Saturs
Saturs …………………………………………………………………………….. 2
Ievads …………………………………………………………………………….. 3
1. Literatūras apskats …………………………………………………….. .……4
1.1. Nepilngadīgo psiholoģijas īpatnības ……………………………….4
1.1.1. Jauniešu lkumpārkāpumi ………………………………………….4
1.1.2. Mazgadīgo noziedzības galvenie cēloņi ……………………………5
1.1.3. Mazgadīgie zagļi …………………………………………….…… ..5
1.1.4. Mazgadīgās prostitūtas ………………………………………….. 5
1.1.5. Jaunie klaidoņi ……………………………………………………..5
1.1.6. Bēgšana no vecākiem ……………………………………………..6
1.1.7. Narkotiskā vielas ………………………………………………….6
1.2. Bērnības pieredzes ietekme uz rīcību pusaudža gados …………………6
1.2.1. Kādēļ bērns (pusaudzis) neklausa ? ………………………………6
1.2.2. Nepaklausības iemesli …………………………………………….7
1.2.3. Agresīva izturēšanās ………………………………………….…..7
1.3. Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības ……………………………8
1.3.1. Nepilngadīgo atbildība ……………………………………………8
1.3.2. Soda piemērošana nepilngadīgajam . …………………………….9
2. Nepilngadīgo noziedzības cēloņi Kuldīgas rajonā…………………………..11
2.1. Vispārīgs apskats ………………………………………………….……..11
2.2. Sliktās attiecības ģimenē …………………………………………………11
2.3. Kriminālas darbības iemesls – pārlieka lutināšana……………..………….12
2.4. Nesakārtota likumdošana ………………………………………………..12
2.5. Sabiedrības viedoklis par pretlikumīgās rīcības iemesliem …………….12
2.6. Amatpersonu viedoklis ……………………………………………………13
3. Nepilngadīgo pastrādātie noziegumi ………………………………………….13
2.1. Vispārīgs raksturojum …………………………………………………….13
2.2. Nepilngadīgo pastrādātie noziegumi ……………………………………..13
-2- (2)
4. Nepilngadīgo pastrādāto noziegumu novēršanas iespējas ………………………….14
4.1. Sabiedrības viedoklis par nepilngadīgo noziedzības novēršanas iespējām ……14
4.2. Amatpersonu viedoklis par nepilngadīgo noziedzības novēršanas iespējām …14
5. Materiāli un darba metodika ………………………………………………………….15
6. Secinājumi, nobeigums …………………………………………………………………16
Izmantotā literatūra ………………………………………………………………………….17
Pielikums
-3-
Ievads
Gandrīz ik nedēļu vai nu republikas presē izlasām, vai kādā no Latvijas TV programmām uzzinām par pusaudžu pretlikumīgajām izdarībām. Publiski parasti tiek ziņots par tām ciniskākajām un neparastākajām. Par tādiem “sīkiem, ikdienišķiem” noziegumiem kā, piemēram, nelielās zādzības, huligānisms ielās, mēs uzzinām tikai no statistikas datiem, kas apkopoti par iepriekšējo mēnesi, ceturksni vai pat gadu .
Nepilgadīgo izdarīto noziegumu skaitam ir tendence pieaugt. To parasti pieņemts izskaidrot ar dažādiem apstākļiem, piemēram – ar nesakārtotu likumdošanu valstī, ar sliktām attiecībām ģimenē, ar vecāku neprasmi audzināt bērnus, ar slikto ekonomisko situāciju valstī un līdz ar to vājo finansiālo stāvokli ģimenē u.tml. Taču šie apstākļi tālāk netiek pētīti un analizēti. Ja arī tas tiek darīts, tad ne pietiekami. Par to arī liecina straujais nepilngadīgo noziegumu skaita pieaugums.
Mūs ieinteresēja situācija Kuldīgas rajonā – vai arī pie mums nepilngadīgie izdara tik daudz noziegumu, ka ir pamats uztraukumam, un, ja tā, tad kas nepilngadīgos pamudina tā rīkoties. Mēs uzskatām, ka, noskaidrojot cēloņus šādai rīcībai, būtu iespējams kaut cik ietekmēt šo procesu. Vissvarīgāk mums likās noskaidrot sabiedrības viedokli attiecībā pret šo problēmu, jo arī tas liecina par to, cik šī problēma ir vai nav nopietna un kā pret to būtu gatava cīnīties pati sabiedrība.
Mūsu darba mērķis bija noskaidrot, kādi ir nepilngadīgo noziedzības cēloņi Kuldīgas rajonā un ko vajadzētu darīt, lai nepilngadīgo noziedzības līmenis samazinātos.
Darba uzdevumi:
• Izpētīt statistiku par nepilngadīgo noziedzīgajiem nodarījumiem Kuldīgas rajonā laikā no 1997.gada līdz 2000.gadam.
• Noskaidrot sabiedrības viedokli par nepilngadīgo noziedzības līmeni Kuldīgā, veicot aptauju.
• Noskaidrot amatpersonu viedokli par šīs problēmas nopietnību un viņu domas par to, ko vajadzētu darīt, lai samazinātu nepilngadīgo noziedzības līmeni Kuldīgas rajonā.
• Apkopot aptaujas rezultātus.
• Secināt, kādi ir nepilngadīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas iemesli.
• Secināt, kādi varētu būt svarīgākie pasākumi, lai samazinātu noziedzības līmeni.
-4-
1. Literatūras apskats
1.1. Nepilngadīgo psiholoģijas īpatnības.
1.1.1. Jauniešu likumpārkāpumi.
Jauniešu likumpārkāpumi ir viena no vismokošākajām un bīstamākajām formām, kādā parādās bērnu sociālās adaptācijas nepietiekamība. Avīzes ir pilnas ar informāciju par šiem likumpārkāpumiem: tiek pastrādātas bezjēdzīgas, muļķīgas un pilnīgi nepamatotas darbības. Šie likumpārkāpumi interesē audzinātājus, sabiedrību, psihologus un ārstus, kuri bieži vien jaunajiem likumpārkāpējiem konstatē rakstura traucējumus un garīgas kroplības. Tas ir gluži saprotami, ja neņem vērā dažu kriminālo darbību neiedomājamo muļķību.
Nav šaubu, ka naidīgums, daudzu bērnu morāles vai fiziskas pamestības klimats, humānu vērtību zudums, bailes no terorisma ir palielinājis “dzīvotdziņu” un jaunatnes noziedzību.
Morālo vērtību devalvācija, šķiet, ir viens no tās galvenajiem cēloņiem. Un šīs develvācijas izpausmju netrūkst. Tas liedz daudziem bērniem izprast morāles pagrimumu un cilvēku cieņas trūkumu, kā arī rada vēlēšanos “baudīt” dzīvi iespējami agrāk.
Arī dzīves apstākļi ir ļoti svarīgi. Tos pasliktina nabadzība, trūkums, sabiedrības krasie kontrasti, bezdarbs un alkoholisms. Ir vēl ārējie kārdinājumi, tāpēc mazgadīgo noziedzība ir daudz izplatītāka pilsētās nekā laukos. Lielākā daļa psihologu ir vienās domās, ka sevišķi liela nozīme mazgadīgo noziegumos ir ģimeņu iziršanai. Tie ir ļoti mokoši gadījumi: šķīrušies vecāki, vecāku ķildas, bērnu sacelšanās pret dzīves vidi, vieglprātīga kopdzīve, morāla vai fiziska pamestība utt.
Arī kino loma ir ļoti gandējoša, daudziem bērniem tas rada īstu “intoksikāciju”. Kino afišās ir reklamētas daudzas filmas par noziegumiem .
-5-
1.1.2. Mazgadīgo noziedzības galvenie cēloņi.
Lielākā daļa jauno likumpārkāpēju ir zaudējuši garīgo līdzsvaru. Ir jaunieši, kurus aizvilina lielības vai vieglas ietekmējamības dēļ. Ir daudzi cilvēki ar paranoiskām tendencēm, ir visāda veida “viltus morālisti “, dumpīgie taisnības meklētāji un aizdomu apmātie, pusaudži, kas dievina paradoksus
un piemēro tiem savu rīcību, utt. Viņu vidū ir pārjūtīgie, kas nespēj paciest ne mazāko pretrunu un pakļaujas katram impulsam. Un, beidzot, perversie, kas ir visbīstamākie. Viņos vērojams pilnīgs emociju trūkums, absolūts amorālisms un izteikta nespēja adaptēties. Kā redzam, jaunatnes noziedzībai ir ļoti daudz cēloņu un motīvu. Sīki jo sīki ir jāizpēta ģimenes, skolas un sociālais klimats, kā arī bērna predisponētība. Ļoti bieži vienā gadījumā pastāv vesela virkne iemeslu. Šajā jomā ideju attīstība ir guvusi ievērojamus panākumus- vecos represiju un sodu paņēmienus aizstāj ārstēšana un sociālā palīdzība.
1.1.3. Mazgadīgie zagļi.
Viņi zog vai nu bandās, vai vienatnē. Zagt var kā perverss bērns, tā arī pusaudzis ar emocionalitātes traucējumiem. Bērns zog galvenokārt tajā vecumā, kas saistās ar pubertātes iestāšanos; motīvs var būt skaudība uz kādu citu viņa vecuma bērnu, atriebība vecākiem, vēlēšanās apmierināt savas vajadzības, lielība utt.
1.1.4. Mazgadīgās prostitūtas.
Prostitūcija ir diezgan bieži sastopama parādība un daudzos gadījumos – klaiņošanas sekas. Mazgadīgo prostitūciju veicina trūkums, bezdarbs, slikti piemēri un pavedināšana.
1.1.5. Jaunie klaidoņi.
Pirmām kārtām pastāv “slimīgi” mazgadīgie klaiņotāji, kas nespēj atbildēt par savu rīcību; tie ir epileptiķi, šizofrēniķi utt. Kino un piedzīvojuma romāni (detektīvi vai citi) tāpat ir cēlonis daudzu
-6-
mazgadīgo bēgšanai no mājām, jo viņi meklē dēkas… Klaiņošana, protams, bieži noved pie ubagošanas, zagšanas un prostitūcijas. Cita klaiņošanas forma ir bēgšana no vecākiem.
1.1.6. Bēgšana no vecākiem.
Cēlonis bērnu bēgšanai no mājām var būt vecāku slimība (epilepsija, perversitāte utt.). Bet visbiežāk motīvi ir tīri psiholoģiski. Tad cēlonis ir meklējams “bēguļotāja” emocionalitātē un viņa ģimenes vai skolas vidē. Dažkārt bērns bēg, jo ir piedzīvojis savā izpratnē netaisnību vai nepamatotu bardzību. Daži baidās no rājieniem, citi jūtas atstumti, ir pārliecināti, ka viņus nemīl. Dažkārt bēgšana ir šantāža, lai pierādītu vecākiem, “cik viņu bērns ir nelaimīgs”, lai tos iebiedētu, tiem atriebtos utt.
1.1.7. Narkotiskās vielas.
Narkomānijas izplatība ir problēma, kas šobrīd nodarbina ļoti daudzu pusaudžu vecākus.
1.2. Bērnības pieredzes ietekme uz rīcību pusaudža gados
1.2.1. Kādēļ bērns (pusaudzis) neklausa ?
Vecāki parasti strīdas par to, ka bērns viņu norādījumus, mudinājumus un aizliegumus neievēro pietiekami vai vispār nemaz.
Pārbaudot vecāku un bērnu izturēšanos, vienmēr no jauna jāsecina, ka vecākiem ir pilnīgi nepareizs priekšstats par bērnu rīcības spēju. Bieži vien vecāki maz zina par bērna garīgo attīstību. Tāpēc vecāki bieži no bērna prasa paklausību, lai gan tas neatbilst bērna sasniegtās attīstības pakāpei.
-7-
1.2.2. Nepaklausības iemesli.
Vecāki izvirza pārāk lielas prasības bērna rīcības spējai.
Bērniem noteikti vajadzētu likt saprast, ka apzināti nedrīkst citus ievainot, jārespektē citu, arī brāļa un māsas īpašums, nedrīst mocīt dzīvniekus.
Ja bērns pārkāpj šos likumus, viņš ir pelnījis sodu, taču sods nedrīkst būt pazemojošs. Svarīgi šos likumus bērnam ir apzināties agrā bērnībā, jo tas dod spēcīgu ietekmi uz viņa visu turpmāko dzīvi.
Vecāku priekšstati par bēna audzināšanu ir nepareizi.
Audzināšanas uzdevums ir panākt, lai bērns ievērotu un pakļautos sabiedrības likumiem. Nepārtraukti aizrādījumi, pavēles, aizliegumi mūs netuvina šim mērķim.
Ja vecākiem dzīvē piemīt visas tās īpašības, ko viņi pieprasa no saviem bērniem, tad arī bērns agri vai vēlu sekos viņu paraugam.
Bērni ar nepaklausību cenšas sev pievērst lielāku uzmanību un izvirzīt sevi uzmanības centrā.
Bērnam nebūs motivācijas paklausīt, pieredze, ka nepaklausības dēļ viņš pastāvīgi nokļūst uzmanības centrā. Tieši pretēji, viņš neievēros vecāku pavēles un aizrādījumus, jo ir pārliecināts, ka panāks sev vēlamo – ilgstoši pievērst sev uzmanību un ieņemt centrālo vietu.
1.2.3. Agresiva izturēšanās
• Vispārējas pamatnostādnes
Agresīva izturēšanās ir iedzimta un pieder pie dzīves. Sākotnēji tā kalpoja aizsardzībai pret briesmām un pārdzīvojumiem, lai aizsargātu savas tiesības barā un sevišķi – lai nodrošinātu iztiku. Iztikas pieejamība šodien, vismaz industriālajās valstīs, reti ir agresīvas izturēšanās iemesls. Tomēr agresīvai rīcībai vēl aizvien ir liela nozīme ir pašaizsardzībai. Mūsu sapratnē agresīva rīcība ir kliegšana, sišana, spļaušana, nogrūšana u.tml. , tomēr pat katrs pateiktais vārds “nē” un katra nepiekāpība ir uzskatāma par agresīvu darbību. Pirmajos spītības gados bērns gribētu visu dabūt un tūlīt pat. Lai to panāktu, ir gatavs sist, kost, skrāpēt vai arī spļaut. No tā, kādu pieredzi bērns gūst bērnībā, ir atkarīga viņa uzvedība turpmāk.
-8-
• Bērnu agresija un pretoties nespējīgi vecāki
Vecāki, kas savu bērnu agresivitātei nespēj izdarīt nekādu pretestību, kaut kad sāk savus bērnus neapzināti garīgā ziņā atstumt. Tāpēc bērna agresivitāte vēl pastiprinās. Tātad bērns uzvedas agresīvi, lai piesaistītu savu vecāku uzmanību. Tieši tā tas arī ir ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Tiek pastrādāti agresīvāki noziegumi, lai saistītu lielāku uzmanību.
• Cietsirdība.
Cietsirdības iedīgļi bieži novērojami jau bērnībā. Iespējams, ka, ieejot jebkurā skolā, jau pirmajās minūtēs būsiet kautiņa aculiecinieki. Bērni bieži uzvedas “kā no ķēdes norāvušies”, kā automāti bez bremzēm. Cietsirdību bērnam “iepotēt” var pavisam negribot – piemēram, nosaucot savu dēlu par “ņuņņu”, ”čīkstuli”, ”mīkstmiesi”, kad viņš ļāvis vaļu asarām. Starp “kļūsti vīrietis” un “esi cietsirdīgs” kļūdaini bieži tiek likta vienādības zīme. Tieši tādu pašu rezultātu iegūs tie vecāki, kas bērnus audzina, fiziski iespaidojot. Ir daudz cilvēku, kas pat centīsies pārliecināt, ka cietsirdība piemīt jebkuram
vīrietim. Cietsirdība nav vienkārši agresijā, bet ietilpst tās izpausmes veidos. Pretēji dusmu izvirdumam, tā ir pilnīgi neattaisnojama. Cietsirdība nav attaisnojama nekādā tās izpausmē un nekādā dzīves situācijā. Šķietami nežēlīgajā zvēru pasaulē pat dzīvnieki neuzvedas cietsirdīgi. To asinskāre ir loģiski izskaidrojama ar bioloģisku nepieciešamību. Tikai cilvēks ar viņa sarežģīto psihi diemžēl ir spējīgs būt neattaisnojami cietsirdīgs, un šāda parādība vienmēr ir saistīta ar slimu psihi. Lai cik dīvaini tas neliktos, cietsirdīgus cilvēkus necieš pat kriminālās aprindās, jo tiek uzskatīts, ka šiem objektiem nepastāv nekādi “rāmji”, viņi ir neaprēķināmi un gatavi uz visu. Cietsirdības dažādas izpausmes vērojamas jau agrā bērnībā, un tas ietekmē bērna psihes attīstību vispār.
1.3. Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības
1.3.1. Nepilngadīgo atbildība
Speciālas nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnībām veltītas nodaļas izveidošana
Krimināllikumā ir pamatojama ar personu, kas izdara noziedzīgus nodarījumus vecumā
no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, sociāli psiholoģiskām īpatnībām.
-9-
Komentējamā nodaļā reglamentēta soda piemērošana nepilngadīgajiem, audzinoša rakstura līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam un nepilngadīgo nosacīta notiesāšana. Nepilngadīgo kriminālatbildības pamats un tā principi ir tādi paši kā pilngadīgām personām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 11.pantu pie kriminālatbildības saucama fiziska persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu . Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucama.
Persona tiek uzskatīta par sasniegušu noteiktu vecumu nākamajā diennaktī pēc dzimšanas dienas . Ja vecumu nosaka tiesu medicīniskā ekspertīze, par personas dzimšanas dienu tiek uzskatīta tā gada pēdējā diena, kuru nosaka eksperts. Nosakot minimālo vai maksimālo gadu skaitu, tiesa vadās no ekspertīzes piedāvātā minimālā šādas personas vecuma.
Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības izpaužas tādējādi, ka 1) tiek ierobežoti sodu veidi, kurus var piemērot nepilngadīgajiem; 2) sods tiek noteikts, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma subjekta
specifiku; 3) tiesa var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus ; 4) tiesa, notiesājot nepilngadīgo nosacīti, var noteikt viņam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
1.3.2. Soda piemērošana nepilngadīgajam
Krimināllikuma 65.panta 1.daļā dots izsmeļošs to soda veidu uzskaitījums, kurus var piemērot nepilngadīgajiem par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un tie ir: 1)brīvības atņemšana; 2) arests ; 3)piespiedu darbs; 4) naudas sods. Brīvības atņemšana, arests un piespiedu darbs piemērojami tikai kā pamatsodi, bet naudas sodu var piespriest gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu.
-10-
Komentējamā panta 2.daļā noteikts, ka brīvības atņemšanu, kas ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā, personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst piespriest ilgāk kā uz desmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem –
līdz piecpadsmit gadiem atšķirībā no pilngadīgām personām, kurām brīvības atņemšanu var noteikt uz laiku līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem uz laiku līdz divdesmit gadiem. Brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, kura saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta 2.daļu ir seši mēneši, visām ar šo soda veidu notiesātajām personām ir vienāda neatkarīgi no viņu vecuma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 5.daļu par sevišķi smagu noziegumu atzīstams tīšs nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.
Latvijas sodu izpildes kodeksa 13.pantā noteikts, ka brīvības atņemšanas sodu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus līdz astoņpadsmit gadu vecumam, izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiek nosūtītas uz audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem Cēsīs , bet sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas – uz sieviešu cietuma atsevišķām nodaļām, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.
Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem. Taču, lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar iepriekš minētās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.
-11-
Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem tāpat kā jebkurā brīvības atņemšanas vietā tiek noteiktas režīma pamatprasības un stingri reglamentēta iekšējā kārtība.
Audzināšanas darba uzdevums ir panākt, lai notiesātajam veidotos pozitīva attieksme pret. audzināšanas iestādēs paredzēto likumu kārtību.
Komentējamā panta 3.daļā noteikts, ka personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda.
2. Nepilngadīgo noziedzības cēloņi Kuldīgas rajonā
2.3. Vispārīgs apskats.
Kuldīgas rajonā nepilngadīgo noziedzības līmenis ir diezgan augsts, par to liecina arī daudzi noziedzības cēloņi. Visbiežāk tie ir – sliktās attiecības ģimenē, nesakārtotā likumdošana, nepietiekami daudz brīvā laika pavadīšanas iespēju, vēlme sev pievērst uzmanību un citas. Šīs problēmas ietekmē lielāko daļu Kuldīgas rajonā dzīvojošo pusaudžu un bērnu likteni. Kā zināms, noziegumus pastrādā arī mazgadīgas personas, pat 5 gadu vecas. Tātad šīs problēmas cēloņi jāmeklē jau pusaudža bērnībā. Nepilngadīgo noziedzības cēloņu novēršana lielākoties ir sabriedības ziņā. Tādēļ ļoti svarīgs ir sabiedrības viedoklis.
2.4. Sliktās attiecības ģimenē.
Bērni bieži cenšas pievērst sev vecāku uzmanību. Piemēram, uzzinājām par kādu vienpadsmitgadīgu bērnu, kurš mēdza zagt naudu mājās un skolā, bieži vien to nemaz neizmantodams, dažreiz nopirka sev
-12-
kādus kārumus. Mājās vēl bijuši trīs jaunāki bērni, tēvs bieži lietojis alkoholu, māte ilgas stundas strādāja. Bērns par to stāstīja : ”Bieži nav ar ko runāt. Mani taču neviens negaida, grib tikai redzēt manu darbu.”
Ja bērns, jaunietis nesaņem pietiekami daudz uzmanības, viņā izveidojas pārliecība, ka viss pārējais ir svarīgāks par viņu.
2.5. Kriminālas darbības iemesls var būt arī pārlieka lutināšana.
Pārlieka lutināšana – kad daudz kas tiek izdarīts bērna, pusaudža vietā. Vēlāk viņš jau gaida, ka arī problēmas risinās viņa vietā. Un, ja viss ir viegli nācis, nerēķinoties ar citiem, tad zogot vai izdarot kādu citu kriminālu noziedzīgu nodarījumu, šīs vajadzības (viegli iegūt, nedomāt par otru) tiek apmierinātas.
2.6. Nesakārtota likumdošana.
Krimināllikumā tiek paredzēts pārāk mazs sods nepilngadīgajiem. Tādēļ arī ir tendence šo noziegumu skaitam pieaugt, un pastrādātie noziegumi kļūst arvien nopietnāki. Tas liecina par nepietiekama soda izciešanas rezultātu.
Jaunākā persona, kas pastrādājusi noziegumu Kuldīgas rajonā, ir piecus gadus veca. Krimināllikums mazgadīgām personām kriminālatbildību neparedz. Līdz ar to jaunie noziedznieki (mazgadīgie) pie kriminālatbildības nav saucami, tātad netiek sodīti.
2.7. Sabiedrības viedoklis par pretlikumīgās rīcības iemesliem.
Sabiedrības viedokli par nepilngadīgo noziedzības cēloņiem mēs uzzinājām, veicot aptauju. Aptaujas rezultāti liecināja par to, ka vislielākā problēma, kāpēc notiek šie noziegumi, ir bezdarbība (skat. pielikumā Nr.12). Ar to jāsaprot nepilngadīgās personas bezdarbības ietekmētā rīcība. Par to liecina arī tas, ka pieķertie noziedznieki neko loģisku, lai attaisnotu savu rīcību, pateikt nevar. Nepilngadīgie noziedznieki (liela daļa) pati nezina, kāpēc pastrādāja šo noziegumu. Tā vienkārši ir bezdarbības ietekmētā rīcība.
Otrā lielākā problēma, pēc sabiedrības domām, Kuldīgas rajonā ir sliktās attiecības ģimenē. Tas izskaidrojams ar vecāku neprasmi audzināt un izprast bērnus (skat. pielikumā Nr.12).
-13-
2.8. Amatpersonu viedoklis (skat. pielikumā Nr. 9 ).
Pēc amatpersonu uzskatiem, vissvarīgākais iemesls, kāpēc nepilngadīgie Kuldīgas rajonā izdara noziegumus, ir sliktās attiecības ģimenē un vispār ģimenes attieksme pret saviem bērniem. Tā arī ir vislielākā problēma, ar kuru cīnās attiecīgās iestādes – Kuldīgas rajona bāriņtiesa, Nepilngadīgo lietu komisija u.c.
3. Nepilngadīgo pastrādātie noziegumi
3.1. Vispārīgs raksturojums.
Nepilngadīgo pastrādātie noziegumi Kuldīgas rajonā gandrīz neatšķiras no pilngadīgo pastrādātajiem noziegumiem. Tiek pastrādāti ļoti dažādi noziegumi, piemēram, zādzības, huligānisms, datortehnikas programmatūras bojāšana, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, izvarošana un pat meža nelikumīga izciršana. Tātad nepilngadīgie pastrādā ļoti daudzus un dažādus noziegumus (skat. pielikumā Nr.5).
3.2. Nepilngadīgo pastrādātie noziegumi.
Par to, kādas nepilngadīgo darbības kvalificējamas kā noziegumi, skat. pielikumā Nr.1 .
Noziegumu skaits ik gadu līdz 1999.gadam Kuldīgas rajonā ir pieaudzis (skat. pielikumā Nr. 2 ). Visaugstākais nepilngadīgo noziegumu skaits ir bijis 1998.gadā . 2000.gadā noziegumu skaits ir samazinājies. Taču tas nav mazāks par skaitu 1998.gadā, tātad nevar uzskatīt, ka noziegumu skaitam būtu tieksme samazināties.
Visvairāk pastrādātie noziegumi Kuldīgas rajonā ir zādzības. Otrajā vietā ir huligānisms ielās, trešajā – laupīšana; tas arī atbilst nepilngadīgo noziegumu struktūrai lielākajās Latvijas pilsētās (skat. pielikumā Nr.16 ).
Visvairāk noziegumu Kuldīgas rajonā tiek pastrādāti Kuldīgas pilsētā. Otrajā vietā ir Skrundas pilsēta, trešajā – Kurmāles pagastā (skat. pielikumā Nr.15 ). Tātad visaktuālākā šī problēma ir Kuldīgā.
-14-
4. Nepilngadīgo pastrādāto noziegumu novēršanas iespējas
4.1. Sabiedrības viedoklis par nepilngadīgo noziedzības novēršanas iespējām
Turpat piecdesmit procenti no aptaujātajiem uzskatīja, ka likumdošanā vajadzētu paredzēt lielāku pašu nepilngadīgo atbildību par izdarīto (skat. pielikumā Nr.13 ). Tātad aptuveni puse no Kuldīgas rajona iedzīvotājiem noteikti uzskatītu, ka Likumdošana ir nepilnīga un nesakārtota.
Otrs priekšlikums – Kuldīgas rajonā vajadzētu uzlabot policijas darbu (skat. pielikumā Nr.13 ). Par to arī liecina aptaujāto cilvēku atbilde uz pirmo anketas jautājumu (skat. pielikumā Nr. 14 ). Var teikt – puse no iedzīvotājiem Kuldīgas ielās nejūtas droši. Lielākā daļa iedzīvotāju Kuldīgas ielās jūtas daļēji droši. Policijas darbs patiešām jāuzlabo.
4.2. Amatpersonu viedoklis par nepilngadīgo noziedzības novēršanas iespējām
(skat. pielikumā Nr. 9 )
Lielākā daļa amatpersonu uzskata, ka vajadzētu mainīt vecāku attieksmi pret bērnu audzināšanu un uztvert to nopietni. Otrs ierosinājums ir – izdarīt izmaiņas likumdošanā. Noteikti vajadzētu samazināt vardarbīgo filmu demonstrēšanu, jo to atstātais iespaids uz bērnu psihi ir nenoliedzams.
-15-
5. Materiāli un darba metodika
Lielāko daļu informācijas ieguvām no dažādiem literatūras materiāliem – grāmatām, laikrakstiem, žurnāliem, statistikas materiāliem, kurus ieguvām no Kuldīgas policijas, Kuldīgas Nepilngadīgo lietu komisijas, Kuldīgas rajona Tiesas, Kuldīgas bāriņtiesas un citiem. Tas nodrošina faktu objektivitāti.
Informāciju par sabiedrības viedokli ieguvām, veicot aptauju (skat. pielikumu Nr.8 ). Aptaujājām 106 cilvēkus – 40 vīriešus un 66 sievietes. Veicām arī grafisku aptaujas analīzi (skat. pielikumā Nr. 14, 12, 13 ). Mūsu pētnieciskajā darbā izmantojām iegūtos statistikas datus, speciālo literatūru par nepilngadīgo īpatnībām, aptaujas rezultātus un amatpersonu izteikto viedokli par nepilngadīgo noziedzības problēmu.
Visa informācija apkopota teorētiskajā daļā.
Pielikumā apkopoti dažādi uzskatāmi materiāli.
-16-
6. Secinājumi, nobeigums
Visbiežākais iemesls, kāpēc nepilngadīgie izdara noziegumus, ir sliktās attiecības ģimenē un bērnu nepareiza audzināšana. Lai to novērstu, ir vairāk jāinformē vecāki par bērnu pienākumiem un tiesībām. Liela nozīme ir arī mūsu valsts likumdošanas sistēmai. Likumdošana nav sakārtota, un šī nesakārtotība stipri ietekmē situāciju valstī vispār un katrā atsevišķā ģimenē.
Mēs secinājām, ka nepilngadīgo noziedzība ir liela problēma Kuldīgas rajonā un ka tam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. Ar katru gadu noziegumu skaits Kuldīgas rajonā pieaug. Par to liecina statistikas dati. Lai šo problēmu kaut cik samazinātu, ir nepieciešams pilnveidot likumdošanu, izglītot vecākus par to, kā audzināt bērnus šādā situācijā.
Uzskatām, ka darbā izvirzīto mērķi esam sasnieguši. Esam uzzinājuši, kādi ir nepilngadīgo noziedzības cēloņi, un izdarījuši secinājumus par iespējām tos novērst. Esam apkopojuši datus, kas liecina par šīs problēmas nopietnību un aktualitāti.
Vēl mēs gribējām noskaidrot, cik daudz bērnu neapmeklē skolu un kā tas ietekmē noziedzības līmeni, taču tas mums neizdevās datu trūkuma dēļ. Mums tas likās svarīgi, jo Kuldīgas rajonā ir iespaidīgi daudz nepilngadīgo (skat. pielikumā Nr. 11, 18 ). Arī bērnu skaitu, kuriem vajadzētu apmeklē bērnudārzus, neizdevās noskaidrot. Tātad nevarējām noskaidrot, cik bērnu neiet bērnudārzos. Bija pieejami dati tikai par to, cik vispār rajonā ir pirmsskolas vecuma bērnu (skat. pielikumu Nr. 10,
6 ) .
Ja nepilngadīgo noziedzības problēma netiks laicīgi un mērķtiecīgi risināta, tad pēc pāris gadiem jau var būt par vēlu. Mēs domājam, ka šo problēmu būtu interesanti pētīt tālāk un izstrādāt konkrētu rīcības programmu, lai samazinātu nepilngadīgo noziedzības līmeni mūsu valstī un arī Kuldīgas rajonā.
-17-
Izmantotās literatūras saraksts
1. Aklais ļaunums // Nedēļas Pulss . – 1999.g. 9.septembris Nr. 21
2. Andžāne U. Bēgošam – naža dūriens mugurā // Fakts . – 1999.g. 21.septembris
3. Bērnu tiesību aizsardzības likums //Saeima : Vēstnesis, 08.07.98.
4. Dako Pjērs. Psiholoģijas brīnumainās uzvaras // Zvaigzne ABC , 1995.g. – 425.- 428.lpp.
5. Kočāne S. Pusaudži kļūst cietsirdīgāki // Diena . 2001.g. 24.janvāris Nr.20
6. Krimināllikuma komentāri, Sevišķā daļa. 1.,2.,3.,4.,5.,6.,7. // Rīga, 1999.g. – 74.- 102.lpp.
7. Krimināllikums // Latvijas Policijas akadēmija, Rīga, 1998.g.
8. Kuldīgas rajona Policijas pārvaldes atskaite un informācija // 1997.-2000.g.
9. Nepilngadīgo likumpārkāpumu kriminaloģiskās problēmas // Latvijas Policijas akadēmija, Rīga, 1995.g.
10. Niedre. A., dr.jur. Latvijas kriminālkodekss un komentāri // Rīga, Valsts SIA”TIC”, 1997.g. – 23. – 33.lpp.
11. Ozoliņa D. Kāpēc bērns zog // Kurzemnieks . – 1998.g. 5.decembris.
12. Ozoliņa D. Zogot bērni mēģina pievērst sev sabiedrības uzmanību // Kurzemnieks . – 1998.g. 5.decembris.
13. Vuorinens R. , Tūnala E. , Mikonens V. Psiholoģijas pamati. Psihe-garīgā pasaule // Zvaigzne ABC, 98.lpp.
Pielikums Nr. 1
175.pants . Zādzība
(1) Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) –soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām .
(2) Par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(3) Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(4) Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu , sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzību, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu,un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
176.pants. Laupīšana
(1) Par svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (laupīšana),- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par laupīšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai
transportlīdzekļa,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
(3) Par laupīšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu vai izspiešanu vai nodarbojusies ar bandītismu, vai izdarījusi gaisa vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšanu, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu , sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšanu,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu,un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
(4) Par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas, vai ja tā saistīta ar smaga miesasbojājuma nodarīšanu cietušajam, vai ja tā izraisījusi citas smagas sekas,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
183.pants. Izspiešana
(1) Par pieprasījuma bez tiesas pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu ,vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai radīt viņam citu būtisku kaitējumu (izspiešana),-soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
(2) Par izspiešanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas
vienošanās, vai ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, ieročus vai sprāgstošas vielas,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu,un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
109.pants. Patvaļīga koku izciršana un bojāšana
(1) Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām .
(2) Par patvaļīgu koku vai citu stādījumu ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, parkā, dendroloģiskajā centrā, zemes vai ūdeņu aizsargjoslā, pilsētu zaļajā zonā vai citās aizsardzības joslās vai zonās, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām algām.
(3) Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām algām.
159.pants. Izvarošana
(1) Par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli (izvarošana),- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
(2) Par izvarošanu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu, vai ja to izdarījusi personu grupa, kā arī par nepilngadīgās izvarošanu,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecicm līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
(3) Par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu,- soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
20.pants. Līdzdalība
(1) Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīši noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja.
Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji.
(2) Par organizētāju uzskata personu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi.
(3) Par uzkūdītāju uzskata personu, kas pamudinājusi citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
(4) Par atbalstītāju uzskata personu, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.
(5) Līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.
(6) Individuālās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas attiecas uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, neietekmē citu dalībnieku vai līdzdalībnieku atbildību.
(7) Ja līdzdalībnieks nav apzinājies kādu no izdarītāja un citu līdzdalībnieku izdarītajiem nodarījumiem, viņš par tiem nav saucams pie kriminālatbildības.
(8) Ja izdarītājs noziegumu nav izdarījis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, līdzdalībnieki ir atbildīgi par līdzdalību attiecīgā nozieguma mēģinājumā. Ja izdarītājs nav
uzsācis nozieguma izdarīšanu, līdzdalībnieki ir atbildīgi par sagatavošanos attiecīgajam noziegumam.
(9) Organizētāja un uzkūdītāja labprātīga atteikšanās no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz galam uzskatāma par tādu tikai tajos gadījumos, kad viņi savlaicīgi darījuši visu iespējamo, lai novērstu ar viņu līdzdalību iecerētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un šis nodarījums nav izdarīts.
Atbalstītājs nav saucams pie kriminālatbildības, ja viņš līdz noziedzīgā nodarījuma uzsākšanai labprātīgi atteicies sniegt apsolīto palīdzību.
177.pants. Krāpšana
(1) Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadim vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
(3) Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
11.pants. Vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība
(1) Pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
(2) Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.
17.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarītājs
Par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
18.pants. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā
Divu vai vairāku personu kopīga apzināta piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir dalība vai līdzdalība.
160.pants. Vardarbība dzimumtieksmes apmierināšana
(1) Par pederastiju vai lezbiānismu, vai dzimumtieksmju citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā, ja tādas darbības izdarītas, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar arestu.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar nepilngadīgo vai atkārtoti vai ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu, vai ja tās izdarījusi personu grupa,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem.
(3) Par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā arī ja tā izdarīta ar mazgadīgo,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.
161.pants. Dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu
Par dzimumsakariem ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu un kura ir materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, vai ja šo nodarījumu izdarījusi pilngadīga persona,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.
172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana noziedzīgā nodarījumā
Par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā nodarījumā,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
173.pants. Nepilngadīgo novešana līdz dzēruma stāvoklim, iesaistīšana nemedicīniskā ārstniecības un citu līdzekļu lietošanā, kas izraisa apreibumu
(1) Par nepilngadīgā apzinātu novešanu līdz dzēruma stāvoklim vai par nepilngadīgā iesaistīšanu nemedicīniskā ārstniecības vai citu līdzekļu lietošanā, kas nav narkotiskas vai psihotropas vielas, bet izraisa apreibumu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā vai ja to izdarījusi persona, kuras dienesta, materiāli vai citādā atkarībā atradies nepilngadīgais,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz sešpadsmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par nepilngadīgā apzinātu novešanu līdz dzēruma stāvoklim vai par nepilngadīgā iesaistīšanu nemedicīniskā ārstniecības vai citu līdzekļu lietošanā, kas nav narkotiskas vai psihotropas vielas, bet izraisa apreibumu, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību vai darbus,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
174.pants. Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo
Par cietsirdību vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu.
179.pants. Piesavināšanās
(1) Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās),- soda ar brīvības atņemšnu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par piesavināšanos, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās,- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai
bez mantas konfiskācijas.
(3) Par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radiaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanos – soda ar brīvības atņemšnu uz laiku no sešiem līdz piecdesmit gadiem.
132.pants. Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu
Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti,- soda ar brīvības atņemšnu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.
133.pants. Inficēšana ar cilvēka imūndeficīta vīrusu
Par personas apzinātu inficēšanu ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV),- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Pielikums Nr. 2
Kuldīgas rajona policijas pārvalde
Informācija par stāvokli darbā ar nepilngadīgiem Kuldīgas rajonā no 1997.gada līdz2000.gadam.
VEIDS 1997.g 1998.g 1999.g 2000.g
Zādzības 32 51 90 64
Huligānisms 1 2 2 2
Nodarītie miesas bojājumi 1 0 3 1
Laupīšana 1 0 2 3
Izvarošana 1 1 0 0
Dzimumtieksmju apmierināšana netiklā formā 1 0 0 1
Dzimumsakari ar 16 g.v. nesasniegušu personu 0 0 0 0
Ieroču nelikumīga glabāšana 0 2 1 0
Mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana 0 0 1 2
Meža nelikumīga izciršana 1 0 0 4
Mantas iegāde, zinot, ka iegūta nelikumīgi 0 1 1 0
Datortehnikas programmatūras bojāšana 0 0 2 0
Viltotas naudas izgatavošana un izplatīšana 0 0 1 10
Patvarība 0 0 1 0
Ceļu satiksmes notikumu pārkāpšana 0 0 0 1
Kopā 38 58 104 88
Pielikums Nr. 3
Skolēni skaits mācību iestādēs
kopā Kuldīgas rajonā
Klases. Kopā rajonā.
1. 592
2. 595
3. 589
4. 619
5. 565
6. 633
7. 547
8. 546
9. 476
10. 318
11. 286
12. 287
Kopā. 6053
Pielikums Nr. 4
2000.gadā Kuldīgas rajona tiesā izskatītās krimināllietas nepilngadīgajiem
skaits Pēc kāda panta. Par ko.
2 KL. 185.p.1.d. Par svešas mantas iznīcināšanu.
2 KL. 175.p.3.d. Par vairākām zādzībām.
1 KL. 180.p. Par zādzībām veikalos.
1 KL. 126.p.1.d. Par nodarītiem miesas bojājumiem.
2 KL. 175.p.3.d. Par grupā izdarītu zādzību, iekļūstot telpā.
1 KL. 231.p.2.d. Par piekaušanu.
180.p.
1 KL. 175.p.3.d. Par grupā nozagtu mopēdu.
Pielikums Nr. 5
1. Zādzības
2. Huligānisms
3. Nodarītie miesas bojājumi
4. Laupīšana
5. Izvarošana
6. Dzimumtieksmju apmierināšana netiklā formā
7. Dzimum sakari ar 16.g.v. nesasniegušu personu
8. Ieroču nelikumīga glabāšana
9. Mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana
10. Meža nelikumīga izciršana
11. Mantas iegāde, zinot ka iegūta nelikumīgi
12. Datortehnikas programmatūras bojāšana
13. Viltotas naudas izgatavošana un izplatīšana
14. Patvarība
15. Ceļu satiksmes notikumu pārkāpšana
Pielikums Nr. 6
1. Alsunga
2. Ēdole
3. Gudenieki
4. Īvande
5. Kabile
6. Kurmāle
7. Laidi
8. Nīkrāce
9. Padure
10. Pelči
11. Raņķi
12. Renda
13. Rudbārži
14. Rumba
15. Snēpele
16. Turlava
17. Vārme
18. Skrundas pils.
19. Kuldīgas pils.
Pielikums Nr. 7
Nepilngadīgo noziegumi Kuldīgas rajonā
1997.g.-1999.g.(vidēji gadā)
Vieta Skaits
Kuldīgas pilsētā 53
Skrundas pilsētā 8
Kurmāles pagastā 7
Rudbāržu pagastā 2
Snēpeles pagastā 3
Rumbas pagastā 1
Padures pagastā 8
Vārmes pagastā 3
Nīkrāces pagastā 2
Alsungas pagastā 1
Rendas pagastā 0
Gudenieku pagastā 0
Pelču pagastā 0
Laidu pagastā 0
Kabiles pagastā 0
2000.g.
Vieta Skaits
Kuldīgas pilsētā 60
Skrundas pilsētā 7
Kurmāles pagastā 14
Rudbāržu pagastā 1
Snēpeles pagastā 2
Rumbas pagastā 4
Padures pagastā 2
Vārmes pagastā 2
Nīkrāces pagastā 0
Alsungas pagastā 0
Rendas pagastā 1
Gudenieku pagastā 2
Pelču pagastā 4
Laidu pagastā 1
Kabiles pagastā 4
Pielikums Nr. 8
Aptaujas paraugs
Dzimums_________ Vecums _________
Atbildiet,lūdzu, uz jautājumiem, apvelkot atbildi, kurai piekrītat!
1.Vai jūs jūtaties droši Kuldīgas ielās vakaros ?
a) Jā
b) Nē
c) Daļēji
2. Ja nē, – kāds tam iemesls?
_____________________________________________________
3. Vai esat saskārušies ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem ?
a) Jā
b) Nē
4. Cik nepilngadīgo noziegumi, pēc jūsu domām, Kuldīgas rajonā izdarīti
vienā gadā (vidēji)?
a) 12
b) 32
c) 102
d) 72
e) 2
5. Kādi iemesli, pēc jūsu domām, ir nepilngadīgo pretlikumīgajai rīcībai ?
a) Bezdarbība
b) Sliktās attiecības ģimenē
c) Alkohola lietošana
d) Apkārtējās vides ietekme
e) Vēlme pievērst sev uzmanību
f) Nevēlēšanās mācīties
g) Maz iespēju brīvā laika lietderīgai pavadīšanai
h) Citi iemesli (norādīt) __________________________________________
6. Kas, jūsuprāt, darāms, lai nepilngadīgo noziedzības līmenis pazeminātos?
a) Vairāk jāinformē vecāki par bērnu tiesībām un pienākumiem
b) Likumdošanā jāparedz lielāka pašu nepilngadīgo atbildība par izdarīto
c) Jāuzlabo policijas darbs
d) Citi varianti (norādīt) __________________________________________
PALDIES PAR ATSAUCĪBU !
Pielikums Nr. 9
Pielikums Nr. 10
Pirmsskolas vecuma bērnu skaits pagastos.
1997. -1999.g.
Gads
Pagastu nosaukumi 1997. 1998. 1999.
Alsunga 21 8 22
Ēdole 16 14 9
Gudenieki 11 4 7
Īvande 4 12 9
Kabile 15 8 11
Kurmāle 29 30 14
Laidi 14 17 21
Nīkrāce 11 14 9
Padure 12 12 9
Pelči 10 13 7
Raņķi 10 7 3
Renda 10 12 10
Rudbārži 20 13 20
Rumba 20 18 15
Snēpele 6 13 4
Turlava 21 13 12
Vārme 10 19 6
Skrundas pils. 46 26 36
Kuldīgas pils. 137 177 173
Kopā 423 430 397
Pielikums Nr. 11
Kuldīgas rajona nepilngadīgo skaits
1997. -2000.g.
Gadā
Vecums 1997. 1998. 1999. 2000.
0-4 2460 2237 2061 1965
5-9 3425 3270 3102 2828
10-14 3715 3469 3453 3289
15-19 2917 2871 3015 3167
Pielikums Nr. 12
Pielikums Nr. 13
Pielikums Nr. 14
Pielikums Nr. 15
Noziegumu skaits
Pielikums Nr. 16
Pielikums Nr. 17