Olimpisko spēļu attīstības vēsture no antīkiem laikiem līdz mūsdienām

Rēzeknes 1. vidusskola

Olimpisko spēļu attīstības vēsture no antīkiem laikiem līdz mūsdienām

Zinātniski pētnieciskais darbs

sociālās zinībās

Darba autori:

Valdis Orskis

Jānis Danovskis

11. klase

Darba vadītāja:

Mg. Paed.,

sporta skolotājaVita Senkāne

Rēzekne, 2008

Saturs

Anotācija..............................3

Ievads..............................5

1. Antīko olimpisko spēļu vēsture..............................6

1.1. Antīko olimpisko spēļu varoņi un viņu godināšana....................7

1.2. Antīko olimpisko spēļu beigu posms ...........................8

2 Olimpiskās spēles pēc 1896. gada ..............................9

2.1. Olimpisko spēļu simboli..............................10

2.2. Latvijas olimpiskā komiteja un Latvijas dalība olimpiskajās spēlēs............11

kopš tās dibināšanas..............................11

2.3. Latvijas olimpiskā akadēmija..............................13

2.4. Jaunu tradīciju veidošanās.............................. 13

2.4.1. Olimpiskās dienas skolā..............................13

2.4.2. Olimpiskā skrējēju diena..............................14

3. Pekinas olimpiskās spēles 2008. gadā ............................16

3.1. Latvijas olimpiskā vienība ..............................17

3.2. Lāpas nesēji Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008 .....................17

4. Praktiskā daļa ..............................19

4.1 Pētāmās grupas analīze ..............................19

4.2. Pētāmo metožu apraksts ..............................19

4.3.Iegūto rezultātu an

n
nalīze ..............................20

Secinājumi ..............................23

Izmantotie informācijas avoti ..............................24

Pielikums

Anotācija

Zinātniski pētnieciskā darba tēma – „Olimpisko spēļu attīstības vēsture no antīkiem laikiem līdz mūsdienām”.

Darba autors : Valdis Orskis, Jānis Danovskis.

Darba vadītājs :Vita Senkāne.

Darba apjoms : 29 lappuses. Darba beigās doti seši literatūras avoti, kā arī septiņi pielikumi.

Darba mērķis: Iepazīties ar Olimpisko spēļu attīstības vēsturi, vairāk koncentrējoties un Vasaras olimpisko spēļu raksturojumu.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar Olimpisko spēļu attīstības vēsturi.

2. Apkopot informāciju par jaunām mūsdienu tradīcijām olimpisko spēļu kontekstā.

3. Analizēt skolu jaunatnes zināšanas par Olimpiskajām spēlēm.

Pētījuma hipotēze: Olimpisko sporta spēļu vēstures attīstība ietver se

e
evī daudz lietderīgas un interesantas informācijas, par kuru mūsdienu skolu jaunatne ir samērā nekompetenta.

Pētijuma metodes: Pieejamās literatūras izpēte, aptauja.

Iegūtie rezultāti: Izpētot pieejamo literatūru mēs daudz, ko uzzinājām par Olimpiskajām spēlēm un to vēsturi.Mēs anketējām 9. klašu jauniešus, kā arī salīdzinājām lauku un
n
n pilsētas skolu audzēkņu zināšanu līmeni.

Mēs izvēlējāmies savu zinātniski pētniecisko darbu veikt sportā, jo sports mums ar Jāni ir ļoti tuvs. Tā kā šogad notiks 29.Vasaras Olimpsikās spēles mēs nolēmām apskatīt Olimpisko spēļu vēsturi no antīkiem laikiem līdz mūsdienām.

ZPD darbu var izmantot skolēni , kā arī pētnieki, kas interesējas par atīstības tendencēm mūsdienās.

Annotation

Research work:”Olympic games evolution history from antique time to nowadays.”

The author: Valdis Orskis, Janis Danovskis

The tutor: Vita Senkane

Research work consists of:title page,introduction,chapter,conclusion,appendices,list of books consulted.

The volumes of the research work:29 pages,6 pictures,8 appendices.

The aim of research:Intreduce with Olympic games history, more concentrate on Summer olympic games testimonial.

Tasks of the research:

1. Intreduce with olympic games history.

2. Codify information about new nowadays ways in olympic games context.

3. Analyse young adults scholarship about Olympic games.

The hy

y
ypothesis of the research:Olympic sports games history include inwardly many expedient and interesting information,as whom nowadays young adults is uninformed.

The results of the research:Using the accessible literature, we many learn about Olympic games and it history. We mediatize young adults,as well as collate country and city young adults scholarship level.

We chose our research work in sport because it much near to us.As well as in this year will be 29. Summer Olympic game,we purpose examine Olympic games history from antique time to
o
o nowadays.

Ievads

Olimpisko spēļu attīstības vēsture no antīkiem laikiem līdz mūsdienām. Šīs tēmas izvēli noteica vēlme izzināt un sniegt nelielu ieskatu Olimpisko spēļu vēstures attīstībā no antīkiem laikiem līdz mūsdienām. Tēmas aktualitāti nosaka personīgā interese sporta jomā, veselīga un sportiska dzīvesveida popularizēšanas aktualitāte mūsdienās, ar ko arvien vairāk vajadzētu iepazīstināt skolu jaunatni.

Darba mērķis: Iepazīties ar Olimpisko spēļu attīstības vēsturi, vairāk koncentrējoties un Vasaras olimpisko spēļu raksturojumu.

Darba uzdevumi:

4. Iepazīties ar Olimpisko spēļu attīstības vēsturi.

5. Apkopot informāciju par jaunām mūsdienu tradīcijām olimpisko spēļu kontekstā.

6. Analizēt skolu jaunatnes zināšanas par Olimpiskajām spēlēm.

Hipotēze: Olimpisko sporta spēļu vēstures attīstība ietver sevī daudz lietderīgas un interesantas informācijas, par kuru mūsdienu skolu jaunatne ir samērā nekompetenta.

Darbā izmantotās metodes: informācijas avotu izpēte, anketēšana.

Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām, 9 apakšnodaļām, secinājumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta un 3 pielikumiem. Darbā ir 6 attēli un 2 tabulas.

1. Antīko olimpisko spēļu vēsture

Antīko olimpisko spēļu vēstures pirmsākumi datējami un vēstures arhīvos atrodami ar 776 g. p. m. ē. – 393. g. m. ē. un šajā laika posmā tās definēja šādi, proti, olimpiskās spēles – grandiozi sporta svētki, kur ik pēc četriem gadiem pulcējas pasaules labākie atlēti, lai godīgās sacensībās mērotos spēkiem. 776.g. s. p. m. ē. spēles uzskatāmas par pirmajām zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm, taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam notika vairākus gadsimtus, iespējams jau 1370. g. p. m. ē. Sīkāk par to stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos.

Olimpiskās spēles, kas mūsdienās vērtējamas kā nozīmīgākais Hellēnisma perioda mantojums, notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi, un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai. Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija, kurā sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās – Pītijā, Nemejā u. c. Plašākās par godu Olimpa dievam Zevam rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā. Olimpisko stadionu Olimpijā ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija 40 000 skatītāju vietu. Sporta laukuma garums bija viena stadija . Olimpijā atradās reliģiski tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai. Olimpiskās spēles trīs mēnešus pirms spēļu sākuma izziņoja visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. Sacensībās nedrīkstēja ierasties ar ieroci. Olimpisko spēļu laikā virs zemes valdīja miers. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus un izsludināja pamieru. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods – nolādēšana uz mūžu.

Antīkajās olimpiskajās spēles varēja piedalīties tikai vīrieši – brīvie grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās visapkārt Vidusjūrai. Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Sieviešu sporta spēles notika tikai Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds, bet tās tika rīkotas par gadu dievietei Hērai- Zeva sievai.

Pirms spēlēm atlētiem desmit mēnešus vajadzēja intensīvi trenēties mājās un mēnesi Olimpijā speciālu instruktoru un pārstāvju uzraudzībā. Viņi ēda un trenējās saskaņā ar sevišķiem priekšrakstiem. Sacensībām bija arī tiesneši un uzraugi.

Pirmās trīspadsmit olimpiādes spēles ilga tikai vienu dienu un programmā bija iekļauta viena sporta disciplīna – vienas stadijas skrējiens. Pieaugot olimpisko spēļu popularitātei, programma paplašinājās un spēles ilga līdz piecām dienām. 14. olimpiādē pirmo reizi notika sacensības arī divu stadiju skrējienā. 15. olimpiādē atlēti sacentās vēl arī 12 stadiju skrējienā. Skrējēji sacentās grupās pa četriem. Katra skrējienā uzvarētājs iekļuva nākamajā kārtā utt.

Laikam ejot mainījās un papildinājās olimpisko spēļu programma (skat. 1. pielikumu), piemēram, 708.gadā p.m.ē. tā tika papildināta ar pieccīņu, kura sastāvēja no skriešanas, tāllēkšanas, šķēpa mešanas, diska mešanas un cīņas, savukārt 688.gadā p.m.ē. sākās sacensības dūru cīņā. 680 g.p.m.ē. programmā iekļāva braucienus ar zirgu četrjūgiem. 632.gadā p.m.ē. sāka rīkot bērnu skriešanas sacensības.

1.1. Antīko olimpisko spēļu varoņi un viņu godināšana

Kā jau nodaļas sākumā tika minēts, olimpisko spēļu pirmsākumos, to dalībnieki bija tikai vīrieši. Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Uz spēlēm ieradās desmitiem tūkstošu skatītāju, kuri vēroja sacensības un apmeklēja tempļus. Viņus izklaidēja arī dziedātāji, dejotāji, burvju mākslinieki, oratori un dzejnieki. Ārpus svētvietas teritorijas savas teltis uzslēja pārtikas un ziedu pārdevēji, apkārtceļojošie tirgotāji un bukmeikeri – cilvēki, kas organizēja derības par sacensību iznākumu. Tur pulcējās atlēti un svētceļnieki, aristokrāti un tirgotāji, dzejnieki un filosofi, bet dalībnieku atlase bija ļoti stingra. Tie bija vīrieši, pēc tautības grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās pie Vidusjūras. Vīrieši, kas runāja grieķu valodā.

Ikvienam grieķu jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei. Viņam bija jābūt spēcīgam veiklam, gatavam panest jebkuras grūtības, tādēļ visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem vingrinājumiem. Pilsētās atradās vingrotavas un sporta laukumi – stadioni. Pastāvīgi tika rīkotas dažādas sacensības, kurās varēja piedalīties ikviens un parādīt savu spēku un veiklību.

Vēstures avotos saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu – 776.gadā pirms mūsu ēras – Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. Tajās uzvarējis Korebs – jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. Viņš tiek uzskatīts par pirmo zināmo olimpisko spēļu čempionu. Ir mainījušās arī uzvarētāju godināšanas tradīcijas. Sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu.

Tā vēl ilgus gadus vienīgā balva olimpisko spēļu čempionam bija olīvzaru vainags. Dažādos vēstures avotos tiek minēts, ka uzvarētāji saņēma olīvu zaru vai lauru vainagu (www.delfi.lv), bet tiem, kuri bija šīs balvas saņēmuši trīs reizes pēc kārtas, bija atļauts Zeva birzī uzstādīt savu skulptūru. Pašu galveno gandarījumu sagādāja savas polisas pilsoņu godpilnā attieksme, cieņas apliecinājumi un dažādas priekšrocības. Šāds cilvēks Senajā Grieķijā varēja justies patiesi laimīgs.

Vislielākie nopelni no zināmajiem antīko spēļu uzvarētājiem ir Leonidasam, kurš četru spēļu laikā (164.gads pirms mūsu ēras – 152.gads pirms mūsu ēras) 12 reižu uzvarējis skriešanas sacensībās. Pankratijs – cīņas un boksa kombinācija antīkās olimpiskās spēlēs. Par antīko olimpisko spēļu čempionu dūru cīņā kļuvis arī slavenais matemātiķis un filozofs Pitagors.

Olimpijā sāka uzstādīt čempionu statujas – šāds gods tika tikai tiem, kuri uzvarēja trijās olimpiādēs pēc kārtas. Par godu uzvarētājiem sacerēja dziesmas. Bet Zevam, visu grieķu dievam, tika izgatavota milzīga, 12 metrus augsta, statuja no ziloņkaula un zelta. Tās skulptors bija Phidias un šī skulptūra ir viena no septiņiem pasaules brīnumiem. Olimpisko spēļu popularitātes pieaugšana ietekmēja uzvarētāju godināšanu. Pilsētas, no kurām nāca olimpiskie čempioni, sāka rīkot krāšņas uzvarētāju sagaidīšanas svinības, dāvāja vērtīgas balvas, nodrošināja dažādas privilēģijas, šī tendence saglabājusies un vērojama arī mūsdienās.

1.2. Antīko olimpisko spēļu beigu posms un atdzimšana

1169 gadu laikā notika gandrīz 300 olimpisko spēļu. Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānisku rituālu. Tā , cīnoties pret pagānu kultiem, gadā Romas imperators Feodosijs pirmais aizliedza olimpiskās spēles. Olimpijas drupas 1829. gadā atklāja franču arheologi. Mūsdienās netālu no Olimpijas atrodas Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas mājvieta.

Olimpiskās spēles atdzima apmēram 1500 gadus pēc antīko spēļu aizliegšanas.

XIX gadsimta beigās pasaulē sākās strauja fiziskās kultūras un sporta attīstība. Šajā laikā savu attīstības ceļu sākuši gandrīz visi tagad populārie sporta veidi – futbols, vieglatlētika, basketbols, riteņbraukšana,u.c.

Olimpisko spēļu atjaunošanā izšķirīgu ieguldījumu devis franču aristokrāts barons Pjērs de Kubertēns. 1883.gadā Francijā viņš izvirzīja ideju rīkot plašas starptautiskas sporta sacensības, pārņemot antīkās Grieķijas olimpisko spēļu tradīcijas. Barons meklēja un atrada domubiedrus citās pasaules valstīs.

1894. gada 23. jūnijā Parīzē Sorbornas universitātē sanāca Starptautiskais sporta kongress. Tajā piedalījās 79 delegāti no 12 valstīm un 49 sporta organizācijām. Kongresā vienprātīgi atbalstīja Kubertēna ideju rīkot mūsdienu olimpiskās spēles un izveidot Starptautiskā olimpiskā komiteja (latv.val.- SOK, angliski – International Olympic committee, IOC). Pirmās olimpiskās spēles nolēma sarīkot Atēnās (Grieķija )1896.gadā.

2. Olimpiskās spēles pēc 1896. gada

Pirmās Olimpiskās spēles pēc to aizliegšanas, notika 1896.g. Atēnās (Grieķija).

Olimpisko spēļu sacensības notiek starp sportistiem un komandām, nevis valstīm. Olimpisko spēļu sacensības rīko Starptautiskās sporta federācijas. Olimpiskās spēles reizi četros gados kopā pulcē labākos pasaules atlētus, kuri, apliecinot cieņu cilvēku augsti tikumiskajiem un morālajiem principiem. Olimpiskās spēles organizē kāda no pasaules valstu pilsētām.

Olimpiskās spēles rīko vasaras un ziemas sporta veidos. Sākoties atdzimšanai, 1896.gada rīko vasaras olimpiskās spēles, bet kopš 1924.gada – Ziemas olimpiskās spēles.

Sacensības I Olimpiādes spēlēs Atēnās (1896.) notika 9 sporta veidos un 43 disciplīnās, kurās startēja tikai vīrieši. Sievietes pirmo reizi startēja II Olimpiādēs spēlēs Parīzē 1900.g.

XXVIII Olimpiādes spēlēs Atēnās (2004) programmā bija iekļautas sacensības 28 sporta veidos. Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles Atēnās 1896.g. finansēja, izdodot olimpisko marku sēriju. Tā paša iemesla dēļ 1952.gada spēlēm Helsinkos tika izkaltas olimpiskās monētas. Ir tikuši izgudroti dažādi veidi, lai finansētu olimpiskās spēles. Tā kā spēļu rīkošanas izdevumi 20.gadsimta gaitā ir krietni auguši, arvien tiek atrasti jauni naudas iegūšanas avoti. Šodien lielākā daļa ieņēmumu nāk no pārdotajām spēļu translēšanas tiesībām televīzijas kanālos.

Olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām spēlēm. Olimpiāde sākas ar olimpiādes spēlēm. Palielinoties dalībvalstu un sportistu skaitam, sarīkot olimpiādes spēles kļūst arvien grūtāk. Tāpēc Starptautiskā Olimpiskā Komiteja (SOK) pieņēma lēmumu ierobežot spēļu dalībnieku skaitu – ne vairāk kā 10 000 sportistu. Starptautiskās federācijas izstrādā kritērijus, pēc kuriem tiek noteikti olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī rīko kvalifikācijas sacensības. Katru valsti OS vienā sporta veidā un disciplīnā var pārstāvēt ierobežots sportistu skaits, tomēr katrai NOK garantētas tiesības būt pārstāvētai olimpiādes spēlēs.

Olimpiādes spēļu programmā vīriešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 75 valstīs un 4 kontinentos, bet sieviešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 40 valstīs trijos kontinentos.

Nākamās XXIX Olimpiādes spēles risināsies Pekinā (Ķīnā) 2008.gadā no 8. – 24.augustam.Sportisti sacentīsies 28 sporta veidos.

Kopš XX gadsimta 80.gadiem SOK ir piekopusi mārketinga politiku, attīstot partnerattiecības ar starptautiskām kompānijām. Nopērkot tiesības izmantot Olimpisko simboliku, šīs kompānijas nodrošina finansiālu atbalstu spēlēm.

Kā suvenīri tiek pārdoti neskaitāmi ar olimpiskajām spēlēm saistīti priekšmeti. Šajā jomā talismanu radīšana ir tikai palielinājusi pārdošanas apjomus. Neskatoties uz milzīgajiem ienākumiem no suvenīriem ar to attēliem, oficiālie talismani ir ne tikai komerciāli izdevīgi, bet piešķir katrām spēlēm savu individualitāti. Īsti vai izdomu, dzīvnieki vai cilvēki, šie simboli kalpo kā sazināšanās līdzeklis, tie ir kā tilts starp spēļu mājvietas pilsētu un spēļu publiku jebkurā pasaules vietā.

Pirmo oficiālo talismanu sunīti Valdi varēja redzēt olimpiādes spēlēs Minhenē 1972.gadā, bet talismans, kas guvis vislielākos komerciālos panākumus un popularitāti, ir Kobijs – Barselonas olimpiādes spēļu 1992.gadā talismans. Tas tika attēlots dažādos veidos un materiālos. Kobija daudzpusība un spēja piemēroties daudzām situācijām iespējams ir viens no iemesliem tā milzīgajai popularitātei. Olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem, un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā Komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no šādiem pasaules notikumiem, un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā sporta veidā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba – par otro, un bronzas – par trešo.

Senie grieķi uzskatīja, ka skaistais ir tikumīgs un tikumīgais ir skaists, fiziski skaistā un garīgi skaistā līdzsvarotība. Sengrieķu dzīves gudrība bija mērs, harmonija un saprāts. Un tomēr bagātībai antīkajā sabiedrībā tika piešķirta liela nozīme, jo tā garantēja spēku, varenību un brīvību. Grieķu aizraušanās ar sportu formēja fiziski stipru, izturīgu, pārliecinātu par savu spēku un garīgi attīstītu cilvēku rašanos.

2.1. Olimpisko spēļu simboli

Olimpiskajām spēlēm jau kopš antīkajiem laikiem ir arī savi simboli. Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādās krāsas apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību starp visu kontinentu tautām. Katrs aplis nav konkrēta kontinenta simbols.

Olimpiskā liesma simbolizē olimpiskās saimes vienotību. Olimpiskā uguns ceļu uz kārtējo spēļu galvaspilsētu sāk Olimpijā. Saskaņā ar tradīciju uguni iegūst Hēras tempļa drupās – antīko olimpisko spēļu norises vietā, izmantojot saules starus un lēcas. Atklāšanas ceremonijas laikā spēļu galvenajā arēnā aizdedz lielo lāpu, kas deg visu spēļu laiku. Pēdējo posmu lāpas stafetē parasti veic un lielo lāpu aizdedzina rīkotājvalsts slavenākie un populārākie sportisti.

Olimpiskais karogs ir uz balta fona attēloti pieci kopā savīti dažādu krāsu apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš, sarkans.

Olimpiskā devīze latīņu valodā skan: CITIUS, ALTIUS, FORTIUS. Latviešu valodā:” Ātrāk, augstāk, spēcīgāk.”

Olimpiskās himnas pamatā ir grieķu komponista Spirosa Samarasa 1896. gadā sacerētā mūzika, teksta autors ir Kostas Palamass. Spēļu laikā olimpisko himnu atskaņo atklāšanas un noslēguma ceremonijā.

2.2. Latvijas olimpiskā komiteja un Latvijas dalība olimpiskajās spēlēs kopš tās dibināšanas

Latvijas Olimpiskā komiteja tika nodibināta 1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, formulējot un izvirzot savu galveno uzdevumu: “pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos Olimpiskajām spēlēm un deliģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spēlēs”. Bet atjaunota tā tiek 1988. gada 19. novembrī. Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī (Francija). Laikā starp 2 pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās: 1924.,1928.,1932,1936 Vasaras Olimpiskajās spēlēs.

Pēc Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanas Latvija 1940. gada 17. jūnijā zaudēja neatkarību, tiekot inkorporēta PSRS sastāvā, līdz ar to LOK darbība tika nepamatoti pārtraukta. No 1952. – 1988. gadam Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā. Šajā laika periodā dažādos sporta veidos tika izīnītas 18 zelta, 29 sudraba un 14 bronzas medaļas. Diemžēl olimpiešu rindās startēt daudziem latviešiem tika nepamatoti un negodīgi liegtas. Pēc 50 okupācijas gadiem līdz ar “pavasara” brīvības vēsmām, sākoties “perestroikas” periodam, Latvijas Olimpiskā komiteja uzsāka jaunu cīņu par neatkarību un atjaunatni, kas gala rezultātā vainagojās panākumiem.

1988. gada 17. septembrī Seulā tika atklātas XXIV vasaras olimpiskās spēles. Šajā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts “Aicinājums”, kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša- 21. oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk – 25. oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums- 19. novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci.

1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām un plašā kopsapulcē pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā ievēlēja Latvijas pagaidu olimpisko komiteju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš.

1988. gadā LOK atsāka darbību kā sabiedriska organizācija. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts kļūt par olimpisko mērķu aktīvu īstenotāju, pārorientējot savu psiholoģiju no pasīva vērotāja pozīcijām uz aktīvu darbošanos savas veselības, tautas un valsts nākotnes interesēs. Aizvien biežāk Latvijas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas valstu un pasaules sporta sabiedrību, visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbību politisku mērķu sasniegšanā.

1991. gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. 1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā, kas notika Berlīnē, nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē. Vienlaicīgi līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija.

1996. gada Vasaras olimpiādē Atlantā Latvijas medaļu pūram pievienojās Ivana Klementjeva izcīnītais sudrabs kanoe airēšanā.

Tūkstošgades spēlēs – XXVII Olimpiādes spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latviju godam pārstāvēja 45 sportisti. Latvija atklāšanas parādē iznāca aiz Voldemāra Lūša nestā karoga. Viņa tēvs Jānis Lūsis savulaik ieguva visu triju kalumu olimpiskās medaļas. Bronza, zelts, sudrabs. Simbolisks vēlējums, kas šajās spēlēs tieši šajā secībā piepildījās. Vsevolods Zeļonijs džudo izcīnīja bronzas medaļu, Igors Vihrovs vingrošanā – zeltu, bet Aigars Fadejevs 50km soļošanā – sudrabu. Pirmais olimpiskais zelts neatkarīgās Latvijas valstij – šis brīdis tika gaidīts 76 gadus. To paveica Igors Vihrovs 24. septembrī. Pirmais olimpiskais čempions Latvijai.

XXVIII Olimpiādes spēles notika Ģrieķijas pilsētā Atēnās 2004.gada augustā – tieši tur 1896.gadā aizsākās modernā olimpiskā kustība. Latvija uz Atēnām bija atvedusi 32 sportistus, 11 sporta veidos. Valsts karogu parādē nesa šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis, kuram tā bija olimpiskā debija.Tobrīd ne viņš, ne līdzjutēji vēl nenojauta, ka tieši karognesējs Atēnu olimpiādē sagādās vislielāko pārsteigumu un mājās atvedīs sudraba medaļu. Labākie panākumi XXVIII Olimpiādes spēlēs bija vingrotājam Jevgeņijam Saproņenko, svarcēlājam virs 105 kg Viktoram Ščerbatiham, modernās pieccīņas sportistei Jeļenai Rubļevskai un šķēpa metējam Vadimam Vasiļevskim, kuri izcīnīja sudraba godalgas un kļuva par olimpiskajiem vicečempioniem.

2.3. Latvijas olimpiskā akadēmija

Latvijas Olimpiskā akadēmija ir izglītojoša rakstura sporta sabiedriska organizācija, kas veic Olimpiskās kustības un Olimpisma izpētes darbu un veicina Olimpisko izglītību Latvijā. Tā dibināta 1989.gada 21.martā. Šobrīd Latvijas Olimpisko akadēmiju vada: prezidents – Uldis Grāvītis; dekāne – Biruta Luika; izpilddirektore – Tatjana Ņikiforova;

1. attēls. Latvijas Olimpiskās akadēmijas emblēma.

Savā darbībā LAO ievēro likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”, SOA (Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas) aktus, kā arī Olimpiskās Hartas principus un Latvijas Olimpiskās komitejas statūtu noteikumus par Olimpisko ētiku un izglītību.LAO pastāv arī , lai organizētu: mācību sesijas, lasījumus, konkursus, izstādes, metodisku materiālu izdošanu, sporta pasākumus, piedalīšanos Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas pasākumos.( www.loa.lv)

2.4. Jaunu tradīciju veidošanās

2.4.1. Olimpiskās dienas skolā

Mūsdienās olimpisko ideju kopumā izmanto izglītības sistēmā, piemēram, rīkojot Olimpiskās dienas (turpmāk tekstā OD) skolās, organizējot olimpisko skrējēju dienu, kā arī olimpisko ideju iekļaujot atsevišķos mācību priekšmetos. Olimpisko spēļu gars dzīvo ne tikai spēļu laikā, bet arī ikdienā, vienodams cilvēkus visos kontinentos un aizraudams dažādas paaudzes. Droši vien daudziem skolēniem ir sapnis piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Šim nolūkam un ar mērķi papildināt dažādu mācību priekšmetu stundas ar OD tematiku arī tiek rīkotas OD. OD aktivitātes var ilgt vienu dienu, vienu nedēļu vai pat veselu mēnesi, tajās var piedalīties daži desmiti, simti vai pat tūkstotis dalībnieku, bet mērķi ir nemainīgi :

1) savā skolā pašiem radīt olimpisko gaisotni, ieviešot olimpiskos principus un mērķus;

2) veicināt savstarpējo sapratni un draudzību, iepazīstoties ar olimpisko spēļu pieredzi, iepazīt citas zemes un tautas;

3) pārbaudīt sevi cīņā, ievērojot godīgas cīņas principus.

OD skolā organizē visos pasaules kontinentos, šajās aktivitātes iesaistot miljoniem jauniešu, skolotāju, vecāku , olimpiešu , citu palīgu un atbalstītāju.

Parasti OD norise sastāv no 3 daļām: svinīga atklāšanas ceremonija ar šo dienu īpašā karoga pacelšanu un himnas atskaņošanu, kā arī olimpiskās atribūtikas un rituālu izmantošanu; tad seko sacensības dažādām vecuma grupām dažādos sporta veidos, bet bērni, kas nevar piedalīties sporta sacensībās izmēģina savus spēkus piedaloties mākslas konkursos, viktorīnās, tikšanās ar olimpiešiem. Savukārt noslēgumam raksturīga kopīga parāde, uguns nodzēšana, kā arī uzvarētāju apbalvošana un godināšana.

Viena no pirmajām reizēm , kad pausta OD iniciatīva, bija, organizējot Olimpiādes spēles Monreālā ( Kanāda) 1976.gadā. Lavalas Universitātes profesors Fernands Landru aicināja Kvebekas provinces skolās sarīkot OD, popularizējot Olimpiskās kustības atjaunotāja Pjēra de Kubertēna idejas.

1984.g. Losandželosas olimpiādes spēļu laikā ASV, Skolu izglītības programmā tika ieviesta Olimpiskā izglītība, aicinot dažādu priekšmetu skolotājus iekļaut savos mācību priekšmetos olimpisko spēļu pieredzi. Jaunā pieredze aizrāva simtiem tūkstošiem skolēnu un skolotāju. Amerikāņi iesāktās tradīcijas turpināja arī 2002.gadā, organizējot XIX ziemas olimpiskās spēles Soltleiksitijā.1985.gadā pēc SOK prezidenta H.A.Samaranča vizītes Āfrikas kontinentā – Beninā tika nopietni sākta olimpisko ideju popularizācija skolās, organizējot OD. 1994. gadā Starptautiskā Olimpiskā akadēmija (SOA) izveidoja speciālu mācību līdzekli – palīgu olimpisko ideju popularizēšanai un OD organizēšanai jebkurā pasaules skolā. 2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu Nacionālajā Izglītības programmā piedalījās vairāk nekā 3,2 miljoni skolēnu. Grandiozāko izglītības programmu izstrādājuši Atēnu’2004 organizētāji, kas paredzējuši olimpisko ideju popularizēšanā iesaistīt visu Grieķijas skolu audzēkņus.

2.4.2. Olimpiskā skrējēju diena

Iecienīta un plašu popularitāti guvusi daudzās Latvijas pilsētās rīkotā Olimpiskā skrējēju diena, kas pasaulē notiek kopš 1987.gada. Šādi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aicina pasaules valstu Nacionālās olimpiskās komitejas atzīmēt SOK dzimšanas dienu. Latvijā skrējiens tiek organizēts sākot ar 1992.gadu. Skrējiens notiek Rīgā un vēl 8 lielākajās Latvijas pilsētās, kurās darbojas reģionālie Olimpiskie centri. Skrējēju dienā skriet aicināti visi – lieli un mazi, bez vecuma ierobežojuma.

Arī šogad maijā astoņās Latvijas lielākajās pilsētās notika Olimpiskā skrējēju diena, kuru jau 16. reizi organizē Latvijas olimpiskā komiteja (LOK).Olimpiskā skrējēju diena Latvijas reģionos iezīmējas kā sportisks un izklaidējošs pasākums skolēniem, sportiskiem darba kolektīviem, ģimenēm un individuāliem sporta entuziastiem. Paralēli skrējienam parasti notiek dažāda veida izklaides gan lieliem, gan maziem. Šāda tradīcija tikai paspilgtina un piešķir vēl lielāku nozīmi visai olimpiskajai kustībai.

3. Pekinas olimpiskās spēles 2008. gadā

2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles notiks Pekinā, Ķīnā, no 2008. gada 8. līdz 24. augustam. Tās būs jau 29. Vasaras Olimpiskās spēles. Atklāšanas ceremonija notiks astoņos vakarā, 2008. gada 8. augustā (08-08-08-08). Plānots, ka šajās Olimpiskajās spēlēs piedalīsies aptuveni 10500 sportistu, kuri sadalīs kopā 302 medaļu komplektus, 28 sporta veidos. Spēles atklās Ķīnas prezidents Pekinas nacionālais stadions

2. attēls. Pekinas Olimpisko spēļu logotips

Galvenais stadions būs Pekinas nacionālais stadions, kur notiks atklāšanas un noglēgšanas ceremonijas, kā arī sacensības vieglatlētikā un futbolā. Stadiona būvniecība tika sākta 2003. gada 24. decembrī. Stadionā būs 80000 sēdvietu. Arhitekti sākotnēji to bija iecerējuši kā putna ligzdu, ar ievelkamo jumtu, bet vēlāk pateicoties lielajām izmaksām un drošības trūkumam tas netiks būvēts. Savukārt Pekinas nacionālajā ūdenssporta centrā notiks peldēšana, daiļlēkšana, ūdenspolo un sinhronā peldēšana. Centra celtniecība tika sākta vienā dienā ar Pekinas nacionālā stadiona celtniecību – 2003. gada 24. decembrī, un tas atrodas tikai pārsimts metru attālumā no stadiona. Tajā būs 17000 sēdvietu. Bet Gangdongas stadions uzbūvēts 100 jūdzes no Honkongas, stadions tika atklāts 2001. gadā. Sākotnēji tika plānots, ka tas būs Olimpisko spēļu galvenais stadions līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums būvēt Pekinas nacionālo stadionu. Stadionā ir 80000 sēdvietu un Olimpiskās spēles tajā netiks aizvadītas.

Sporta veidu skaits būs ļoti līdzīgs iepriekšējai olimpiādei, kura 2004. gadā notika Atēnās. 2008. gada olimpiskajās spēlēs tiks sadalīti 302 medaļu komplekti. Pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs notiks sacensības BMX riteņbraukšanā, pirmoreiz notiks arī 3000 metru šķēršļu skrējiens sievietēm. Peldēšanā būs maratona disciplīna, kurā būs jāpeld 10 kilometri. Paredzams, ka šīs olimpiskās spēles būs grandiozs pasākums, kuram līdzi sekos miljoniem pasaules sporta cienītāju.

3.1. Latvijas olimpiskā vienība

Latvijas olimpiskā vienība (turpmāk tekstā LOV) 2008. gada sastāvā vasaras 16 sporta veidos iekļāva 67 sportistus, pirms tam stingri izvērtējot viņu sniegumu 2007. gadā. LOV.

LOV sportistu līdzfinansējuma apjomu un kārtību noteiks individuāli pēc mācību-treniņu darba tāmju, sacensību kalendāra un mācību-treniņu plānu iesniegšanas. Tuvākajā laikā ar attiecīgo sporta veidu federācijām tiks noslēgti līgumi. No gada sākuma jau varētu sākts finansēt sportistu gatavošanos 2008. gada sezonai. LOV sastāvā uzņemti tie sportisti, kas šogad izpildīja vienības atlases kritērijus. A sastāvā ir 13 sportisti, B sastāvā – astoņi sportisti, bet C sastāvā, būs 46 sportisti.

Tika izveidots arī LOV rezerves sastāvs “Pekina”, kurā tika iekļauti tie 18 sportisti, kas ir izpildījuši Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvus, un tie, kuri ļoti veiksmīgi piedalās olimpiskajā atlasē, taču nav iekļuvuši LOV A, B un C sastāvos. Rezerves sastāva finansējuma apjoms kļūs zināms pēc LOV gada budžeta sagatavošanas, taču finansiālā palīdzība būs diferencēta un noteikti būs mazāka nekā LOV A pamatsastāvā esošajiem sportistiem.

2008. gadā LOV lems par rezerves sastāva “Pekina” papildināšanu ar sportistiem, kas būs izpildījuši olimpiskās kvalifikācijas normatīvus.

Latvijas olimpiskās vienības 2008. gada vasaras sporta veidu A sastāvā ietilpst13 sportisti, B sastāvā 8 sportisti, C sastāvā 46 sportisti, kurus nosauks sporta veidu federācijas. Savukārt rezerves sastāvā “Pekina” iekļauti 18 sportisti.

Latvija savas lielākās cerības uz uzvarām liek uz pieciem sportistiem, kas jau vairākkārt ir sevi pierādījuši kā profesionāļi savos sporta veidos. Šie sportisti ir: Jevgeņijs Saproņenko (atbalsta lēciens), Jeļena Čelnova-Prokopčuka (5000m, 10 000m, pusmaratons, maratons), Vadims Vasiļevskis

(šķēps) , Viktors Ščerbatihs (svara kategorija virs 105kg ), Staņislavs Olijars (110m/b).

3.2. Lāpas nesēji Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008

Jau laikus tiek lemts par visām Olimpiskajām aktivitātēm, tāpēc jau pagājušā gada nogalē Olimpiskajā sporta centrā tika noskaidroti Latvijas pārstāvji, kas 2008. gada vasarā Ķīnā piedalīsies Pekinas Olimpisko spēļu lāpas stafetē. Šis gods uzticēts 12. klases skolniecei, viegatlētikas un orientēšanās sporta pārstāvei Anetei Midrijānei un Aleksandram Meilekham, RD Electronics vadītājam. Olimpiskie lāpneši tika izvirzīti no iedzīvotāju un no starptautiskās tehnoloģiju kompānijas „Samsung” sadarbības partneru vidus. „Samsung” ir ilggadēja Olimpisko spēļu un Olimpiskās lāpas stafetes globālā partnere un lāpnešu atlases rīkotāja visā pasaulē.

No iedzīvotāju vidus par iespēju nest olimpisko lāpu konkursa finālā Olimpiskajā sporta centrā sacentās deviņi finālisti: students un sportists Valters Āboliņš, students Jānis Rozenbergs, 12. klases skolniece un vieglatlētikas sportiste Anete Midrijāne, skolnieks un jaunais florbolists Bruno Jurševics, studente Anželika Smirnova, Māris Poļakovičs, bijušais sporta pedagogs un daiļlēkšanas treneris Eduards Teivāns, vieglatlētikas trenere Aina Ziediņa un BMX treneris Raimonds Ciesnieks. Finālā deviņi konkursanti piedalījās spēlē – simboliskā ceļojumā pa Pekinas Olimpiskās lāpas stafetes maršrutu apkārt pasaulei, un atbildēja uz žūrijas komisijas jautājumiem par olimpisko tēmu. Bet abi uzvarētāji tika noteikti pēc žūrijas komisijas vērtējuma. Lāpnesis, kurš tika izvēlēts no iedzīvotāju vidus, piedalījās konkursā, kas noritēja vairākās kārtās. Septembrī interneta mājas lapā www.samsung.lv notika Latvijas Olimpiskās komitejas un „Samsung” rīkotais konkursa pirmais posms – eseju konkurss, kura laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja pieteikt, viņaprāt, vispiemērotāko lāpneša kandidātu un uzrakstīt eseju par kandidāta dzīvesstāstu. Nākamajā posmā žūrijas komisija izvēlējās 20 labākās esejas par cilvēkiem ar visiedvesmojošākajiem dzīvesstāstiem un motivāciju piedalīties Olimpiskās lāpas stafetē. Deviņi vispiemērotākie kandidāti piedalījās žūrijas rīkotajās intervijās un konkursa pēdējā posmā – finālā. Latvijas lāpneši pievienosies stafetei Ķīnā 2008. gada vasarā. Pekinas 2008. gada Olimpiskās lāpas stafete būs vērienīgākā lāpas stafete Olimpiādes vēsturē. Stafetē piedalīsies rekordliels lāpnešu skaits (21 780 lāpneši). 137 000 kilometrus garais stafetes maršruts vedīs cauri 23 valstīm piecos kontinentos. Lāpas skrējiens ilgs vairāk kā četrus mēnešus jeb130 dienas.

4. Praktiskā daļa

4.1. Pētāmās grupas analīze

Lai uzzinātu un novērtētu mūsdienu skolu jaunatnes zināšanas par olimpiskajām spēlēm, tika veikts praktiskais darbs. Mēs veicām anketēšanu Rēzeknes 1.vidusskolas un Sakstagala pamatskolas 9.klašu skolēnu vidū. Divu skolu izvēli noteica vēlme salīdzināt lielas pilsētas skolas un mazas lauku skolas jauniešu zināšanu atšķirības konkrētajā jomā. Tā kā mēs gribējām salīdzināt pilsētas skolas un pagasta skolas zināšanu līmeni par Olimpiskajām spēlēm un izanalizēt rezultātus, vispirms bija jāizvēlas pētāmās grupas vecumposms. Tā kā Sakstagalā darbojas pamatskola, proti, 9. klases, tad arī nolēmām veikt šī vecumposma zināšanu izpēti Olimpisko spēļu vēsturē. Jaunākās klasēs šī anketa būtu pārāk sarežģīta, jo temats par Olimpiskajām spēlēm nav vienkāršs.

Konkrēto skolu izvēle bija šāda: vēlējāmies salīdzināt savas skolas un Sakstagala pamatskolas bērnu zināšanas, jo tā ir Valda iepriekšējā skola. Lai pētāmās daļas rezultāti būtu objektīvi, tad izvēlējāmies katrā skolā izplatīt vienādu anketu skaitu. Sakstagala pamatskolā tika izdalītas 30 anketas, no tām 17 latviešu valodas plūsmas un 13 anketas krievu valodas plūsmas skolēniem, un 30 anketas tika izdalītas Rēzeknes 1. vidusskolā.

Jāmin arī tas, ka anketēšanā piedalījās 34 zēni un 26 meitenes no abām iepriekš minētajām skolām.

4.2. Pētāmo metožu apraksts

Lai veiktu jebkuru pētījumu, vispirms ir nepieciešams noteikt, kāds ir pētījuma pamatmērķis. Tā kā mēs izvēlējāmies izpētīt samērā plašu tematu, proti, Olimpisko spēļu vēstures attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām, un vēlējāmies arī no pētāmās grupas saņemt visaptverošu un daudzpusīgu informāciju, tad vislabākā metode izrādījās anketēšana.

Anketēšana ir noteiktā jautājumā izdarīta aptauja. Pretstatā statiskajai ziņu vākšanai anketēšana dod nevis objektīvus faktus, bet gan iztaujāto lietpratēju subjektīvās domas un iespaidus. Anketēšanu parasti lieto tajās nozarēs, kur statistika nav iespējama vai nevar dot vajadzīgās ziņas.

Tika izveidota anketa ( skatīt 4. Pielikumu) ar desmit jautājumiem par olimpiskajām spēlēm. Jautājumu izveidē koncentrējāmies uz vispārīgiem, nesarežģītiem un bieži dažādos avotos izlasāmiem faktiem. Tā kā mēs vēlējāmies salīdzināt lauku un pilsētas skolu jauniešu zināšanu līmeni, mēs devāmies uz Sakstagala pamatskolu, kur tika izdalītas 30 anketas. Anketēšana ir laba metode, jo koncentrētā veidā var ielikt maksimāli daudz informācijas, kā arī samērā daudz secināt, apkopojot anketu rezultātus.

Strādājot ar anketēšanas metodes palīdzību, jautājumi jāsastāda tā, lai nerastos neizpratne par vēlamo informāciju, tātad tiem jābūt vienkārši, bet prasmīgi sastādītiem.

Anketas ir anonīmas, tāpēc skolēni varēja atbildēt uz visiem jautājumiem atklāti, nekautrējoties par nepareizajām atbildēm.

Anketēšana ir arī tā metode, kuru respondenti ( konkrēti pētāmie skolēni) labprātāk pieņem, jo savā veidā tas ir samērā vienkāršs uzdevums: izvēlēties pareizās atbildes no dotajiem variantiem. Šai metodei ir arī vājās puses, piemēram, nezinot konkrētu atbildi uz konkrētu jautājumu skolēns var izvēlēties nejaušu atbildi un var izrādīties, ka tā ir arī pareizā, tad tas vairs objektīvi neliecinās par patieso zināšanu līmeni, jo būs vienkārši uzminēta atbilde.

Mūsdienās anketēšana ir kļuvusi par vienu no izplatītākajām informācijas iegūšanas metodēm, tāpēc arī mēs to izvēlējāmies. Bet bija jāsakaras ar grūtībām jautājumu sastādīšanā, jo no neveiksmīgi sastādīta jautājuma bija liela iespējamība, ka var saņemt nepareizu, pretrunīgu atbildi vai vispār to nesaņemt.

Kopumā jāsecina, ka konkrētās informācijas izzināšanai šī metode derēja vislabāk.

4.3. Iegūto rezultātu analīze

Ir svarīgi ne tikai precīzi un pareizi aizpildīt anketu, bet arī pareizi izmantot visu iespējamo iegūto informāciju par interesējošo tēmu. Tāpēc tika veikta detalizēta iegūto rezultātu analīze, ko mēs pārskatāmi iekļāvām diagrammās. anketēšanā iegūtie rezultāti ļaus precīzi noteikt divu dažādu skolu jauniešu zināšanas par Olimpiskajām spēlēm.

1.attēls. Vidēji pareizo atbilžu skaits.

Pirmajā attēlā tiek attēlots vidēji pareizo atbilžu skaits, ar sarkano krāsu mēs redzam Sakstagala jauniešu atbildes un tās ir 3,2 (vidēji), savukārt, ar zilo krāsu Rēzeknes 1. vidusskolas 9. klašu skolēnu atbildes, to skaits ir 4,8.

2.attēls. Antīko Olimpisko spēļu norises vieta.

Otrajā attēlā tiek attēlots viens no anketas grūtākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem, šis jautājums ir: Antīko Olimpisko spēļu norises vieta? No 60 jautājumiem pareizo atbildi sniedza tikai četri jaunieši, kā varam redzēt, diagrammā procentuāli tas ir: zilā krasa ir pareizās atbildes to ir 7%, bet nepareizo(sarkans) ir 93%.

3.attēls. No cik apļiem sastāv Olimpiskās kustības simbols.

Trešajā attēlā tiek attēlots viens no anketas vieglākajiem jautājumiem, ar kuru daudzi jaunieši tika galā, šis jautājums skan tā: No cik apļiem sastāv Olimpiskās kustības simbols? No 60 jautājumiem nepareizas atbildes sniedza četri skolēni (sarkans),savukārt, pareizās atbildes bija piecdesmit divas(zils). Pareizā atbilde uz jautājumu bija – pieci.

Nobeigumā jāsecina, ka, raugoties uz veiktās aptaujas analīzes rezultātiem, var redzēt, ka Rēzeknes 1.vidusskolā kopumā tika saņemtas vairāk anketu ar pareizi atbildētiem jautājumiem, nekā Sakstagala pamatskolā un ka pilsētas skolā ir augstāks zināšanu līmenis, nekā lauku skolā. Tas, iespējams, var būt saistīts ar pedagogu kvalifikāciju un skolēnu zināšanu iegūšanas iespējām, vai arī ar citām skolēnu interesēm. Iespējams, ka sports lauku jauniešus saista tikai kā brīvā laika pavadīšanas veids, nevis kā zinātne ar savu attīstības vēsturi.

Mēs redzam arī to, ka zināšanu līmenis kopumā nav pietiekami augsts, iemesli var būt dažādi – maza interese par sportu, sporta nepopularizēšana vai nepopularitāte konkrētajā vecumposmā u.c.

Secinājumi

1. Olimpiskās spēles, kas mūsdienās vērtējamas kā nozīmīgākais Hellēnisma perioda mantojums, notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi,

2. Olimpisko spēļu dalībnieki antīkajos laikos bija tikai vīrieši, kurus godināja ar lauru vainagiem.Vislielākie nopelni no zināmajiem antīko spēļu uzvarētājiem ir Leonidasam, kurš četru spēļu laikā (164.gads pirms mūsu ēras – 152.gads pirms mūsu ēras) 12 reižu uzvarējis skriešanas sacensībās.

3. Cīnoties pret pagānu kultiem, gadā Romas imperators Feodosijs pirmais aizliedza olimpiskās spēles, kas atdzima apmēram 1500 gadus pēc antīko spēļu aizliegšanas.

4. Pirmās Olimpiskās spēles pēc to aizliegšanas, notika 1896.g. Atēnās (Grieķija).

Mūsdienās Olimpiskās spēles notiek reizi četros gados un kopā pulcē labākos pasaules sportistus.

Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādās krāsas apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību starp visu kontinentu tautām. Katrs aplis nav konkrēta kontinenta simbols.

No šī darba mēs secinām , ka 9. klašu jauniešiem ir salīdzinoši zems zināšanu līmenis par Olimpiskajām spēlēm, gan lauku skolēniem, gan pilsētas skolniekiem. To pierāda mūsu veiktās aptaujas un izveidotās tabulas.

Tas, iespējams, var būt saistīts ar pedagogu kvalifikāciju un skolēnu zināšanu iegūšanas iespējām vai arī ar citām skolēnu interesēm.

Izmantotie informācijas avoti

1. Latvija XXVII olimpiādes spēles Sidnejā. – Rīga: Latvijas Olimpiskā Komiteja, 2000. – 164 lpp.

2. Olimpiskā kustība. – Rīga: Latvijas Olimpiskā Komiteja, 2004. – 28 lpp.

3. www.google.lv, skatīts 02.01.2008

4. www.olimpiade.lv, skatīts 26.01.2008

5. www.siets.lv, skatīts 06.02.2008

6. www.olympic.org, skatīts 12.02.2008

Pielikumi

1. Pielikums

Olimpiskās kustības simbols un konkrēto spēļu emblēmas

2000. gada olimpisko spēļu lāpa

Atlanta 1996. – emblēma

Sidneja 2000. – emblēma

2.Pielikums

ANTĪKO OLIMPISKO SPĒĻU PROGRAMMA.

1.DIENA

Rīts Pie Zeva statujas un altāra sacensību dalībnieki un tiesneši zvēr, ka ievēros sacensību reglamentu un nepieļaus negodīgu rīcību.

Dūru cīņas, cīkstoņu un zēnu skriešanas sacensības.

Ziedojumi dieviem.

Pēcpusdiena Filosofu, dzejnieku un vēsturnieku uzstāšanās.

2.DIENA

Rīts Četrjūgu sacensības hipodromā.

Pēcpusdiena Pieccīņa: diska mešana, šķēpa mešana, tāllēkšana, skriešana un cīņa.

Vakars Atlētu parāde.

Uzvarētāju godināšana.

Dzīres.

3.DIENA

Rīts Dalībnieku parāde.

Dzīvnieku ziedošana uz Zeva tempļa lielā altāra.

Pēcpusdiena Skriešanas sacīkstes.

Vakars Lielais bankets

4.DIENA

Rīts Sacensības cīņā, boksā un pankrationā (cīņas un boksa apvienojums).

Pēcpusdiena Bruņoto vīru sacensības

3. Pielikums

Olimpiskās spēles

Nr. Pilsēta Gads Datums Disciplīnu skaits Valstis Sportisti

I Atēnas 1896 6.IV – 15.IV 43 14 245

II Parīze 1900 14.V – 28.X 86 19 1078

III Sentlūisa 1904 1.VII – 23.XI 89 13 689

IV Londona 1908 27.IV – 31.X 107 22 2035

V Stokholma 1912 5.V – 27.VII 102 28 2437

VI – 1916 – – – –

VII Antverpene 1920 20.IV – 12.IX 152 29 2607

VIII Parīze 1924 4.V – 27.VII 126 44 2972

IX Amsterdama 1928 17.V – 12.VIII 109 46 2884

X Losandželosa 1932 30.VII – 14.VIII 117 37 1333

XI Berlīne 1936 1.VIII – 16.VIII 129 49 3936

XII – 1940 – – – –

XIII – 1944 – – – –

XIV Londona 1948 29.VII – 14.VIII 136 59 4092

XV Helsinki 1952 19.VII – 3.VIII 149 69 5429

XVI Melburna 1956 22.XI – 8.XII 151 67 3337

XVII Roma 1960 25.VIII – 11.IX 150 83 5313

XVIII Tokio 1964 10.X – 24.X 163 93 5133

XIX Mehiko 1968 12.X – 27.X 172 112 5498

XX Minhene 1972 26.VIII – 11.IX 195 121 7121

XXI Monreāla 1976 17.VII – 1.VIII 198 92 6043

XXII Maskava 1980 19.VII – 3.VIII 203 80 5283

XXIII Losandželosa 1984 28.VII – 12.VIII 221 140 6802

XXIV Seula 1988 17.IX – 2.X 237 159 8473

XXV Barselona 1992 25.VII – 9.VIII 257 169 9368

XXVI Atlanta 1996 19.VII – 4.VIII 271 197 10332

XXVII Sidneja 2000 15.IX – 1.X 300 199 10651

XXVIII Atēnas 2004 13.VIII- 29.VIII 301 202 11099

XXIX Pekina 2008 8.-24.VIII

XXX Londona 2012 27.VII-12.VIII

4.Pielikums

Anketa par Olimpiskajām spēlēm

1. Kas ir Olimpisko spēļu dzimtene?..........................

2. Kam par godu tika rīkotas Antīkās Olimpiskās spēles?...............

3. Pirmās zināmās Olimpiskās spēles notika?

A)776.g.p.m.ē.

B)831.g.p.m.ē.

C)673.g.p.m.ē.

4. Antīko Olimpisko spēļu norises vieta?.......................

5. Kādā gadā tika aizliegtas Olimpiskās spēles?

A)436.g.m.ē.

B)393.g.m.ē.

C)271.g.m.ē.

6. Kādā gadā notika Olimpisko spēļu atdzimšana?

A)1984.g.m.ē.

B)1976.g.m.e.

C)1962.g.m.ē.

7. No cik apļiem sastāv Olimpiskās kustības simbols?.................

8. Kur notiek šā gada 29. Vasaras Olimpiskās spēles?..................

9. Kurš sporta veids pirmo reizi tiek iekļauts Vasaras Olimpiskajās spēlēs?

A)BMX

B)Šahs

C)Biljards

10. Kura sportiste no Latvijas piedalīsies Pekinas Olimpisko spēļu lāpas nešanā?

A)Anete Midrijāne

B)Andželika Sorokina

C)Anna Vidzīte

Leave a Comment