REFERĀTS
FAILU SISTĒMAS
SATURS
Ievads
1. NTFS fiziskā struktūra 4
2. Metafaili 5
3. Faili un plūsmas 6
3.1. Failu atribūti 6
3.2. Katalogi 7
5. Failu vadība NTFS 9
5.1. Failu saspiešana 9
5.2. Failu drošība 9
6. WinFS fiziskā struktūra. 11
7. XML shēmas. 13
8. WinFS dienesti. 14
9. Failu vadība WinFS. 15
10. NTFS un WinFS salīdzinājums. 16
11. Rekomendācijas lietotājiem. 17
Secinājumi
Izziņu avoti
IEVADS
Kopš failu sistēmu attīstības sākumiem ir pagājis desmitiem gadu. Šinī laika periodā glabāto datu apjoms ir ļoti palielinājies, tādēļ informācijas meklēšanas uzdevums kļuva grūtāks. Daudziem lietotājiem ir vienāds viedoklis, ka jaunajai failu sistēmai ir jābūt tādai, lai tā varētu strādāt ar meta datiem, kas ļauj orientēties lielos informācijas masīvos.
Tagad populārākas failu sistēmas ir NTFS (New Technology File System) un WinFS (Windows File System vai Windows Future Storage). Šai abreviatūrai ir divi atšifrējumi: pirmais, jo tā ir Microsoft realizēta failu sistēma, un otrais, jo tā strādās ar vēl lielāku datu apjomu nekā NTFS.
NTFS failu sistēma ir diezgan veca. Iemesls tam, ka tā kļuva populārā tikai pēdējos gados, ir DOS operētājsistēmas izmantošana uz personālajiem datoriem.
NTFS ilgi nevarēja pilnvērtīgi strādāt uz personālajiem datoriem, jo efektīgai darba organizācijai ar tās datu struktūrām bija nepieciešami lieli atmiņas apjomi. Sistēmas ar 4 vai 8 Mb (’95.-’96.gadu standarts) nevarēja gūt kādu labumu no NTFS izmantošanas. Tāpēc tā radīja nepareizu priekšstatu par sevi kā lēna un milzīga sistēma. Bet patiesībā tas nebija īstenība – mūsdienīgas datoru sistēmas ar atmiņu vairāk par 64 Mb gūst ļoti lielu veiktspējas un ražīguma pieaugumu no NTFS izmantošanas.
WinFS sastāv no trijām galvenajām sastāvdaļām: 1) NTFS; 2) relāciju datu bāze; 3) datu bāze uz XML (Extendet Markup Language) pamata. Saite starp WinFS un NTFS tiek kontrolēta ar WinFS kodola palīdzību, kurš nodrošina administrēšanas un drošības funkcijas, kā arī mijiedarbību ar dienestiem, shēmām un datu modeļiem. WinFS sistēma tiks integrēta jaunajā operētājsistēmā Windows Vista kā paplašinājuma modulis. Šeit indeksēšanas tehnoloģija pamatojas uz relāciju datu bāzes.
Jauna failu sistēma ir domāta failu glabāšanai, pamatojoties uz to satura kritērijiem, ko veido XML meta dati.
1. NTFS fiziskā struktūra
Failu sistēma NTFS ir liels struktūrizācijas panākums – katrs sistēmas elements ir fails, pat tad, ja tā ir dienesta informācija. Galvenais fails ir MFT (Master File Table) – kopēja failu tabula.
NTFS, kā jebkura cita failu sistēma, sadala visu lietderīgo vietu uz cieta diska klasteros. Klasteri – datu bloki, kas tiek izmantoti vienlaicīgi. NTFS atbalsta gandrīz jebkurus klasteru apjomus – no 512 baitiem līdz 64 Kb. Taču par standartu tiek uzskatīts klasteris ar apjomu 2 vai 4 Kb.
NTFS disks nosacīti tiek sadalīts divās daļās. Pirmie 12% no diska tiek atvēlēti MFT zonai, kurā aug metafails MFT.
Jebkādu datu ierakstīšana šajā zonā nav iespējama. MFT zona vienmēr ir tukša, lai pats galvenais dienesta fails (MFT) ne tiktu fragmentēts savas paplašināšanas laikā. Pārējie 88% ir domāti failu glabāšanai. Pirmie 16 ieraksti ir dienesta un nav pieejami operētājsistēmai, tie saucas par metafailiem. Turklāt pirmais no tiem ir MTF metafails (skat.1.zīmējumu).
MFT zona (šeit teorētiski paplašinās MFT fails)
vieta failiem vieta failiem
MFT Pirmo 16 MFT ierakstu kopija
1.zīmējums. NTFS fiziskā struktūra
MFT pēc būtības ir diska pārējo failu katalogs, kas ietver arī pats sevi, un ir paredzēts failu izvietošanas noteikšanai.
MFT zonas izmantošanas mehānisms ir tāds: kad failus jau nevar ierakstīt parastajā telpā, MFT zonas tiek samazināta divās reizēs, tādā veidā atbrīvojot vietu failu ierakstīšanai. Bet, ja vieta atkal ir atbrīvota, MFT zona ieņem sākotnējus izmērus.
2. Metafaili
Metafaili atbild par kādu sistēmas darbības aspektu. Tie atrodas NTFS diska sakņu katalogā un sākas ar simbolu $. Saņemt jebkādu informāciju par tiem ar standarta paņēmieniem ir ļoti grūti. Bet arī tiem ir norādīts reāls apjoms, piemēram, var uzzināt, cik laika patērē operētājsistēma visa diska kataloģizācijai, paskatoties $MFT faila izmēru. Nākošajā tabulā ir redzami metafaili un to darbību, kas uz doto brīdi tiek izmantoti (skat.1.tabulu).
$MFT pats MFT metafails
$MFTmirr pirmo 16 MFT ierakstu kopija, kas izvietota diska vidū
$LogFile atbalsta fails
$Volume dienesta informācija – failu sistēmas versija utml.
$AttrDef failu standarta atribūtu saraksts
$. sakņu katalogs
$Bitmap brīvas vietas karte
$Boot ielādēšanas sektors
$Quota fails, kurā ir ierakstīti lietotāju tiesības uz diska telpas izmantošanu.
$Upcase fails – failu nosaukumu burtu lieluma atbilstības tabula. Ir vajadzīgs tāpēc, ka NTFS failu nosaukumi tiek ierakstīti Unicode formātā, kas sastāda 65 tūkstošus dažādu simbolu, kuru lielus un mazus ekvivalentu meklēšana nav triviāla.
1.tabula. Metafaili
Ja fails ir ļoti mazs, tad dati tiek uzglabāti MFT iekšā, protams, ja ir attiecīga brīva vieta. Šādi faili, kas aizņem simtus baitus, parasti nav fiziski izveidoti.
3. Faili un plūsmas
Sistēmai ir faili. Ko izsaka šāds jēdziens uz NTFS?
• Obligātais elements – ieraksts iekš MFT, jo visi diska faili tiek tur minēti. Šajā vietā glabājas visa informācija par failu: faila nosaukumu, izmērs, atsevišķu fragmentu izvietošana uz diska utt., izņemot pašus datus. Ja informācijai nav pietiekoši viena MFT ieraksta, tad tiek izmantoti vairāki, bet neobligāti pēc kārtas.
• Opciju elements – faila datu plūsmas. Šāds nosaukums izsaka to, ka failam var arī nebūt datu. Tādā gadījumā, uz to netiek patērēta diska brīva vieta. Ja fails ir ļoti mazs, tad saturs ir iekš MFT.
Katram failam uz NTFS ir abstrakta uzbūve, t.i. viņam nav datu, bet ir plūsmas (streams). Vienai no plūsmām ir tā nozīme – faila dati. Bet vairākums failu atribūtu arī ir plūsmas. Dota abstrakcija var tikt izmantota ērtu lietu izveidei.
Piemēram, failam var “pielikt” vēl vienu plūsmu, ierakstot tajā jebkurus datus – informāciju par autoru un failu saturu, ka tas tiek izmantots Windows 2000. Bet šādas papildu plūsmas nevar apskatīt ar standarta rīkiem. Faila izmērs var kritiski pieaugt bez jebkādas nepieciešamības. Bet dotajā brīdī tas netiek izmantots, jo ļoti grūti kontrolēt diska brīvas vietas ievērošanu.
Faila nosaukumā var ietilpst 255 simboli no 65535 piedāvātajiem Unicode kodēšanas tabulā.
3.1. Failu atribūti
Faila atribūti MFT ierakstos ir izvietoti augošā secībā pēc skaitliskām tipa koda vērtībām, turklāt daži atribūtu tipi var atkārtoties vairākas reizes, piemēram, ja failam ir vairāki datu atribūti vai vairāki nosaukumi.
Katram failam NTFS sistēmā ir obligāts standarta informācijas atribūts, faila nosaukuma atribūts, aizsardzības deskriptora atribūts un datu atribūts. Pārējie atribūti tiek izmantoti pēc nepieciešamības (skat.2.tabulu). Ar * atzīmēti obligātie faila atribūti.
Sistēmas atribūts Atribūta aprakts
* Standarta informācija par failu Tradicionālie atribūti: Read Only, Hidden, Archive, System, laika norādes – faila izveidošanas un pēdējas modifikācijas laiku, katalogu skaitu, kuri satur norādi uz to.
Atribūtu saraksts Atribūtu saraksts, no kuriem sastāv fails, un failu norāde uz faila ierakstu iekš MFT, kurā izvietots katrs atribūts.
* Faila nosaukums Faila nosaukums Unicode simbolos. Vienam failam var eksistēt vairāki faila nosaukumu atribūtu.
* Aizsardzības deskriptors Datu aizsardzības struktūra (ACL), kas pasarga failu no nesankcionētas pieejas. Šīs atribūts noteic, kurš ir faila īpašnieks un kam ir pieejas tiesības šīm failam.
* Dati Faila saturs. Pēc noklusēšanas, katalogam nav datu atribūta.
Indeksa sakne, indeksa izvietojums, bitu karte (tikai katalogiem) Atribūti, kas tiek izmantoti failu nosaukumu indeksiem lielos katalogos.
Paplašinātie HPFS (High Performance File System) atribūti Atribūti, izmantojamie paplašinātu HPFS atribūtu realizācijai OS/2 un OS/2 – klientu failu-serveros Windows NT.
2.tabula. Sistēmas atribūti
3.2. Katalogi
Katalogs uz NTFS bāzes ir specifisks fails, kurā glabājas norādes uz citiem failiem un katalogiem. Kopumā tas veido hierarhisku datu izvietošanu uz diska. Kataloga fails ir sadalīts blokos, katrs no kuriem satur faila nosaukumu, bāzes atribūtus un norādi uz MFT elementu, kurš satur pilnīgu informāciju par kataloga elementu. Iekšējā kataloga struktūra ir izveidota līdzīgi binārajam kokam. Tas nozīmē, ka failu nosaukumi izvietoti tādā veidā, lai meklēšana būtu pēc iespējas efektīvākā un ātrākā, t.i. atbilde ar divām vērtībām uz pieprasījumu par faila atrašanas vietu. Pieprasījums – kādā grupā atrodas meklējamais fails attiecībā pret uzdotu elementu: augstāk vai zemāk? Pēc pierasta, uzdotais elements ir vidējais elements meklēšanas kokā. Šādi meklēšanas zona tiek samazināta divās reizēs. Piemēram, ja failu nosaukumi ir sašķiroti alfabēta secībā, meklēšana notiek pēc sākumu burtu salīdzinājuma (skat.2.attēlu).
Meklēšana kokā Lineārā meklēšana
vcmd.exe
vcmd.exe
spchtel.dll
spchtel.dll
speech.cnt
speech.cnt
speech.dll
speech.dll
speech.hlp
speech.hlp
vcauto.tlb
vcauto.tlb
vcmshl.dll
vcmshl.dll
Vdict.dll
Vdict.dll
VText.dll
! ! VText.dll
vtxtauto.tlb
vtxtauto.tlb
WrapSAPI.dll WrapSAPI.dll
Xcommand.dll
Xcommand.dll
Xlisten.dll Xlisten.dll
Xtel.dll Xtel.dll
Xvoice.dll Xvoice.dll
2.attēls. Meklēšanas algoritmi
Secinājumi ir sekojoši: lai atrastu vienu failu no 1000, FAT sistēmā tiks veikti aptuveni 500 salīdzinājumi, jo ir lineāra failu meklēšana. Bet NTFS sistēmā uz binārā koka bāzes tikai ap 12 salīdzinājumiem.
5. Failu vadība NTFS
5.1. Failu saspiešana
Visiem NTFS failiem ir diezgan lietderīgs atribūts kā “saspiests”. NTFS ir iebūvēts atbalsts disku saspiešanas iespējai. Jebkurš fails vai katalogs individuālajā kārtībā var glabāties uz diska saspiestā veidā. Failu saspiešanas procedūrai ir diezgan liels ātrums un tikai viena negatīva īpašība – ļoti liela virtuāla saspiestu failu fragmentācija, kas netraucē jebkuru lietotāja darbu. Saspiest var bloku no 16 klasteriem. Tiek izmantots nosaukums virtuālie klasteri – ļoti elastīgs risinājums, kas ļauj panākt, lai puse faila būtu saspiesta, bet puse nē. Tas tiek realizēts pateicoties tam, ka informācijas par noteiktu fragmentu kompresiju glabāšana ir ļoti līdzīga parastai failu fragmentācijai.
5.2. Failu drošība
Failu sistēma NTFS atbalsta NT aizsardzības objektmodeļi: NTFS izskata katru katalogu un failu kā dažāda tipa objektus un reģistrē atsevišķus pieejas tiesību sarakstus katram tipam.
NTFS garantē drošību failu līmenī, t.i. pieejas tiesības katalogiem un failiem var būt atkarīgi no lietotāja dienesta ieraksta, kā arī to grupu sarakstus, kuram viņš pieder. Katru reizi, kad lietotājs vēršas pie failu sistēmas objekta, viņa pieejas tiesības tiek pārbaudītas pēc šī objekta atļauju saraksta. Ja lietotājam ir nepieciešamais tiesību līmenis, viņa pieprasījums saņem pozitīvu atbildi, pretējā gadījumā – pieprasījums tiek noraidīts. Šīs aizsardzības modelis tiek pielietots kā lokālajos tīklos datoriem ar NT, tā arī attālinātajos tīklu pieprasījumos.
NTFS pieejas tiesības mapēm:
• pieeja aizliegta;
• pieeja atļauta;
• lasīšanas tiesības;
• ierakstīšanas tiesības;
• ierakstīšanas un lasīšanas tiesības;
• skatīšanas tiesības;
• modificēšanas tiesības (lasīšana/ ierakstīšana/ izpilde/ dzēšana).
Visi faili un mapes manto pieejas tiesības, kas tiek uzstādīti galvenajai mapei. Taču šīs tiesības var mainīt tāds lietotājs, kuram ir atļauts mainīt konfigurāciju aizsardzības modelī.
NTFS failu pieejas tiesības:
• pieeja atļauta;
• pieeja aizliegta;
• modificēšanas tiesības;
• lasīšanas tiesības.
Lokālajā tīklā var rasties konflikts starp lietotājiem ar NTFS tiesībām, kuriem ir kopējie katalogi. Tādā situācijā tiek pielietoti stingrāki pieejas ierobežojumi.
6. WinFS fiziskā struktūra.
WinFS failu sistēmas pamatu veido NTFS (skat. 3. attēlu). Šī saite tiek kontrolēta ar WinFS kodola palīdzību, kurš nodrošina administrēšanas un drošības funkcijas, kā arī mijiedarbību ar dienestiem, shēmām un datu modeļiem.
WinFS iebūvēts mapju un failu sekotājmehānisms, kas ļauj paātrināt meklēšanu un datu ieguvi. Pamatā ir attiecīgi XML parametri, kā arī dažādi kritēriji.
Jaunas failu sistēmas būtība ir tā saucamais datu modelis. Zem šī vārda slēpjas mehānisms, kas pastāvīgi administrē un strukturē skaitliskus elementus jeb „priekšmetus” (items). Priekšmeti izmanto aprakstošus elementus, bet ne tikai faila atribūtus. Šie elementi pieder nevis failam, bet WinFS, un tiek kontrolēti ar to.
Datu modelis organizē priekšmetus (šīs jēdziens ir plašāks par failu) virtuālajās mapēs atkarībā no to satura. Tas maina meklēšanas koncepciju. Datu īpašības (metadati) kalpo šim pieprasījumam, kas nodrošina ātru pieeju datiem, neņemot vērā to tipu vai atrašanas vietu. Pie tam, visi pieejamie dati ir uzreiz redzami, tos nevajag meklēt visās direktorijās. Ielādējot kādu programmu, būs redzami visi atbalstāmie faili. Šos datus var apvienot pseidogrupās. Fiziskā failu struktūra netiek jebkādi izmainīta. Šādi kā priekšmetus var reģistrēt ne tikai failus, bet arī kontaktus, labākas Interneta saites, vēstules u.c.
No lietotāja viedokļa, tagad nav nepieciešams rūpēties par failu fizisko atrašanas vietas organizāciju. Windows organizē datus atkarībā no to satura virtuālajās mapēs. Datu meklēšanas laikā, faila satura īss apraksts aizvieto informāciju par faila formātu, autoru un izvietošanu atmiņā.
Microsoft realizēja mainīgu priekšmetu modeli iekš WinFS. Izstrādātāji var paši noteikt priekšmetus ar XML metadatu palīdzību un norādīt saiti starp priekšmetiem. Pastāv arī iespēja izvadīt visus dota autora dokumentus kopā ar informāciju par viņa adresi, un, iespējams, pievienotas bildes vai attēlus.
Ir iespējams arī mainīt opciju dizainu pārlūkprogrammā un komandas, kuras ir piesietas pie noteiktiem failu tipiem.
Ir jauns uzdevumu sortiments, ir iespējams meklēšanas laikā papildus norādīt kādu komandu izpildi, kas piesaistītas priekšmetiem.
Ja lietotājs veic meklēšanu elektroniskā pasta arhīvā, tad tiek izsaukts Outlook, lai sagatavotu un aizsūtītu standarta atbildi pēc peles klikšķa. Iespējams, ka sistēma varēs klasificēt failus pēc noteiktiem drošības kritērijiem.
Atšķirībā no NTFS, WinFS neizmantos MFT (Master File Table). Jaunā failu sistēmā mapju (folders) struktūra, kas ir atspoguļota Windows Explorer ir virtuāla karte. Struktūra palīdz navigācijā, taču neatspoguļo aktuālu failu glabāšanas shēmu vai fizisku failu organizāciju uz cietā diska.
Pamata īpašība ir pilna agrāka priekšstata abstrakcija par faila atrašanas vietu. Tas ir, tādi jēdzieni kā „mape”, „fails” vai „ceļš” izzūd. WinFS atbalsta SQL pieprasījumus, veidojot visu failu sistēmu kā plašu objektorientētu datu bāzi.
Tagad Microsoft servisa abonentiem ir pieejama WinFS failu sistēmas beta versija. Tā veidolu var apskatīt 4.attēlā.
4.attēls. WinFS veidols.
7. XML shēmas.
XML shēmas definē, kā tiks apstrādāti faili ar dažādiem datu tipiem. 5.attēlā ir redzami adrešu dati.
Viss priekšmetu apraksts atrodas attiecīgajā shēmā. Tas nozīmē, ka shēmas atrodas augstāk nekā priekšmeti pēc hierarhijas.
XML shēmas arī definē, kādus datus Windows noteiks kā dokumentus, kontaktus, video vai audio ierakstus, kā arī kādas konteksta saites eksistē starp dažādiem priekšmetu tipiem.
Lietotāji var papildināt savas shēmas kādas informācijas noteikšanai priekšmetu veidā. Piemēram, elektroniskā pasta pielikumu aprakstam.
Šādas pieejas priekšrocība ir tāda, ka WinFS izmanto metadatus priekšmetu sasaistei ar saistītu saturu, piemēram, adrešu datiem un dokumentiem. Taču failu formāti nezaudēs savu nozīmi – tie kalpos jaunu failu tipu piesaistei (pēc paplašinājumiem) pie jau eksistējošo priekšmetu skaita.
8. WinFS dienesti.
SQL datu bāze glabā metadatus, kas ir nepieciešami indeksācijai. WinFS ne tikai vada priekšmetus, bet arī realizē citus dienestus un pakalpojumus (skat. 6.attēlu).
Viens no dienestiem ir Info Agent, kurš ļauj automatizēt failu uzdevumus. Piemēram, Info Agent var automātiski noteikt , kādiem no elektroniskā pasta pielikumiem ir potenciāls risks būt vīrusiem.
Tāpēc dienests aizsūtīs pieprasījumu uz savām tālākajām darbībām, vai arī automātiski ieslēgs antivīrusu pielikuma skaņošanai. Tāpat arī šīs dienests var automātiski dzēst pagaidu failus ar izmēru mazāku par vienu kilobaitu.
Zem Info Agent Microsoft saprot elastīgu instrumentu, kas ir spējīgs unificēt dažādus uzdevumus.
Info Agent iespēju diapazons var mainīties pēc lietotāja vēlmēm. Tas ir izveidots analoģiski komandu failiem .bat/.cmd. Šeit Windows ne tikai izpilda komandrindas, bet arī ļauj izmantot norādes jeb atsauces. Lietotājs var nodefinēt, kādi sistēmas uzdevumi izpildīsies automātiski, ja notiks kāds notikums.
Sinhronizācija – vēl viens dienests, kas ļauj salīdzināt noteiktus datu masīvus (kontakti, dokumenti utt.) uz vairākiem diskiem, diska fragmentiem vai atsevišķiem datoriem. Lielāka sinhronizācijas īpašība ir tāda, ka ar attiecīgu shēmu palīdzību, tā nodrošinās mijiedarbību ar agrāk nesavienojamiem pielikumiem, kā Outlook un CRM.
9. Failu vadība WinFS.
Konteksta izvēlne, kas ir atkarīga no faila tipa, t.i. sistēma piedāvās katram faila tipam attiecīgas funkcijas un komandas (skat. 7.attēlu).
Lai saprastu būtiskus NTFS failu sistēmas trūkumus un jaunas WinFS failu sistēmas priekšrocības, ir vērts minēt piemēru. Tas parāda Windows XP ar NTFS vājo pusi attiecībā pret nezināmiem failiem, kā arī tas attiecas pret sistēmas iekšējo pielikumu failiem. Veidojot teksta failu un ierakstot jebkurā vietā vārdu „Windows”, meklēšana pēc šī vārda tiks sekmīgi pabeigta. Bet ja paplašinājumu maina uz citu – nezināmo sistēmai, šīs vārds netiks atrasts. Windows laidīs šo failu garām, kaut arī meklēšanas kritēriji nav mainījušies, fiziski tas ir tas pats fails, tajā pašā vietā ar tādu pašu tekstu.
10. NTFS un WinFS salīdzinājums.
Šajā tabulā (skat.3.tabulu) ir apkopoti zināmās NTFS un WinFS priekšrocības un trūkumi, jo lielāka mūsdienu lietotāju izvēlās starp Windows98, Windows4.0, Windows2000(NT5.0) un Windows XP.
NTFS WinFS
Sistēmas – atbalstītājas NT4, NT5 NT4, NT5 u.c.
Maksimālais toma apjoms Nav ierobežots Nav ierobežots
Maksimālais failu skaits Nav ierobežots Nav ierobežots
Faila nosaukums 255 simboli no 65 000 dažādiem simboliem 255 simboli no 65 000 dažādiem simboliem
Faila atribūti Pēc programmnodrošinājuma izstrādātāju uzskatiem Pēc programmnodrošinājuma izstrādātāju uzskatiem, XML metadati katram failam.
Drošība Ir (sākot ar NT5.0 var fiziski šifrēt datus) Ir (sākot ar NT5.0 var fiziski šifrēt datus)
Saspiešana Ir Ir
Stabilitāte pret kļūmēm Labākā – automātiskā sistēmas atjaunošana jebkuru kļūmju rašanas laikā Labākā – automātiskā sistēmas atjaunošana jebkuru kļūmju rašanas laikā
Ekonomiskums Maksimālā – ļoti efektīva un daudzveidīga datu glabāšanas sistēma Optimālākais datu organizēšanas mehānisms uz cietā diskā. Virtuālu direktoriju izveide.
Ātrdarbība Sistēma maz efektīva sadaļām līdz 1 Gb, bet darbs ar lielākiem datu masīviem un katalogiem ir ļoti efektīvi organizēts Sistēma maz efektīva sadaļām līdz 1 Gb, bet darbs ar lielākiem datu masīviem un katalogiem ir ļoti efektīvi organizēts
3.tabula. Failu sistēmu salīdzinājums
Bet, tā kā, NTFS ir WinFS pamats, lielāka daļa īpašību ir kopīga.
Galvenais jauninājums ir XML atribūti katram failam, kas ir ļoti lietderīgi meklēšanas procesā.
11. Rekomendācijas lietotājiem.
Failu sistēmas izvēle vienmēr ir atkarīga no lietotāja prasībām.
Ja datora lietotājs nodarbojas galvenokārt ar datu ievadu vai izvadu, kura pienākums ir pildīt vienkāršākas darbības, tad failu sistēmas WinFS iespējas netiks uztverti kā tie nepieciešamākie produktīvam darbam.
Bet ja lietotājs darbojas profesionālajā līmenī, kad dators kalpo kā rīks sarežģītāku uzdevumu risināšanai (saistīti ar datu apstrādi, mijiedarbības organizāciju, iekšējo funkcionalitāti utt.), tad sistēmas prasības pieaug.
Te tiek rekomendēts lietot jaunu WinFS failu sistēmu, jo informācijas nesēju atmiņas apjoms nemitīgi pieaug, un ar agrākām failu sistēmu iespējam nepietiks kvalitatīvai darba izpildei.
Mūsdienās darba kvalitāte un uzdevumu izpildes ātrums tiek ļoti augsti vērtēts.
SECINĀJUMI
Referāta mērķis bija salīdzināt divas failu sistēmas NTFS un WinFS. Lai šo mērķi īstenotu, bija nepieciešams savākt un apkopot informāciju par failu sistēmām.
Meklējot informāciju par NTFS un WinFS failu sistēmām, tika saprasts, kā tas ir aktuāls jautājums – „Kuru failu sistēmu izvēlēties?” Lietotājiem ar pieredzi diezgan svarīgs ir jautājums, kādai failu sistēmai dot priekšroku. Strādājot ar lieliem datu masīviem, realizējot tajos meklēšanu, šķirošanu un citas attiecīgas darbības, ļoti svarīga ir sistēmas ātrdarbība. Lai sasniegtu maksimālo sistēmas atdevi, lietotāji optimizē un pielāgo programmnodrošinājumu savām reālām vajadzībām un uzdevumiem.
Tā kā WinFS failu sistēma ir mantojusi gandrīz visas NTFS īpašības, izņemot MFT.
Visievērojamākie WinFS īpašības, kuras nav NTFS sastāvā, ir tā saucamie dienesti un XML atribūti. Šīs īpašības palīdz meklēšanā un optimizē patērēto šīm uzdevumam laiku.