Napoleons Bonaparts arī Francijas imperātors Napoleons I (franču: Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier), dzimis kā Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte) 1769. gada 15. augustā, miris 1821. gada 5. maijā) – Francijas militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.
Napoleons bija republikāņu ģenerālis Franču revolūcijas laikā. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija Francijas imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I.
Dzimis Korsikā, nabadzīga advokāta ģimenē, mācījies par artilērijas virsnieku kontinentālajā Francijā. Ieguva karavadoņa slavu cīņā pret Pirmo un Otro koalīciju. 1799. gadā veica apvērsumu un iecēla sevi par Pirmo konsulu, bet 1804. gadā kronējās par Francijas imperatoru. XIX gadsimta pirmajā desmitgadē militāri un politiski dominēja Eiropas kontinentā, uzvarot daudzas kaujas. 1812. gada neveiksmīgais iebrukums Krievijā bija pagrieziena punkts Napoleona liktenī. Sestā koalīcija 1813. gadā sakāva Napoleonu pie Leipcigas, iebruka Francijā un izsūtīja Napoleonu uz Elbu. Mazāk kā pēc gada Napoleons atgriezās Francijā, atguva kontroli pār valsti, tomēr tika sakauts Vaterlo kaujā.
Pēc sakāves Napoleons tika izsūtīts uz britiem piederošo Svētās Helēnas Salu, kur 1821. gadā mira.
Galvenās Napoleona izcīnītas kaujas:
* Abukīras kauja (mūsdienu Ēģiptē, 1799. gada 25. jūlijs)
* Marengo kauja (mūsdienu Itālijā, 1800. gada 14. jūnijā)
* Austerlicas kauja (mūsdienu Čehijā, 1805. gada 2. decembrī)
* Jēnas kauja (mūsdienu Vācijā, 1806. gada 14. oktobrī)
* Frīdlandes kauja (toreiz Prūsijā, tagad Kaļiņingradas apgabalā, 1807. gada 14. jūnijā)
* Borodinas kauja (Krievijā, 1812. gada 7. septembrī)
* Leipcigas kauja, saukta par Nāciju kauju (mūsdienu Vācijā, 1813. gada 16. – 19. oktobrī) – Napoleona sakāve
* Liņjī kauja (mūsdienu Beļģijā, 1815. gada 16. jūnijā) – pēdējā Napoleona uzvarētā kauja
* Vaterlo kauja (mūsdienu Beļģijā, 1815. gada 18. jūnijā) – kauju faktiski vadīja Neijī, Napoleona sakāve