LU Ekonomikas
un Vadības fakultāte
lektoram
Referāts mikroekonomikā
Tēma “OLIGOPOLS”
Rīga, 13.04.2000.
Oligopola vispārējs raksturojums.
Daudzie ekonomisti pievērš uzmanību oligopolistiska tirgus struktūrai, kura pašlaik dominē attīstīto valstu ekonomikas atsevišķās nozarēs.
Oligopoliju raksturo sekojošas pazīmes:
1. Nozarē darbojas dažas konkurējošas firmas, tātad tas nav monopols.
2. Katras firmas pieprasījuma līkne ir ar negatīvu kāpumu, tāpēc tas nav pilnīga konkurence.
3. Nozarē ir vismaz viena liela firma, kura uzskata, ka viņas darbība izvērsis konkurējošo firmu reakciju, tātad tas nav monopolistiskā konkurence.
4. Firmas, darbojošās pie pilnīgas konkurences un monopolijas, izlaida viendabīgu (homogēnu) preci, bet darbojošās pie monopolistiskās konkurences – neviendabīgu (heterogenu) preci. Firmas-oligopolisti ražo gan viendabīgas, gan neviendabīgas preces.
5. Oligopoli var būt “stingri”, kad firmas-oligopolisti kontrolē praktiski visu tirgu, un “maigi”, kad oligopols ražo 70-30% nozares preces.
Firmai-oligopolistei, kura var mainīt savas preces cenas (pieprasījuma līkne ir ar negatīvu kāpumu, tātad ir monopola ietekme), pie tā jāņem vērā firmas-konkurentes reakcija. Ja, piemēram, firma “Alfa” darbojas pieprasījuma līknes elastīgajā gabalā, tad, pazeminot preces cenu tā var palielināt paplašināt pārdošanu, palielināt ieņēmumu apjomu un sasniegt ekonomisko peļņu. Bet šādas darbības var izraisīt konkurējošas firmas reakciju: baidoties pazaudēt noieta tirgus, tie arī pazeminās savas preces cenu un izmainīs pieprasījumu uz firmas “Alfa” preci, un rezultātā firma “Alfa” nedabūs vēlamo labumu. Savukārt, konkurējošas firmas, pieņemot lēmumu par atbildēs darbību, jāņem vērā iespējamo firmas “Alfa” reakciju, bet to reakciju noteic citas firmas potenciālā reakcija utt. līdz bezgalībai. Tātad, noteicot ražošanas preces daudzumu un cenu, firmai-oligopolistei, jāņem vērā netikai ziņas par preces pieprasījumu un ražošanas izmaksas, bet arī grūti noteicamo faktoru – konkurentu atbildes reakciju. Neiespējamība viennozīmīgi noteikt konkurējošas firmas atbildi dara tagad nesasniedzamo teorētiski noteikt lielumus q (preces daudzums) un p (preces cena) , pie kuras firma-oligopoliste maksimizēs savu peļņu.
Šajā sakarā daudzie ekonomisti cenšas atrast firmas-oligopolistes darbības kopējus principus. Konkrēti, analizējot reālo īstenību, pētnieki izdala divus kopējus oligopola gadījumā cenas noteikšanas raksturojumu: pirmkārt, oligopola gadījumā cenas ir mazāk ietekmīgas, ir “stingrākās”, izmainās ne tik strauji un ievērojami, nekā pie citas tirgus struktūras; otrkārt, ja cenas izmainās, tad visbiežāk firmas to maina vienlaikus. Tālāk mēs apskatīsim atsevišķus mēģinājumus firmas-oligopolistes uzvedības teorētiskas pamatošanas.
Īslaicīga perioda ražošanas cenas un daudzumi.
Oligopola gadījumā cenas nemainās nepārtraukti ar preces pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, kā tas ir pie pilnīgas konkurences, bet atšķiras ar “stingrumu”. Protams, ja strauji pieaugs izmantojamo resursu cena vai palielināsies pieprasījums, tad firma-oligopoliste paaugstinās preces cenu. Bet parasti viņa to dara diskrēti, laiku pa laikam un uzreiz uz ievērojamo lielumu. Cenas “stingrums”, nemainīgums pamatā ir saredzams pie cikliskās un sezonas preču pieprasījuma izmaiņas. Īslaicīgā periodā , kad ir cikliskās un sezonas preču pieprasījuma izmaiņas, firmas-oligopolistes dod priekšrocību cenas nemainīšanai, tā laikā variējot ražošanas daudzumu. Tām ir divi cēloņi: pirmkārt, īslaicīgā periodā firmām-oligopolistēm ir specifiskas izmaksu līknes; otrkārt, tiem cenu izmaiņas palielina izmaksas. Apskatīsim to cēloņus.
Īslaicīga perioda izmaksas.
Pēc rietumu ekonomistu firmas-oligopolistes darbības pētījumiem īslaicīgā periodā izmaksu līknei ir liels horizontāls gabals (līkne VMI zīm.1.):
Zīm.1.
Firmas-oligopolistes vidēju mainīgu izmaksu (VMI) un robežizmaksu(RI) līknes.
Vidēju mainīgu izmaksu līknei ir horizontāls gabals. No Qa līdz Qc VMI un RI ir vienādi.
Horizontāla gabala teorētisko pamatojumu pirmais izdarīja Dž.Stiglers. Kā viņš parādīja, VMI ir tāda tāpēc, ka firma-oligopole iepriekš gatavojās iespējamām pieprasījuma svārstīšanām un attiecīgi sadala kapitāl-iekārtas. Parastajā “klasiskajā” īslaicīgā periodā firma nemaina kapitālo resursu apjomu, bet variē mainīgas ražošanas faktorus. Kad ievada papildu mainīgus ražošanas faktorus, VMI vispirms samazinās, bet pēc tām paaugstinās. Oligopolists tāda veidā sadala kapitāl-iekārtas uz pašfunkcionējošiem grupām, kuri paši var ražot produkciju.
Teorētiski, tāpat rīkosies liela firma-oligopoliste, kurā īpašumā ir dažas vienveido rūpnīcas: ražotas preces pieprasījuma samazinājums piespiedīs to pilnīgi aizvērt kādu rūpnīcu.
Sakarā ar otro cenas “stingruma” cēloni – “izmaksas, saistītas ar cenu izmaiņām”, jāņem vērā sekojošo: cenu izmaiņas nes firmai ievērojamas izmaksas. Pie tām no biežas cenu izmaiņas var pazaudēt pircējus, pazemināt interesi pret preci, kas arī ved pie zaudējumiem. Tādēļ oligopolists ir par to, lai cenas nemainās noteiktās ražošanas produkcijas apjoma robežās.
Firmas- oligopolistes uzvedība.
Lai saprast firmas-oligopolistes uzvedību īslaicīga periodā, apskatīsim zīm.2:
Zīm.2.
Preču cenas un apjoma noteikšana.
Noteicot “normālo” pieprasījuma līkni P, firma var izrēķināt robežpeļņu (RP, a).Peļņa ir maksimāla pie daudzuma Q, kad RI=RR punkts N palīdz atrast “normālo” cenu p.
Kā redzams b zīmējumā, samazinot pieprasījumu līdz P1, firma-oligopoliste samazina ražošanas apjomu līdz Q1, bet palielinot pieprasījumu līdz P2 , palielina ražošanas apjomu līdz Q2. Pie šādas pieprasījuma izmaiņām cena p paliek nemainīga.
Ņemot vērā darbības pieredzi par pagājušo laiku, firma prognozē iespējamo pieprasījumu pēc savas preces nākam periodā un noteic P – “normālo pieprasījuma līkni”. Tā kā vidējās mainīgas izmaksas līknes horizontālā gabalā VMI=RI, tad var atrast “normālo ražošanas apjomu” Q (punkts E) un normālo cenu p. No Q1 līdz Q2, kad VMI=RI nemainās ,firmai izdevīgi reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām ar ražošanas apjoma izmaiņām, nevis ar “normālas cenas” p izmaiņām. Atzīmēsim, kā tāpat ka firmas pie pilnīgas konkurences, firmas-oligopoles saņem no tirgus ziņojumus par ekonomisko stāvokli. Bet, ja firmām pie pilnīgas konkurences par to kalpo preču cenu izmaiņas, tad oligopolistām – ražošanas preču apjomu izmaiņas.
Ilglaicīgā periodā preču cenas un ražošanas apjoma noteikšana.
Jau ilgus gadus ekonomisti cenšas teorētiski pamatot cenas “stingrumu” un firmas – oligopolistes to praktiski vienlaicīgu izmaiņu ilglaicīgā periodā. Visgrūtākais ir tas, ka katrai firmai jāņem vērā grūti prognozējamu konkurējošo firmu reakciju uz to darbību. Tāpēc mēs apskatīsim dažus teorētiskus izstrādājumus par preču cenas un ražošanas apjoma formēšanu oligopola gadījumā.
“Lauztās pieprasījuma līknes teorija”
Pieņemsim, ka kāda firma “Beta” darbojās nozarē , kur katra firma pieņem lēmumus patstāvīgi. Tāpat pieņemsim, ka “Beta” realizē preci ar cenu p Q apjomā (zīm.3). Lai konstruēt firmas “Beta” preču pieprasījuma līkni, vajag zināt, kā reaģēs konkurenti uz firmas “Beta” mēģinājumiem uzlabot savu ekonomisko stāvokli ar cenas manipulēšanu. Var būt divi konkurentu uzvedības varianti: vai tie nepievērš uzmanību un neatbild uz firmas “Beta” darbībām, vai tie to vēro un attiecīgi reaģē:
Zīm.3.
Firmas “Beta” lauztā pieprasījuma līkne.
Lauztās pieprasījuma līknes veids ir atkarīgs no tā: reaģēs vai nē konkurējošas firmas uz firmas “Beta” darbībām. Ja nereaģēs, tad pieprasījuma līknes elastīgums būs ļoti augsts (līkne P1), ja reaģēs, tad līknes elastība pazemināsies (līkne P2). Ir iemesls domāt, ka konkurējošas firmas nereaģēs uz preču cenas paaugstināšanas gadījumiem, bet pievērsīs uzmanību firmas “Beta” mēģinājumiem pazemināt cenu. Tāpēc firmas “Beta” pieprasījuma līkne ir lauztā. Robežieņēmumu līkne ar ražošanas apjumu Q būs pārtrauktā. Ka redzams b.zīm., pārrāvuma starp RR lielumiem dēļ , preču cenu p un ražošanas apjomu Q neiespaidos robežieņēmumu izmaiņas.
Pieņemsim, ka konkurenti nereaģē uz firmas “Beta” darbībām. Tad, pazeminot, piemērām, cenu, firma “Beta” var būtiski paplašināt pārdošanu apjomus ar citas firmas nozares daļas samazināšanu. Attiecīgi, preču cenas paaugstināšana dos tikai to, ka pircēji pirks konkurējošas firmas preces, tāpēc firmas “Beta” pārdošanas apjomi būtiski samazināsies. Tātad, varam izdarīt secinājumu, ka, ja nozares firmas ne reaģē uz firmas “Beta” politiku, tad pieprasījuma līkne būs elastīga (līkne P1 , zīm.3.a.).
Pieņemsim, ka konkurējošas firmas nenolaiž acis no firmas “Beta” darbībām. Ja “Beta” pazeminās preču cenu, cerot paplašināt pārdošanās apjomus, tad, negribot savus noieta tirgus, konkurējošas firmas arī pazeminās savu preču cenu. Tāpēc firma “Beta” nevarēs paplašināt pārdošanas apjomus. Ja firma “Beta” paaugstinās cenu, tad konkurējošas firmas atbildēs ar cenu paaugstinājumu, kas arī nedos vēlamo rezultātu: visa nozare zaudēs pircējus ( visi pirks lētākas preces citās nozarēs), bet bilance starp “Betu” un citiem sāncenšiem paliks. Augstāk teiktais ļauj izdarīt secinājumu: ja nozares firmas sekos firmas “Beta” darbībām, tad tās preču pieprasījumu līkne būs mazāk elastīga (līkne P2 , zīm.3.a.).
Tātad kā rīkosies firmas-konkurentes? Veselais saprāts palīdz saprast, ka tās nereaģēs uz firmas “Beta” preču paaugstināšanas gadījumiem. Citiem vārdiem sakot, kad firma “Beta” paaugstinās preču cenu, preces pieprasījums paliek elastīgs un ir atspoguļots kā pieprasījums P1 līdz E punktam ( zīm. 3.b.), bet kad firma “Beta” pazemina cenu, tad konkurējošas firmas reakcijas dēļ pieprasījuma līkne ir mazāk elastīga un ir atspoguļots kā pieprasījums P2 pēc E punkta ( zīm. 3.b.). Tātad punktā E firmas “Beta” pieprasījuma līkne ir lauztā.
TESTS
1. Kāds raksturojums vislabāk atšķīra oligopolu no monopolistiskās konkurences:
a) oligopola pieprasījuma līkne ir elastīgāka;
b) firma-oligopole ražo vienveidīgo preci;
c) monopolistiskās konkurences nozarē ir ievērojami vairāk firmas, nekā oligopola gadījumā;
d) nozarē ir vismaz viena firma, kura uzskata, ka tas darbības izraisīs konkurentu atbildēs reakciju;
e) monopolistiskā konkurencē necenu konkurences ietekme uz pieprasījumu ir augstāka, neka oligopola gadījumā;
f) oligopola gadījumā cenas mainās nepārtraukti ar preces pieprasījuma un piedāvājumu izmaiņām.
2. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) pieprasījumu līkne ir ar pozitīvu kāpumu;
b) pieprasījumu līkne ir ar negatīvu kāpumu;
c) oligopola gadījumā pieprasījuma līkne nav apskatāma;
d) nozares firmas ražo tikai vienveidīgo produktu;
e) nozares firmas ražo tikai nevienveidīgo produktu;
f) nozares firmas ražo gan vienveidīgo gan nevienveidīgo produktu.
3. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) savās darbībās firmām jāņem vērā savu sāncenšu reakciju;
b) savās darbībās firmām nevajag ņemt vērā savu sāncenšu reakciju;
c) savās darbībās firmām jāņem vērā tikai ziņas par preču pieprasījumu un ražošanas izmaksām;
d) firmas darbība iespaido tirgus preču cenas;
e) firmas darbība neiespaido tirgus preču cenas;
4. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) peļņa ir minimāla, kad RI=RR;
b) peļņa ir maksimāla, kad RI=RR;
c) preču cenas var palikt nemainīgas pie noteiktām ražotas preču daudzuma izmaiņām;
d) preču cenas nekādā gadījumā nevar palikt nemainīgas pie noteiktām ražotas preču daudzuma izmaiņām;
e) b un d atbildes ir pareizas.
5. Īslaicīgā periodā firmas-oligopolistes sasniedz VMI nemainīgumu ar to, ka:
a) ražo vai nu vienveidīgo vai nu nevienveidīgo produktu;
b) firmas izmanto kapitālo resursus , kurus var sadalīt uz pašfunkcionējošām grupām;
c) firmām ir iespēja samazināt izmaksas ar kopēja mēroga pozitīvo efektu;
d) oligopolisti var sasniegt vienošanās par cenu kontroli;
e) firmas saņem no tirgus ziņojumus par ekonomisko stāvokli ar ražošanas preču apjomu izmaiņām.
6. Firma-oligopoliste “Alfa” preču X ražošanā 16 iekārtas ar ražīgumu 100 preču vienības mēnesī. Katru iekārtu apkalpo 4 strādnieki. Mēneša pieprasījums pēc preces X janvārī sasniedza 1200 preču vienības, februārī – 1400 preču vienības. Kā uzvēdīsies firma “Alfa”:
a) janvārī izmantos 12 iekārtas un 48 strādniekus, februārī – 14 iekārtas un 48 strādniekus;
b) janvārī izmantos 16 iekārtas un 48 strādniekus, februārī – 16 iekārtas un 56 strādniekus;
c) janvārī izmantos 12 iekārtas un 48 strādniekus, februārī – 14 iekārtas un 56 strādniekus;
d) abos gadījumos firma izmantos 16 iekārtas un 64 strādniekus, bet preču pārpalikumus aizsūtīs uz noliktavu;
e) nav pareizas atbildes.
7. Īslaicīgā periodā, ar nemainīgo VMI lielumu, firma-oligopoliste noteic preču cenu p :
a) vienādu ar pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara cenu pl;
b) vienādu ar nemainīgo VMI lielumu;
c) noteicamo nemainīgas VMI un “normālas” pieprasījuma līknes krustojumā punktā ;
d) noteicamo pēc punktā N , kas atrodas pieprasījuma līknē, kad ražošanas apjoms Q sagādā minimālās VKI(vidējas kopējas izmaksas);
e) noteicamo pēc punktā N , kas atrodas pieprasījuma līknē, kad ražošanas apjoms Q sagādā vienādojuma izpildi RI=RR;
8. Firma-oligopoliste konstruē “normālo” pieprasījuma līkni:
a) noteicot p un Q lielumus, pie kuras firmai ir minimālas VKI;
b) empīriski, meklējot tādus p un Q, pie kurām firma maksimizē peļņu;
c) empīriski, prognozējot iespējamo pieprasījumu pēc savu produktu;
d) empīriski, prognozējot iespējamas izmaiņas resursu cenās;
e) nav pareizs atbildes.
9. Firmas “Beta” lauztā pieprasījuma līkne liecina, ka:
a) konkurenti seko jebkuram firmas ”Beta” preču cenas izmaiņām;
b) konkurenti nepievērš uzmanību firmas “Beta” preču cenas paaugstināšanas gadījumā, bet reaģē uz cenas pazeminājumu;
c) konkurenti nepievērš uzmanību firmas “Beta” preču cenas pazeminājuma gadījumā, bet reaģē uz cenas paaugstināšanu;
d) konkurentiem ir vienošanas ar firmu “Beta” par kopējo cenas politiku;
e) firma “Beta” nepievērš uzmanību konkurentu preču cenas izmaiņām.
10. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) nozarē darbojās dažas konkurējošas firmas;
b) nozarē darbojās divas konkurējošas firmas;
c) nozarē darbojās tikai viena firma;
d) nozarē darbojas ļoti liels firmas skaits;
e) a, un c atbildes ir nepareizas.
10. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) nozarē ir vismaz viena liela firma kura uzskata, ka viņas darbība izversīs konkurējošo firmu reakciju;
b) nozarē ir nav ne vienas lielas firmas kura uzskata, ka viņas darbība izversīs konkurējošo firmu reakciju;
c) nozarē darbojošas firmas nepieverš uzmanību konkurējošo firmu reakcijai;
d) nozarē darbojošas firmas vispār nepieverš uzmanību konkurējošo firmu reakcijai;
e) a un d atbildes ir pareizās.
11. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) firmas-oligopolistes vienmēr kontrolē praktiski visu tirgu;
b) firmas-oligopolistes vienmēr ražo tikai 70-30% nozares preces;
c) firmas-oligopolistes var gan kontrolēt praktiski visu tirgu, gan ražot tikai 70-30% nozares preces;
d) a un b atbildes ir pareizās;
e) nav pareizās atbildes.
12. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) firmas pieprasījuma līkne ir ar pozītivu kāpumu;
b) nozarē darbojas divas konkurējošas firmas;
c) firmas-oligopolistes izlaida tikai viendabīgo preci;
d) firmas-oligopolistes neņem vērā firmas-konkurentes reakciju;
e) nav pareiz;as atbildes.
13. Kas oligopola gadījumam ir raksturīgs:
a) cenas ir ļoti ietekmīgas;
b) cenas ir mazāk ietekmīgas, nekā pie citas tirgua struktūras;
c) visbiežāk firmas-oligopolistes maina cenas vienlaikus;
d) c atbilde ir nepareiza;
e) a un c atbildes ir pareizas.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Bikse V. Tirgus ekonomikas pamati. – R.: Valsts administrācijas skola, 1997.
2. Libermanis G. Tirgus, cenas, konkurence. – R.: LU Starpnozaru konsultāciju centrs “Ekonomists”, 1994.
3. Škapars R. Mikroekonomika/ Latvijas Universitāte. – R.: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1995.
4. Максимова В.Ф. Рыночная экономика (учебник)
М.”Соминтек”, 1992 г.