Olimpisko spēļu vēsture

Antīkās olimpiskās spēles radās senajā Grieķijā. Leģenda vēsta: Kad sengrieķu varonis Hērakls paveica savu sesto varoņdarbu- iztīrīja Elīdas- valdnieka Augeja staļļus- valdnieks viņam nesamaksāja solīto atalgojumu. Viņš atriebās Elīdas valdniekam, ar lielu karaspēku iebruka Elīdā, asiņainā kaujā uzvarēja Augeju un nogalināja viņu. Pēc uzvaras Hērakls olimpijas pilsētā sarīkoja pirmās olimpiskās spēles, kurās no tā laika piedalījās pārstāvji no visas Grieķijas un kuras notika ik pa četriem gadiem svētajā līdzenumā, ko pats Hērakls bija apstādījis ar dievietes Atēnas svētajiem olīvkokiem. Pirmās olimpiskās spēles notika 776.gadā p.m.ē. Pirmajās 13 olimpiskajās spēlēs sacensības notika tikai skriešanā. Distances garums bija 192 metri un 30cm,jeb 1stadijs. Lai pirmajās olimpiskajās spēlēs noteiktu šo vienu stadiju garo skriešanas distanci, Hērakls 300 reižu esot licis savas labās kājas pēdu priekšā kreisajai un 300 reižu kreiso priekšā labajai. Tātad – Hēraklam bijusi 32 centimetrus gara pēda un mūsdienās viņš valkātu 48.nr. apavus. Par olimpiādi grieķi sauca četru gadu periodu starp divām olimpiskajām spēlēm. Svinīgajās ceremonijās olimpisko spēļu pirmajā un pēdējā dienā godināja Dievu un cilvēku- valdnieku Zevu. Uzvarētājus apbalvoja ar olīvkoka zaru vainagu, un uzvarētājam bija arī tiesības likt uzstādīt savu statuju olimpijas svētajā birzī. Antīkās olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties brīvie grieķu vīrieši, vēlāk arī zēni. Senās olimpiskās spēles pārtrauca, jo pēc kristietības uzvaras olimpiskās spēles uzskatīja par pagānisma palieku. Mūsu ēras 394.g. tās aizliedza un 286.spēles bija pēdējās.
Mūsdienu olimpiskās spēles ierosināja atjaunot Pjērs de Kubertēns. Pirmās mūsdienu olimp. Spēles notika 1896.g. Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Mūsdienu olimpisko spēļu galvenie simboli ir olimpiskais karogs, olimpiskā himna un olimpiskais moto. Olimpiskais moto ir : “Ātrāk ,augstāk,spēcīgāk!”(latīņu val. “Citius,altius,fortius!”) Olimpiskais karogs ir balts audekls ar pieciem cits citā savērtiem apļiem, kas apzīmē piecus kontinentus. Olimpisko uguni iegūst Grieķijā ar saules staru palīdzību aizdedzinot lāpu, ko nogādā olimpisko spēļu vietā. Olimpisko spēļu galvenā doma ir, ka svarīgākais dzīvē nav uzvara, bet gan cīņa par uzvaru. Kopš 1924.g. pastāv vasaras un ziemas olimpiskās spēles. Spēļu atklāšanas ceremonija sākas ar atklāšanas parādi, kurā katras dalībvalsts komanda nes savas valsts karogu. Pēc tam Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents saka īsu uzrunu un tās valsts vadītājs, kurā notiek spēles atklāj tās. Skanot olimpiskajai himnai, stadionā tiek ienests un pacelts olimpiskais karogs. Ienes olimpisko lāpu un aizdedzina olimpisko uguni. Viens no sportistiem un viens no tiesnešiem dod olimpisko zvērestu. Olimpisko spēļu atklāšanas parādē priekšgalā soļo Grieķijas komanda, tad alfabēta secībā pārējo valstu komandas un noslēgumā soļo tās valsts komanda, kurā notiek olimpiskās spēles. Apbalvošanas ceremonijā uz goda pjedestāla tiek uzaicināti pirmo trīs vietu ieguvēji. Starptautiskās olimpiskās komitejas pārstāvis kopā ar kādu attiecīgās starptautiskās sporta federācijas pārstāvji pasniedz olimpiskās medaļas. Skanot čempiona valsts himnai mastā uzvijas pirmo trīs vietu ieguvēju valsts karogi. Olimpiskās spēles slēdz starptautiskās olimpiskās komitejas rezidents. Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā atskaņo Grieķijas himnu. Mūsdienu olimpiskās kustības augstākais vadības orgāns ir starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK).
Tiesības rīkot olimpiskās spēles piešķir pilsētai, nevis valstij. Astoņus gadus pirms spēlēm izvēlas olimpisko spēļu pilsētu. Savas valsts pārstāvjus olimpiskajām spēlēm piesaka attiecīgās valsts nacionālā olimpiskā komiteja (Latvijā-LOK).