
5. Apkārtējās vides zaudējumi, skatoties kopumā visu iepriekš minēto ir neaprakstāmi- tā ir globāla problēma. Putni un zivis var būt kā toksisko vielu pārnēsātāji. Kā jau rakstā teikts, avārijas apkaimē atrodas daudzi dabas parki, kuros ir retas un aizsargājamas dzīvnieku sugas. Cilvēks ir savtīgs un mantkārīgs radījums, kas apkārtējo vidi nesaudzē. Jānotiek ir milzīgai nelaimei, lai par to sāltu domāt. Brt tik un tā naftu turpina pārvadāt tajo pašo vecajos tankeros. Nekas netiek mainīts, ja nu vienīgi kādz starptautisks likums, kuru, kā jau visus pārējos, ir iespējams apiet. Vienīgais, ko var darīt pēc katras nākamās avārijas, ir operatīvi un ātri likvidēt tās sekas, lai glābtu to, kas vēl ir glābjams.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Gļinka N., Vispārīgā ķīmija, R: Zvaigzne, 1981
2. Janevics J., Pasaules ģeogrāfija vidusskolai, R: Zvaigzne ABC,
3. Kasparsons Ģ., Biosfēra- mūsu mājas, R: Zinātne, 1978
4. Latvijas PSR enciklopēdija,
5. Raipulis J., Ik susga, ik gēns- saudzējam, R: Zinātne, 1986
6. Vilks A., Enciklopēdiskā vārdnīca, R: Latvijas enciklopēdiju redakcija, 1991
7. Hernegran R., Northern Europe’s environement, Stocholm: Norstedts Tryckeri AB., 1989
8. Бокрис М., Химия окружающей среды, Москва: Химия, 1982