Hinduisms.
Hinduisms ir viena no senākajām, lielākajām reliģijām, kurām ir sekotāji arī mūsdienās. Hinduisms – tulkojumā -“mūžīgā reliģija”,veidojies Indijas pussalā, apmēram kopš 3000 g. p. m. ē. (daži avoti vēsta, ka jau senāk) un no kura vēlāk izauguši budisms, džainisms un sikhisms. Hinduisma vēsturē parasti izdala piecus laikmetus: 1) Harapas kultūras laiku (3000. — 1900.g. p .m. ē.); 2) seno vēdu jeb brahmanisma laiku (1200. — 500 g. p. m. ē.); eposu vai klasiskā hinduisma laiku (500.g. p.m.ē. – 1000.g.); 4) postklasiskā hinduisma vai islāma laiku (1000. – 1750.g.); 5) britu Indijas (1750. — 1947.g.) un nacionālās atmodas laiku. Hinduisma mācības būtiskākie reliģiski filozofiskie koncepti sākuši veidoties brahmanisma laikmetā un to garīgais pamats ir vēdas un to filozofiskie skaidrojumi – upanišadas. Par vēdām sauc hinduisma reliģijas svētās grāmatas, kuras līdzīgi citu reliģiju svētajiem rakstiem tapušas dievišķas atklāsmes ceļā. Tās ir pierakstītas sanskritā, kas ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām.
Tā ir trešā lielākā reliģija ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē, no kuriem 96% dzīvo Indostānas pussalā. Amerikas Savienotajās Valstīs 30 miljoni seko kādam hinduisma atzarojumam. Ja pieskaita jogas praktizētājus, tad pasaulē pavisam kopā varētu būt 1,05 miljardu hinduisma sekotāju. Indijā mīt apmēram 94% (890 miljoni) no visiem pasaules hinduistiem. Citas valstis ar ievērojamu hinduistu skaitu ir šādas:
• Nepāla (22,5 miljoni)
• Bangladeša (14,4 miljoni)
• Indonēzija (4,3 miljoni)
• Pakistāna (3,3 miljoni)
• Šrilanka (3 miljoni)
• Malaizija (1,5 miljoni)
• ASV (1,5 miljoni)
• Apvienotā Karaliste (1 miljons)
• Krievija (700 000)
• Maurīcija (600 000)
• Butāna (560 000)
• Dienvidāfrika (530 000)
• Kenija (330 000)
• Kanāda (320 000)
• Fidži (300 000)
• Gajana (270,000)
Liels skaits hinduistu starp vietējiem iedzīvotājiem ir arī Indonēzijas salu Bali, Javas salā, Sulavesi, Sumatras un Borneo salās.
Hinduisms ir iecietīgs pret citām reliģijām un tajā vērojama atvērtība un spēja asimilēt un apvienot dažādus, pat pretējus reliģiskos uzskatus. Hinduistu uzskatos var atrast monisma, duālisma, panteisma, panenteisma, arī stingra monoteisma un politeisma elementus.
Viens no hinduisma centrālajiem konceptiem ir dharma, kas nozīmē kosmiskais likums vai kārtība. Dharma ir arī cilvēka pienākums, ar kuru viņš piedzimst un kuru viņam jāpilda visu savu dzīvi. Hinduismā raksturīga ticība dvēseles nemirstībai un tās pārceļošanai citos ķermeņos – sansarai , kas īstenojas atbilstoši karmas (atmaksas, atdarīšanas) likumam. Karmas likums un dharmas pildīšana nosaka arī sabiedrības dalīšanos varnās (un tālāk sīkāk – kastās), piešķirot šim dalījumam sakrālu raksturu. Hinduisms ir dzīvesveids, kurā jāievēro sabiedrībā iedibinātā dievišķā kārtība. Hindusimā tiek piedāvātas dažādas “disciplīnas” (jogas) vai ceļi (margas), lai cilvēks, mainot savus uzskatus un domāšanu un atklājot savu esību un patieso būtību, varētu garīgi realizēties un sasniegt mokšu – atbrīvi no dvēseles pārceļošanas. Vēdu tradīcijā formulēti arī hinduismam būtiskie priekšstati par visā esošās absolūtās garīgās realitātes jeb patiesības – Brahmana un cilvēka dvēseles – Ātmana identitāti. Tāpēc hinduisti reliģiju uztver kā dabisku dievišķā meklēšanu sevī.
Brahmanam – visur caurstrāvošajam garam, vienotam un bezpersoniskam kosmiskam sākumam – ir trīs sejas, kuru vienības apzīmēšanai izmanto sanskrita vārdu trimutri. Šīs sejas vienlaikus ir trīs svarīgākie hinduisma dievi, kuri atspoguļo Brahmana būtiskākās funkcijas: Brahma – visa pirmradītājs; Višnu – pasaules kārtības uzturētājs un Šiva – iznīcinošais spēks. Tā kā Brahmam īpaša kulta nav, pārsvarā tiek pielūgti pārējie divi dievi, un atbilstoši tam hinduismā pastāv divi galvenie novirzieni: vaišnavisms un šaivisms. Indijā tiek godināti arī daudzi citi dievi, piemēram, Dēvī, Kali, Durga, Sarasvati, Lakšmi, Ganēša u.c. Hinduisti uzskata, ka Dievs jebkurā veidolā, kurā cilvēks viņu godina, var dot godinātājam žēlastību, kas tuvinās viņu mokšai. Vēl citi būtiski hinduisma principi ir ahimsa – nevardarbība un guru nozīmīgums.