Dzirdot vārdu Olimpiāde daudzi cilvēki mūsdienās iedomājas mūsdienu olimpiskās spēles. Taču olimpiskās spēles notika jau daudzus gadsimtus pirms sākās modernās olimpiskās spēles. Olimpiskās spēles notika jau pirms mūsu ēras. Antīkās olimpiskās spēles bija par pamatu mūsdienu olimpiskajām spēlēm. Antīkās olimpiskās spēles bija viens no tiem agrāko laiku pasākumiem, kurš aizsāka sporta vēsturi. Nekur citur, kā tikai senajā Grieķijā notika tik grandiozs sporta pasākums. Ne par vienu citu valsti nav saglabājušies tik daudz faktu par to, ka tur senatnē ir nodarbojušies ar sporta spēlēm.
Senajā Grieķijā šīs olimpiskās spēles nebija tikai sporta spēles un nebija saistītas tikai ar sportu, kā to domā daudzi mūsdienu cilvēki. Pašas olimpiskās spēles bija viens no reliģiskajiem festivāliem, vēlāk slavenākais no tiem, kurš ir veltīts par godu kādam dievam. Cilvēki nodarbojoties ar sportu ziedoja dieviem gan savus spēkus, gan enerģiju. Starp sacensībām notika arī citi reliģiski rituāli. Laika gaitā olimpiskās spēles kļuva par vairāk sportisku pasākumu
Olimpisko spēļu dzimtene ir Senā Grieķija. Senajā Grieķijā reliģiski sarīkojumi par godu Zevam un citām dievībām notika jau vairākus gadsimtus pirms aizsākās olimpiskās spēles. Tie notika jau sākot ar 1370.g.p.m.ē. Grieķijā dažādas spēles notika dažādās vietās, bet par godu Olimpa dievam Zevam, tās notika Svētajā ielejā mazā pilsētiņā Olimpijā. Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par Olimpiādi, kas notika 776.g.p.mē. Šīs ziņas ir saglabājušās tāpēc, ka no sākot ar šo gadu olimpisko spēļu uzvarētāju vārdus sāka rakstīt uz akmens plāksnēm, kuras atradās pie stadiona . Tās arī tiek uzskatītas par pirmajām olimpiskajām spēlēm. Taču tajā pašā laikā ir ziņas, kas vēsta par to, ka šīs spēles 776.g.p.m.ē. bija jau pēc kārtas 27.
Antīkajās Olimpiskajās spēlēs uzvarētājus apbalvoja ar olīvu, seleriju, lauru vai ananāsu lapu vainagiem. Mūsdienu olimpiskajās spēlēs trīs labākie sportisti tiek apbalvoti ar zelta, sudraba vai bronzas medaļām. Uzvarētāja medaļai jābūt pārklātai vismaz ar 6 gramiem tīra zelta. Pirmie astoņi sportisti saņem Olimpisko spēļu goda rakstus.Uz apbalvošanas ceremoniju tiek aicināti pirmo trīs vietu ieguvēji.
Viņi saņem olimpiskās medaļas un ziedus, mastā uzvijas sportistu pārstāvēto valstu karogi. par godu uzvarētājam skan viņa valsts himna.
Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs Latvijas himna skanēja 2000.gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, kad Latvijas vingrotājs Igors Vihrovs izcīnīja olimpisko zelta medaļu.
Olimpiskā devīze latīņu valodā skan: “CITIUS, ALTIUS, FORTIUS”, latviešu valodā: “Ātrāk, augstāk, spēcīgāk”. Pirmais šos vārdus 1895.gadā izteicis franču garīdznieks Didons, lai lakoniski un precīzi nodefinētu sporta mērķi. Didons šos vārdus pirmo reizi teica studentiem, atklājot studentu sporta sacensības.
Piedalīties olimpiskajās spēlēs ir visu sportistu augstākais mērķis. Nākamās XXIX Olimpiādes spēles risināsies Pekinā (Ķīnā) 2008.gadā no 8. – 24.augustam. Tām gatavojas sportisti visā pasaulē un katrs cer būt pats labākais savā sporta veidā.
Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, sportistiem jāievēro Olimpiskās hartas un pārstāvētā sporta veida Starptautiskās sporta federācijas noteikumi. Starptautiskās federācijas rīko kvalifikācijas sacensības, bet Starptautiskā olimpiskā komiteja atbild par sportistu pieteikšanu spēlēm. Ja sportists ir divu valstu pilsonis, viņš var izvēlēties zem kuras valsts karoga startēt. Bet, ja atlēts jau ir pārstāvējis kādu no valstīm olimpiskajās spēlēs vai kādā citā lielā sporta pasākuma, tad viņš nevar sacensties kā otras valsts pilsonis trīs gadus. Līdzdalībai olimpiskajās spēlēs nav vecuma ierobežojumu, bet Starptautiskās federācijas tos var noteikt veselības vai drošības apsvērumu dēļ (piemēram, riteņbraukšanā, bobslejā, hokejā, u.c.).
Pirms piedalīšanās olimpiskajās spēlēs sportisti apsolās cienīt Olimpiskās vērtības un piekrīt, ka viņiem var tikt izdarīts dopinga tests jebkurā brīdī. Atlētiem, kas vēlas piedalīties olimpiskajās spēlēs, jābūt ļoti labi sagatavotiem savā sporta veidā. Lai sasniegtu augstu līmeni, viņiem jābūt apveltītiem ar sacensību garu, kā arī vēlēšanos uzvarēt.
Paredzēt nākotni olimpiskajās spēlēs ir grūti. Lai gan jau septiņus gadus iepriekš ir zināms, kādos sporta veidos notiks sacensības, neviens nevar droši pateikt, kuri sportisti tajās piedalīsies un kuri no viņiem iegūs medaļas. Tagad, kad ziemas un vasaras olimpiskās spēles notiek dažādos gados, līdzjutējiem jāgaida tikai divi gadi, lai varētu sveikt jaunos varoņus. Miljoni skatītāju visā pasaulē sekos, ka attīstās notikumi. Būs triumfa un izmisumi brīži, būs strīdi un jauni, fenomenāli rekordi. Taču, lai kas arī notiktu, sportisti atcerēsies, ka – svarīgākais dzīvē nav uzvara, bet gan cīņa par uzvaru.
Vairāk nekā 100 labākie Latvijas sportisti mērķtiecīgi gatavojas 2008.gada Olimpiādes spēlēm Pekinā. Programma, sadarbībā ar sporta veidu federācijām, Latvijas Olimpisko vienību un Olimpiskajiem centriem, nodrošina augstvērtīgu treniņu un sacensību procesu. 2007.gadā notiek Eiropas Jaunatnes olimpiāde ziemas un vasaras sporta veidos. Sacensībās spēkiem mērosies ziemas un vasaras sporta veidu spēcīgākie jaunieši no 49 Eiropas valstīm. Latviju Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Hakā (Spānija) pārstāvēja 31 sportists 5 sporta veidos – biatlonā, distanču un kalnu slēpošanā, snovbordā, kā arī daiļslidošanā. Mūsu sportisti nepiedalījās hokejā, jo tajā bija limitēts komandu skaits, un sacensību rīkotāji Latvijas jauniešu hokeju izlasi nebija iekļāvuši starp sešām komandām, kas cīnījās par spēcīgākās titulu.
Mūsdienās olimpiskās spēles nav tikai sportiska rakstura notikums, bet tām ir arī liela politiska nozīme. 1936. gada olimpiskās spēles, kuras notika Berlīnē un 1972.gada spēles, kuras notika Minhenē bija vienīgās olimpiskās spēles Vācijas un tām bija īpašs politiskais konteksts, bet tieši vai netieši tās noslēdzās ar traģēdiju: 1936. gadā visa pasaule skatījās uz nacionālsociālistisko Vāciju un to, kā tā veidoja savu tēlu ar šīm spēlēm. Laikā, kad Hitlera propagandai mērķtiecīgi izdevās novērst sabiedrības uzmanību no nacionālsociālisma būtības, valsts jau gatavojās karam un bija manāmas totālā terora pazīmes. Minhene 1972 nozīmēja Vācijas pilntiesīgu atgriešanos uz pasaules sporta skatuves un starptautisko atzīšanu. Spēles, kurām bija jāprezentē jaunā vācu demokrātija, beidzās ar asiņainu uzbrukumu Izraēlas sportistiem.
Es domāju, ka šādus, milzīgas nozīmes notikumus kā olimpiskās spēles, nedrīkst izmantot politisko mērķu realizācijai. Cilvēki nevar dzīvot bez sporta un daudziem sports ir visa dzīve. Tādēļ ne tikai sportistiem, bet visai pasaulei būtu jāievēro olimpiskais zvērests.
Olimpiskā zvēresta tekstu 1913.gadā izstrādāja Pjērs de Kubertēns , kurš ierosināja atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra). Olimpiādes spēļu atklāšanas ceremonijas laikā zvērestu dod tās valsts atlēts, kuras teritorijā notiek spēles. Pirmo reizi zvērests dots VII olimpiādes spēlēs Antverpenē 1920.gadā. Zvēresta laikā sportists stāv tribīnē olimpiskā stadiona laukumā, līdzās olimpiskajam karogam.
Olimpiskā zvēresta teksts :
„Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā.”
Kopš 1968.gada zvērestu dod arī tiesnešu pārstāvis:
„Visu tiesnešu un oficiālo personu vārdā apsolu, ka šajās spēlēs mēs pildīsim savus pienākumus pilnīgi objektīvi, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek sacensības, īsteni sportiskā garā.”
Būtu labi, ja visi pasaulē dzīvojošie cilvēki dotu zvērestu, kura galvenā doma būtu: „Apsolos netraucēt Olimpisko spēļu norisi. Domāt tikai labas domas, priecāties par sportistu sasniegumiem un atbalstīt spēļu norisi.” Tad nevienam vajadzētu uztraukties par savu, draugu vai paziņu drošību.