Pirmās olimpiskās spēles sarīkojis sengrieķu varonis Herakls. Turpmāk spēles Olimpijā notika ik pēc četriem gadiem un tajās piedalījās pārstāvji no visas Grieķijas. Taču 393. gadā tika izbeigtas, jo Teodosija I tās aizliedza, uzskatot spēles par pagānisma tradīciju. 1896. gadā franču barons Pjērs De Kubertjēns atjaunoja olimpiskās spēles un ar to sākās jauna Olimpisko spēļu ēra, mūsdienās tās dalās ziemas un vasaras spēlēs. Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles notika 1896. gadā – Atēnās, Grieķijā. Ziemas Olimpiskās spēles pirmo reizi notika 1924. gadā Šamonī, Francijā.
Olimpiskās spēles atklāj ar krāšņu ceremoniju. Tās svarīgākais brīdis ir olimpiskās uguns iedegšana ar degošo lāpu. Lāpu, kuru ar saules staru palīdzību aizdedzina seno spēļu vietā, Olimpa kalnā Grieķijā, uz stadionu atnes stafetes skrējēji.
Mūsdienu olimpiskā kustība radusies XIX gs. beigās, kad strauji sāka attīstīties sports, nostiprinājās starptautiskie sporta sakari, kā arī daudzās valstīs aktīvi tika pētīti fiziskās audzināšanas teorētiskie un praktiskie jautājumi. Šajā laikā ļoti attīstījās gandrīz visi mūsdienās populārie sporta veidi- futbols, vieglatlētika, basketbols, riteņbraukšana u.c.
Antīkās Grieķijas filozofi ticēja, ka fiziskais skaistums, spēks un veselība nav vienīgās īpašības, kas vajadzīgas vīrietim un sievietei, bet, ar vingrinājumu un sacīkšu palīdzību attīstītas, kā arī apvienotas ar morālajām un garīgajām vērtībām, tās var radīt īsti pilnvērtīgu cilvēku, kas būtu līdzsvarots visās savās izpausmēs un darbībā. Olimpisma ideāls – harmonisks cilvēks harmoniskā sabiedrībā.
Senās Grieķijas Olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai vīrieši, kuri bija grieķu polisas pilsoņi, nedrīkstēja piedalīties sievietes, vergi un nepilsoņi, bet mūsdienās sportisti Olimpiskajās spēlēs cīnās vienlīdzīgās, godīgās sacensībās bez reliģiskas rasu vai politiskas diskriminācijas.
Antīkajās Olimpiskajās spēlēs uzvarētājus apbalvoja ar olīvu, seleriju, lauru vai ananāsu lapu vainagiem. Mūsdienu olimpiskajās spēlēs trīs labākie sportisti tiek apbalvoti ar zelta, sudraba vai bronzas medaļām. Uzvarētāja medaļai jābūt pārklātai vismaz ar 6 gramiem tīra zelta. Pirmie astoņi sportisti saņem Olimpisko spēļu goda rakstus.
Izmantotā literatūra
1. www.wikipedia.org/wiki/olimpiskasspeles
2. www.olimpiade.lv/abc
3. Līvija Kurzemniece “Sports jautājumos un atbildēs”, R: Zvaigzne ABC 25.-28.lpp