Narkotiskās vielas.
Narkotiskās vielas pasaulē ir pazīstamas jau ļoti sen. Īpaši Austrumu zemēs, kur tās lieto gadu tūkstošiem ilgi un to uzskata pat par tradicionālu rituālu. Mūsu mentalitātei narkotikas ir svešas, tāpēc biežākais iemesls narkomānijai ir ļoti vienkāršs – ziņkārība. Cilvēki ar vēlas izzināt līdz šim nezināmo, iegūt jaunas izjūtas, neapzinoties, ka ikviena narkotiskā viela izraisa spēcīgu atkarību, pat pēc vienas lietošanas reizes.
Svarīga nozīme ir narkotisko vielu pielietošanai ārstnieciskos nolūkos, kas ir to oficiāls pamatpielietojums. Atkarībā no vielu grupas, tās lieto smagu slimību gadījumus sāpju mazināšanai, dažādu nervu vai psihisku saslimšanu gadījumos. Lai gan tās ir narkotiskās vielas, šajā gadījumā tās tiek izmantotas legāli, un, pareizi lietojot, netiek nodarīts ļaunums veselībai. Ārstēšanas nolūkam narkotiskās vielas var iegādāties aptiekās ar ārsta izrakstītu recepti, pēc stingras uzskaites gan aptiekās, gan primārās ārstniecības iestādēs.
Narkomānijas gadījumā runā par narkotisko vielu lietošanu ar mērķi patvaļīgi mainīt centrālās nervu sistēmas (CNS) stāvokli. Šāds narkotisko vielu pielietojums ir nelegāls, tas nozīmē likumu pārkāpumu un kaitējumu savai veselībai, kas var beigties pat ar nāvi.
Turpmāk apskatīsim visas narkotisko vielu grupas, lai sīkāk iepazītos ar to iedarbību uz organismu, radītajām izmaiņām un kaitīgo ietekmi.
Depresantu grupa. Pie šīs grupas pieder tādas vielas, kā opiāti – morfijs, heroīns, kodeīns; miega līdzekļi un psihotropās vielas. Šī vielu grupa izraisa vissmagāko atkarību, no kuras praktiski nav iespējams izārstēties.
Opiāti. Opiāti pieder narkotisko sāpju mazinošo medikamentu grupai. Pašu opiju iegūst no īpašas magoņu sugas – miega magonēm, izžāvējot to sulu. Miega magones audzē karsta klimata zemēs. Agrāk ārstniecībā plaši izmantoja gan opiju, gan tā tinktūru un ekstraktu. Pašlaik medicīnā tiek lietoti opija atvasinājumi – morfijs, kodeīns, heroīns, u.c.
Morfīns pirmo reizi tika iegūts 1806. gadā. Galvenais tā darbībā ir spēja dot pretsāpju efektu. Pretsāpju efekts tiek saistīta ar iedarbību uz opiātu receptoriem galvas smadzenēs. Normāli ikviena cilvēka organismā veidojas vielas – neiropeptīdi, kas mazina sāpju sajūtu. Ilgstoši lietojot morfīnu, šīs dabīgās organisma vielas veidojas mazāk. Ar to izskaidro medikamentozo atkarību un abstinences parādības, ja morfīnu pārtrauc lietot.
Taču morfīns arī rada eiforijas sajūtu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtība, zūd paškontrole, pastiprinās iztēle. Morfīna darbībai turpinoties cilvēku pārņem miers un viņš aizmieg. Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, atkārtoti lietojot to rodas narkomānijas veids – morfīnisms. Morfīnisti morfīnu lieto netikai tāpēc, ka tas izraisa eiforiju, bet tāpēc, ka, to pārtraucot lietot, rodas smaga abstinence. Morfīnisti parasti novājē, viņiem zūd apetīte, āda ir bāla un sausa. Abstinences laikā viņi ir spējīgi izdarīt pat noziegumus, lai iegūtu nepieciešamo devu. Nereti ir arī pašnāvības gadījumi. Morfīna pārdozēšana var beigties letāli, jo lielās devās tas nomāc elpošanas centru galvas smadzenēs.
Heroīns ir ķīmiski pārveidots morfīns. Tas tika radīts, lai aizvietotu morfīnu, kas izraisīja ļoti lielu atkarību. Bet izrādījās, ka heroīns ir divreiz stiprāks par morfīnu – tam piemīt gan stiprāka pretsāpju darbība, gan arī tas izraisa vēl spēcīgāku atkarību. Heroīns ir balts pulveris. Parasti tīrs heroīns nav nopērkams, jo tas var nogalināt dažu minūšu laikā. Visbiežāk to sajauc ar citiem pulveriem, pie., glikozi, miltiem, kofeīnu, tādejādi tas iegūst brūnganu nokrāsu. Parasti heroīnu lieto injekciju veidā – zemādā, muskulī, bet visātrākais efekts sasniedzams to injicējot vēnā. Tā iedarbība ir līdzīga morfīnam, kaut gan daudz ātrāk rodas pieradums un atkarība.
Heroīna un morfīna lietotājiem ir ļoti augsts risks inficēties ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), inficēties ar vīrusu hepatītiem un iegūt citas infekcijas, pateicoties nomāktajai imūnsistēmai.
Kodeīns arī ir morfīna ķīmisks derivāts. To medicīnā visbiežāk izmanto dažādu pretklepus medikamentu izgatavošanā. Līdzīgi morfīnam arī kodeīns izraisa eiforiju un abstinenci. Kodeīnu narkomāni izmanto, lai pagatavotu sev patīkamus dzērienus – “čefīru” (tējai pievieno līdz 60 tabletēm kodeīna).
Miega līdzekļi. Parasti tiek lietoti narkotiskie miega līdzekļi (barbiturāti) vai trankvilizātori (piem., diazepāms) tablešu veidā. Šīs vielas izraisa smagu atkarību, intelekta samazināšanos, 2-3 gadu laikā var iestāties plānprātība. Reibuma stāvoklī cilvēks ir miegains, grūti kontaktējams, lēns, ir gaitas un koordinācijas traucējumi. Abstinence parasti sākas 12-16 stundas pēc pēdējās devas ieņemšanas.
Stimulātoru grupa. Pie šīs grupas pieder vielas, kas stimulē CNS, uzlabojot garastāvokli, palielinot intelektuālās un darba spējas.
Amfetamīns sākotnēji tika radīts depresijas ārstēšanai un novājēšanas veicināšanai. Mūsdienās to pieskaita narkotiskām vielām. Parasti amfetamīns ir pulvera formā. To var lietot sajaucot ar ūdeni un izdzerot, ver injicēt vai iešņaukt. Reibuma stāvoklī cilvēks ir pastiprināti darbīgs un enerģisks, bieži pat haotisks. Ir novērojams apetītes trūkums un bezmiegs. Taču beidzoties vielas darbībai cilvēku pārņem izteikts nogurums, nespēks, depresija un miegainība. Ir zudusi spēja izturēt garīgu piepūli bez stimulātoru palīdzības. Tas liek atgriezties pie šo narkotisko vielu lietošanas, rodas atkarība.
Kokaīnu iegūst no Dienvidamerikas kalnos augoša krūma. Tas ir nopērkams mirdzoši balta pulvera veidā. Parasti to lieto iešņaucot caur salmiņu vai sarullētu papīru. Asinīs kokaīns nonāk, uzsūcoties caur deguna gļotādā esošajiem asinsvadiem. Tā darbība parasti ilgst apmēram 30 minūtes, kad atkal ir nepieciešama papildus deva. Kokaīna darbība ir tāda pati kā amfetamīnam, bez tam tas var radīt arī halucinācijas.
Ekstazī ir stimulējoša viela, kas darbojas līdzīgi amfetamīnam. Tā mazina kautrību, ļauj atbrīvoties, tāpēc to bieži lieto diskotēkās un ballītēs. Iedarbība sākas pēc ~20 minūtēm un ilgst vairākas stundas. Bīstami, ka ekstazī paaugstina ķermeņa temperatūru, veicina pastiprinātu svīšanu un izteiktu šķidruma zudumu. Tāpēc nepieciešama papildus šķidruma lietošana reibuma laikā. Nedrīkst lietot ekstazī kombinācijā ar alkoholu, jo tas noved pie dzīvībai bīstamas organisma atūdeņošanās.
Halucinogēnās vielas. Tās rada dažādas halucinācijas un ilūzijas, kas veicina murgainu stāvokļu rašanos un pat apziņas traucējumu parādīšanos.
Indijas kaņepes sastop ar nosaukumu marihuāna, hašišs, zālīte, anašs u.c. To iegūst no krūmveidīga auga un pārstrādā dažādās formās. Tie var būt sveķi: hašišs – brūngana, cieta viela. Vēl var būt kaltētas augu lapas vai arī kaņepju eļļa. Kaņepes parasti sajauc ar tabaku un satin cigaretēs. Reibuma stāvoklī rādās jautras halucinācijas, ir smieklu lēkmes, ķermenis it kā lido, ir seksuāla atraisītība. Ir sajūta, ka cilvēks atrodas sapņu valstī. Zūdot halucināciju ainām, iestājas dziļš miegs. Abstinence parast neveidojas, bet rodas izteikta psihiskā atkarība no halucinogēnām vielām.
Lizergīnskābe jeb LSD ir visspēcīgākā halucinogēnā narkotika. To sastop dažādas formas tablešu veida un lieto paliekot zem mēles. Viena tablete parasti ir viena deva. Tās darbība parasti ilgst 8 stundas, kuras laikā cilvēks redz un izjūt fantastiskus piedzīvojumus. Jābrīdina, ka LSD darbību nav iespējams pārtraukt priekšlaicīgi, tās laikā var rasties arī neprognozējamas sliktas izjūtas. LSD izraisa spēcīgu psihisko atkarību.
Dabā ir sastopamas arī sēnes, kas satur halucinogēnas vielas. Piemēram Lielbritānijā tās vismaz 10 šķirnes. “Maģiskās” sēnes lieto gan ceptā un kaltētā, gan svaigā veidā. Iedarbība ir līdzīga LSD, strauji veidojas tolerance.
Heroīna atkarīgie bieži paši kļūst par heroīna izplatītājiem savu draugu un paziņu vidū. Nonākot ekonomiskās grūtībās viņi lūdz saviem narkotiku tirgoņiem pārdot viņiem lielāku narkotiku devu par zemāku cenu, lai varētu to pārdot dārgāk, un paši savu devu varētu nosegt no iegūtās peļņas. Tādejādi viņi iegrūž nelaimē savus tuvākos draugus, kuri pēc zināma laika tādā pašā ceļā iesaista jaunus heroīna lietotājus, tā vēl vairāk izplatot šo nelaimi sabiedrībā, tā kā tas attēlots šajā shēmā.
Es nesasktu jēgu narkotisko vielu lietošanai, jo, manuprāt tas ir piln;igi nevajadzīgi. Tadā veidā cilvēks tikai bojā savu un arī apkārtējo cilvēku dzīvi. Narkotikas ir ļoti slikts ieradums, no kura pēc iespējas ātrāk ir jātiek vaļā. Novēlu, lai nevienam, kurš nav sapinies ar šo problēmu, lai neviens nekad tajā tīklā neiepinas, jo tikai retais var tikt no tā laukā!!!