Renesanse kā jauna kvalitāte.
Renesanse ir atdzimšanas, uzplaukuma laiks, pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem par kura sākumu tiek uzskatīts 15. gs. Šis jēdziens ietver sevī ļoti daudzas jomas, kurās norisinājās uzplaukums- tas bija lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks, laika posms, humānisma ideoloģija, jaunas kvalitātes mākslā, kā arī citas jomas. Par renesanses dzimteni tiek uzskatīta Itālija, tā bija piemērota jaunas kultūras attīstībai, uzplaukumam, tās centrs bija Florence.
15.gs. cilvēka priekšstatu par pasauli izmainīja lielie ģeogrāfiskie atklājumi, šajā laikā cilvēki sāka apjaust, ka zeme ir apaļa, viņi iepazina citas kultūras, reliģijas. Viens no pirmajiem atklājumiem bija Kanāriju salas un Madeira. Viens no ievērojamākajiem jūrasbraucējiem un atklājējiem ir Kristofers Kolumbs, kurš šķērsojot Atlantijas okeānu un 1492. gadā sasniedza Ameriku. Tomēr jau 1000. gadā to bija sasnieguši vikingi Leifa Eriksona vadībā. Fernāns Magelāns veica lielus atklājumus atklādams ne vienu vien zemi- Filipīnas, Marianas salas, Patagoniju, viņa vārdā pat tika nosaukts Magelāna šaurums, kas atrodas starp Patagoniju un Ugunszemi. Pēc viņa ceļojuma atklājās, ka visi okeāni ir savienoti, kā arī, ka Atlantijas okeāns, kas atdala Āziju no Amerikas ir daudz lielāks, nekā tik uzskatīts pirms tam. Šie atklājumi, protams, radīja arī dažādas sekas, kas lika mainīt starpvalstu attiecības, tika dibināti jauni tirdzniecības ceļi.
Cilvēku uzskatu sistēma radās jauna kvalitāte, ideoloģija- humānisms. Humānisma centrā ir cilvēks. Lielāka vērība tika pievērsta cilvēkam kā individualitātei, visur valdīja nepiespiestība uzskatu brīvība. Tas ir manāms Dantes Aligjēri literatūrā, viņa darbos. Par humānisma aizsācējiem uzskata Džovanni Bokačo, Frančesko Petrarku. Humānisti pārsvarā bija rakstnieki, filozofi, vēsturnieki. Viņi bija ieinteresēti antīkajā kultūrā, kur viņi rada sev iedvesmu, rakstnieki bija pievērsušies reālismam. Cilvēki uzskatīja, ka Dievs viņus ir radījis pēc savas līdzības, rakstnieku darbos bija manāms antropocentrisms, kur cilvēks bija atainots ar savām vājībām un trūkumiem.
Šis laika posms bija nozīmīgs arī ar tehnoloģijas atklājumiem- grāmatiespiešana, drukas mašīnas, krāsu glezniecība, komposs, kas bija ļoti nozīmīgs atklājums jūrasbraucējiem. Bet visnozīmīgākais atklājums bija pulkstenis, kas atgādināja par to, ka viņu laiks ir ierobežots uz šīs pasaules un cilvēks ir mirstīga būtne.
Krasas pārmaiņas un attīstība bija manāma arī mākslā, īpaši tēlotājmākslā. Arhitektūrā izveidojās jauns stils- gotiskais stils.
Renesanse ir posms, kurā viennozīmīgi saskatāms progress, ne tikai mākslā, dažādos atklājumos, bet tās bija arī pārmaiņas sadzīvē, ekonomikā, cilvēkiem bija radies jauns skats uz pasauli, bija mainījies arī viņu psiholoģiskais un garīgais stāvoklis. Renesanse skāra galvenokārt Itāliju, Franciju, Spāniju, Nīderlandi, Vāciju un Angliju. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājušas Leonardo Da Vinči , arhitektūras pieminekļi- Florences katedrāle, Romas Kolizejs