Narkomānijas izplatība cilvēku vidū

1. DAĻA

1.1. Narkomānija – cilvēces problēma!

Šobrīd Latvijā viena no smagākajām problēmām ir aizvien plašāka narkomānijas izplatība un tās negatīvo seku pastiprināšanās – pieaug saslimstība ar HIV, hepatītu, pieaug to noziegumu skaits, kurus izdara narkotiku reibumā un tāpēc, lai iegūtu naudu narkotiku iegūšanai. Narkotiku lietošanā iesaistās aizvien jaunākas personas, var teikt, arī bērni, pieaug no narkotiku pārdozēšanas mirušo personu skaits.

Tā kā Latvijā narkomānu skaits turpina pieaugt to noteikti var uzskatīt par sociālu problēmu. Narkomāni ietekmē arī citus cilvēkus. Tā kā nepieciešamība pēc atkārtotas narkotiku devas ra

a
ada pieaugošu uzbudināmību un agresiju, tad tieši šo stāvokli var uzskatīt par sociāli bīstamu, jo cilvēks, kuram ir abstinences simptomi nav spējīgs strādāt, narkomāna domas koncentrējas tikai uz iespēju iegūt narkotiku devu. Šādā brīdī narkomānijas slimnieks ir neaprēķināms un ir gatavs rīkoties ar jebkuriem līdzekļiem un tas vistiešākajā veidā var apdraudēt apkārtējos cilvēkus. Šajā stadijā narkomānija kā sociāla parādība rada jaunas sociāli negatīvas parādības – prostitūciju, ubagošanu, bezdarbu, kriminālnoziedzību u.c.

Narkomānija ir arī ceļš kā tiek pārnēsātas dažādas infekcijas slimības. Viena no
o
o bīstamākajām slimībām ir AIDS. Galvenais HIV/AIDS izplatīšanas ceļš ir pārnešana ar asinīm intravenozo narkotiku lietotāju vidē, izmantojot kopīgas adatas un šļirces.

Cilvēki, kuri izplata narkotikas ir ieinteresēti, lai tās lietotu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo narkotikas ir dārgas, līdz ar to
o
o arī ļoti ienesīgs bizness. Viņi mēdz rīkoties arī tā, ka pašam cilvēkam nemanot, ieber šīs narkotikas glāzē. Un, tad jau pastāv liela iespējamība, ka šis cilvēks gribēs tās lietot atkārtoti. Bet šo stāvokli var izmantot arī, lai apzagtu cilvēku, kurš pēc kāda laiciņa ir kaut kur aizmidzis. [www.narcomania.lv]

Narkomānija sabiedrību ietekmē arī tādā veidā, ka tā zaudē daudzus darbaspējīgos iedzīvotājus. Līdz ar to tas rada arī ekonomiskus zaudējumus valstij. Tā kā narkomāna vidējais mūža ilgums ir apmēram 30 gadi, tad tas arī pazemina vidējo mūža ilgumu valstī.

Tātad narkotikas gribot vai negribot ietekmē visu sabiedrību un mēs nekad nevaram zināt, kad paši varam nonākt tiešā saskarsmē ar narkotikām vai arī ar kādu neaprēķināmu narkomānu. Un diemžēl, parasti cilvēki ir tendēti domāt, ka
a
a ar mani jau nekas slikts nenotiks.

KAS NOTIEK, JA LIETO NARKOTIKAS:

 Atkarības veidošanās, kas sīkāk apskatīta 1.3.punktā

 Narkotiku pārdozēšana, jo negribot jeb kļūdoties var paņemt lielāku devu, kas var izraisīt smagu organisma intoksikāciju vai pat nāvi.

 Neprognozējama reakcija uz lietoto narkotisko vielu. Nekad iepriekš nevar paredzēt cilvēka reakciju. Nevar zināt, cik stipra ir nopirktā narkotika. Reizēm narkotika ir pārāk tīra, un tāpēc tiek ieņemta pārāk liela deva. Narkotiku darbība atkarīga arī no garastāvokļa un organisma īpatnībām.

 Narkotiku sajaukšana var radīt neaprēķināmu efektu. La

a
abāk lietot viena veida narkotiskās vielas, nekā tas kombinēt. Nekādā gadījumā narkotikas nedrīkst lietot ar alkoholu, jo tam var sekot letāls iznākums.

 Inficēšanā ar HIV vai hepatīta C vīrusu. Cilvēka imūndeficīta vīruss izraisa AIDS, kas skar visu organismu, un ir pagaidām neizārstējama slimība. Arī vīrusa C hepatīts ir neizārstējama slimība, kas bojā aknu audus un veicina aknu vēža attīstību.

 Likuma pārkāpums. Pērkot, pārdodot vai lietojot neatļautās narkotiskās vielas, tiek pārkāpts likums, ko soda pēc kriminālkodeksa noteikumiem. Bez tam narkotiku lietošana ir dārgs prieks, kas cilvēkus bieži mudina uz zādzībām un laupīšanām, kas tiek veiktas abstinences dēļ.

Rīgā veidojas arvien satraucošāka situācija, kas saistīta ar narkotisko vielu lietošanas pieaugumu iedzīvotāju vidū. Visapdraudētākā grupa ir jaunieši, kas nesaprot, ka uz viņu veselības un nākotnes rēķina tiek attīstīts īpašs, tieši uz jauniešiem orientēts tirgus, kas diktē izklaides pasākumu stilu un kultūru. Šāda tirgus un kultūras neatņemama sastāvdaļa ir narkotikas. [www.narcomania.lv]

1.2. Narkomānija Latvijā – dažādi dati par šo problēmu

Narkomānija, viena no šī gadsimta lielākajām sērgām, Latvijā sasniegusi jau kritisku robežu. Rīgā narkotikas var iegādāties diskotēkās, bāros un kafejnīcās. Plašs ir uz ielas esošo izplatītāju loks.

Nelegālās narkotiskās vielas tiek intensīvi piedāvātas uz jaunatni orientētā tirgū, un jaunieši apjūk šādas izvēles un reklāmas priekšā. Narkotiku dīleru rokās ir milzīgas naudas summas, tiek organizēta reklāma un izklaides pasākumi, kas pulcē kopā lielu skaitu jauniešu, izveidots izplatītāju tīkls. Aktīvi tiek piedāvāta informācija kā presē, tā Internetā par to, cik narkotikas ir nekaitīgas. [www.narcomania.lv]

Eināra Repšes uzskats par narkomānu skaits Latvijā: Precīzu skaitli es nezinu, bet vispārējās tendences ir satraucošas. Narkomānu skaita pieauguma līkne ir strauji kāpjoša, turklāt pieaug stipro narkotiku, piemēram, heroīna izplatība. Satraucoši ir arī tas, ka caur Latviju faktiski netraucēti plūst narkotiku tranzīts. Un te ir jādomā ne tikai par starptautisko sabiedrību, kas no tā cieš, jo ir skaidrs, ka liela daļa no šeit ievestajām narkotikām mēģina realizēt Latvijas tirgū.

Māris Gulbis: Viena lieta ir reģistrētie narkomāni, cita – patiesā narkomānijas izplatība Latvijā. Domāju, ka mūsu valstī ir vismaz 10 tūkstoši narkomānu. Man ir četri bērni, un mani satrauc situācija, ka pastāv visiem zināmas narkotiku izplatības vietas, bet policija pret tām nevēršas. Ar šādu bezdarbību narkotiku izplatība faktiski tiek atbalstīta.

Latvijas Narkoloģijas centra uzskaitē patlaban ir ap 4000 narkomānu, bet to kopējais skaits valstī – ap 20–30 tūkstoši. [www.politika.lv]

2005.GADA DATI PAR NARKOMĀNIJU LATVIJĀ

Narkoloģijas valsts aģentūras apkopotā informācija liecina, ka pērn Latvijas stacionāros ārstēti 13 469, 2003.gadā – 13 835, bet 2002.gadā – 12 604 pacienti ar narkoloģisku diagnozi.

Statistika liecina, ka narkotisko vielu izplatība ir daudz lielāka urbanizētā vidē – lauku reģionos narkotiskās vielas lietojuši 6% iedzīvotāju, savukārt Rīgā – 18%.

Narkotiskās vielas, neskaitot alkoholu un tabakas izstrādājumus, vismaz reizi dzīvē lietojusi astotā daļa jeb 13% Latvijas iedzīvotāju. Gados jaunāku cilvēku vidū šīs rādītājs ir četras reizes augstāks nekā vecāku iedzīvotāju vidū.

Atkarības vielu lietošanu jauniešu vidū veicina jauniešu kultūra, piemēram, par stilīgiem tiek uzskatīti jaunieši, kas klases pasākumā visai klasei nopērk amfetamīnu. Ja kādreiz laukos klases vakarā skolēni “sameta” naudu pāris alkohola pudeļu iegādei, tagad Rīgā reģistrēts kāds gadījums, kur klasesbiedri savākuši 600 latu narkotisko vielu iegādei. [www.tvnet.lv/news/latvia]

1.3. Problēmas pamatjēdzieni

Narkotiku atkarība ir sarežģīta slimība, kas sākas ar narkotiku lietošanu. Pat viena reize, kas tajā brīdī liekas pavisam nekaitīga, izraisa atkarību. Ilgākā laika periodā cilvēks vairs nav spējīgs atteikties no narkotiku lietošanas. Organisms pieprasa arvien lielākas devas un biežāku lietošanu, lai sasniegtu vēlamo efektu. Zūd kontrole. Tas ir ilgstošas narkotiku lietošanas rezultāts, jo tiek ietekmēta smadzeņu darbība un nervu sistēma. Tu vairs neesi atbildīgs nedz par savu rīcību nedz garastāvokli. Atkarība ir raksturojama kā neremdināmas alkas pēc kārtējās devas un vēlme izdarīt visu lai saņemtu to. narkotiku lietošanai ir nopietnas un iespējams neatgriezeniskas sekas. Cilvēks narkotiku reibumā ir bīstams gan sev, gan apkārtējiem.

Narkomānija tā ir nepārvarama tieksme (mānija) lietot narkotiskās vielas. Jebkura narkotisko vielu grupa var izraisīt narkomāniju. Protams, daudzi cilvēki ir pamēģinājuši narkotikas, bet nav kļuvuši par narkomāniem. Var uzskatīt viņus par laimīgiem, jo iepriekš zināt “Vai es kļūšu par narkomānu 1 reizi pamēģinot narkotikas?” nav zināms. Bez tam pirmā reize var būt arī liktenīga – var pamēģināt narkotikas, pārdozēt tās un nomirt.

Par narkomānu tiek uzskatīts cilvēks, kuram: ir pilnīgi vai daļēji nepārvarama psihiska atkarība no pierastās vielas, t.i., tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu; nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus fiziskus un psihiskus traucējumus – abstinenci, kura uz laiku izzūd, ieņemot atkārtotu vielas devu.

Abstinences sindroms ir fiziski un psihiski smags stāvoklis, kurā nonāk narkomāni, ja pārtrauc lietot pierasto narkotisko vielu. [www.liis.lv]

1.4. Hipotēzes par šīs problēmas attīstību tuvākajos 2-5 gadu laikā

Ja narkomānija izplatīsies Latvijas teritorijā, tad tuvākajos 2-5 gados:

 Vēl vairāk pieaugs saslimstība ar HIV, hepatītu;

 pieaugs to noziegumu skaits, kurus izdara narkotiku reibumā;

 narkotiku lietošanā iesaistīsies aizvien jaunākas personas;

 pieaugs no narkotiku pārdozēšanas mirušo personu skaits;

 būs apdraudēta dzimstība;

 būs apdraudēts jaundzimušo veselības stāvoklis;

 būs apdraudēts valsts ekonomiskais stāvoklis, jo samazināsies darbaspēks;

 plauks narkodīleru bizness;

 pazemināsies vidējais mūža ilgums valstī u.c.

Svarīgi ir noskaidrot motivāciju un cēloņus, kuru dēļ cilvēks ir gatavs pārkāpt likumu (nelegālo narkotiku lietošana atbilstoši Latvijas likumdošanai ir likumpārkāpums) un nodarīt kaitējumu savai fiziskajai un garīgajai veselībai. Tikai pamatojoties uz aktuālu, izsmeļošu un precīzu informāciju, var tikt izstrādātas programmas un veikti pasākumi, kas būtu efektīvi, savlaicīgi un mērķtiecīgi orientēti.

1.5.Narkomānijas galvenie cēloņi

Narkomānija ir sociāla problēma arī tāpēc, ka atrodas tiešā mijiedarbībā ar sabiedrību kopumā, sociālās mikrovides un ģimenes darbību, dzīvesveida un uzvedības formu sistēmu, kas nosaka tipisko cilvēka dzīvē.

Pusaudža narkomāniju var izskaidrot ar vēlēšanos pielāgoties vai līdzināties saviem vienaudžiem, kādai šķietamai autoritātei vai elkam. Narkotiku lietošana var būt arī kā neatkarības izpausme, kas ir saistīta ar vēlēšanos ieriebt vecākiem vai sabiedrībai kopumā. Un šajā gadījumā tieksme uz narkotikām ir savstarpējās ģimeniskās sapratnes un kontaktu zaudēšanas sekas.

Kā ļoti svarīgu cēloni narkomānijas izplatībai var minēt sabiedrības nepietiekošo informētību par narkomāniju kā sociāli bīstamu parādību, par tās ietekmi uz personu un sabiedrību kopumā. Tieši zināšanas par narkomāniju un narkotiskajām vielām visos sabiedrības slāņos, sākot ar ģimeni, ir reāla iespēja pasargāt sabiedrību no negaidītiem narkomānijas uzliesmojumiem.

2. DAĻA

2.1. Iespējamie respondenti

Manuprāt, lai iegūtu objektīvu informāciju, par respondentiem jāņem:

 dažādu tautību pārstāvji;

 gan lauku iedzīvotāji, gan pilsētnieki;

 dažāda vecuma grupas;

 speciālisti narkotiku lietošanas un narkomānijas jautājumos(piem.-ārsti, policija),u.c.

Jo objektīvāka informācija būs pieejama, jo lielāka kvalitāte būs pētījumam.

2.2. Metodes

Lai sasniegtu pētījumā paredzētos mērķus (izpētīt narkomānijas izplatību cilvēku vidū), varētu izmantot vairākas savstarpēji papildinošas metodes:

 fokusa grupu diskusijas;

 diskotēku un citu izklaides pasākumu apmeklētāju aptauja;

 ekspertu intervijas (tieša strukturēta intervija, izmantojot anketu ar slēgtiem un atklātiem jautājumiem.

2.3. Naudas summa

Lai varētu veikt šādu pētījumu, ir nepieciešama pietiekoši liela naudas summa- apmēram 1000 latu.

Leave a Comment