Biznesa plāns

SATURS

lpp.
Ievads……………………………………………………………………………………. 3
1. Biznesa plāna teoretiskais izklāsts……………. ………………………………. 5
1.1. Biznesa plāna nozīme………………………………………………… 5
1.2. Plāna izstrādašanas secība…………………………………………… 7
1.3. Kā sastādīt biznesa plānu…………………………………………….. 7
1.4. Biznesa plāna nepieciešami nosacījumi……………………………… 9
1.5. Kas sastāda biznesa plānu…………………………………………….. 10
1.6. Biznesa plāna saturs……………………………………………………. 11
1.7. Biznesa plāna kopsavilkums…………………………………….…….. 11
1.8. Uzņēmuma apraksts……………………………………………………. 12
1.9. Produkta vai pakalpojuma raksturojums……………………………… 13
1.10. Mārketinga plāns………………………………………………………… 16
1.10.1. Tirgus raksturojums un iespējas……………………………….. 17
1.10.2. Konkurence un citi ietekmes veidi……………………………… 19
1.10.3. Mārketinga sratēģija…………………………………………….. 21
1.10.4. Tirgus pētījumi………………………………………………….… 24
1.10.5. Apgrozījuma prognozes…………………………………………. 25
1.10.6. Papildmateriāls…………………………………………………… 25
1.11. Ražošanas plāns………………………………………………………… 26
1.12. Uzņēmuma vadīšanas un darbībasorganizēšanas plāns………….. 28
1.13. Riska novērtējums……………………………………………………… 31
1.14. Finansu plāns…………………………………………………………… 31
2. Biznesa plāna praktiskais izklāsts…………………………………………….. 34
Kopsavilkums……………………………………………………………………………. 65
Izmantotās literatūras un avotu saraksts …………………………………………….. 66

IEVADS

Kursadarba temats ir “Biznesa plāns”.
Kursadarba mērķis ir izpētīt biznesa plāna sastāvdaļas un pielietot tas praksē. Darbā tiek apskatīti jautājumi un problēma, kuras uzņēmējam jāņem vērā, gatavojot biznesa plānu.
Biznesa plānu izstrādā uzņēmēji, kuri gatavojas uzsākt uzņēmējdarbību, kā arī jau agrāk uzsākuši to, jo uzņēmējdarbība ir ārkārtīgi dinamiska pārmaiņās, un katrā darbības posmā bieži ir jāsastopas ar aršķirīgām problēmām, kas rodas uzņēmumā, kā arī ārpus tā.
Biznesa plāns vispārējā izpratnē ir iecerētās vai uzsāktās uzņēmējdarbības apraksts, kas ietver informāciju par uzņēmējdarbības mērķiem, produkciju vai pakalpojumiem, tirgus stratēģiju, vadīšanas un darbības organizēšanas struktūru, ražošanas procesu, finansu vajadzībām un rezultātiem.

Biznesa plāns ir:

1. Kā komunikācijas līdzeklis starp uzņēmējiem un ieguldītājiem;
2. Kā neaistājams uzņēmējdarbības vadīšanas līdzeklis;
3. Kā līdzeklis pārbaudīt idejas, to realitāti un risinājumu saprātīgumu.

Biznesa plāns jāizstrādā uzņēmējam personiski. Tas nenozīmē, ka nevar tikt pieaicināti konsultanti un eksperti, gluži otrādi, pieredzējuši uzņēmēji cenšas vienmēr piesaistīt ekspertus un konsultantus, par to sevišķi ieinteresēti ieguldītāji.
Uzņemējs, personiski iesaistoties šajā darbā, pārbauda ideju stabilitāti, pārliecinās, vai viņam pietiks spēka un enerģijas realizēt visu iecerēto.
Biznesa plāns var būt noformēts dažādi: to var uzrakstīt kā gluži profesionāli sastādītu dokumentu, tas var būt ar rokurakstīts uzmetums, kurā galvenokārt akcentēti mērķi, stratēģijas un taktikas galvenie punkti.
Visi biznesa plāni nevar būt uzrakstīti pēc viena parauga. Tadēļ atsevišķas nodaļas var tikt izstrādātas sīkāk, citas mazāk datalizēti, citas – vispārēji. Jāveltī visas pūles, lai izstrādātais biznesa plāns vislabāk atbilstu tieši jūsu uzņēmuma vajzdzībām un ievērotu visas specifiskās uzņemuma darbības ipatnības.
Autori strādā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “ VERMERK “. Šī sabiedrība bija nodibināta sakarā ar Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīcas likvidāciju. Saskaņā ar likuma “ Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju ” 123. pantu rūpnīca tika nodota privatizācijai. Lai piedalītos privatizācijā autoriem bija nepieciešams sastādīt biznesa plānu.
Kursa darbs sastāv no divām nodaļām, pirma daļa iekļauj sevī teoriju, saistītu ar biznesa plānu sastādīšanu un noformēšanu, bet otrā nodaļa ir teorijas pielietojums praksē.
Autori izanalizēja biznesa plāna sastādīšanas teoriju, firmas “ VERMERK “ piemērā, izmantojot firmas darbības 1996. – 1999. gadu datus.

1. NODAĻA: “BIZNESA PLĀNA TEORETISKAIS IZKLĀSTS”

1.1. BIZNESA PLĀNA NOZĪME

Biznesa plānam ir tris funkcijas:

1. Tas ir plāns, kuru var lietot, lai attostītu idejas par sava biznesa īstenošanu. Tā iespēja izstrādāt stratēģiju un “ izdarīt kļūdas uz papīra ” nevis reāla dzīvē, apskatot firmu no visām pusēm – tādām kā mārketings, finanses un darbība.

2. Biznesa plāns ir retrospektīvs instruments, ar kura palīdzību biznesmenis var novērtēt firmas reālo darbību laika gaitā.

3. Naudas sagādāšana. Neredzot biznesa plānu, vairums aizdēvēju un ieguldītāju neieguldis naudu biznesā.

Biznesa plāns ir dokuments, kurš domāts,l ai plānotu firmas darbības virzienu noteiktā laika posmā.
Uzņēmēji krietni biežāk ir darītāji nekā priekšlikumu rakstītāji. Viņi drīzāk sastopami kaujas – pašā frontes linijā – nekā aizmugurē, plānojot savu ofensīvu. Turklāt izrādās, ka daudziem uzņēmējiem ir grūti formulēt pat tos biznesa jēdzienus, kas bieži vien ir kļuvuši par viņu otro būtibu.
Rezultātā viens no nepatīkamākajiem pienākumiem, ar ko viņi sastopas, ir biznesa plāna sagatavošana un uzrakstīšana. Lai arī kādas grūtības biznesa plāna sagatavošana varētu radīt, plāns ir pilnīgi nepieciešams jebkuram biznesam.
Ir dzirdēti nostāsti par fanātiska izskata uzņēmmējiem un riska kapitālistiem ar pildspalvām darba gatavībā, kuri satiekas, uzskribelē kādu proektu uz mitras kokteiļa salvetes, sarokojas un kļūst par “partneriem “ modernu tehnoloģiju biznesā – bet tie ir mīti.
Pat modernā riska kapitāla buma pašu pirmo gadu laikā, septiņdesmito gadu vidū un beigās, kad augstā riska kapitāla pasaulē bija mazāk formalitāšu un vairāk dinamisma, vienmēr pastāvēja normāls riska kapitāla garantēsanas process. Viena no lielākajām šī procesa daļam ir biznesa plāna sagatavošana un izskatīšana.
Ja uzņēmējs piedāvā aizdevējam vai iespējamam ieguldītājam ideju bez sastādīta biznesa plāna, tad šis naudas devējs pieprasīs uzņēmējam sagatavot plānu un atnākt vēlāk. Vai vēl sliktāk, iespējamais naudas aizdevējs uzņēmēju neņems nopietni un neaicināts atpakaļ nemaz. Pieņemot, ka uzņēmēja tomēr tiks aicināts atpakaļ, viņš var izvēlēties meklēt profesionālu palīdzibu plāna sastādišanā, iespējams pie konsultanta vai gramatveža. Tātad pamatnoteikums,lai uzņēmums un naudas pieprāsījums radītu nopietnu interesi, ir formāla rakstiska biznesa plāna sagatavošana.
Biznesa plāns ir dokuments, kurš domāts, lai plānotu firmas darbibas virzienu noteiktā laika posmā. Daudzas firmas sastāda ikgadējus biznesa plānus, kuros koncentrē uzmanību uz tuvākajiem 12 mēnešiem un diezgan vispārīgos vilcienos aplūko nākamas – no viena līdz četriem gadiem. Tokai nedaudzi biznesa plāni aptver vairāk kā piecus gadus.
Tā kā biznesa plāns ir hibrīds dokuments – daļēji pragmatiska prognoze un daļēji tirdzniecības līdzeklis – tam vajadzētu būt saskanigam satura un pasniegšanas manieras ziņā. Lai arī informācijai jābut precīzai, tai jābūt arī optimisma pilnai un interesi izraisošai. Riska aspekti jāatzīst, tomēr pie tiem nevajadzētu pārmērigi uzkavēties.
Biznesa plāna pasniegšanas veidam jābūt lietišķam. Ja tur būs pārāk daudz emociju, cilvēki to neuzņems nopietni. Bet tie, kas iepazīstas ar biznesa plānu, ir pragmatiski. Vins labvēlīgak atsauksies uz pozitīvu un interesantu pasniegšanas veidu, bet viņus neinteresēs tāds plāns, ka vinu acis jau veras ciet. Tādēļ biznesa plānam, kurā ir īpasi veiksmigi lietots grafiskais materiāls vai firma attēlota intriģējošā veidā, ir lielākas izredzes tikt rūpīgi izskatītam nekā tādam, kas ir vienmuļš un pelēcīgs.
Biznesa plāni ir mainīgi, tajos pastāvīgi kaut kas ir jāmaina un jāpielāgo. Biznesa plāna sagatavošana ir jauzskata par pakāpenisku procesu, jo pieņēmumi un prognozes, ko šie pieņēmumi izraisa, ir pastāvīgi jāprecizē no jauna. Un biznesa plāna sagatavošana nekad īsti nebeidzas.
Daudzi cilvēki ar vārdiem “ biznesa plāns “ domā “ jaundibināta firma “. Tomēr tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Arī jau pastāvošām firmām vajadzētu sastādīt biznesa plānu, un tās bieži tā dara. Pastāvošu uzņēmumu biznesa plāniem ie vairākas funkcijas. Tas ir vienprātības un konsekvences sasniegšanas līdzeklis firmā. Kamēr iesācēju biznesa plānu bieži saraksta viens vai divi cilvēki, darbojošās firmās, sevišķi lielākajās, biznesa plāna sastādīšanā piedalās liels skaits darbinieku. Kad biznesa plāns jau ir vairākkārt revidēts un sastādīts galīga veidā, izrādās, ka gandrīz ikviens ir iesaistits šajā procesā. Biznesa plāns visādā ziņā ir firmas pirmais mēģinājums stratēģisko plānošanā.
Un pretēji daudzu cilveku uzskatam stratēģisko plānošanu ne tikai var veikt mazas firmas ietvaros, bet tā ir vitāli svarīga, jo mazai firmai biezi vien nav tādu līdzekļu, kas tai ļautu no kļūmēm atlabt.
Biznesa plāns ir ari praktisks darba rīks. To var izmantot, lai pārbaudītu tearijas, kā firmu vadīt, un lai apreķinātu iespējamos rezultātus. Plānu var salīdzinat ar to, kā šīs idejas ir īstenotas dzīvē, lai redzētu prognožu precizitāti. Tas palīdz savlaicīgi ievērot bīstamas paradības un atļauj ar tūlītēju darbību novērst problēmas.
Pastāvošam firmam, izstrādājot biznesa plānu, ir priekšrocība pār jaunām. Skaitļi, ko tās lieto prognozēs, pamatojas uz faktiem un pagātnes pieredzi. Arī stratēģija, ko tās uzskicē biznesa tālākai attīstībai, balstās uz iepriekšējo stratēģiju, ievērojot arī to, ko firma ieguva no veiksmēm un iemācijās no kļūdām.
Apkopojot literatūru par biznesa plānošanu, kas izdota dažādas valstīs, redzam, ka pieejas un akcenti biznesa plāna izsrādāšanā atsevišķās detaļās ir aršķirīgi, kaut gan pamatjautājumos viedokļi sakrīt.

1.2. PLĀNA IZSTRĀDĀŠANAS SECĪBA

Uzsākot darbu pie biznesa plāna izstrādāšanas, skaidri jāformulē mērķi, kas veicami uzņēmumam, un stratēģija vairākiem gadiem uz priekšu, lai realizētu izvirzīto mērķi. Tas dod priekšstatu par pasākumiem un procesiem, lai izvadītu uzņēmumu šajā periodā.
Tālākā darba gaitā ir jāuzraksta biznesa plāna uzmetums. Strādājot pie plāna uzmetuma, jānoskaidro arī, kāda analītiska informācija ir jūsu rīcībā un kādu informāciju vēl nepieciešams iegūt. Kad uzrakstīts biznesa plana uzmetums, to pamatīgi jāparskata, apsverot, kas izstrādāts detalizēti un kas vispārēji. Nākamajā darba posmā jāuzraksta biznesa plāns. Secība, kādā tiek izvietoti atsevišķas nodaļas un plāna elementi, ir atkarīga no uzņēmuma specifikas. Kad biznesa plāns ir uzrakstīts, ieteicams to iedot izlasīt pieredzējušam speciālistam šajā jomā.
Daļu detalizētu datu vēlams pievienot atseviški pielikumā.

1.3. KĀ SASTĀDĪT BIZNESA PLĀNU?

Plānotājam jāveic vairāki ļoti specifiski uzdevumi, lai pārliecinātos, ka sastādītais dokuments dod atbildi uz sekojošiem trim jautājumiem:

1. Kāds ir biznesa pašreizējais stāvoklis?
2. Kādus mērķus uzņēmums vēlētos sasniegt?
3. Kāds ir pats efektīvākais ceļš šo mērķu sasniegšanai?

Šie jautājumi sastāv no vairākiem posmiem:

• Vēsture
• Mērķi
• Pieņēmumi
• Kvantifikācija
• Resursu noteikšana
• Pārbaude
• Jutīguma analīze

1. Vēsture – Kāds ir biznesa pašreizējais stāvoklis?
Iepriekšējā gada rezultātu analīze ir svarīgs plānošanas elements. Tajā ietilpst uzņēmuma darbības izvērtēšana tādās jomas kā pārdošana, cenu politika, ražošna, izplatīšana, finansu stāvoklis un administrācija.
Stāvokli šādās it kā vienkāršās jomās var noteikt tikai periodiski pārbaudot vai darbība, kas kādreiz bijusi vienkārša, tāda ir arī pašreizējā momentā.
Iepriekšējo darījumu detalizēta analīze var palīdzēt plānotājam atcerēties mērķus, kādi ir bijuši izvirzīti pagātnē, un izvērtēt, vai tie ir sasniegti.
Informācija par uzņēmuma neseno pagātni attiecas uz vairākām galvenājām jomām:

• Piegādātie produkti vai pakalpojumi;
• Ražošanas nozare;
• Mārketings;
• Ražošana;
• Finanses;
• Personāls
• Administrācija.

Izvērtējot šī uzņēmuma darbības sastāvdaļas, vadībai radīsies skaidrs priekšstats par sava uzņēmuma plusiem un mīnusiem. Tas palīdz plānotājam identificēt tās jomas, kas prasa detalizētu vērtējumu un norāda uz iespējamām izmaiņām biznesa virzībā.

2. Mērķi – Ko uzņēmums cenšas sasniegt?
Plānotāja galvenais uzdevums ir noskaidrot, ko uzņēmums cenšassasniegt. Tas ir tāpēc, ka mazi uzņēmumi ir tik elastīgi, ka vadība var arī nenojaust, kādā virzienā uzņēmums attīstās.
Biznesa stāvokļa detalizēta analīze sniegs informāciju par to vai firmas nospraustos mērķus ir nepieciešams koriģēt.

3. Pieņēmumi – Vai tie ir pareizi?
Šī uzdevuma veikšnai galvenais ir noskaidrot, uz kādiem pieņēmumiem balstās plāns.

4. Kvantifikācija – Kā mērķus izteikt finansiālos terminos?
Mērķu izvirzīšana un noskaidrošana ir kaut kas vairāk, nekā spēle ar vārdiem. Plānotājam šos mērķus jāpārtulko skaitļos, lai novērtētu to gaidāmo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli. Paredzamā tīrā peļņa radīs nosacījumus naudas plūsmai un kredītu saņemšanai.

5. Resursu noteikšana – Kā sasniegt mērķi?
Kad uzņēmuma mērķi ir izteikti skaitļu valodā, tad plānotājam jānosaka kādi pasākumi ir jāveic un kādi resursi nepieciešami plānojamā līmeņa sasniegšanai. Vai to pietiks, piemēram, atsevišķu iecirkņu reorganizācijai?

6. Pārbaude – Vai plāns ir reāls?
Korekts biznesa plāns noteikti ietvers dažādas pārbaudes un testus, lai samazinātu nekonsekvenci un pretrunas. Ja operācija ir vienkārša, iespēja, ka plāns būs nereāls, ir neliela, bet pat tad plānotājam jāpārliecinās, ka veids, kādā tikuši sadalīti resursi, atbilst organizācijas vispārējiem mērķiem, un vai šie mērķi ir izpildāmi.

7. Jutīguma analīze – Vai plāns ir elastīgs?
Papildus pārbaude ( šķērsveida pārbaude ) parādīs, kādas sekas izmaiņām dažos galvenajos pieņēmumos būs uz plāna iznākumu, t. i. cik plāns ir jutīgs pret šādām izmaiņām.
Vēl viena pābaude notiek, lai uzzinātu, kā sākotnējo plānu izmainīt, gadījumā, ja nevar sasnigt nospraustos mērķus.

1.4. BIZNESA PLĀNA NEPIECIEŠAMI NOSACĪJUMI

Lēmums sastādīt biznesa plānu prasīs resursus, pat ja tas būtu tikai personāla laiks. Lai gūtu drošību, ka šis darbs nebūs veltīga resursu izšķērdēšana bezjēdzīga galaprodukta radīšanai, firmai, kas veido biznesa plānu, vajadzētu paturēt prātā sekojošos faktorus.

a) Objektivitāte. Lai plāns būtu izmantojams, tam jābūt reālam un tajā jāņem vērā visi firmas trūkumi un tās personāla ierobežojošie faktori. Tādējādi, plānotājs pārliecinās, vai plāns ir izpildāms, balstoties uz pieejamajiem resursiem. Biznesmenim nevajadzētu censties sevi mānīt par nākotnes izredzēm. Konferencēs, sanāksmēs vai kokteiļvakaros satikto cilvēku mutiski solījumi reti pārtop konkrētos biznesa darījumos.

b) Pieņēmumi. Katrs plāns prasa, lai to izstrādājošā organizācija izdarītu noteiktus pieņēmumus par savu nākotni. Daži no tiem ir svarīgāki nekā citi un ir nepieciešami skaidri definēt galvenos pieņēmumus.
• Svarīgi, lai cilvēki, kas piedalās plāna radīšanā, balstītos uz vieniem un tiem pašiem pieņēmumiem, piemēram, veicot aprēķinus, kas saistīti ar valūtas kursu vai inflācijas līmeni.
• Šīs darbības arī palīdz identificēt galvenos pieņēmumus, kas ir vitāli plāna vienmērīgai uzbūvei.

c) Plānā ietvertais laika posms. Daudziem uzņēmumiem ir noteikts priekšstats par to, cik ilgam laika posmam jāveido perspektīvais plāns, lai tas būtu precīzs. Tomēr, vairākumam organizāciju šis priekšstats ir mainīgs. Tajā pašā laikā daudzi uzskata, ka plāna svarīgums zūd proporcionāli plānojamā perioda palielināšanai. Tādējādi, pieaugot aprēķinu sarežģītībai, plānošanas process draud pārvērsties par mehānisku prāta vingrinājumu. Prognoze desmit gadus garam laika posmam diez vai būs vērta tik daudz, cik papīrs uz kura tā nodrukāta, ja vien tā nav plaša stratēģiska ideja par papildus biznesa radīšanu. Vidējam biznesam trīs gadus ilgs plānojamais posms ir vispiemērotākais, pirmajam gadam sagatavojot detalizētu analīzi, bet pārējiem diviem tā izdarāma galvenajos vilcienos. Ātri mainīgām struktūrām ar augstu tehnoloģijas izmantošanas īpatsvaru šis periods var būt vēl īsāks, pat līdz diviem gadiem vai pusotram gadam, kā garākajam plānošanas termiņam. Tātad, katram uzņēmumam jāizvēlas tādu plānošanas periodu, kas vislabāk atbilst tā vajadzībām. Strauji mainīgai ražošanai un ražošanai ar augstu investīciju līmeni ir dažāda attīstība.

1.5.KAS SASTĀDA BIZNESA PLĀNU?

Vispārīgi runājot, jo precīzāka informācija ir par biznesa stāvokli, jo biznesa plāns ir precīzāks. Nepieciešamība izdarīt spriedumus un tos pamatot ar faktiem palielinās gala produkta ticamības pakāpi.
Vēl viena ļoti iedarbīga metode, veidojot pēc iespējas precīzāku biznesa plānu, ir pārliecināšanās, vai visas iemaņas un zināšanas tiek izmantotas, tāpēc nevajadzētu uzdot gatavot biznesa plānu attiecīgajā brīdi viamazāk noderīgajam uzņēmumu darbiniekam vienam pašam.
Jebkurš plāns ir tik labs, cik spējīgi cilvēki to sastādījuši. Sakāmvārds “Ko sēsi, to pļausi “ attiecas uz lielāko biznesa plānošanas daļu.
Uzņēmuma darbinieki neapšaubāmi uzņemsies daļu atbildības par plāna efektīvu īstenošanu. Tāpēc ir jēga pārrunāt šos jautājumus ar tiem, kas detalizēti pārzin uzņēmuma darbības dažādos aspektus un iesaistīt viņus plāna radīšanā. Ja iespējams, viņus jālūdz iesniegt detalizētas idejas par uzņēmuma nākotni. To cilvēku skaits, kas dod šādu ieguldījumu plānā, protams, būs atkarīgs no firmas lieluma. Tomēr laba doma ir šo tīklu veidot tik plašu, cik iespējams tāpēc, ka jo vairāk cilvēku iesaistās, jo efektīvāks būs sastādāmais plāns. Tam ir vairāki iemesli:

• Darbinieki var justies apdradēti tāpēc, ka biznesa plāns uzsver nepieciešamību pēc spējīguma. Uzņēmumā, kam nekad agrāk biznesa plāns nav bijis, noteikti jānotiek konsultācijām par to, lai veicinātu pozitīvas attieksmes veidošanos darbiniekos.
• Apspriežot biznesa plānu, darbinieki jūtas līdzatbildīgi par uzņēmuma labklājību nākotnē.
• Jo lielāks skaits darbinieku pidalās plāna izveidē,jo mazāka ir iespēja nonākt pie nerealizējamiem lēmumiem. Tajā pašā laikā pastāv likumsakarība, ka pārāk liela vienprātība ( konsensus ) var novest pie konservatīva plāna radīšanas, kas pēc būtības nesaskan ar uzņēmīgā mazā biznesa vadītāja mērķiem. Vadītājam tas jāņem vērā, apkopojot plānošanas gala rezultātus.
Pārāk liela darbinieku skaita iesaistīšāna plānošanā var arī radīt problēmas datu integrēšanā noteiktā laika periodā – it īpaši tad, ja laika limits ir pieci vai desmit gadi. Šādos apstākļos datu vākšanu un integrēšanu labāk uzticēt vienam vai diviem darbiniekiem, it īpaši tad, ja plāns tiek lietots kā vadības kontroles mehānisms ar datora palīdzību.
Plāna datu integrēšana ir iespējama tikai tad, kad plānošanas nolūkiem tiek lietotas standarta formas, kuru pamatā ir kopīga vienošanās par galvenajiem pieņēmumiem.

1.6. SATURS

Satura rādītājs jāpievieno jebkuram biznesa plānam. Rādītājs kalpo tam pašam nolūkam kā satura rādītajs grāmatā. Tas nav jādetalizē, un tam nav precīzi jāuzrāda lappuse, kur sākas katra plāna sadaļa. Gluži otrādi – vēlāk var tikt pievienotas jaunas lappuses vai sadaļas, tāda veida numerācija var mainīties.

1.7. BIZNESA PLĀNA KOPSAVILKUMS

Kopsavilkumu sagatavo vairumam biznesa dokumentu. Šāds kopsavilkums ir īpaši noderīgs un bieži obligāts biznesa plānam.
Biznesa plāns sākas no kopsavikuma. Tas nenozīmē, ka šī plāna sadaļa ir jāuzraksta pašā sākumā. To uzraksta beigās, kad viss plāns ir pārdomāts un uzrakstīts, kad ir sasniegta pilnīgaskaidrība par visiem uzņēmuma projektēšanas darbības aspektiem, tikai pēc tam, būs iespējams tā saturu koncentrēt efektīvi un kodolīgi.
Kopsavilkuma būtība ir visa plāna koncentrēta versija. Kopsavilkums vienkārši nav nedz noslēgums, nedz ari ievads.
Kopsavilkuma mērķis ir dot iespēju jebkuram mūsu biznesa plāna lasītājam ātri uzzināt visu būtisko par mūsu biznesu. Ja šī nodaļa neatstās uz viņiem vēlamo iespaidu, tālāk biznesa plānu nelasīs. Tādēļ kopsavilkumam jārada laba materiāla izpratne no pirmā acu uzmetiena. Pēc kopsavilkuma izlasīšanas izskatītājam vajadzetu samērā skaidri saprast, kas tiks izklāstīts detalizētāk pašā plāna.
Ņemot vērā iepriekš teikto, kopsavilkumam jābūt uzrakstītam īsi un kodolīgi, nav ieteicams garāks par 3-4 lpp. mašīnraksta. Uzrakstītam jābūt vienkāršam, viegli saprotamam, nelietojot daudz speciālus terminus. Nav ieteicams uzbāzīgā veidā akcentēt milzīgās mūsu uzņēmuma priekšrocības.
Galvenā uzmanība tekstā jāpievērš izskaidrojumam: ko mēs gribam ražot vai kādus pakolpojumus sniegt, ar ko mūsu produkts vai pakalpojumi atšķirsies no konkurentu, kāds būs tirgus apjoms, kas būs mūsu produkcijas pircēji vai klienti un kāpēc viņi vēlēsies iegādāties tieši mūsu produkciju vai būt tieši mūsu klienti.
Kopsavilkuma nobeigums ( apmēram ¼ no kopējā teksta apjoma ) jāveltī projektējamās uzņēmējdarbības finansu rezultātiem.Te jāuzrāda gaidāmais ( tuvākajos gados ) realizējamās produkcijas apjoms un ieņēmumi no realizācijas, ražošanas izdevumi un izdevumu struktūra, peļņa un ieguldījumu rentabilitātes līmenis. Jādod arī nepieciešamo ieguldījumu aplēses, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies, cik ilgā laikā varēsim atdot naudu kreditētājiem.
Biznesa plāna kopsavilkuma ieteicamais saturs:

• Uzņēmuma un tā vadības vēsture;
• Pašreizējā uzņēmuma darbība un tās rezultāti;
• Mūsu produkcijas vai pakalpojumu apraksts;
• Nākotnes plāni: – īstermiņa, – ilgtermiņa;
• Partnera, līdzekļu, padomdevēju nepieciešamība, īstenojot savu plānu;
• Iemesli, kuru dēļ mūs gaida veiksme ( mūsu uzņēmuma stiprās puses ).

Piezīme. Dažus no minētajiem punktiem var apvienot, nezaudējot tajos izteikto domu.

1.8. UZŅĒMUMA APRAKSTS

Šīs plāna nodaļas mērķis ir sasniegt pamatinformāciju par projektējamo uzņēmumu, raksturot ražošanas nosacījumus un panākumu izredzes. Ir svarīgi skaidri izteikt biznesa mērķus. Varbūt firma grib sasniegt noteiktu apgrozījuma vai ģeogrāfiskā izvietojuma līmeni. Protams mērķiem jābūt reāliem un sasniedzāmiem.
Biznesa plāna galvenā daļa sākas ar firmas vispārēju aprakstu. Šim aprakstam jāaizņem ne vairāk kā dažas lappuses. Tam japarāda firmas raksturs un galvenie darbības veidi. Sīki izstrādātas detaļas šajā sadaļā nav vajadzīgas, jo priekšlikuma sagatavotājam būs iespēja piedavāt sīkāku informāciju turpmākajās plāna sadaļās.
Šai plāna sadalai būtu jāatbild uz šadiem jautājumiem:

• Vai firma ir ražošanas, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmums ?
• Kādus klientus tā grib apkalpot ?
• Kas būs galvenie klienti ?
• Kur tie atrodas ?
• Kur tā veiks savu darbību ( vietējā, iekšējā, starptautiskajā tirgū ) ?

Vispārēji jāapraksta uzņēmuma elementi, galvenokārt akcentējot šādus jautājumus:

• Īsi raksturot nozari, tās attīstības līmeni un attīstības tendences īpatnības. Vadoties no tā, projektējamās uzņēmējdarbības jomu, aprakstot produktu vai pakalpojumu veidus un noieta izredzes.
• Uzņēmējdarbības sākums, norādot, kad tā uzsākta, kādi panākumi sasniegti vai kādas tajā izmaiņas.
• Jānorāda uzņēmējdarbības forma, uzņēmuma juridiskais statuss, katrai no formām ir savas īpatnības, savas priekšrocības un trūkumi. Jābūt skaidram, kāpēc izvēlējāmies tieši šo formu.
• Īsi jāapraksta, kas būs uzņēmuma vadītāji un kādas viņiem funkcijas.
• Jādod konkurentu raksturojums, kādi konkurenti, cik to var būt, kāda ir viņu tirgus daļa.
• Jāraksturo ražošanas, sagādes un realizācijas ģeogrāfiskais izvietojums.
• Jāanalīze uzņēmuma galvenie, ekonomiskie, tehnoloģiskie un sociālās attīstības aspekti.

Uzņēmuma juridiskās saistības
Likuma nezināšana nav attaisnojums, un kada likumdosanas akta sakaribu neizpratnei var but nopietnas sekas jebkura kompanija. Likumdošanas izmaiņu, kas ietekmē biznesu, pārskatīšana jāuztver kā biznesa plānošanas procesa dala, lai iegūtu pārliecību, ka likumi neradīs problēmas.

1.9. PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS

Pirms detalizētāk pievērsties tādām biznesa plāna daļām kā mārketings un ražošana, ir lietderīgi veltīt uzmanību uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Tāda uzmanība ir attaisnota, pieņemot, ka ( neatkarīgi no stratēģiskiem apsvērumiem ) uzņēmums nevar eksitēt bez pievilcīga preču vai pakalpojumu sortimenta.
Tā kā uzņēmējs daudz labāk kā plāna izskatītājs pazīst izvēlēto darbalauku , ir svarīgi, lai preču un pakalpojumu raksturojums un pievilcība tiek izklāstīti vienkārša un skaidrā veidā. Ļoti ieteicams produkta vizuālos attēlojumus, t. i., zīmējumus, fotogrāfijas, reklāmas izdevumus, lai personas, kas iepazīstas ar mūsu plānu, iegūtu pilnīgu priekšstatu par produktu vai pakalpojuma veidu un labāk izprastu uzņēmējdarbību. Jāmin visi patenti un autorapliecības, kas izmantotas produkta tehniskā risinājuma izstrādāšanā un aizsargā izstrādājuma oriģinālitāti. Jāuzrāda, kādi pētījumi veikti iepriekš, kāds paredzēts dizains, kāds iesaiņojums. Šeit noteikti jāuzsver produkta ( pakalpojuma ) īpatnības, kas to atšķir no līdzīgiem vai identiskiem, un kādas tam ir priekšrocības. Ar ko varētu piesaistīt pircēju vai klientu interesi. Ieteicams ieskicēt produkta tālākas attīstības un pilnveidošanās iespējas.

Vispārējā gadijumā šajā sadaļā ietverta šāda informācija:

• Fizisko īpašību apraksts. Ja tiek piedāvāta preces, parasti ir noderigs fizisko īpašību apraksts. Biaži ir vēlams pievienot fotogrāfiju, rasējumu vai brošuru. Ja runa ir par pakalpojumiem, tad izteukt ti, ko firma piedavā, dažkārt palīdz diagramma.
• Lietošana un pievilcība. Kad preces vai pakalpojumi aprakstīti fiziskā nozīmē, uzņēmējam vajadzētu atklāt to dažādo pielietojuma vienreizējās īpašības un konstatēt pasākuma iespējas. Dažos gadījumos pievilcība var balstīties uz taustāmām, funkcionālām priekšrocībam. Piemēram, kāda prece var izpildit uzdevumu ātrāk un efektīvāk kā konkurentu prece. Citos gadījumos pievilcība var but atkarīga no mazāk taustāmām īpašībām – varbūt no ārējā noformējuma vai aktīvas mārketinga kampaņas.
• Attīstibas pakāpe. Ir svarīgi pievērst uzmanību preces vai pakalpojumu pilnveidošanas pakāpei, ieskaitot to, kā firmas piedāvātais – vai nu prece, vai pakalpojums – ir izveidojies līdz pašreizējam stāvoklim un kā ir paredzams to izvērst nākotnē. Komentāri par piedāvājuma “gatavību tirgum “ ir īpaši noderīgi plāna izskatītājam, lai noskaidrotu pasākuma dzīvotspēju. Detaļas kas attiecas uz pētniecības un ieviešanas darbiem, vajadzētu iekļaut kā darbibas plāna daļu.
Produkta dzīvotspēja
Visas plaukstošas kompānijas cenšas likt ievērojamu uzsvaru uz jaunu produktu radīšanu, lai aizvietotu popularitāti zaudējušos produktus un nodrošinātu vispārēju izaugsmi.
Pastāv dažādas metodes, kā noteikt plusus un mīnusus. Pirmā no tām iedala produktus vairākās kategorijās.

• Šodienas naudas pelnītāji.
• Rītdienas naudas pelnītāji.
• Mirstoši produkti – bet varbūt varētu tikt atjaunoti.
• Mirstoši produkti – bezcerīgums.
• Kļūdas vai neveiksmīgi eksperimenti.

Šāda iedalījuma galvenā problēma ir biežais objektivitātes trūkums, it īpaši attiecība uz neveiksmīgajiem eksperimentiem.
Cita teorija apgalvo, ka visi produkti iziet “ dzīves ciklu “, kurā ietilpst radīšana, izaugsme, briedums un noriets, un firma var noteikt savu produktu, zinot, kurā loka punktā dotajā bridī atrodas katrs produkts.
Produktu dzīves cikla koncepcijai tomēr ir savi trūkumi. Produkts var arī nesekot tipiskajam dzīves ciklam, tāpēc firma var pārtraukt to atbalstīt tieši tad, kad atbalsts visvairāk nepieciešams.
Produktu dzīves cikla līniju apzināšanās tomēr var būt vērtīga palīdzība nākotnes tendenču prognozēšana.
Līdzīgas “ modes “ preču līknes prasa citādāku pieeju tirgū.
Jaunu produktu ieviešana
Jaunu produktu radīšana ir dargs un laikietilpīgs pasākums, kas var novest arī pie mazas kompanijas bankrota. Lai gan jaunu produkta panākumi ir svarīgi kompānijas ilgtermiņa attīstībai, pētījumi rāda, ka tikai mazs procents ni tiem ir patiešām veiksmīgi.
Katrai organizācijai būtu svarīgi precīzi plānot jaunu produktu veidošanu, kurai var būt zemāk norādītās fāzes.

• Sākotnējā atlase – sik labi plānojamais produkts var tikt adaptēts esošai produktu ražošanas struktūrai.
• Biznesa attīstība – ražošanas pārbaude un cenas noteikšana. Šajā fāzē ietilpst visi nepieciešamie tirgus pētījumi.
• Pārbaudes mārketings.
• Produkta ieviešana.
Jauna produkta attīstībai var būt nopietna ietekme uz kompānijas skaidras naudas plūsmu, tāpēc tai jābūt rūpīgi aprēķinātai, lai izvairītos no iespējamām problēmām.

Iepakojums.
Daudzās nozarēs iepakojums ir svarīgs panākumu elements un pat vislabāk nostiprinājušās firmas laika gaitā nedaudz atjauno iesaiņojumu, lai saglabātu produkta pieprasījumu un cenas pārsvaru, ko kompānija cenšas iegūt. Daudzas iesaiņojuma firmas piedāvā bezmaksas dizaina padomus.
Firmas zīmju ieviešana.
Firmas zīmju lietošana produktiem vai pakalpojumiem sniedz virkni priekšrocību.

• Tā ļauj kompānijai ātrāk kļūt pazīstamai.
• Tā bieži ļauj noteikt augstākas cenas, nekā tas citādi būtu iespējams.

Firmas zīmju radītās neērtības galvenokārt saistītas ar nepieciesamību pēc papildus izdevumiem reklāmai un produkta nederīgumu vairākiem izplatīšanas kanāliem.
Pārdošanas efektivitāte.
Kompānijām jāseko tirdzniecības nodaļu darba efektivitātei vairākās jomās.

• Cik efektīvi tirdzniecības pārstāvis atrod potenciālos klientus?
• Cik vizītes diena šis darbinieks izdara un cik rūpīgi tām gatavojas?
• Vai kompānija ir precīzi noteikusi attiecību starp to, cik reizes jāapciemo cita kompānija un šo vizīsu panākumiem.
• Cik daudz no pardošanas laika atņem mazsvarīgi dokumentācijas darbi, iestažu apmeklēšana?

Šīs biznesa plāna daļas mērķis ir cik iespējams koncentrēti izteikt piedavātā būtību. Nākošā mārketinga plāna sadaļā šie piedavājumi tiks saistiti ar tirgu un tiks izskatīta stratēģija un iespējas. Izlemjot, kā labāk biznesa plānā izteikt savus piedāvājumos iespējamajam iegulditājam, uzņēmējam būtu jāapsver, kas lasītaju visvairāk ietekmēs un visvieglāk gūs viņa atzinibu. Plāna izskatītāja atzinība attiecībā uz precēm vai pakalpojumu var tikt kāpināta, ja uzņēmējs sagāda labu iespēju ieskatīties pasākumā, kas nav viegli atspoguļojams biznesa plānā.Šajā sakarībā varētu noderēt prototips, paraugs vai demonstracija.
Turklāt dažkārt ir lietderīgi apgadāt plāna izskatītāju ar ekpertu vai to iepriekšējo lietotāju sarakstu, kuri pazīst piedāvātās preces vai pakalpojumus un kuri par tiem dotu labvēlīgu atsauksmi. Tādas rekomendācijas vēstules vai ziņojuma veidā var ievietot pielikumā.
Nobeigumā var uzrādīt aptuveno cenu, par kuru to varētu realizēt, un aptuvenās ražošanas izmaksas, tādējādi dodot priekšstatu par iespējamo peļņu. Šajā nodaļā nepieciešama arī raksturot tehniskā servisa organizāciju, ja šī produkcija ir tehniski sarežģīts izstrādājums.

1.10. MĀRKETINGA PLĀNS

Mārketinga sadaļa ir viena no svarīgākajām biznesa plāna sastāvdaļām, jo ta vistiešāk saista iecerētā pasākuma dabu un veidu, kādā šis pasākums var gut sekmes. Mārketinga sadaļas mērķis ir izskaidrot, kā uzņēmums gatavojas darboties tirgū un reaģēt uz tirgus apstākļiem, lai pārdotu preces.
Uznēmējam jāsagatavo mārketinga plāns, kas vienlaikus ir interesants un izraisa pārdomas. Plāns nevar vienkārši paskaidrot jēdzienus. Tam jāparāda paredzamais pasākums kā pievilcīga iespēja ieguldīt kapitālu, kā labs piedāvājums kreditēšanai vai kā vērtīga preču vai pakalpojumu pārdošanas iespēja.
Vēsture ir pierādījusi, ka mārketinga jautājumos ir viens no izšķirošākajiem firmas veiksmei. Daudzas firmas ar pievilcīgu produkciju ir cietušas neveiksmi savas mārketinga stratēģijas ( vai tās trūkuma ) un tās īstenošanas programmas dēļ. Tādēļ biznesa plāna izskatītēji, plānu novērtējot, pieverš lielu uzmanību šai sadaļai.
Ja nepastāv reāls tirgus piepasījums, visi pasaules talanti un finansētāji neoadarīs par veiksmīgu pārdodot iecerētās preces vai pakalpojumus.
Mārketinga plānu var izklāstīt ļoti atšķirīgos veidos atkarībā no uzņēmuma tipa un tirgus sarežģītības. Mārketinga metodes, ko lieto datoru programmu tirgotājs, sti[ri atšķirsies no tām, ko lieto metālapstrādes ražotājs. Tādējādi mārketinga sadaļas nozīmīguma pakāpe būs atkarīga no paredzāma pasākuma.
Daži biznesa veidi prasa intensīvu mārketingu, un tiem nepieciešams skaidrs, nepārkapjams mārketinga plāns. Citiem pietiek ar mazāk intensīvu mārketingu, un viņi var iztikt ar mazāk rūpīgi izstrādatu mārketinga plānu. Tā kā visiem uzņēmumiem nepieciešams tāds apgrozījuma apjoms, lai izdzivotu, tad saprātīga mārketinga programma ir izšķiroša un parasti to izskata rūpigi. Daži no svarīgākajiem jautājumiem, kam jābūt jāpievēršas šajā sadaļā, ir:

1. Tirgus raksturojums un iespējas. Biznesa plāna sadaļa, kas atrodas pirms mārketinga plāna, ir veltīta preču vai pakalpojumu aprakstam. Mārketinga sadaļai jānoskaidro tirgus un iespējas, ko šis tirgus paver. Te jādefinē vispārejais tirgus, primārie un sekundārie mērķa tirgus segmenti, šo segmentu daba un svarīgums.
2. Konkurence un cita veida ietekme. Vajadzētu pievērst uzmanību tirgus apstākļiem, kas no ārpuses ietekmē biznesa darbību. Izšķirošie starp šiem apstākļiem ir pastāvoša konkurences pakāpe un tās, kā šī konkurence varētu iespaidot spēkam kā valdības regulējošie pasākumi.
3. Mārketinga stratēģija. Jāformulē mārketinga stratēģija. Citiem vārdiem, vajadzētu dot paskaidrojumu par to, kā uzņēmums rīkosoes ar saveim mārketinga instrumentiem. Šī stratēģija varētu ietvert tādus faktorus kā izplatīšana, reklāma un preču vietas analīze. Šīs darbības apmēri un veidi mainīsies atkarība no firmas attīstības fāzes un potenciāla. Bieži mārketinga plāns tiek ieviests pakāpeniski, firmai attīstoties. Tāpēc dažreiz ir svarīgi veidot šīs darbības grafiku biznesa plana aptvērta laika ietvaros.
4. Tirgus pētījumi. Vai nu tirgus pētījumi ir ietverti kā mārketinga plāna daļa vai arī aplūkot atsevišķā sadaļa, bieži ir noderīgi sniegt formālu nai neformālu tirgus pētījumu materiālu. Tas palīdz leģitimizēt apgalvojumus. Bez šaubām tāds pētijums var būt ārkārtīgi nozīmīgs lasītājam, ja tas palīdz viņam saprast tirgu.
5. Apgrozījuma prognoze. Kaut arī detalizētas finansu prognozes parasti tiek parādītas biznesa plāna finansu sadaļā, bieži vien ir lietderīgi sniegt apgrozījuma prognozes mārketinga sadaļā. Tās varētu ietvert gaidāmo apgrozījuma pieaugumu, plānoto tirgus īpatsvara apjomu pa laika posmiem, pa preču vai pakalpojumu veidiem un pa pircēju grupām.
6. Papildmateriāls. Ir vērsts ietvert plāna pielikumā materiālus, kas plānā izteiktos apgalvojumos padarītu ticamākus. Ta varētu ievietot ražosanas nozares pētījumus, atbalsta vēstules, brošūras un rakstus vai aprakstus, kas attiecas uz firmas precēm vai pakalpojumiem.
Kaut arī mārketinga plāna sastādīšanā pastāv liela izvēles brīvība, uzņēmējiem būtu jāizvēlas izklāstam tāda forma, kas precīzi atbilst paredzamā biznesa raksturam.
Galvenie pārbaudes jautajumi veiksmīgasm mārketinga plānam ir šādi :

• Vai ir skaidri definēts pieprasījums un tirgus ?
• Vai ir skaidri un pārliecinoši parādīts, kā tiks radits noiets ?
• Vai visi būtiskie jautājumi ir izklāstīti objektīvi, vienlaikus iegūstot plāna vērtētaju uztīcību ?
• Vai šī sadaļa ir saprātīgs pamats mārketinga stratēģijas īstenošanai ?
• Vai šī sadaļa ir lasāma un interesanta ?

1.10.1. TIRGUS RAKSTUROJUMS UN IESPĒJAS

Šajā mārketinga plāna daļā jānoskaidro pieprasījums pēc precēm vai pakalpojumiem, tātad biznesa iespējas. Bieži ir vērsts iesākt tirgus analīzi ar nozares vispārēja fona apskatu. Parasti tāds apskats ietver kopsavilkumu, pieprasījuma un veidu, kā pieprasijums tiek apmierināts.
Bieži, sagatavojot biznesa plānu, informācijas kvalitāte ir atkarīga no tās savākšanas enerģijasm daudzuma. Labi sādu datu avoti ir tirdzniecības apvienības un palātas, literatura par iecerēto tirgu, rūpniecības nozaru pārskati un lietpratēji.
Detaļu un papildmaterialu daudzums, kas jāsagādā, var būt atkarīgs no tirgus īpatsvara, kāds jāiekaro, lai gūtu sekmes. Ja tirgus potenciāls tiek uzskatīts par lielu un ieplānots ļoti mazs tirgus īpatsvars, ir vajadzīgs mazāk detalu un papildu informācijas.
Savukārt detalizēta informācijaklūst svarīgāka,kad attiecīgais tirgus īpatsvars palielinās.
Pēc tirgus vispārējo parametru noteikšanas ir lirtderīgi konkretizēt atbilstošos mērķu tirgus, to raksturu un svarīgumu.
Individualo patēretaju gadījumā uzņēmējs varētu raksturot tirgu ar vēlamām produkcijas pazīmēm, kā ari geogrāfiski, demogrāfiski un psiholoģijas aspektā.
Aprakstot tirgu un to saistītos jautājumus, jārūpējas par to, lai sniegtu pienācīgo informāciju piemērotā konkrētības līmenī. Parastā kļūda ir iekļaut biznesa plānā informāciju, kas ir tik abstrakta vai vispārīga, ka tai nav nekādas nozīmes.
Raksturojot tirgu, jāņem vērā tādus faktorus, kā:
1. Politiskās un ekonomiskās tendences
Politiskajām un ekonomiskajām tendencēm ir specīgs iespaids uz daudzu kompāniju darbību.

• Bezdarba līmenis ietekmē daudzu produktu un pakalpojumu pieprasījuma līmeni.
• Izmaiņas pašvaldību budžetā var tieši ietekmēt daudzas nozares.

2. Izmaiņas likumdošanā
Likumdošanas izmaiņas var ievērojami ietekmēt uzņēmuma darbību. Tā piemēram, samazināts pašvaldību finasējums, ietekmēs skolu iekārtu iepirkšanas politiku, bet importa kontroles noteikumu izmaiņas būtiski ietekmēs firmas, kas darbojas vairākos sektoros. Līdzīgi, izmaiņas valdības reģionālo subsīdiju sadalē var ietekmēt arī ražotājus. Lai gan ir visai maz ticams, ka valdība varētu ierobežot firmas administratīvās saistības, tomēr izmaiņas apgrozījuma nodokla piemērošanā var nozīmēt, ka par vienu vai diviem darbiniekiem samazinās firmas norēķinu nodala.
Vēl viens svarīgs pieņēmums, kas firmai jāņem vērā plānošanas procesā, ir jautājums par iespējamām nopietnām likumdošanas izmaiņām un par to, kā samazināt to nogatīvo efektu.
3. Sociālās izmaiņas
Sociālo izmainu ietekme ir atšķirīga uz dažādām nozarēm, bet to radītās sekas var būt ātri jūtamas pat tādas “ tradicionālās “ nozarēs, kā biroja mēbeļu ražošana. Vajadzētu vismaz mēģināt prognozēt sociālo apstākļu izmaiņas plānojamā perioda ietvaros – vai sociālie faktori pieprasījumu samazinās vai palielinās.

1.10.2. KONKURENCE UN CITI IETEKMES VEIDI

Gandrīz bez izņēmumiem var apgalvot, ka plānoto uzņēmējdarbibu ietekmēs ārejie faktori, pār kuriem nav kontroles, vai arī kontroles iespējas ir mazas. Visievērojamākā šo faktoru vidū ir konkurence, kaut arī jāņem vērā citi ietekmes veidi, piemēram, valdības radītie noteikumi, piegādātāji un plaša sabiedrība.
Īpaša uzmanība jāpievērš šo ietekmes veidu noskaidrošanai, to rakstura un svarīguma parādīšanai un sagaidāmā iespaida novērtēšanai. Jāpievēršas sekojošiem faktoriem:
1.Konkurences pakāpe. Ir ieteicams iesākt ar vispārējiem konstatējumiem par būtiskākās konkurences līmeni. Šai gadījumā mērķis ir apspriest, kas patiešām ir konkurences spējigs, un iztirzāt to saprātīgā veidā.
Var būt iespējams precīzi nosaukt konkurējošos uzņēmumus, produkcijas veidus vai pakalpojumus. Dažkārt ir tik maz konkurentu, ka katru no tiem viegli noteikt. Šajos gadijumos ir vēlams izskatīt katra konkurenta darba profilu, stīprās un vājās puses, kā arī katra konkurenta gaidāmo ietekmi uz uzsākto uzņēmējdarbību.
Šo konkurences ietekmju kopsavilkumu var sniegt grafika vai tabulas veidā, dodot plāna izskatītājam iespēju skaidri redzēt, kā uzņēmejs rīkosies pret konkurentiem.
2.Konkurences avoti nākotnē. Dažas (galvenikārt vecākas )ražošanas nozares ir stabilas un attīstas pakāpeniski, bet ie arī dinamiskāki tirgi, kuros noris straujas, nemitīgas pārmaiņas. Dažkārt ir iespējams paredzēt šīs tirgus struktūras izmaiņas. Tāda uzmaniba pret nākotnes konkurenci ir īpaši svarīga jaunas produkcijasvai pakalpojumu gadījumā, kur imitētāju parādīšanas ir ļoti augsti ticama ; jaunās nazarēs, kurās pastāvīgi notiek pārmaiņas; tāpat augsti attīstītas tehnoloģijas tirgū, kur procenti un produkcija pakļauti pastāvīgai evolūcijai.
3.Citi ietekmes veidi. Atkarība no uzņēmuma rakstura,ārējā apkārtnē var pastāvēt citas ietekmes, ko vērts atzīmēt biznesz plānā.

Konkurences struktūra
Nozares konkurences struktūras būtībai un vēsturei ir liela ietekme uz firmas stratēģiju. Tas kļūst sēvišķi nozīmīgi, ja konkurences struktūrai piemīt tendence mainīties, kas var tirgū ienāk liela kompānija vai jauns produkts iekaro tirgus daļu. Ikvienā no šiem gadījumiem kompānija saskaras ar problēmām vai izredzēm, kam jāatrod vieta tās plāna. Daudzās nozarēs konkurence var būt svarīgāks faktors plāna sastādīsanā, nekā derībām.
Tirgus līderi.
Šīm kompānijām jāpārdomā metodes, kā saglabāt savu vadošo pozīciju.

1. Nepārtraukti augsts produktu attīstības līmenis, lai novērstu jaunu firmu iespiešanos tirgū.
2. Ražošanas ietaupījumu līmenis. Tirgus līderu interesēs ir koncentrēt ražošanu, lai samazinātu izmaksas uz produkcijas vienību un nodrošinātos pret iespēju, ka cita kompānija varētu piedāvāt konkurējošu produktu par līdzīgu cenu.
3. Spēcīga, nepārtraukta reklāma. Ja reiz kompānija ir iekarojusi pirmo vietu, tās intereses ir šo vietu saglabāt jebkuras konkurences apstāklos.
4. Taktiskās aktivitātes. Tirgus līderis savu pozīciju var izmantot, lai palielinātu noietu un ierobežotu konkurencei pieejamo tirgus daļu ar cenu politikas, izplatīšanas un reklāmas līdzekļiem.

Tirgus iekarotāji.
Kompānijam, kas cenšas ielauzties jaunā tirgū, jālieto paņēmieni, kas tiem ļautu satricināt tirgus līdera vai līderu vadošas pozīcijas.

1. Tiešas uzbrukums. Tirgus iekarotāji var censties izmantot lielus ieguldījumus, lai aiznemtu līderiem viņu tirgus daļu. Tomr, šāda politika ir gan darga, gan mazefektīva. Firmas ar ievērojamiem resursiem, kā lielās starptautiskās kompānijas, izvēlas šo ceļu, lai nostiprinātos tirgū, bet mazām firmām tas parasti neizdodas.
2. Cenu samazināšana. Lai gan ši ir viena no vieglākajām metodēm, tā rada problēmas kompānijai, kas to izvēlējusies. Pirmkārt, cenu samazināšana neapšaubāmi samazina kompānijas peļņu, salīdzinot ar konkurentiem. Otrkārt, šādas metodes izmantošanai bieži ir negatīva ietekme uz tirgus psiholoģiju – zemas cenas pircējam biezi saistās ar zemu kvalitāti.
3. Produktu dažādošana. Jauna tirgus nišas sektora atrašana vai specializētu produktu radīšana var kļūt par labu metodi, lai jauatnācējs nostiprinātos kā eventuāli vadošs spēks tirgū.
4. Jaunas izplatīšanas metodes. Jaunas produktu izplatīšanas metodes var palīdzēt efektīvi iekarot tirgu, piemēram, tiešās pasta piegādes tradicionālo kanālu izplatīšanas vieta daudzām kompānijām kļūva par pareizo izvēli.

Tirgus speciālisti.
Tirgus speciālisti dabā ir uzmanīgi izvērtēt dažādus aspektus.

1. Ražošanas apjoms. Tirgus speciālistiem nepeiciešams uzmanogi vērot tirgus tendences, lai nodrošinātu racionālus ražošanas apjomus.
2. Cenu politika. Ražotājam – speciālistam nepieciešama rūpīga cenu politikas kontrole, īpaši gadījumā, ja ražošanas apjoms ir ierobežots.

Preču ražotāji.
Kompānijam, kas nodarbojas ar preču ražošanu, rūpīgi jāseko ražošanas produktivitātei, lai kompānijas darbība neklūtu nerentabla.
Savas vietas noteikšana starp konkurentiem ir sevišķi nepieciešama, lai uzņēmums varētu izvēlēties praktiskos mērķus un radīt detalizētus plānus to sasniegšanai. Kšda datorprogrammu firma ievēroja, ka produktu specializācija ir vienīgais perspektīvais veids, kā izturēt lielo grupu dominanti nozarē. Lai izdzīvotu pārblīvētajā tirgū, ši kompānija sāka projektēt individuālas kompjūtersistēmas naftas rūpniecības uzņēmumiem.

1.10.3. MĀRKETINGA STRATĒĢIJA

Pēc atbilstoša tirgus un tā iespēju raksturošanas jāpievēršas tam, kā paredzamais uzņēmums izmantos šīs iespējas. Jāpiedāvā mārketinga stratēģija, kas paskaidro, kā uzņēmums organizēs un ieviesīs savus mārketinga plānus, lai sasniegtu vēlamo pārdošanas līmeni. Tas nozīmē uzmanības koncentrēšanu uz katra nozīmigu mārketinga instrumentu, kas ir firmas rīcībā.
Tādi elementi kā preču izplatīšana, cenu stratēģija, reklāma, preču popularizēšana, novietojuma analīze un attiecīgie naudas izdevumi – ir apsproešanas vērti atkarība no to nozīmības firmas vispārējā tirgus stratēģijā. Sīkas detaļas varbūt nav nepieciešamas, bet ir svarīgi, lai izskatītājam rastos vispārējs priekšstats par to, kā uzņēmums domā aktīvi tirgot savu produkciju vai pakslpojumus.
Daži no mārketinga mainīgajiem parametriem, ko parasti aplūko biznesaplānā, ir šādi :

1.Pardošanas un izplatīšanas strateģija. Viens no iespējamajiem punktiem, iesākot mārketinga stratēģijas apsriešanu, ir mehānisms un līdzekļi, ko uzņēmums lietos, lai nogādātu savus ražojumus vai pakalpojumus līdz patērētājam. Vai uzņēmums strādās ar savu tirdzniecības personālu, pārdodot tieši pircējiem vai arī izmantos vidutajus, izplatītājus vai vairumtirgotājus ? Vai kādi no šiem izplatītājiem ir īpaši izcelti ? Kā tos izvēlēsies ? Kā viņiem atlīdzinās ? Kādi stimuli tiks piedāvāti ?
Dažkārt pārdošanas un izplatīšanas tikla organizacija ir relatīvi vienkārša, un ir vajadzīgs tikai tā pamata apraksts. Citos gadījumos atbilstošāks butu detalizēts izklāsts.
Ja uzņēmums paļausies uz saviem spēkiem pārdošanā, svarīgi ir norādīt, vai tirdzniecības darbiniekiem vajadzīga īpaša prasme.

2.Cenu stratēģija. Ļoti ticams, ka cenu politika būs svarigs elements vispārējā tirgus stratēģijā. Faktiskais cenrādis nav izšķirošs, bet vispārējā cenu veidošanas struktūra un šīs strukturas pamatojums būtu jāpaskaidro. Jāizskata atlaižu un cenu izmaiņu politika,kā arī cenu veidošanas stratēģijas ietekme kopumā uz bruto pelņu ( starpību starp ienēmumiem un pārdoto preču izmaksām ).
Ja ir sastadīts detalizēts cenurādis un tas ir svarīgs plāna izskatitāja izpratnei, to vat apkopot vai ielikt pielikumā.
3. Reklāma, attiecības ar sabiedrību un ražojumu popularizēšana. Daudzos gadījumos reklāmai, attiecibām ar sabiedribu un popularizēšanai ir liela loma firmas panākumos, pardodot preces. Uzņēmuma nodoms šajā virzienā vajadzētu izklāstīt uzmanību uz informācijas kampaņas koncepciju un būtisko saturu, līdzekļiem, kādus izmantos ( piemēram, elektroniskie vai iespiestie masu informācijas līdzekļi, tešie sūtījumi pa pastu ) un kāda apmērā katru no tiem izmantos. Ja izmantos profesionālas reklāmas aģentūras pakalpojumus, tad ir vietā to norādīt.
Daudzam jaundibinātām un nesen darbu sākušām firmām būs mazs reklāmas budžets, ja vispār tāds būs. Sakari ar presi tām bieži ie sasniedzamības robežās. Informācijas kampaņas, ko rīko lielas, plaši pazīstamas aģenturas, var būt dārgākas par reklāmas kampanām, bet sakarus var veidot ari kontaktēties ar vietējiem masu informācijas līdzeklie – laikrakstiem, radio un televizīju uzņēmumiem vietēja kopienā.
Nebūtu gudri aprakstīt šo masu informācijas stratēģiju pārak izvērsti, īpaši ja pasākums ir relatīvi jauns. Reklāmas un popularizēšanas strateģija bieži mainās, firmām attīstoties ( kaut popularizēšanas programmas apraksts var dot lielāku iespēju paradīt firmas potenciālu ).
Daudzas kompānijas nenovērtē regulārus kontaktus ar tirdzniecības žurnāliem un vietējiem laikrakstiem, neiepazītina tos ar savām veiksmēm un problēmām. Šiem izdevumiem gandrīz vienmēr hroniski pietrūkst materiālu un, ja kompānijas piedāvātais temats ir interesants, to publicēs kopā ar piemērotām fotogrāfijām. Tāda informācija var radīt interesi nozares ietvaros, ko būtu bijis daudz grūtāk radīt ar reklāmas sludinājumu palīdzību.
Reklāmas efektivitāte.
Lielākā daļa kompāniju izveido nemainīgu atteiksmi pret reklāmas izdevumiem, kas bieži nav saistīta ar reklāmas efektivitāti.
Pētījumi rāda, ka atšķirība starp mēdiju vai tā sauktājiem virslīnijas izdevumiem (avīzes, žurnāli, radio, plakāti, televīzija) un nemēdiju vai zemlīnijas metodēm (reklāmas lapiņas, katalogi, brošūras, iestādes, balvas pircējiem) atspoguļojas ilgtermiņa un īstermiņa efektivitāte. Virslīnijas izdevumi atspoguļojas ilgtermiņa pārdošanas attīstība, kamēr zemlīnijas izdevumi ietekmē īstermiņa izmaiņas.
Lietojot jebkuru metodi, kompānijas var arī gūt diezgan precīzu pārskatu par tās efektivitāti.
Potenciālie klienti saņem informāciju par produktiem un pakalpojumiem vairākos veidos:

• Personiskais kontakts: gimene, draugi un biznesa paziņas.
• Kārbas informācija: pats produkts sniedz vērtīgu informāciju.
• Redaktoru komentāri: informācija par produktu no “ neitrāliem “ avotiem, tādiem, kā patērētāju biedrību žurnāli.
• Apmaksāts reklāmas darbs: daudzam firmam šī ir pati galvenā metode, bet mazājiem uzņēmumiem nevajadzētu ignorēt arī pārējos veidus.

Tas, kā firma sadala reklāmas ieguldījumus dažādos rajonos, ir atkarīgs no produkta veida un tirgus.
Lai efektīvi ieguldītu reklāmas kampāņai domātos līdzeklus, jāsaprot vairāki aspekti:

• Kompānijas un tās produktu reklāmas prasības.
• Izvēlētais kompānijas ieguldījumu līmenis reklāma un sludinājumos.
• Nepieciešamā reklāmas materiāla veids.
• Kā sadalīt reklāmas izdevumus gada laikā.
• Kā noteikt un uzlabot reklāmas efektivitāti.

Reklāmas materiāla funkcijas.
Kompānijas reklāmas materiālu saturs, neatkarīgi no to apjoma, ir jāorientē uz paredzēto mērkauditoriju, ņemot vērā reklāmējamā produkta un izvēlēta mēdija īpatnības.

4. Atrašanas vietas analīze. Dažos gadījumos, īpaši ja bizness ietver mazumtirdzniecības darbibu, veikala atrašanas vietas apsriešana ir izšķiroša, novērtējot tirgus stratēģijas efektivitāti. Ir vairāki svarigi mainīgi lielumi, kas būtu jāaplūko šai sakarā, ieskaitot apkārtnes iedzivotāju demogrāfisjo situāciju, sasniedzamību, redamību un izmaksas. Šiem jautajumiem vat pieiet teorētiski, bet, ja vieta vai vietas jau ir izvēlētas, var aprakstīt faktisko stāvikli. Ja ir svarīgs būves fiziskais izskats, tad var būt noderīgs īpašs tās apraksts. Attels, zemes gabala plāns vai karta bieži veicina plāna izskatītāja izpratni. Tie vislabāk jāpievieno pielikumā.

5. Attiecīgie budžeti. Uzņemējs var vēlēties piedāvāt mārketinga pamatbudžetu. Kaut arī detalizeta finansu informācija būs ietverta plāna finansu sadaļā, zināma informācija par budzetu var noderēt arī šeit.

6. Mārketinga aktivitātes nakotnē. Citas plāna sadaļas koncentrēs uzmanību uz firmas nākotnes produkciju un attīstību, bet arī mārketinga plānā, kad tas šķiet vietā, vajadzētu izklāstīt pārdošanas stratēģiju firmas turpmākās augšanas apstākļos.
Izstrādājot šos mārketinga stratēģijas parametrus, sevišķa uzmanība jāpievērš jautājumiem, kas saistīti ar mūsu produkta realizācijas tirgus segmentu noteikšanu, iespējamo tirgus paplašinašanu.
Izstrādājot šo biznesa plāna sadaļu, ļoti rūpīgi jāsavāc visa nepieciešamā informācija, tā jāapstrādā un jāizstrādā vairāki varianti, no kuriem pēc vispusīgas izvērtēšanas izvēlas vispieņemamāko un šajā nodaļā to apraksta.Visus detalizētos analītiskos materiālus ieteicams pievienot biznesa plāna pielikumiem.

1.10.4. TIRGUS PĒTĪJUMI

Šī ir viena no svarīgākajām plāna sadaļām, jo šeit jāparāda, kā mēs savas idejas realizēsim un vai tās atzīs pircējs. Tāpēc nedrīkst žēlot ne laika, ne pūļu, ne līdzekļu, izstrādājot aplūkojamos jautājumus. Darbs pie noieta tirgus novērtējuma prasa savakt un pārstrādāt lielu informācijas daudzumu. Lai mērķtiecīgi savāktu visus nepieciešamos datus, vipirms jānoskaidro, kāda informācija nepieciešama. Tālāk jāapsver, kur to varētu iegūt. Kad šajos jautājumos ir skaidrība, jāveicinformācijas savākšanaun, visbeidzot, iegūtie dati jāapstrādā un jāanalīzē. Nedaudz atkāpjoties, jāatzīmē, ka Latvijā informācijas par noieta tirgiem savākšana ir apgrūtināta, jo iestāžu vai organizāciju, kas nodarbojas ar to, nav vai ir ļoti šauri specializējušās. Ārzemēs informāciju nepārtraukti vāc un apstrādā vairākas iestādes un organizācijas, piemēram, tordzniecības palātas, uzņēmēju asociācijas utt. Ar laiku šādas iestādes attīstīsies arī Latvijā, pirmsākumi šajā virzienā jau ir.
Savācot visu informāciju par noieta tirgu, tiks iegūti arī dati par konkurentiem, par viņu ražotajām precēm, kvalitāti, realizācijas nosacījumiem un aptuvenām cenām.
Noieta tirgus izvērtēšana dod iespēju pierādīt, ka mūsu ražojumiem un pakalpojumiem būs noiets. Tāpēc aprakstā jābūt apstiprinājumam tam, ka:

• Mēs izprotam pilnībā pircēja un klienta vajadzības.
• Mūsu ražojumam pastāv tirgus pieprasījums.
• Mēs varam pārdot produktus ( pakalpojumus ) par noteiktu cenu, kas nodrošina peļņas līmeni.

Lai iegūtu šos pierādījumus, nepieciešams veikt detalizētu pētījumu par tirgu, kam jāsatur:
• Tirgus raksturojums: Mūsu mērķa tirgus aprakstīšana un mūsu tirgus daļas noteikšana. Iespējamie pircēji: to dzīves vieta, vecums, nodarbošanās, ienākumu līmenis. Kad un kāpēc viņi pērk mūsu preci? Kāda ir viņu attieksme pret cenu? Kā viņus apmierina kvalitāte un apkalpošana?
• Tirgus apjoms: Jāraksturo pašreizējais tirgus apjoms. To nosaka, izmantojot statistisko informāciju, kā arī ziņas, kas iegūtas no tirgotājiem un pircējiem.
• Tendences tirgū: Raksturosīm tirgus paplašināšanās iespējas, cik tas liels varētu būt pēc vairākiem gadiem, pamatijot to ar rūpniecības nozares attīstības tendencēm, tehnoloģijas attīstību, iespējamām pircēju prasību izmaiņām.
• Konkurence: Jāuzrāda, kādi uzņēmumi ir konkurenti un kāda ir to tirgus daļa. Salīdzinot, mūsu produkciju ar konkurējošo uzņēmumu ražojumiem, objektīvi nosakiet konkurentu stiprās un vājās puses, sevišķi pievēršot uzmanību cenu, tehnisko risinājumu, garantijas, funkcionālām īpašībām utt. Ja konkurentu nav, aprakstīsīm konkurences rašanās iespējas un tās ietekmi uz mūsu uzņēmumu. Aplūkojot konkurentus, tiem jāpieskaita arī alternatīvo produktu ( pakalpojumu ) ražotāji un jānosaka viņu ietekme uz tirgus izmaiņām.
1.10 5. APGROZĪJUMA PROGNOZES.

Lai gan finansu prognozes tiks detalizēti atklātas plāna finansu sadaļā, tomēr tirdzniecības analīze šajā sadaļā var būt efektīvs līdzekļis sagaidāmā pārdošanas apjoma izskaidrošanai un pamatošanai. Šo analīzi var sniegt dažados veidos tiktāl, cik tā palielina plāna ticamību.
Daži analīzes veidi ir :

1.Apgrozījums pa laika posmiem. Ir ļoti noderīgi paradīt apgrozījuma attistibu laikā, lai demonstrētu sagaidāmo pieaugumu um tādus faktorus kā sezonas svārstības. Tam ir svarīga ietekme uz skaidrās naudas plūsmu un paredzamai nepieciešamībai pēc kapitāla. Šādu prognozi var sniegt grafiskā vai tabulas veidā, bet nepieciešamai arī paskaidrojumi par analīzes pamatojumu.
Bieži ir vērsts sniegt vairākas tirdzniecības prognozes. Parasti tiek piedāvāta optimistiskāprognoze un piesardzīga kā visticamākā. Visām šīm prognzēm jābūt pamatotām, citādi visa izklāsta vērtība var tikt apšaubīta.
Šīs prognozes ir īpaši svarigas finansu plānu veidošanai, jo optimiskāks un agresīvāks plāns bieži prasa vairāk skaidrās naudas un parasti nodrošina lielaku peļņu. Atcerieties, ka firmu novērtē zinoši ieguldītāji, un viņu ieguldījumi balstās uz ticību firmas augšanas iespējām un tirgus vērtībai !
2. Apgrozījums pa preču vai pakalpojumu veidiem. Ja tiek piedāvāts vairak kā viens preču vai pakalpojumu veids, var piedavāt apgrozījuma sadalījumu pa preču vai pakalpojumu veidiem. Šāds sadalījums ir lietdērigs, novērtejot katra ražojuma relativo svarīgumu. Tas arī var noderēt, lai izskaidrotu firmas prioritātes un veidu, kāda tā izvietos resursus. Ja uzņēmumam ir kategorijās, kā mazumtirdzniecība, pakalpojumi un konsultēšana. Arī šeit ir noderīgs datu grafisks izklāsts.
3. Apgrozījums pa pateretaju grupām. Var būt noderīgi sadalīt gaidamo apgrozijumu pa patērētaju grupām.
Ja uzņēmējs var spert vienu soli tālāk un dokumentēt šos avotus ar līgumiem vai nodomu protokoliem, planotie apgrozījumi plāna izskatitajam kļūs daudz ticamāki.
4.Īpatsvars tirgū. Vispārpieņemts veids tirdzniecības attīstības raksturošanai ir firmas īpatsvars tirgu – tie ir procenti no attiecīgā tirgus kopējā apgrozījuma, ko firma cer iegūt.
Pašai par sevi šādai statistikai ir maza nozīme. Tomēr pēc rūpīgas tirgus un konkurences līmena izpētīšanas šis līdzeklis kļūst daudzkārt nozīmīgāks.Jāatzīmē, ka tirgus daļai var nebūt nekādas nozīmes, ja tirgus milzīgie izmēri like izskatīties niecīgai jebkurai atsevišķai firmai.

1.10.6. PAPILDMATERIĀLS

Kaut arī pastāv briesmas biznesa plāna mārketinga sadaļā dot pārāk daudz informācijas, tomēr ir acīmredzama nepieciešamība piedāvāt pietiekami daudz detaļu, lai plāns būtu tik neatvairāms, cik vien iespējams. Ja pastāv šaubas, vai kāda informācija nav lieka, labākais ir šo materiālu ievietot pielikumā.
Tas ir īpaši vietā tādas juridiskas vai apstiprinošas dokumentācijas gadījumā, kā nodomu protokoli, atbalsta vēstules, pozītivi raksti un apraksti, brošūras, zīmējumi un ražošanas nozares pētījumi. Lai arī šis materiāls svarīgākais koncepcijas izskaidrošanai, tas ir noderīgs, lai biznesa plāns kļūtu par efektīvāku pārliecināšanas dokumentu.

1.11. RAŽOŠANAS PLĀNS

Ražošanas uzņemuma darbības vispārejai izpratnei īpaši būtiski ir noskaidrot, kā tas izgatavos savu produkciju. Viens no veidiem, kā tieši sniegt šādu informāciju, ir aplūkot ražošanu resursu, procesu un izgatavošanas aspektā.
Resursus var definēt kā elementus, ko firma jāizmanto, lai ražotu vēlamo produkciju. Parasti tie ietver ražosanas telpas, iekārtas, mašīnas, izejmaterišlus un citas vērtibas, kā arī darbspēku. Uzmanību var koncentrēt uz katru no šiem elementim atkarībā no to relatīvā svarīguma.
Tā kā sākuma vai paplašināšanas stadija kapitālu bieži izlieto materiālo vērtību iegādei, parasti ir vietā norādīt šo vērtību avotus, veidu un arī lomu, kāda tām būs ražošanā.
Te var raksturot izmantojamās razošanas telpas, tajā skaitā to lielumu, novietojumu un ar to saistītās īpatnības – piekļūšanas iespējas, piestātnes un tuvumu dzelzceļa stacijām un lidostām. Vajadzētu nedaudz apskatīt iegādāmo darbagaldu un iekātru veidus, jaudas un izmantošanas robežas, kā arī paredzamos pārdevējus. Bieži ir vērts pieminēt izejvielu un detaļu avotus, pieejamību, cenu izmaiņas un attiecības ar to galvenajiem piegādātājiem.
Centrālais jautājums pilnīgi uzņēmuma darbības izpratnei ir vajadzības attiecībā uz darbaspēku. Šeit svarīgāk ir raksturot vispārējos nosacījumus un īpašās nekā detalizēt katra darbinieka pienākumus.
Dažos gadījumos ir noderīgi parādit uzbūves shēmu, kas attēlo uzņēmuma struktūru darbinieku pienākumu un savstārpējo attiecību ziņā. Tāda shēma izskaidro ne tikai, kā būs izvietoti cilvēku resursi, bet arī, kā darbs tiks veikts. Šiem faktoriem var pievērsties arī sadaļā, kas speciāli veltīta personālam un organizācijai.
Pēc ražošanas elementu apraksta ir svarīgi raksturot izmantotas ražosanas procesus. Ilustrācija vai kalendārais grafiks var to efektīvi demonstrēt. Dažas firmas, piemēram, izmanto konveijera principu, savukārt citas dod proekšroku brigāžu darba organizācijas formai.
Turklāt ir lietderīgi pieminēt ražošanas resursu līdzsvaru. Dažas firmas izvelas darbietilpīgas ražošanas ceļu, kamēr citas vairāk paļaujas uz automatizaciju.
Beidzot vajadzētu norādīt, kādus procesus veiks uz vietas un par kādiem darbiem slēgts līgums ārpus firmas. Viens ceļš, kā daudzas jaundibinātas un tikko darbu uzsākušas firmas samazina nepieciešamību pēc sākuma kapitāla, ir daudzu uzdevumu veikšana ārpus firmas uz līguma pamata.
Vajadzētu raksturot arī ražošanas apjomu. Kaut arī ir plašas iespējas dažādu preču raksturu un labās īpašības atklāt citās biznesa plāna daļas, ir svarīgi raksturot ar to saistītus jautājumus arī darbibas plānā. Piemēram, varetu apskatīt uzņēmuma jaudu vai citus limitējošus faktorus. Īsā laika periodā jaudas var ierobežot firmas darbības iespējamos finansu rezultātus.
Bez produkcijas daudzuma ir lietderīgi raksturot ari kvalitātes kontroles plānus un paredzamo brāķa procentu.
Šo nodaļu gatavo galvenokārt tie uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība saistīta ar ražošanu. Tāpēc šeit galvenais ir pierādīt partneriem un potenciālajiem ieguldītājiem, kā arī naudas aizdevējiem, ka uzņēmums ražos produkciju, kas ir atbilstošas kvalitātes, atbilstošos termiņos un pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pieņemamu peļņu un ieguldījumu rentabilitātes līmeni. Tiem, kas lasīs šo nodaļu, bieži vien neinteresē visas tehnikas, tehnoloģijas un ražošanas specifiskās nianses, viņiem šī nodaļa var dot iespēju pārliecināties par mūsu ieceru nopietnību un pamatotību. Tāpēc nav ieteicams uzrādīt visus ražošanas aspektus detaļās, izstrādāto materiālu var pievienot pielikumiem.
Šajā nodaļā jāpievērš uzmanība arī jautājumu lokam, kas saistās ar atkritumu pārstrādi un utilizāciju, kā arī ar dabas aizsardzības problēmu risinājumu, jo, pārkāpjot apkārtējās vides piesārņojuma pieļaujamās normas, ir jāmaksā ievērojamas soda naudas, un tanī pasā laikā var rasties problēmas no valdības un sabiedrības puses, kas nenāks par labu uzņēmuma vārdam. Visbeidzot, šajā nodaļa jāuzrāda, kadi izdevumi katrā ražošanas posmā rodas un kādi būs kopējie ražošanas izdevumi.
Šajā nodaļā varētu vēl informēt par uzņēmuma atrašanās vietu un kādas tam ir priekšrocības, t.i., vai var izmantot esošo infrastruktūru, vai ir šajā reģionā pitiekams nodrošinājums ar attiecīgas kvalifikācijas darbaspēku. Izvēlējoties uzņēmuma atrašanās vietu nepieciešami turēt redzeslokā visas izmaiņas, kas notiek šaja rajonā – ceļu būvniecību, izmaiņas iedzīvotāju sastāvā un skaita ziņā, cilvēku pārvietošanos, municipālo lēmumu grozījumus. Jācenšas šīs izmaiņas paredzēt. Nepieciešams atcerēties, ka izdevīga uzņēmuma atrašanās vieta nodrošina tās peļņu.
Izmaksu sistēma ir neatņēmama ražošanas plāna sastāvdaļa. Pareiza izmaksu noteikšana ir svarīga, lai precīzi noteiktu peļņas līmeni, un, sekojoši, arī kompānijas mērķus. Lai gan dažas kompānijas aprēķina vispārējās izmaksas, ieskaitot pieskaitāmos izdevumus, maksimālās ražošanas izmaksas ir daudz svarīgākas, lai noteiktu reālo peļņu.
Precīzas izmaksu sistēmas ir viens no priekšnoteikumiem biznesa izdzīvošanai ilgākā laika posmā; ja tādas vēl nedarbojas, to ieviešanai vajadzētu būt vienai no biznesa plāna galvenajām sastāvdaļam.
Katram produktam būtu jānorāda:

• izejvielu daudzums,
• iepirkto sastāvdaļu daudzums,
• masīnlaiks, kas nepieciešams ražošanas procesam,
• iepakošanas un ražošanas pabeigšanas izmaksas.

Tekošās ražošanas izmaksas.
Jānovertē garāku ražošanas ciklu ietekme uz produkcijas glabāšanu un produktu sortimentu, lai apsvērtu, vai pelņu nevarētu palielināt. Aprēkiņi, kas norada cik liels apjoms nepieciesams, lai sasniegtu punktu, kad pasizmaksa vienada ar ienakumiem, ir svariga kontroles procesa sastavdala.
Tehnikas pielietojums.
Maksimālai tehnikas noslogotībai jābūt biznesa plānā svarīgai sastāvdalai.
Komponetu un izejvielu līmeni.
Izejmateriālu līmeņa kontrolei ir nozīmīga ietekme uz nepieciesamību pēc kapitālieguldījumiem.
Aprakstot ražošanas plānu, jāievero arī tehnisko iekārtu nomaiņu un telpu piemērotību:

1. Novecojušas iekārtas var radīt ievērojamus ražošanas zaudējumus. Vienā gadījumā palielinās produkcijas ražošanas izmaksas, otrā – nav iespējas organizēt kvalitātivas, konkurētspējigas produkcijas ražošanu. Mašīnu un iekārtu nomaiņas programmai ir labvēlīgs iespaids uz ražošanas efektivitāti. Šādas programmas izmaksas un ieguvums no tās jāapskata biznesa plānā.
2. Katru gadu jāapsver, kādas būtu sekas, ja kompānija uzlabotu iekārtojumu vai pārceltos uz jaunām telpām, šo pasākumu izmaksas un ieguvumi jāiekļauj biznesa plānā.

1.12. UZŅĒMUMA VADĪŠANAS UN DARBĪBAS ORGANIZĒŠANAS PLĀNS

Nodaļā runāts galvenokārt par to, kā mēs organizēsim uzņēmējdarbību un kā plānojot nodrošināt sekmīgu uzņēmuma darbību. Pats svarīgākais sekmīgai uzņēmuma darbībai ir organizēt konkrētus, vadības struktūrā iesaistītus cilvēkus.
Tāpēc šajā nodaļā tiek aplūkoti šādi būtiskākie jautājumi:

• Īpašuma veids un īpašnieki.
• Galvenie vadītāji.
• Vadības organizēšana.
• Profesionālie citu organizāciju pakalpojumi.
• Personāls.
• Kompānijas juridiskās saistības.

Atbildēs uz šiem jautājumiem lasītājam jārodas skaidram priekšstatam par īpašuma formu un kas ir uzņēmuma īpašnieki, kādas ir īpašuma daļas un cik lielā mērā viņi ņem dalību uzņēmuma darbībā. Gadījumā, ja tiek izveidota direktoru padome, jāuzrāda personas un kāds ir to stāvoklis padomē, kā arī darba sektors un darba apjoms, kuru izpilda attiecīgais direktoru padomes loceklis, kāds bijis viņa ieguldījums uzņēmuma panākumos.
Nepieciešams sastādīt arī īsu kopsavilkumu par vadošajiem darbiniekiem, uzrādot katra pienākumus, to kvalifikāciju, kā arī svarīgākos līdzšinējos sasniegumus. Lietderīgi atspoguļot atsevišķus vadītāju trūkumus un kā tos varētu pārvarēt vai kompensēt.

Vadītāji un vadības grupas
Biznesa plāna izskatītājiem jājūtas mierīgiem par to, ka vadības grupa ir ne vien spējīga un mērķtiecīga, bet ka tā pratīs pārvērst savu biznesa plānu veiksmīgi funkcionējošā uzņēmumā.
Gatavojot šo biznes plāna daļu, vispirms jāizlemj, kurus cilvekus vajadzētu raksturot. Pirmkart, biznesa plāna jāraksturo tie, kuriem būs svariga loma uzņēmumā, un, otrkārt, tie, kuri pasākumam piešķirs ticamību plāna izskatītāju acīs. Starp personām, kas parasti pelna uzmanību, ir :

1. Uzņēmuma dibinātāji . Gandrīz vienmēr ir pariezi sniegt informāciju par cilvēkiem, kuri ir atbildigi par pasākuma ideju, uzsakšanu un darbību – vismaz sākuma stadijās. Šo cilvēku svarīgumam jābūt acīmredzamam, un tas parasti maz komentāru.
2. Aktīvie ieguldītāji. Dažkārt var būt iemesls veltit uzmanību tiem, kas ir devuši nozīmīgu kapitāla ieguldījumu un kas arī sniegs speciālista slēdzienus un piedalīsies vadīšanā kā darbinieki vai konsultanti. Parasti nav nepieciešamības pievienot komentārus par pasīvajiem ieguldītajiem, ja viņu spējas reti ir no svara pasakuma sekmēs vai neveiksmēs.
3. Svarīgākie darbinieki. Var būt personas, kam nepieder īpašuma daļa uzņēmumā, bet kuru spējam ir svarīga ietekme uz firmas darbību. Sīgrupa var ietvert mārketinga vadītāju, tehnisko vadītāju vai ražošanas vadītāju.
Ja šie cilvēki ir uznēmumam izšķiroši svarīgi un ja viņiem tajā nav īpašuma daļas, var būt lietderigi nodrošināt viņu ieinteresētību ar kādu no darba līguma formām. Tāda ieinterestība var būt nozīmīga gan uzņemējam, gan plāna izskatītājam.
4. Valdes locekļi ( direktori ). Var būt daži cilvēki, kuri dos savu darba ieguldījumu uz daļējas slodzes pamata, bet kuriem tomēr būs jūtams iespaids uz firmas darbību. Direktoram ir formālas juridiskas saistibas pret firmu un arī atbildība tās priekšā.
5. Konsultantu padome. Daudzas jaunas firmas vēršas pēc palīdzības tehniskos, plānošanas, mārketinga, ražošanas un citos jautājumos pie konsultantu padomes. Aizdevējiem un naudas ieguldītajiem arī patīk, ja uzņēmējs neuzskata, ka viņs ( viņa ) spēj atbildēt uz jebkuru jautājumu, un cenšas meklēt labu padomu. Viņiem patīk, ka uzņēmējs ir izveidojis formālu sitēmu, kura neļaus tam nokļūt izolācija ( kas dažkārt var gadīties, uzņēmumam ciešot neveiksmi ). Uzticēšanās konsultantu padomes locekļiem var palielināt uzticēšanos visam uzņēmumam.
6. Padomdevēji. Tās parasti ir personas, kurām ir īpašas attiecibas ar uzņēmēju “ komandu “, bet kuras nepiedalās formālā konsultantu padomē, Tie var būt juristi, grāmatveži un konsultanti jebkurā vai visās biznesa jomās.
Turpmākā izklāstā vajag aprakstīt uzņēmuma vadības struktūru, ja iespējams, ieteicams uzzīmēt vadības shēmu. Šajā struktūrā jānorāda, kādi pienākumi ir katram darbiniekam, kā tie funkcionāli saistīti ar pārējiem darbiniekiem, kā viņi cits citu papildina ar savām prasmēm un iemaņām. Ja nepieciešams, var uzrādīt, cik un kādi speciālisti uzņēmumā jāpieņem darbā no jauna.
Ļoti svarīgi ir pierādīt, kā tiks apmaksāts vadošo darbinieku un pārējā personāla darbs, pēc kādiem kritērijiem vērtēs viņu ieguldījumu un cik liela varētu būt darba alga, vai tā atbilst vidējiem darba samaksas rādītājiem citos uzņēmumos un nozarē, kāda ir kopēja darba apmaksas summa.
Jāuzrāda arī tie profesionālie pakalpojumi, ko sniegs atsevišķas organizācijas
( bankas, juridiskas konsultācijas u.c. ), kuras konsultēs uzņēmumu, lai novērstu atsevišķas nepilnības uzņēmējdarbības organizēšanā.
Šajā nodaļā var izmantot organizatorisko shēmu, lai parādītu, kā ir organizēta vadības komanda un kādi ir katra tiešie pienākumi.

Personāla analīze
Daudzas kompānijas rada grandiozus plānus, tajā pašā laikā pilnīgi aizmirstot faktu, ka vienīgais veids, kā tos īstenot, ir atrast īstos cilvēkus dažado uzdevumu veikšanai.
Darbinieku iesaistīšana
Kompānijas, kuru darbinieki ir cieši iesaistīti biznesa norisēs, bieži ir starp veiksmīgajām. Informāciju par kompānijas progresu darbinieku vidū var izplatīt, organizējot kvalitātes celšanas grupas, noturot seminārus un apmācības. Kompānijas problēmu apspriešana ar personālu ir svarīga biznasa plāna sastāvdaļa.
Pelņas sadalīšana
Ir vairākas metodes, kā palielināt darbinieku iesaistīšanu kompānijas darbā:

• Komisijas naudas sistemas attistisana par ieteikumiem, ka uzlabot kompanijas darbibu;
• Firmas ieņēmumu mērku uzstādīšana. Kad šie mērki sasniegti, jāseko automātiskam procentuālam visu algu pieaugumam.
Uzdevumu noteikšana
Katram darbiniekam veicamo uzdevumu precīza noteikšana dažādi palīdz organizācijas darbā.

• Tā informē darbinieku par to, kas no vina tiek gaidīts.
• Tā nosaka darba izpildījuma līmeņus un sekojošo atbildību.
• Tā rada shēmu darbinieku nolīgšanai un novērtēšanai.

Ir lietderīgi definēt, kas tiek sagaidīts no katra firmas locekļa, iepazīstinot viņu ar dienesta pienākumiem.
Kadru mainība
Rutīna ir kaitīga ikvienam no mums; darbinieks, kas ilgu laiku izpilda vienu un to pašu uzdevumu, iesūbē un zaudē produktivitāti.Kompānijām jāseko iekšējām kustībām, lai darbiniekiem cik ilgi vien iespējams saglabātu interesi par saviem uzdevumiem.

1.13. RISKA NOVĒRTĒJUMS

Jebkura uzņēmējdarbība ietver sevī risku. Sastādot uzņēmējdarbības plānu, jāanalizē, jāatklāj riska faktori. Dažādu mērogu projekti prasa arī atšķirīgu pieeju. Ja ir ļoti apjomīgs projekts ( pēc līdzekļu apjoma, laika, resursiem utt. ), tad analīzi veic, izmantojot sarežģītus matemātiskus aprēķinus, kas balstīti uz varbūtības teorijas metodēm. Mazākosprojektos analīzi izdara vienkāršāk, izmantojot ekspertu novērtēšanas metodes.
Galvenais šeit nav aprēķinu precizitāte, bet reāli paredzēt iespējamos risku veidus, to rašanās avotus, laika momentus, kad tie var parādīties, un to ietekmes līmeņus.
Tālāk jānosaka, kādi uzņēmumā tiks veikti profilaktiskie organizatoriskie pasākumi, lai novērstu risku, un kādi organizatoriskie pasākumi veicami, ja riska faktori iedarbotos ( piemēram, ja pārtrūkst kaut kādu materiālo resursu piegāde ), un cik tas varētu izmaksāt.
Svarīgs jautājumu loks, kas jāaplūko šajā nodaļā, ir apdrošināšana. Jānorāda, kādas apdrošināšanas polises, par kādu summu un uz kādiem nosacījumiem paredzēts iegādāties.
Jo dziļāk izstrādāta riska problēma, jo lielāka drošības sajūta ir uzņēmuma darbiniekiem un lielāka uzticība partneriem, investētājiem un naudas aizdevējiem.

1.14. FINANSU PLĀNS

Viss izklāstītais iepriekšājās nodaļās tiek apkopots nodaļā “Finansu plāns“, bet tikai citā izteiksmē. Tāpēc šajā nodaļā var izdalīt vairākas apakšnodaļas, kas pēc būtības ir finansu plāna dokumenti.

• Prognozējamais produkcijas realizācijas apjoms.
• Ieņēmumu un izdevumu bilance.
• Naudas ienākšanas un izdošanas bilance.
• Uzņēmuma saimnieciskās darbības kopsavilkuma bilance ( aktīvu un pasīvu bilance ).
Ieteicams nosaukto apaknodaļu datus apkopot attiecīgās tabulās un galvenās finansu problēmas izklāstīt paskaidrojošā tekstā.
Bilances principiālā shēma ir šāda:

• Ienākumi no realizācijas.
• Ražošanas izmaksas.
• Peļņa.

Šī aprēķina rezultātā nosaka, kā veidosies peļņa, kā tā mainīsies pa atsevišķiem periodiem. Tā kā uzņēmuma stratēģija galvenokārt ir orientēta uz peļņu, tās veidošanās, sadalīšana un izlietošana varētu būt arī kā atsevišķa biznesa plāna nodaļa, jo problēmas, kas saistītas ar peļņu no kopējā uzņēmuma darbības konteksta izdala atsevišķi. Literatūrā ir zināmas arī peļņas plāna sastādīšanas un aprēķināsanas metodes, bet tas galvenokārt saistās ar lielo uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu biznesa plāniem. Vidējo un mazo uzņēmumu biznesa plānos peļņu aplūko finansu plāna ietvaros. Šeit svarīgi ir analizējot noteikt, kāda ir atsevišķu izmaksu ietekme uz peļņu. Pieņemts izdalīt mainīgo un fiksēto izmaksu grupu. Mainīgās izmaksas ir tieši proporcionālas realizācijas apjomam. Fiksētās izmaksas paliek nosacīti pastāvīgā līmenī, un realizācijas apjoms tās neietekmē. Pielikumā ieteicams pievienot ļoti sīkus visas ražošanas un ar realizāciju saistīto izdevumu tāmes, kā arī atsevišķu produkciju veidu kalkulācijas aprēķinus, sasaistot ar gaidāmās peņas rādītājiem pie dažādiem realizācijas apjomiem un cenu līmeņiem. Šo aprēķinu rezultātus var attēlot arī grafiski.
Biznesa plāna finansu sadalas mērķis ir formulēt ticamu, kodolīgu kopsavilkumu par gaidāmaliem firmas darbibas finansu rezultātiem. Ja šie aprēķini ir rūpīgi sagatavoti un pārliecinoši, tie kļust par vienu no izšķirošajiem rādītājiem, ar ko mēra uzņēmuma pievilcību.
Kamēr biznesa plāna pārēja daļa sniedz uzņēmuma rakstura pamatizpratni, projektētā finansu darbība vistiešāk vēršas pie būtiskākajām interesēm un attiecas gan uz uzņēmēju, gan uz izskatitaju. Tieši te ieguldītājs atklāj, kādu peļņu viņš (viņa) var sagaidīt, un savukārt, kredīta devejs uzzina par kredītaņēmēja iespējām atmaksāt parādu.
Jauna vai attīstošas uzņēmuma gadījumā ir svarīgi finansu plānu parādīt atbilstošā perspektīvā. Šai gadijumā nav finansu darbibas vēstures, uz ko varētu balstīt vērtējumu. Acīmredzamas sekas ir tās, ka nākotni aizsedz neskaidrības mākoņi. Tomēr, kaut arī šāda biznesa plāna finansu sadaļa pētis ne pārak drošu nākotni, uzmanība pret detaļām var šo sadaļu padarīt daudz labāku par vienkārši minējumiem
Uzņēmējdarbības finansu problēmu lokā ļoti būtiski ir nodrošināt sabalansētus naudas ieņēmumus un naudas izdevumus, t.i., lai tiktu saglabāta likviditāte.Naudas vienmērīgas apgrozības problēma ir viena no svarīgākām. Ja zūd likviditāte, uzņēmums var nonākt bankrota situācijā, lai gan pēc ienākumu un izdevumu bilances tas neparādīsies, sakarā ar kuru uzņēmums var strādāt ar peļņu, bet, zaudējot maksātspēju, nonāks neapskaužamā situācijā.
Daudzi uzskata, ka kopsavilkuma aktīvu un pasīvu bilance nav sevišķi svarīga. Tomēr bez šīs sastāvdaļas finansu plānā nebūs iegūstama pilnīga informācija. Šīs bilances dati ļoti interesē bankas, tās interesē, kāds ir aktīvu daudzums un no kādiem pasīviem tiks izveidoti dažādi aktīvi.
Visbeidzot, katru investētāju, naudas aizdevēju vai dalibnieku interesē, cik ilgā laikā atmaksāsies viņu ieguldījumi, kādu ienākumu iegūs no šo līdzekļu izmantošanas. Atbildes uz šiem jautājumiem var dot precīzi aprēķini. To veikšanas metodika ir dota mācību grāmatās un dažādās rokasgrāmatās.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“ VERMERK ”

BIZNESA PLĀNS
privatizācijai

Ādažu iela 3
Rīga LV – 1034
Tālrunis : 7391618

SIA “ VERMERK “ prezidents J. Zviedris

Rīga 1999

BIZNESA PLĀNA SATURS

lpp.
1. Biznesa plāna kopsavilkums……………………………………………………… 36

2. Uznēmuma apraksts………………………………………………………………. 37
2.1. Uzņēmuma juridiskais statuss……………………………………………… 37
2.2. Dibinātāji……………………………………………………………………… 37
2.3. Uzņēmuma nosaukums…………………………………………………….. 38
2.4. Uzņēmuma atrašanās vieta………………………………………………… 38
2.5. Uzņēmuma juridiskās saistibas……………………………………………. 38
2.6. Izvietojums…………………………………………………………………… 38
2.7. Telpas un iekārtas ………………………………………………………….. 38

3. Produkcijas raksturojums………………………………………………………… 40
3.1. Detalizēts produkcijas apraksts…………………………………………… 40
3.2. Produkcijas pašizmaksa…………………………………………………… 41

4. Mārketinga plāns………………………………………………………………….. 42
4.1. Tirgus raksturojums………………………………………………………… 42
4.2. Apgrozījuma prognoze…………………………………………………….. 43
4.3. Tirgus pētījums……………………………………………………………… 43
4.4. Konkurence…………………………………………………………………. 44
4.5. Mārketinga stratēģija………………………………………………………. 44

5. Ražošanas plāns………………………………………………………………….. 45

6. Uzņēmuma vadīšana un organizēšanas plāns………………………………… 46
6.1. Uzņēmuma pārvalde………………………………………………………… 46
6.2. Uznemuma personāls ……………………………………………………… 47

7. Riska novērtējums………………………………………………………………… 47
7.1. Risks………………………………………………………………………….. 47
7.2. Uzņēmuma problēmas……………………………………………………… 48

8. Finansu plāns……………………………………………………………………… 48
8.1. Realizācijas apjomu prognoze……………………………………………… 48
8.2. Prognozējamie finansu rādītāji…………………………………………….. 48
8.3. Prognozējamie ieņēmumi un izmaksas…………………………………… 49

8. Privatizācija ……………………………………………………………………… 50
Pielikumi……………………………………………………………………………… 52
2. NODAĻA: “BIZNESA PLĀNA PRAKTISKAIS IZKLĀSTS”

1. BIZNESA PLĀNA KOPSAVILKUMS

1.1. Latvijas – Vācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vermerk” ražo un realizē apgaismošanas elektrospuldzes elektriskajam spriegumam 230-240V un 130V, ar jaudām no 15W līdz 100W, ar cokoliem E27, B22 un E14. Spuldžu kolbas var būt caurspīdīgas, matētas, spoguļotas un krāsainas.
Spuldzes tiek ražotas saskaņā ar Eiropas standartu prasībām.

1.2. Kā papildus produkciju firma ražo gofrēto kartonu un kārbas no gofrētā kartona, ka arī silikāta līmi, ko realizējam Latvijā.

1.3. Visām firma ražotajām elektrospuldzēm ir stabils noiets rietumu tirgū pateicoties sekojošiem faktoriem:
– elektrospuldžu sortimenta paplašināšanās un to atbilstība Eiropas standartam (ieskaitot iepakojumu),
– paplašinātais firmas “Vermerk” dalībnieku sastāvs: firmas “MERK LICHT” (Vācija), “PAULMANN” (Vācija), “ELEKTRO CIRKEL B. V.” (Holande).
Visām šīm firmam ir stabili produkcijas noieta tirgi Rietumos, orientējoši šādas apjomos: “MERK LICHT”, “PAULMANN” 12-18 miljonu, “ELEKTRO CIRKEL B. V.” 5 miljoni spuldžu.
Šim tirgum klāt nāk Baltijas valstu tirgi, kur nav tamlīdzīgu spuldžu ražotāju, un NVS valstu tirgi, kur, tur esošie ražotāji apjomus ir samazinājuši, bet produkcijas kvalitāte tur zemāka nekā firmas “Vermerk” produkcijai.

1.4. Dažādu organizatorisku un tehnisku pasākumu realizācija produkcijas pašizmaksas samazināšanai deva iespēju saglabāt samērā zemu spuldžu cenu.

1.5. Spuldžu sadale pa tirgiem un pieprasījumu prognoze uz tuvākajiem 3 gadiem parādīti 4.1. tabulā.

1.6. Firmas statūtu kapitāls Ls 285000. Bez tam firma iznomā pamatlīdzekļus summā par Ls 456723,52 tajā skaitā nekustamie pamatlīdzekļi summā 393416,70 (bilances cena). Nomājamo nekustamo un kustamo pamatlīdzekļu sarakstu skat. 5. un 6. pielikumā.
Ir pietiekošas iespējas ražošanas apjomu palielināšanai (1997. gada ražošanas jaudu izmantošanas koeficients – 37,2%).
Lai stabilizētu ražošanu, ir izveidojušies ilgstoši sakari ar materiālu un komplektējošo detaļu piegādātājiem, tajā skaitā arī ar vadošām rietumu firmām.

1.7. Pašizmaksas, peļņas un rentabilitātes izmaiņu prognoze līdz 2000. gadam ieskaitot, ņemot vērā noietu tirgu un pasaules cenu līmeņa izmaiņas ir pozitīva, neskatoties uz prognozējamo produkcijas pašizmaksas palielināšanos tendenci, sakarā ar komplektējošo detaļu iepirkšanu rietumu firmās par augstākām cenām.

1.8. Firmas “Vermerk” konkurenti ir elektrospuldžu uzņēmumi Brestā (Baltkrievija), Ļvovā (Ukraina), Saranskā (Krievija), ka arī uzņēmumi Rumānijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā utt.
Tomēr NVS valstu ražotajām elektrospuldzēm nav pieprasījuma sakarā ar zemo kvalitātes līmeni un neapmierinošu iepakojuma dizainu.
Austrumeiropas valstu uzņēmumi, bez šaubām, ražo elektrospuldzes plašākā sortimentā un labā kvalitātes līmenī, tomēr produkcijas pašizmaksa un cena šīm elektrospuldzēm ir augstāka.
Sakarā ar pakāpenisku algas palielināšanos mūsu valstī un tendenci algām tuvināties Rietumu līmenim, firmas “Vermerk” priekšrocības produkcijas pašizmaksā samazinājušās, tomēr tuvākajos 2-5 gados šis faktors būs par labu firmai “Vermerk”.

1.9. Lai paaugstinātu ietekmi uz tirgiem Baltijā un Krievijā 1996. gada decembrī tika izveidota firma “Latlukss”, kas pildīs dīlera lomu firmas “Vermerk” produkcijas realizācijā. Viens no šīs firmas uzdevumiem ir produkcijas piegāde un realizācija konkrētiem reģioniem un tirdzniecības punktiem Latvijā. Pie tam tiek paplašināta produkcijas realizācija balstoties uz līgumiem “uz kredīta”.
Firma “Vermerk” 1997. gada janvārī atvēra savu firmas veikalu, kur tirgojās ar elektroprecēm. Tamlīdzīgu firmas veikalu tīkls tiks paplašināts.
Produkcijas realizācijas nolūkā tiks plašāk izmantots darbojošos veikalu tīkls, pirmkārt specializētie veikali un veikali ar prestižu.

2. UZŅĒMUMA APRAKSTS

2.1. Uzņēmuma juridiskais statuss
Latvijas -Vacijas kopuzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas izveidota pēc juridisko personu vienošanās, pamatojoties uz Latvijas -Vācijas Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VERMERK” dibināšanas līgumu, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem “Par uzņēmējsabiedrību” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, lai organizētu ražošanas un komercdarbību, sniegtu dažāda veida pakalpojumus patērētāju un sabiedrības dalībnieku interesēs.

2.2. Dibinātāji
Latvijas – Vacijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VERMERK” (turpmāk tekstā – sabiedrība) dibinātāji ir juridiskas un fiziskas personas:

– valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīca dibināšanas kapitāls
– 35000 Ls
– vācijas firma “Paulmann” – 71500 Ls
– holandes firma “Elektro Cirkel B. V.” – 98000 Ls
– latvijas firma “Latlukss” – 18000 Ls
– H. Raihmann (Vācija) – 61000 Ls
– J. Zviedris (Latvija) – 1500 Ls
Kopējais pamatkapitāls – 285000 Ls

2.3. Uzņēmuma nosaukums
• Pilns nosaukums latviešu valodā:
Latviešu-Vacijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VERMERK”.
• Oficiālais saīsinātais nosaukums: firma “Vermerk”.
• Pilns nosaukums vācu valodā:
Des Lettisch-Deutschen der Gesellschaft mit beschränkter Haftung “VERMERK”.

2.4. Uzņēmuma atrašanās vieta
Ādažu ielā, 3, Rīgā, Latvijas Republika, LV-1034.

2.5. Uzņēmuma juridiskās saistības
Sabiedrība ir juridiska personā, sava darbībā tā vadās no Latvijas Republikas likumiem un valdības līkumiem, šiem statūtiem no dibināšanas līguma.

2.6. Izvietojums
Uzņēmums atrodas ļoti izdevīgā vietā – jūras ceļu, gaisa satiksmes, lielu autoceļu un dzelzceļu tuvumā. 8 km attālumā no rūpnīcas atrodas Rīgas jūras osta, 18 km attālumā no firmas atrodas lidosta, 0,5 km no firmas atrodas dzelzceļa preču stacija. Firma atrodas lielu automaģistrāļu krustpunktā:
– Rīga-Maskava,
– Rīga-Tallinna,
– Rīga-Viļņa-Minska,
– Rīga-Sanktpēterburga u.c.
Šāds ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums ietekmē kā izejmateriālu, tā arī gatavās produkcijas transportēšanu ar minimālām izmaksām.
Rūpnīca atrodas Rīgā, Ziemeļu rajonā teritorijā: Ādažu ielā, 3.

2.7. Telpas un iekārtas
Firma “VERMERK” nomā no privatizējama VRESR ražošanas līdzekļus un telpas summā par Ls 456723,52 (bilances cena).

Tabula 2.1.
Ādažu ielā, 3 Rīgā
Kopējā ražošanas platība, m² 16852,7
Noliktavu saimniecība, m² 4942,7
Apbūves blīvuma koeficients 0,506
Ceļi, stāvvietas, atklātās noliktavas, m² 17988
Palīgdienestu platība, m² 35
Administratīvās ēka, m² 1887

Privatizējama VRESR pamatlīdzekļi kas tika ieguldīti firmas “VERMERK” statūtfondā sastāda Ls 8516,06 (pēc 1998. gada sākumā datiem).
Valsts īpašuma ieguldījums firmas “VERMERK” statūtu fondā uz 1998. gada 1. oktobrī ir atspoguļots pielikumā Nr. 1.
Firma “VERMERK” struktūra sastāv no pamatražošanas un palīgražošanas.
Pamatražošana sastāv no montāžas ražotnes un sagatavošanas ražotnēm.
Palīgražotne ietilpst energoražotne, transporta iecirknis, remontaceltniecības iecirknis. Ražošanas jaudas spuldžu izlaidē uz 1998. gada 1. janvārī ir 50. milj. spuldžu gadā.
Jaudas izmantošanas koeficients ir 37,2%.
Lai normāli funkcionētu ražošana, tai nepieciešami sekojoši energoresursi:
– elektroenerģija,
– siltuma enerģija,
– deggāze,
– saspiests gaiss un vakuums,
– dzeramais un tehniskais ūdens.
Energoobjektu sastāvā ir kompresoru stacija un katlumāja.
Morāli un fiziski nolietotās iekārtas un darbagaldus darbam nodrošina strādājošo augstā kvalifikācija un iemaņas. Tuvākajos 2-3 gados šīs iekārtas un darbagaldus ir jāremontē specializētos uzņēmumos vai arī jāapmaina ar jaunām iekārtam un darbagaldiem.
Sakarā ar nepieciešamību modernizēt iekārtas un darbagaldus spuldžu ražošanas nodrošināšanai tuvākajā perspektīvā būs vajadzīgi lieli kapitālie ieguldījumi. Piemēram, jaunas spuldžu montāžas līnijas izgatavošanai nepieciešami 1,5 miljoni dolāru.
Šī iemesla dēļ privatizācijas procesā lietderīgi būtu izpirkt tikai nekustāmos pamatlīdzekļus. Kas attiecas uz iekārtām un darbagaldiem, tad tos mērķtiecīgi būtu atdot firmai bez maksas vai par simbolisku cenu.
Firmai ir pamatotas iespējas ražošanas nodrošināšanai.
Izejvielu, materiālu un komplektējošo detaļu apgādes nodrošināšanai firmai ir stabili un ilgstoši sakari. To apgāde tiek realizēta uz līguma saistībām. Daudzu galveno materiālu un pusfabrikātu piegādē ir vairāki iespējamie piegādātāji gan austrumu, gan rietumu reģionos.

3. PRODUKCIJAS RAKSTUROJUMS

Firmas “Vermark” galvena ražotā produkcija ir apgaismošanas spuldzes. Tās tiek ražots ar jaudām no 15W līdz 100W, spriegumam 230-240V, ka arī 130V.
Pēdējos 3 gados firma ir nodrošinājusi spuldžu iepakošanu individuālās kārbiņās atbilstoši rietumu firmu prasībām.
Elektrospuldžu izgatavošanā (atkarībā no pasūtītāja pieprasījuma) tiek izmantoti tērauda, misiņa un alumīnija cokoli. Cokoliem notērauda tiek nodrošināts spīdīgā cinka pārklājums.
Ap 80% no ražotā apjoma ir spuldzes ar matētu kolbu. 1996. un 1997. gada firma paplašināja ražojamo elektrospuldžu sortimentu: uzsāka ražot spuldzes ar cokoli E14, ar cokoli B22 un ar kolbu R45 (lodveidza spuldze), kā arī reflektorspuldze.
Visa firmas produkcija transportēšanai tiek iepakota pašu izgatavotās kartona kārbās. Kārbu sastiprināšanai tiek izmantota līme, ko arī ražo firma. Šo līmi iepērk arī citi uzņēmumi.
Produkcijas realizācijas veids ir vairumtirdzniecība uz pirkšanas – pārdošanas līguma pamata.

3.1. Detalizēts produkcijas apraksts
Visu produkcijas veidu galvenie tehniskie parametri doti tabulā.

1. Vispārējā pielietojuma kvēlspuldzes (230 – 240V cokolis E27).

Jauda (W) 15 25 40 60 75 100
Gaismas plūsma (Lm) 100 230 420 710 940 1360
Vidējais mūža ilgums (st) 1000 1000 1000 1000 1000 1000
Diametrs (mm) 60 60 60 60 60 60
Garums (mm) 105 105 110 110 110 110

Izgatavojot spuldzes ar cokoli B22, garums samazinās par 1,5 mm.

2. Dekoratīvās kvēlspuldzes (230 – 240V).

Jauda (W) 25 40 60
Gaismas plūsma (Lm) 200 400 600
Vidējais mūža ilgums (st) 1000 1000 1000
Diametrs (mm) 35 35 35
Garums (mm) 100 100 100

Spuldzes tiek izgatavotas ar cokoli E14.
Visas spuldzes tiek izgatavotas caurspīdīgās vai matētās kolbās. Gaismas plūsmas samazinājums spuldzēm ar matētu kolbu – ne vairāk 3%.

3.2. Produkcijas pašizmaksa
Produkcijas pašizmaksas struktūrā izejvielu, materiālu, pusfabrikātu un enerģijas resursu apjoms ir 62,1%.
Produkcijas pašizmaksa redzama tabulā 3.1.

Tabula 3.1.
Pašizmaksas elementi tajā skaita %
Materiāli 49,3
Apkures izejvielas 12,8
Pamatdarba alga 23,6
Soc. apdrošināšanas atskaitījumi 9,0
Noma un amortizācijas atskaitījumi 1,9
Pārējie 3,4
KOPĀ 100,0%

Pašizmaksas samazināšanas nolūkā firmā tiek nodrošināts mērķtiecīgs darbs gan organizatoriskā, gan tehniska plānā.
Ieviesta darba laika premiālā samaksas sistēma ar premiālo piemaksu līdz 105%, ja strādājošie ir nodrošinājusi attiecīgu materiālu un darba laika ekonomiju.
Tiek realizēta enerģijas resursu limitēšana, ieviesta enerģijas resursu izlietošanas kontrole kartā iecirknī, iekārtas ar lielu enerģijas resursu patēriņu tiek nomainītas uz citām ar mazāku enerģijas resursu izlietojumu.
Perspektīvā reālu ražošanas pašizmaksas pazemināšanu dos svina saturoša stikla ieviešana spuldžu kolbu montāžas procesā, ka arī alumīnija lentu izmantošanas spuldžu cokoļu izgatavošanā pēc rietumu firmu pieredzes. Šo pasākumu ieviešana ražošana sakās 2000. gadā.
1998.-2000. gada ražošanas faktiskā un gaidāma produkcijas pašizmaksa, prognozējamā pašizmaksa, peļņa un rentabilitāte parādītas tabulā 5.2.
Prognozējot 1998.-2000. gadu pašizmaksu, peļņu un rentabilitāti ir ņemti vērā iespējamā materiālu padārdzināšanās un prognozējamā algas palielināšanās.

Tabula 3.2.
Produkcijas veidi Mērvie-nība Izgata-vots (tūks. gab.) Reali-zācijas vid. ce-na (Ls) Vienī-bas pašiz-maksa (Ls) Gada peļņa (Ls) Renta-bilitāte (%)
1997. gads
Elektrospuldzes t. gab. 18636,5 67-72 69-78 -38391 -3,0
Gofrokartons (preču)
t. m²
15,9
203-59
187-30
259
8,0
Līme (preču) tonnas 155,4 134-40 114-90 3030 14,5
Pārējā t. Ls 5,8 743 12,8
Kopā -34359
1998. gads
Elektrospuldzes t. gab. 18850 79-00 76-46 47879 3,2
Gofrokartons (preču)
t. m²
20
220-00
202-40
352
8,0
Līme (preču) tonnas 100 134-40 120-65 1569 11,6
Pārējā t. Ls 2 200 9,0
Kopā 50000
1999. gads
Elektrospuldzes t. gab. 22000 80-00 75-98 88439 5,0
Gofrokartons (preču)
t. m²
20
230-00
211-60
368
8,0
Līme (preču) tonnas 100 134-40 123-47 1093 8,1
Pārējā t. Ls 2 200 9,0
Kopā 90100
2000. gads
Elektrospuldzes t. gab. 24000 80-00 75-90 98400 5,1
Gofrokartons (preču)
t. m²
20
238-00
218-96
381
8,0
Līme (preču) tonnas 100 134-40 124-21 1019 7,5
Pārējā t. Ls 2 200 9,0
Kopā 100000

4. MĀRKETINGA PLĀNS

4.1. Tirgus raksturojums
Pēdējos trījos gados firma “Vermerk” ievērojami paplašināja produkcijas noieta tirgu rietumos. To izdevās realizēt pateicoties:
• Paplašinot izgatavojamo spuldžu sortimentu un uzlabojot to kvalitāti.Pašlaik izgatavojamās spuldzes atbilst Eiropas standarta prasībām un praktiski līdzinās pasaules standartu līmenim.
• Dalībai “Vermerk” sastāvā firmām “Merk Licht”, “Paulmann” (Vācija), “Elektro Cirkel B. V.” (Holande).Visam šim firmām ir stabili noieta tirgi rietumos, orientējoši “Merk Licht”, “Paulmann” – 12-18 milj. spuldžu, “Elektro Cirkel B. V.” – 5 milj. spuldžu.
Šis tirgus papildināts ar Baltijas valstu tirgu, kur nav citu spuldžu rūpnīcu un NVS valstu tirgu, kuru spuldžu ražotāji pašlaik jūtami samazināja produkcijas izlaidi, bet izgatavotās produkcijas kvalitāte atpaliek no “Vermerk” kvalitātes.
• Produkcijas pašizmaksas pazemināšanai, kas atļāva saglabāt salīdzinoši zemas pārdošanas cenas.

4.2. Apgrozījuma prognoze
Spuldžu sadalījums pa tirgiem un pieprasījuma prognoze tuvākajiem 3 gadiem 4.1. tabulā.

Tabula 4.1.
Patēriņa reģiona valstis Faktiski pārdots elektrospuldžu tirgū 1994. gadā (t. gab.) Tirgus spēja (milj. gab.) Patēriņa prognoze (milj. gab.)
1998 1999 2000
Vācija 5677,2 12-18 3,5 5 5
Somija 2128,5 4-6 2 2 2
Holande 4068,5 5 4 4 4
Zviedrija 808,3 1,5-2 1 1 1
Hungārija – 0,5 0,5 0,5 0,5
Anglija 393,2 1,5-3 1,0 1,5 2,5
Itālija 100,0 5-6 1,5 2,5 3
Čehija – 2,0 1
Afrika 250,1 3,0 0,5 1 1
Krievija 200,0 20 – – –
Latvija 2233,4 3 2,5 2,5 2,5
Lietuva 750,0 3 0,5 1 1
Igaunija 1500,0 2 1,0 1,5 1,5
KOPĀ: 18109,2 19000,0 22500,0 24000,0

Tabulā uzrādītais realizējamo spuldžu tirgus manāmi tikt var palielināts, ja spuldžu kvalitātes pārbaudes rezultāti būs pozitīvi, kas pašlaik notik ASV (20,0 milj. gab. gadā) un firma “OSRAM” (13,0 milj. gab. gadā).

4.3. Tirgus pētījumi
Pēc iepriekšējas tabulas datiem var secināt, ka, produkcijas noieta iespējas nav izsmeltas un attīstība vairākos virzienos.
Jāmeklē reģionus, kuru tirgos mūsu produkcija varētu ieņemt atbilstošu vietu. No vienas puses tās varētu būt bijušās PSRS republikas, kurās nav sava elektrospuldžu ražošana, un mūsu produkcija būs konkurences spējīga, no otras puses tās ir visas pārējās valstis.
4.4. Konkurence
Firmas “Vermerk” konkurenti elektrospuldžu tirgū ir NVS valstu un Austrumeiropas valstu elektrospuldžu rūpnīcas. Tās ir Brestas, Ļvovas, Saranskas, kā arī Rumānijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas utt. elektrospuldžu rūpnīcas.
Vairums no šīm rūpnīcām izgatavo elektrospuldzes daudz lielākā sortimentā. Iekārtas šajā NVS rūpnīcās, kā likums, vienveida un darba ražīguma ziņā nevienai no šīm rūpnīcām nav sevišķi priekšrocību. NVS rūpnīcas pagaidām pērk izejvielas un energoresursus par zemākām cenām un šādi tām ir priekšrocības pašizmaksas ziņā. Ražošanas pārorientācijas ziņā Rietumu tirgiem, un tehnoloģijas pārkārtošanā atbilstoši Eiropas standartiem firma “Vermerk” apsteidz šīs rūpnīcas par 1-2 gadiem.
Šodien NVS valsts spuldzēm nav liela pieprasījuma Rietumu tirgos zemas kvalitātes un iepakojuma dizaina deļ. Lai noturētu sasniegtās priekšrocības, firmai “Vermerk” tuvākajos 1-2 gados jārisina ražošanas tehniskās pārkārtošanas jautājumi.
Ar katru dienu firmas “Vermerk” tradicionālos tirgos saasinās konkurence ar Austrumeiropas valstu rūpnīcām, ka arī tādām spēcīgām firmām kā “Philips”, “Osram”, “General Elektrik”. Šis firmas neapstrīdami izgatavo spuldzes daudz plašākā sortimentā un labākā kvalitātē. Taču jāņem vērā, ka spuldžu pašizmaksa un pārdošanas cenas ievērojami augtākas.
Pieaugot darba algai mūsu valstī, izlīdzinoties ar Rietumvalstu strādnieku darba algām, firmas “Vermerk” priekšrocības cenas ziņā samazināsies.
Tomēr tuvākajos 2-5 gados šis faktors strādās firmas “Vermerk” labā.

4.5. Mārketinga stratēģija

Firmas “VERMERK” produkcija tiek realizēta:
– pārdodot spuldzes konkrētam pasūtītājam,
– izmantojot tirdzniecības komercfirmas,
– izmantojot tirdzniecības veikalus.
Elektrospuldzes pasūtītājiem tiek realizētas uz pirkšanas-pārdošanas līguma pamata. Informācija par potenciālajiem pasūtītājiem tiek piegādāta ar sistēmas “KAMPASS DATA SERVICE FRAMA Ltd” palīdzību, ka arī balstoties uz personīgajiem kontaktiem ar dažādu valstu biznesa aprindām. Šajā darbā lielā mērā tiek izmantota rietumu starpnieku firmu pieredze un viņu tirgus zināšanas, ar mērķi paplašināt realizācijas iespējas.
Firma “VERMERK” dibinātāju (dalibnieku) skaits pēdējā laikā tika paplašināts, pieaicināta firma “ELEKTRO CIRKEL B. V.” (Holande).
Lai paplašinātu tirgus iespējas Baltijā, Krievijā un citās valstīs, 1996. gada decembrī tika izveidota starpnieku firma “LATLUKSS”, kurai pieder dīlera loma firmas “VERMERK” produkcijas realizēšanā. Viens no firmas “LATLUKSS” uzdevumiem ir produkcijas nogādāšana konkrētā reģionā vai tirdzniecības vietā. Pie tam paplašinās produkcijas realizācija “uz kredīta”.
Firma “VERMERK” 1997. Gada janvārī Rīgā atvēra firmas veikalu, kura tiek pārdotas elektropreces. Firmas veikalu tīkls tiks paplašināts.
Produkcijas realizācijas nolūkos firma izmanto jau esošo veikalu tīkls, galvenokārt specializētus veikalus.
Cenu veidošanā firma vadās pēc pietiekošas peļņas principa. 10-25% rentabilitāte ir cenu veidošanas pamatā. Tas dod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem, kas realizē elektrospuldzes:

Elektrospuldžu ražotājs Vidējā realizācijas cena (USD)
Rietumu valstis 0,17-0,19
NVS valstis 0,08-0,12
Firma “Vermerk” 0,10-0,14

Firma “VERMERK” nodrošina pietiekoši zemu cenu līmeni, kas nodrošina pasūtītāju interesi par produkciju, bet ņemot vērā kvalitāti, produkcija ir kļuvusi par konkurētspējīgu.
Mārketinga stratēģijā firmas “VERMERK” lielu vērību pievērš reklāmai. Neskatoties uz līdzekļu trūkumu, firma plaši reklamē savu produkciju pa radio, televīzijā, periodiskos izdevumos un speciālos katalogos, ņem dalību izstādēs. Dati par firmu un produkciju ir publicēti izdevumā “GLOBALMENEDMENT”.

5. RAŽOŠANAS PLĀNS

Elektrospuldžu ražošana ir mehanizēta ar automātisko iekārtu pielietojumu. Spuldžu tehniskie raksturojumi un parametri atbilst Eiropas standarta prasībām.
Tērauda, misiņa un alumīnija cokoli tiek izmantoti elektrospuldžu ražošanā. Cokoliem no tērauda tiek nodrošināts spīdīgā cinka pārklājums.
Ap 80% no ražotā apjoma ir spuldzes ar matētu kolbu.
Visa firmas produkcija transportēšanai tiek iepakota pašu izgatavotās kartona kārbās. Kārbu sastiprināšanai tiek izmantota līme, ko arī ražo firma. Šo līmi iepērk arī citi uzņēmumi.
Dažādu produkcijas veidu ražošanas esošie un paredzamie apjomi parādīti tabulā 5.1.

Tabula 5.1.
Produkcija Apjoms, tūkst. gab.
1997. 1998. 1999. 2000.
Elektrospuldzes sadzīves vajadzībām
Kopā

18533,4

18680,0

21500,0

23500,0
tajā skaitā ar cokoli E27 15793,8 15830,0 18500 19600
-“- B22 1862,9 1950,0 2000,0 2000,0
-“- E14 876,7 900,0 1000,0 1900,0
Reflektorspuldzes 12,1 170,0 400,0 400,0
Elektrospuldze, vietējai apgaismošanāi
91,0
–
100,0
100,0
Elektrospuldzes pavisam 18636,5 18850,0 22000,0 24000,0

6. UZŅĒMUMA VADĪŠANAS UN DARBĪBAS ORGANIZĒŠANAS PLĀNS

6.1. Uzņēmuma pārvalde
Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir Dalībnieku sapulce.
Sabiedrības izpildinstitūcija ir valde, sabiedrības kontroles institūcija – revīzijas komisija vai dalībnieku sapulces pieaicināmas auditoras organizācijas. Sabiedrības dalībnieku sapulcei ir tiesības izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar sabiedrības darbību.
Dalībnieku sapulce tiek sasaukta pēc vajadzības, bet ne retāk vienu reizi gadā.
Izpildinstitūcija ir valde, kuras priekšgalā atrodas Valdes priekšsēdētāja – prezidents.
Prezidents:
– patstāvīgi risina visus sabiedrības darbības jautājumus, izņemot tos, kurus šie statūti pieskaitījuši pie dalībnieku sapulces kompetences,
– veic sabiedrības darba operatīvo vadību, atbilstoši sabiedrības plāniem,
– bez pilnvaras rīkojos sabiedrības vārdā, pārstāv tās intereses uzņēmumos, firmās un organizācijās,
– nodrošina sabiedrības dalībnieku interešu tiesisko aizsardzību,
– slēdz līgumus, tajā skaitā arī darba,
– veic visādu veidu darījumus, izsniedz pilnvaras, atver bankās kontus,
– izdod pavēles un norādījumus, kas obligāti visiem sabiedrības dalībniekiem,
– sagatavo nepieciešamos materiālus un priekšlikumus izskatīšanai sabiedrības dalībnieku sapulcē,
– veic jebkuras citas darbības, kas nepieciešams sabiedrības mērķu sasniegšanai.
Valde un Valdes priekšsēdētājs – Prezidents atskaitās dalībnieku sapulcei un ir atbildīgi viņu priekšā par viņiem uzlikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu.
Revīzijas komisija (revidents) ikgadus izdara ieplānotas revīzijas, ka arī ārpusplāna Sabiedrības finansu un saimnieciskās darbības pārbaudes un atskaitās dalībnieku sapulces priekšā.
Revidentam, kas pieņemts darbā pēc līguma, ir tiesības piedalīties dalībnieku sapulcē ar padomdevēja balstiesībām.
Valdes priekšsēdētājs – Prezidents nodod revidenta rīcībā visus materiālus un dokumentus, kas nepieciešami revīzijai un nodrošina apstākļus veikšanai.

6.2. Uzņēmuma personāls

6.2.1. Paredzamie uzņemuma vadītāji
• Jānis Zviedris – firmas prezidents,
• Andris Liepiņš – tehniskais direktors,
• Ivars Jēkabsons – kvēlspuldžu montāžas ražotnes priekšnieks.

6.2.2. Vadītāju ieprielšājā profesionālā darbība
• Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīca – direktors,
• Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīca – galvenais inženieris,
• Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīca – montāžas ceha priekšnieks.

6.2.3. Vadītāju izglītība
• Augstākā, Maskavas augstākā arodbiedrības skola, 1988.g., ekonomists,
• Augstākā, Tomskas politehniskais instituts, 1965.g., inženieris,
• Vidēja speciālā, Rīgas elektromehaniskais tehnikums, 1961.g., tehniķis – elektriķis.

6.2.4. Paredzamais pamatdarbinieku skaits
Paredzēts nodarbināt 350 cilvēku.

6.2.5. Darbinieku skaita izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem
1996. gadā – 455 cilvēki,
1997. gadā – 439 cilvēki.

6.2.6. Nepieciešamā profesionālā kvalifikācija
Vidēja darba kategorija – 3,3,
Vidēja strādājošo kategorija – 3,3.

6.2.7. Paredzamā vidējā alga
80 Ls.

6.2.8. Sociālās garantijas
• Ikgadējs atvaļinājums,
• Darba nespējas lapu apmaksa,
• Izejas pabalsta izmaksa saskaņā ar darba kodeksu.

7. RISKA NOVĒRTĒJUMS

7.1. Risks
Pamatā firmas “Vermerk” riskS ir saistīts ar to vai radot šo firmu un ieguldot tās pamatkapitālā gan valsts, gan privātos līdzekļus, piesaistot tos no ārzemēm, veicot strukturālas izmaiņas preču sortimentā, atjaunojot nolietoto tehnisku un citus pamatlīdzekļus, kas prasa diezgan daudz naudas līdzekļu izdosies noturēties tajā un turpināt iekarot pasaules preču tirgu. Risks var būt pozitīvs tikai gadījumā, ja turpināsies darbības politika, ko līdz šim aktīvi veikuse firmas “Vermerk” vadība.
Galvenie tas darbības virzieni ir vispārējās nozīmes elektrospuldžu ražošanas, kas VRESR iepriekšējās pastāvēšanas gados tika sagrauta, kadru nostiprināšana un jaunu kadru piesaistīšana, informācijas bāzes paplašināšana, mārketinga un tirgus politikas tālākā pilnveidošana, sakaru nodibināšana ar Austrumu un Rietumu partneriem tehniskā progresa jomā un kooperācijā, jaunu izstrādājumu radīšana, finansiālā stāvokļa stabilizācijas, kas lielā mērā saistīts ar valsts nodokļu politiku un LR Bankas darbību.

7.2.Uzņēmuma problēmas
Preču ražošanas izmaksas strauja palielināšanās sakarā ar pāreju no materiālu piegādēm no Austrumiem uz Rietumiem, zaudējumu segšana, kas atrodas strauja Lata kursa celšanās rezultātā attiecībā pret konvertējamo valūtu, ņemot vērā, ka firma pamatā strādā uz Rietumu tirgiem (95%), nestabilā valsts nodokļu politika, kas traucē normālu darba organizāciju un attiecības ar pircējiem tirgū (cenu svārstība no “Vermerk” puses), zemais tehnoloģisko iekārtu darba ražīguma līmenis, iekārtu un ierīču lielais nolietojums, nespēja iegādāties jaunu tehnoloģiju, jo nav radīta normāla kredītu politika tā saņemšanā un pastāv augsts kredīta procents, inženiertehnisko kadru sagatavošanas iespēju trūkums u.c.

8. FINANSU PLĀNS

8.1. Realizācijas apjomu prognoze ( tabulā 8.1. )

Tabula 8.1.
Produkcija Apjoms (naturālās vienībās)
Latvija NVS valstis Rietumvalstis
1997 1998 1999 1997 1998 1999 1997 1998 1999
Elektrospuldzes (t. gab./t. Ls) 2233,4
151,2 2500
197,5 2500
200 200
13,5 –
– –
– 13426
909,2 16500
1303,5 20500
1600,0
Līme (tonnas t. Ls) 155,4
20,9 100
13,4 100
13,4 – – – – –
Kartona transporta tara (t. m²/t. Ls) 15,9
3,2 20,0
4,4 20,0
4,6 – – – – – –
Pārēja produkcija (t. Ls) 5,8 2,0 2,0 – – – – – –
Kopā (t. Ls) 181,1 217,3 220,0 13,5 – – 909,2 1303,5 1600,0

8.2. Prognozējamie finansu rādītāji ( tabulā 8.2. )

Tabula 8.2.
1997. 1998. 1999.
Prognozējamās investīcijas – – –
Pamatlīdzekļi 172,4 172,4 91,9
Apgrozāmie līdzekļi 77,1 112,6 193,1
Dividendes – 10,0 30,0
Rezerves fonda palielinājums – 10,0 10,0
Investīciju avoti – – –
Amortizācijas atskaitījumi 15,8 64,7 64,7
Tīrā peļņa -34,5 10,0 14,2
Pamatkapitāla palielinājums 174,5 35,5 –
Izdevumi objekta pirkšanai – 74,7 78,9
Aizņēmums – – –
Aizņēmuma atmaksa – – –
Procenti par aizņēmumu – – –

8.3. Prognozējamie ieņēmumi un izmaksas ( tabulā 8.3. )

Tabula 8.3.
Rādītājs Kods 1997 1998 1999
Produkcijas realizācijas ieņēmumi 01 1354219 1520800 1820000
Apgrozījuma nodoklis 02 68169 39114 39600
Realizācijas produkcijas izmaksas 03 1314964 1459184 1689939
Realizācijas rezultāts 04 39255 61616 130061
Pārējās realizācijas rezultāts 05 +3783 – –
Ieņēmumi un izdevumi no ārpusrealizācijas operācijam 06 -77390 -11616 -39961
t. sk. no vērtspapīriem un līdzdalības kopuzņ. 07 – – –
Peļņa (zaudējumi) pirms peļņas nodokļa atvilkš. 08 -34352 50000 90100
Peļņas nodoklis 09 107 20000 35900
Tīrā peļņa 10 -34459 30000 54200

9. UZŅĒMUMA PRIVATIZĀCIJA

Privatizējama objekta nosaukums:
• Valsts Rigas elektrospuldžu rūpnīca.

Objekta adrese:
• Ādažu ielā, 3, Rīgā, LV – 1034.

Objekta struktūrvienības, kuras privatizācijas subjekts vēlas privatizēt:
• Skat. pielikumu Nr. 3.

Privatizācijas metode:
• Pārdošana.

Privatizācijas paņēmiens privatizējot ar pārdošanas metodi:
• Pārdošana uz nomaksu ar vienlaicīgu valsts kapitāla daļas pārdošanu.

Iespējamā privatizācijas norise:
• Pārdošana uz nomaksu ar pirmpirkuma tiesībām firmai “ Vermerk “

Maksāšanas līdzekļi:
• Lati, privatizācijas sertifikāti 50% – 50%.

Maksāšanas veids:
• Ar pārskaitījumu.

Maksāšanas kārtība:
• Uz nomaksu

Privatizācijas subjekta nosaukums:
• Latvijas – Vācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ Vermerk “.

Piedāvātā objekta cena Ls kopā:
• 66190, 54 ( atlikusī bilances cenas ),
• 205398,14 ( bilances cena ).
Skat. pielikumos Nr. 3 un 4.

Apmaksas termiņi:
• 10 gadus

Piedāvājamie objekta iegādes noteikumi:
• Visi trešajā un ceturtajā pielikumā norādītie objekti ir ievērojami fiziski un morāli nolietoti. Apkures, ūdensvada, kanalizācijas, elektroapgādes sistēmas pilnīgi nomaināmas. Atsevišķu ēku sienas un jumtu pārsegumi ir neapmierinošā stāvoklī, ir jāatjauno. Lai atjaunotu iepriekšminētos objektus, ir nepieciešami līdzekļi, kas nebūtu mazāki par šo objektu sākotnējo vērtību. Sakarā ar to uzskatām, ka trešaja un ceturtaja pielikumā minēto objektu summārā vērtība jāpazēmina vismaz par 25%.
• Otrajā pielikumā minētās iekārtas ir Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīcas mantisks ieguldījums firmas “ Vermerk “ statūtkapitālā. Privatizācijas gaitā šis iekārtas jāizpērk firmas “ Vermerk “ dalībniekiem kā Valsts Rīgas elektrospuldžu rūpnīcas daļa, ja rūpnīca nolems pārdot savu daļu.

Pielikums Nr. 1.
Valsts īpašuma ieguldījums
SIA “VERMERK” statūtu fondā
Uz 1998. g. 1. oktobrī
1. Kustams īpašums.

Nr. p/k. Pamatlīdzekļu nosaukums Inv. Nr. Bilances cena Ls uz 28.10.95. Atlikusi vērtība, uz 1.10.98. Novēr-tēta vērtība Ls
01 02 03 04 05 06

CEHS Nr. 1
Līnija Nr. 4
1. Kājiņu automāts 6257 87-05 30-48
2. Montāžas automāts 6258 108-41 37-93
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 6259 155-07 54-29
4. Cokolēšanas automāts 6261 60-80 21-24
Līnija Nr. 6
1. Kājiņu automāts 6473 77-99 27-33
2. Montāžas automāts 6474 99-08 34-69
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 6136 141-72 49-61
4. Cokolēšanas automāts 6475 55-57 19-43
Līnija Nr. 7
1. Kājiņu automāts 6558 57-62 20-17
2. Montāžas automāts 6559 73-20 25-58
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 6560 105-26 36-84
Līnija Nr. 8
1. Kājiņu automāts 6048 57-26 20-04
2. Montāžas automāts 6051 71-25 24-97
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 5388 53-55 18-73
Līnija Nr. 9
1. Kājiņu automāts 10431 155-66 54-48
2. Montāžas automāts 10432 159-86 55-96
Līnija Nr. 14
1. Kājiņu automāts 7706 110-18 38-52
2. Montāžas automāts 7769 49-75 52-40
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 7786 131-58 46-06
4. Cokolēšanas automāts 7856 170-47 59-66
CEHS Nr. 3
1. Stieples pārstīšanas maš. 10487 73-04 35-78
CEHS Nr. 4
1. Plakanslipēšanas mašīna 10513 341-85 191-41
2. Cokoļu atkvēlināšanas un transportēšanas līnija 6835 164-83 75-21
3. Cokoļu kodināšana 7711 60-46 27-18
4. Izolācijas stiklu transportieris 7296 51-10 25-73
CEHS Nr. 10
1. Virpa 7760 59-08 33-47
2. Virpa 7761 59-08 33-47
CEHS Nr. 2
1. Vertikālā frēzmašīna FSC-250 7656 56-59 31-71
2. Kolbu pūšanas automāts “AIVENGO” 10194 937-75 437-61
3. Kolbu pūšanas automāts “AIVENGO” 10282 1434-20 669-29
4. Iekārtu komplekts silikatu līmes vārīšanai 10578 168-20 78-45
5. Iekārta stikla lausku smaleināšanai 10564 95-77 37-96
6. Radiācijas spraugu rekuperātors 10509 51-89 25-21
7. Ierīce sodas padošanai 10506 162-38 83-32
CEHS Nr. 11
1. Gaisma kompresors 60738 145-17 85-15
2. Turbīna 30095 54-54 32-51
3. Turbīna TB 30114 52-09 31-04
4. Slāpekļa tīrīšanas iekārta 60731 113-43 61-26
5. Iekārta 30604 199-23 113-54
6. Iekārta slāpekļa ražošanai 30145 356-83 198-20
7. Iekārta 30194 376-54 209-33
8. Gaisma žavēšanas iekārta 2537 132-46 75-21
9. Gaisma žavēšanas iekārta 2669 71-7 40-35
10. Gāzes iztvaikotājs IXK 8/16-500 30121 317-96 186-52
11. Gāzes iztvikotājs IXK 8/16 iekārta sl. st. 30144 543-37 318-76
12. Iekārta sl. at. 60735 1967-85 1154-46
KOPĀ: 10127-89 5020-54

1. Apgrozāmi līdzekļi
Izejvielas, materiāli, mazvērtīgie instrumenti, inventārs, ierīces, naudas līdzekļi 29979 -46
KOPĀ (I+II) 35000 -00
Kapitāla palielināšana uz pārcenojuma rēķina –

Pielikums Nr. 2.
Valsts elektrospuldžu rūpnīcas

1. Ieguldīto pamatlīdzekļu saraksts

Nosaukums Atlikušī vērtība Ls uz 1.10.98. g. uz 1.10.
01 02
CEHS Nr. 1
Līnija Nr. 4
1. Kājiņu automāts 58-03 30-48
2. Montāžas automāts 72-27 37-93
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 103-38 54-29
4. Cokolēšanas automāts 40-53 21-24
Līnija Nr. 6
1. Kājiņu automāts 51-99 27-33
2. Montāžas automāts 66-05 34-69
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 94-46 49-61
4. Cokolēšanas automāts 37-05 19-43
Līnija Nr. 7
1. Kājiņu automāts 38-41 20-17
2. Montāžas automāts 48-80 25-58
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 70-17 36-84
Līnija Nr. 8
1. Kājiņu automāts 38-17 20-04
2. Montāžas automāts 47-50 24-97
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 35-70 18-73
Līnija Nr. 9
1. Kājiņu automāts 103-77 54-48
2. Montāžas automāts 106-57 55-96
Līnija Nr. 14
1. Kājiņu automāts 73-45 38-52
2. Montāžas automāts 99-83 52-40
3. Jekausēšanas-vakuumēšanas automāts 87-72 46-06
4. Cokolēšanas automāts 113-65 59-66
CEHS Nr. 3
1. Stieples pārstīšanas maš. 60-87 35-78
CEHS Nr. 4
1. Plakanslipēšanas mašīna 319-06 191-41
2. Cokoļu atkvēlināšanas un transportēšanas līnija 129-46 75-21
3. Cokoļu kodināšana 48-93 27-18
4. Izolācijas stiklu transportieris 43-54 25-73
CEHS Nr. 10
1. Virpa 55-15 33-47
2. Virpa 55-15 33-47
CEHS Nr. 2
1. Vertikālā frēzmašīna FSC-250 52-82 31-71
2. Kolbu pūšanas automāts “AIVENGO” 781-46 437-61
3. Kolbu pūšanas automāts “AIVENGO” 1195-16 669-29
4. Iekārtu komplekts silikatu līmes vārīšanai 140-08 78-45
5. Iekārta stikla lausku smaleināšanai 70-22 37-96
6. Radiācijas spraugu rekuperātors 42-89 25-21
7. Ierīce sodas padošanai 140-73 83-32
CEHS Nr. 11
1. Gaisma kompresors 135-50 85-15
2. Turbīna 51-63 32-51
3. Turbīna TB 49-32 31-04
4. Slāpekļa tīrīšanas iekārta 98-31 61-26
5. Iekārta 181-16 113-54
6. Iekārta slāpekļa ražošanai 317-16 113-54
7. Iekārta 334-87 209-33
8. Gaisma žavēšanas iekārta 120-10 75-21
9. Gaisma žavēšanas iekārta 64-43 40-35
10. Gāzes iztvaikotājs IXK 8/16-500 507-14 186-52
11. Gāzes iztvikotājs IXK 8/16 iekārta sl. st. 296-76 318-76
12. Iekārta sl. at. 1836-66 1154-46
KOPĀ: 8506-06 5020-54

Valsts elektrospuldžu rūpnīcas
Papildus mantiska ieguldījuma
saraksts
VERMERK statūtu kapitālā
2. Nekustams īpašums

Nosaukums Inv. Nr. Bilances vērtība (Ls) Atlikusi vērtība, uz 1.10.98. (Ls) Novēr-tēta vērtība (Ls)
01 02 03 04 05

Pirmā ceha ēka 60118 95352,70 30504,98
Kartonāžas iecirkņa ēka 68000 13969,30 3558,12
Rūpnīcas pārvalde ēka 61102 37787,25 8622,68
Kopā: 147109,25 42685,80

Pielikums Nr. 3.
Objekta struktūrvienību saraksta,
kuras privatizācijas subjekts vēlas
privatizēt.

Nosaukums Inv. Nr. Bilances vērtība (Ls) Atlikusī bilances vērtība (Ls) Adrese
Pirmā ceha ēka 60118 95352,70 30552,66 Ādažu iela, 3, Rīgā
Otrā ceha ēka (kolbu matēšanas iecirknis) 60203 15289,00 2461,66
Kartonāžas iecirkņa ēka 68000 13969,30 3565,09
II. ceha ēka 60743 33399,50 19637,34
Rūpnīcas pārvaldes ēka 61102 37787,25 8638,42
Galerija Nr. 1 (no montāžas ceha uz otro pārbaudi) 60119 971,85 598,34
KOPĀ: 196769,60 65453,51

Pielikums Nr. 4.

Privatizējamie nekustamie pamatlīdzekļi

Nosaukums Inv. Nr. Bilances vērtība (Ls) Atlikusī bilances vērtība (Ls0
1 2 3 4
Cehs Nr. 1.
Elektrodistilātors 7843 78,45 27,25
Stikla lausku savakšanas līnija ar bunkuriem
4242
1403,55 –
Gāzes saimniecība (90%) 60773 1781,50 –
1603,35 –
Kopā cehs Nr. 1 3085,35 27,25
Kartonāžas iecirknis
Celšanas ierīce 5605 187,50
Cehs Nr. II.
Augstsprieguma kabeļa līnija – tiks privatizēta 27% 60754 3989,70
1077,22 977,47
263,92
Ārējais elektroapgaismojums – tiks privatizēts 46% 60777 1557,85
716,61 381,58
175,53
Zemsprieguma kabeļu tīkli – tiks privatizēti 17% 60778 1323,70
225,03 17,61
2,99
Ārējie kanalizcijas tīkli – tiks privatizēti 22% 60776 4781,00
1051,82 1215,16
267,34
Rūpnīcas cehu un iecirkņu ūdens apgāde – tiks privatizēti 35% 60774 6528,60
2285,01 –
–
Kopā cehs Nr. II 5355,69 709,78
Pavisam: 8628,54 737,03

Pielikums Nr. 5.

Nomājamie nekustamie pamatlīdzekļi

Nosaukums Inv. Nr. Bilances vērtība (Ls) Atlikusī bilances vērtība (Ls)
1 2 3 4
Cokoļu stikla ēka (silikāta līmes iecirknis) 60202 78,45 27,25
ceha kopējā platība 976,6 m² 38901,60 3234,99
Nomājamo telpu platība 60 m² (9,4) 3656,75 304,09
Galvenā korpusa piebūve (stikla cauruļu izgatavošanas iecirknis) 61093
piebūves kopējā platība 3594 m² 55800,40 5477,82
Nomājamo telpu platība 603,6 m² (16,8%) 9374,53 920,27
Trešā ceha ēka 60300
ceha kopēja platība 2500 m² 38233,15 21969,33
nomājamo telpu platība 2123,2 m² (84,94%) 32475,24 18660,75
Ražošanas korpusa Nr. 3 ēka (cokoļu izgatavošanas iecirknis) 60401
ēkas kopējā platība 2066 m² 17297,70 5488,18
nomājamo telpu platība 1482,5 m² (71,8%) 12419,75 3940,51
Ēka (bijušais 10. cehs) 60400 61377,35 41634,26
Ēka (katls DKBR 10-13) 60745 9937,15 8819,24
Kompresoru māja ar atgriezeniska ūdens sistēmu 61090 3247,15 1055,15
Sūkņu stacija 60085 403,35 195,55
Arteziska dziļurbuma sūkņu stacijas ēka 61086 368,55 –
Ēka (12. cehs) 60850 6545,35 3704,58
Ēka (transporta cehs) 60670 2617,85 1418,14
Ūdeņraža-skābekļu stacijas ēka kopēja platība 477,4 m² 30577 17061,00 11248,80
nomājamo telpu platība 337 m² (70,5%) 12028,00 7930,40
Dzelzceļa ceļš 60676
Kopā: 8206,30 2334,86
nomā: 2051,57 583,72
Otra ceha eka (kolbu izgatavošanas iecirkņis) 60201
ceha kopējā platība 5890 m² 192079,00 98504,42
nomājamo telpu platība 1702 m² (20,9%) 40144,51 20587,42
Kopā: 196647,10 109753,99

Pielikums Nr. 6.

Nomājamie kustamie pamatlīdzekļi

Nosaukums Inv. Nr. Bilances vērtība (Ls) Atlikusī bilances vērtība (Ls)
1 2 3 4
Cehs Nr. II
Dūmvads 60747 5270,00 2081,71
Augstsprieguma kabeļa līnija tiks iznomāta (13%) 60754 3989,70
518,66 977,47
127,07
Ārējas elektroapgaismojums tiks iznomāts (11%) 60777 1557,60
171,34 381,58
41,97
Zemsprieguma kabeļu tikli tiks iznomāts (20%) 60778 1323,70
264,74 17,61
3,52
Ārējie kanalizācijas tikli tiks iznomāts (64%) 60776 4781,00
3059,84 1215,16
777,70
Rūpnīcas cehu un iecirkņu ūdens apgāde tiks iznomāts (39%) 60774 6528,60
2546,15 –
–
Nātrija kationītu filtrs 2069 95,40 13,97
Natrija kationītu filtrs 30585 180,00 141,64
Rūpnīcas katlimājas gāzes saimniecība tiks iznomāta 50% 60772 467,15
223,50 –
–
Sadales iekārta TP-7 1808 1051,15 74,82
Sadales iekārta 16 vienpusīgi apkalpojamās 1809 1392,40 98,91
Spēka transformators TM-1000/10 1810 452,50 32,22
Sadales iekārta TP-4 1908 315,50 –
Transformators TM 1000/10 30346 387,40 279,51
Suknis 30328 49,05 7,10
Suknis K-290/30 30508 77,15 26,24
Sūknis KM-100-80-160 30599 25,90 –
Suknis Km-160/30 30600 42,45 –
Sūknis K-100-80-160 30602 26,35 –
Suknis K-290/30 60755 77,15 26.24
Dūmsūknis 30158 111,00 –
Metināšanas aparāts PD-502 30127 125,00 –
Rūpnīcas cehu GSP 60771 229,40 –
Tīra ūdens tilpne 1885 1227,60 –
Distilators 30461 78,60 55,14
Distilators 30462 78,60 55,14
Elektrolizers 30386 4897,70 577,92
Elektrolizers 30387 4897,70 577,92
Ūdeņssīldītais 30477 67,50 27,23
Ūdeņssīldītais 30478 67,50 27,23
Gāzanalizātors 30375 238,25 101,66
Bloks OB 30352 528,75 289,28
Bloks OB 30353 528,75 289,28
Ūdeņdregētājs 30253 56,90 23,95
Siltumapmainītājs ekonomaizers 30406 660,55 364,61
Emoltāts uzkrājeis 30465 279,25 153,06
Tvaika uzsilditājs 30544 308,30 48,15
Žāvētājs 30475 86,90 49,83
Žāvētājs 30517 86,90 49,83
Kopā cehs Nr. II 30871,78 6422,85
Transporta iecirkņis
Hidrauliskais iekrāvējs YH-053.1 10286 4275,65 –
Autoiekrāvējs 4014M 10391 1098,60 –
Autoiekrāvējs 4014M 10560 1271,60 241,70
Automašīna YAZT 33303 60691 1187,50 863,68
Automašīna ZIL MM3-4502 10422 816,80 529,84
Automašīna KAMAZ 23-46LTL 10453 3281,15 1669,80
Automašīna MAZ 53371 60687 3877,00 3171,88
Automašīna “Volga” 10330 604,75 2,87
Automašīna “Volga” GAZ 60689 3100,00 2315,57
Kopā transporta iecirknis 19513,05 8795,34
RCI-12
Zāgu asināšanas darbagalds 4480 44,25 10,00
Paclājs ar 4,5KW el. Dzinēju 4783 47,50 10,00
Frēzēšanas darbagalds 3698 46,65 10,00
Aizzīmēšanas darbagalds 4120 136,25 –
Zēmērēšanas darbagalds 4122 64,65 –
Frēzēšanas darbagalds 4218 195,25 –
Urbšanas darbagalds 5031 90,75 –
Kopā RCI-12 625,30 30,00
Cehs Nr. 8
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 10334 105,10 –
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 10419 230,20 13,01
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 30075 54,30 –
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 30076 54,30 –
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 30077 54,30 –
Elektriskais žavējamais skapis vakumā 10362 105,10 –
Kopā cehs Nr. 8 603.30 13,01
Cehs Nr. 10
Vertikālā urbmašīna 60911 225,00 90,49
Izslīpēšanas darbagalds 10383 2165,75 1201,52
Mazgabarita virpa 5120 220,00 –
Stikliliešanas automātu krāsns 5326 105,40 16,25
Stikliliešanas automātu krāsns 5592 105,40 16,25
Stikliliešanas automātu krāsns 5593 105,40 16,25
Stikliliešanas automātu krāsns 5872 105,40 16,25
Meistara kabīne 30321 122,50 53,91
Kopā cehs Nr. 10 3154,85 1410,92
Pavisam: 54678,28 16672,12

KURSA DARBA KOPSAVILKUMS

Pētot biznesa plāna sastādīšanu, mēs secinājam, ka tā ir ilgs un darbietilpīgs process,
Autori konstatēja, ka labs biznesa plāns var palīdzēt jaunam uzņēmumam iegūt startam vai izaugsmei nepieciešamo naudu, plānot nākotni un kontrolēt pašreizējo progresu un privatizēt kādu īpašumu ( kā firmas “ VERMERK “ gadījumā ).
Biznesa plāna rakstīšana piespiedīs uzņēmeju uzmanīgi apskatīt katru elementu savā paredzamajā pasākumā. Ir sagaidāms, ka šajā procesā daudzas plaisas un vainas tiks atklātas un izlabotas.
Vislabākais biznesa plāns nevar pārvērst sliktu ideju labā biznesā. Labs biznesa plāns tomēr var palīdzēt padarīt labu biznesu ticamu, saprotamu un pievilcīgu kādam, kurš nav šo biznesu pazīstams. Laba biznesa plāna uzrakstīšana un, kas ir vēl svarīgāk, laba biznesa plāna pārdomāšana pirms tā uzrakstīšanas, nevar garantēt panākumus, bet tā var daudz palīdzēt neveiksmes iespējas samazināšanai.

IZMANTOTAS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Ēriks S. Sīgels . Ernst & Young biznesz plāna ceļvedis; Rīga, 1994. –189. lpp.
2. V. Praude . Kā izstrādāt biznesa plānu ; Rīga,1996.
3. Vests, Alans . Biznesa plāns ; Rīga, SIA VTF izdevums; 1994. –190. lpp.
4. A. Laudsbergs . Biznesa plāns ; Rīga, RTU; 1992. – 23.lpp.
5. Babkovs , Lī . Kā sastādīt biznesa plānu ; Rīga, 1997.
6. P. Ozols . Biznesa plāns, jeb kā paaugstināt uzņēmuma rentabilitāti ; Rīga, 1998.
7. Бэнгз, Давид . Руководство по составлению бизнес – плана ; Москва ,1997.
8. K. Уткин. Бизнес – план; Москва, 1996.