Orientēšanās māksla sportā

SATURS

SATURS..............................

IEVADS..............................

1. LITERATŪRAS APRAKSTS..............................

1. 1. Orientēšanās attīstības gaita.......................

1. 1. 1. Orientēšanās sporta attīstība pasaulē.............

1. 1. 2. Orientēšanās sacensību attīstība Latvijā............

1. 2. Orientēšanās tautas sacensības.....................

1. 2. 1. Latvijas orientēšanās tautas sacensību norise un organizācija..............................

1. 2.2. Orientēšanās aktivitātes pasaulē................

1. 2. 3. Orientēšanās kustība Latvijā..................

1. 2. 4. Orientieristu sociālais statuss........

2. DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES UN PĒTĪJUMA ORGANIZĒŠANA..............................

2. 1. Darba uzdevumi.............................

2. 2. Pētījumi un pētīšanas metodes.....................

2.2.1. Literatūras avotu analīze......................

2.2.2. Arhīva materiālu izpēte un analīze.................

2.2.3. Intervija, aptauja (anketēšana)...................

2.2.4. Matemātiskā statistikas metode..................

2. 3. Pētījuma organizēšana..........................

3. IEGŪTIE REZULTĀTI UN TO ANALĪZE................

3. 1. Dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Meridiāns”, “ABC” un “Reljefs” laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam...........................

3. 2. Latvijas orientēšanās tautas sacensību “Meridiāns”, “ABC” un “Reljefs” dalībnieku skaita dinamikas salīdzinošs apraksts laika posmā no 19982. – 1992. gadam ar la

aaika posmu no 1993. – 2003. gadam..........................

3.2. 1. Latvijas orientēšanās tautas sacensību “Magnēts”, “Alnis”, “Azimuts” un “Horizonts” dalībnieku skaita dinamikas salīdzinošs apraksts laika posmā no 1989. – 1992. gadam ar laika posmu no 2000. – 2003. gadam

3. 3. Orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošie faktori...........................

SECINĀJUMI..............................

LITERATŪRAS SARAKSTS........................

IEVADS

Tautas sports ir lielākā sabiedrības kustība, kas aptver visus sporta veidus, visa vecuma cilvēkus neatkarīgi no dzimuma, tautības, spējām un darbojas pēc demokrātijas principiem. Valsts, pašvaldības un sabiedriskās sporta organizācijas nodrošina priekšnoteikumus pēc iespējas lielāka skaita bērnu un jauniešu iesaistīšanai regulārās sporta nodarbībās, veicinot brīvā laika saturīgu iz

zzmantošanu [27].

Orientēšans tautas sacensības var kļūt par katra cilvēka dzīves veida daļu. Ar orientēšanās sportu var sākt nodarboties jau agrā bērnībā un turpināt to līdz sirmam vecumam, kas ir arī viena no orientēšanās sporta unikālajām īpašībām. Turklāt, lai piedalītos ta
aautas orientēšanās sacensībās, nav nepieciešama augsta fiziskā sagatavotība, bet gan orientēšanās prasmes, koncentrēšanās spēja stresa apstākļos, ātra lēmuma pieņemšana un māka uztvert karti.

Orientēšanās unikālais raksturs ir atrast un sekot labākajam ceļam pa nepazīstamu apvidu, sacensība uz laiku [39].

Dalība orientēšanās tautas sacensībās ir lieliska iespēja tīrā, veselīgā vidē sevi pilnveidot gan fiziski, gan garīgi un sociāli.

Daži uzskata, ka tas ir lielisks veids kā uzturēt formā gan ķermeni, gan savu motoru – sirdi. Turklāt tas notiek veselīgā vidē – mežā. Citus vilina tas sacensību gariņš, tās sajūtas, kuras gūst sacenšoties pašam ar sevi, ar laiku un galu galā ar konkurentiem. Vēl kādam šīs sacensības ir kā krustvārdu mīkla, kuru atrisinot Tu nekļūdīgi atrodi kontrolpunktu [14].

Skandināvijas valstīs orientēšanās sports ir iekļauts skolu programmā un šim sp
pporta veidam ir ļoti liela popularitāte. Kaut gan pēdējos gados daudzi domā, ka šī sporta veida kustība ir nonākusi ceļa posmā pie stāva kalna, un tās nākotne redzama drūmās krāsās.

Zviedrijā, piemēram, no sešdesmito gadu vidus vairāk kā divdesmit gadus uz priekšau dalībnieku skaits orientēšanās sacensībās nepārtraukti pieauga gan jauniešu, gan pieaugušo grupās, bet pēdējā desmitgadē dalībnieku skaits samazinās.

Statistikas dati liecina, ka 1988. gadā Latvijā darbojās 2858 sporta kolektīvi, bet jau 1994. gadā to skaits samazinājies uz 1285 kolektīviem. 1988. gadā sporta sekcijās nodarbojās 367000 cilvēku, bet 19
9994. gadā 348883 cilvēku. Samazinājies arī sporta darbinieku skaits, ja 1988. gadā bija 4266, tad 1994. gadā 3837 sporta darbinieki [11].

Iepazīstoties ar Daces Bērtules diplomdarbu “Tautas orientēšanās sporta attīstības tendences Latvijā”(1993. gads) var secināt, ka arī Latvijas orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits ar katru gadu ir samazinājies.

No1989. gada orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits pakāpeniski ir samazinājies un 1992. gadā kopumā startējuši trīs reizes mazāk dalībnieku kā 1987. gadā [1].

Līdz ar to paveras iespēja analizēt un salīdzināt orientēšanās tautas sacensību dalībnbieku skaita dinamiku divos laika posmos no 1982. līzd 1992. gadam un 1993. līzd 2003. gadam. Lai noskaidrotu vai arī Latvijā dalībnieku skaits ir samazinājis un kādi ir dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošie faktori.

Lai novērtētu pašreizējo situāciju Latvijas orientēšanās tautas sportā, mēs izvirzījām:

Pētījuma objects: Orientēšanās tautas sacensību norise Latvijā

Pētījuma priekšmets: Dalībnieku skaits kā orientēšanās tautas sacensību attīstības ietekmējošais faktors

Pētījuma subjects: Orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamika

Pētījuma mērķis: Noskaidrot dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošos faktorus orientēšanās tautas sacensībās

Pētījuma hipotēze: Izpētot un izanalizējot dalībnieka skaita dinamiku orientēšanās tautas sacensībās, būs iespējams noteikt tās ietekmējošos faktorus

Aizstāvēšanā izvirzītais: Dalībnieku skaita dinamikas un orientēšanās tautas sacensību attīstības savstarpējā atkarība

Atslēgas vārdi: Dalībnieku skaita dinamika, orientēšanās tautas sacensības, faktori

1. LITERATŪIRAS APRAKSTS

1. 1. Orientēšanās attīstības gaita

1. 1. 1. Orientēšanās sporta attīstība pasaulē

Kas ir orientēšanās? Vieniem tas ir sacensību sports, kurš prasa lielu izturību un garīgu piepūli, citiem tas ir ģimenes sports un aktīvas atpūtas veids, kurš dod iespēju atrasties kopā ar ģimeni un draugiem brīvā dabā un uzturēt sevi labā un sportiskā formā. [15].

Šī lieliskā sporta veida pirmsākumi ir meklējami Skandināvijā. 1888. gadā kāds Zviedrijas slēpošanas klubs organizē slēpošanas sacensības, kurās tiek izmantota karte [16]. Gadu vēlāk notiek atkārtotas šāda veida sacensības, kurās distances garums bijis 25 km un tajā bija izvietoti 4 kontrolpunkti. Burtiski tajā pašā laika posmā orientēšanās uz slēpēm sāka attīstīties arī Norvēģijā un 1904. gadā arī Somijā notiek pirmās sacensības orientēšanās uz slēpēm. Tā laika populārākais sacensību veids bija stafetes, kuras izcēlās ar lielu distances garumu. Pirmais Zviedrijas čempionāts stafetē uz slēpēm notika 1910. gadā.

1949. gadā orientēšanās uz slēpēm tika atzīts par olimpisko sporta veidu, bet Olimpisko spēļu programmā tā arī netika iekļauts. Sākot ar 1994. gadu darbojas projekts, kurš nodarbojas ar ziemas orientēšanās iekļaušanu Ziemas Olimpiskajās spēlēs, tiek meklētas piemērotas sacensību formas, lai tās būtu interesantas gan sportistiem, gan masu mēdijiem, gan skatītājiem. Orientēšanās uz slēpēm ir paredzēts iekļaut 2006. gada Ziemas olimpiādes programmā [16].

Norvēģijā norisinājās arī pirmās orientēšanās sacensības vasaras apstākļos. Par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām tiek atzītas tās, kas notika 1897. gada 13. maijā Bergenas apkārtnē Norvēģijā (šeit gan jāpiebilst, ka Norvēģija, kā patstāvīga valsts izveidojās tikai 1905. gadā, tādēļ gads būtu jāsadala norvēģiem un ziviedriem) [34].

Bet ir dažādi viedokļi grāmatā „Orientēšanās 1.daļa” par orientēšanās skrienot dzimšanas dienu tiek uzskatītas 1897. gadā 31.oktobrī notikušās sacensības Norvēģijā – Oslo, kurās sportisti varēja izmantot četras dažādas šī apvidus kartes, mērogā 1: 100 000, 1: 25 000, 1: 30 000 un 1: 60 000. Kaut arī pirmās sacensības bija jau notikušas termins „Orientēšanās” pirmo reizi ticis lietots tikai 1900. gada 7. oktobra sacensībās Oslo apkārtnē, Norvēģijā.

Zviedrijā pirmās stafetes sacensības notika 1900. gadā, bet par Zviedrijas orientēšanās dzimšanas dienu tiek uzskatīta 1901. gada 17. martā notikušās orientēšanās sacensības. Savukārt Somijā pirmās orientēšanās sacensības skrienot notika tikai pēc I. Pasaules kara 1923.gadā.

Pasaulē pirmās lielās nacionālās orientēšanās sacensības notiek Zviedrijā 1919. gada 25.martā [16]. Sacensības organizēja leitnants Ermts Killauders (Stoholmas Sporta Federācijas prezidents). 1975. gadā Zviedrijas karalis šīm sacensībām par godu atklāja pieminekli, kurā ir attēlots orientierists ar karti rokās. Šīs nacionālās sacensības uzskata par atskaites punktu otrajam posmam orientēšanās sporta vēsturē. Jaunais sporta veids aizrauj visu Skandināviju un dalībnieku skaits sacensībās auga aizvien lielāks, tādēļ radās vajadzība sacensību dalībniekus dalīt grupās, atkarībā no to sagatavotības līmeņa un vecuma.

Pirmais oficiālais izlašu mačs starp Zviedriju un Norvēģiju notika 1932. gadā Oslo apkārtnē. Vislielākā orientēšanās sporta attīstība dominēja Zviedrijā, zviedri 1935. gadā sarīkoja arī savu pirmo čempionātu, bet Orientēšanās federāciju pirmie savā valstī nodibināja tomēr Somi 1935. gadā.

1947. gadā tika sarīkots Skandināvijas čempionāts, kurā piedalījās Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija. Orientēšanās strauji attīstījās Eiropā un loģisks rezultāts bija 11 valstu konferences sasaukšana 1959. gadā Zviedrijā, kur apspriest starptautiskas federācijas dibināšanu. Starptautiskā orientēšanās federācija (10F) tika nodibināta 1961. gadā Kopenhāgenā un tās dibinātājvalstis bija Bulgārija, Dānija, Somija, VDR, VFR, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Zviedrija un Čehslovākija. Eriks Tobe (Zviedrija) kļuva par pirmo 10F ģenerālsekretāri. (Abi šie cilvēki palika savos posteņos līdz 1975. gadam.) [34].

I0F tika dibināta ar nolūku, lai radītu vienādus sacensības apstākļus. Visiem sportistiem. Kartes katrā valstī tika zīmētas pēc savas specifikas ar atšķirīgiem mērogiem un dažādiem karšu simboliem. Jaunās federācijas pirmais uzdevums bija pieņemt starptautiskos sacensību noteikumus.

1. 1. 2. Orientēšanās sacensību attīstība Latvijā

Pirmā publikācija par šo sporta veidu Latvijas presē tika publicēta 1935. gadā „Sporta Pasaules”160 – tajā numurā.

No visiem skrējiena veidiem, kādus mēs zinām, par veselīgāko ir pierādījies „meža skrējiens”, tamdēļ arvien vairāk tiek izgudroti jauni skrējiena veidi. Būtu jādomā, ka vairojoties skrējiena dažādībai skrējiena veidi tiktu atviegloti, bet izrādās, ka tas ir gluži pretēji – tie kļūst arvien grūtāk izveidojami. Cilvēka ķermenim liek arvien vairāk sagatavoties dzīves vajadzībām. It populārs skrējiena veids ārzemēs palicis – skrējiens nezināmā virzienā [21].

Ļoti iespējams, ka pēc šī raksta daudziem lasītājiem tā arī nekļuva skaidrs, kas īsti šis ir par sporta veidu un cik daudzi ar to nodarbojās pasaulē. Bet skaidrs bija tas, ka šis skrējiena veids prasa no dalībnieka lielas un vispusīgas zināšanas un ārzemēs ieguvis lielu piekrišanu inteliģences aprindās, kā arī cilvēkos, kas pazīstami ar karti, kā slēpotāji, tūristi un citi. Neskatoties uz to, ka latviešu tautai šis sporta veids ilgu laiku bija sveša lieta tomēr atradās cilvēki, kas aiz sava entuziasma sarīkoja pirmās orientēšanās sacensības Latvijā. Tas notika 1936. gada 18. oktobrī, Rīgas tuvumā Jaunciema apkārtnē. Laikrakstā „Jaunākās ziņas” minēts sacensību rīkotājs – vieglatlētikas savienības priekšsēdis Saulītis, kā arī sacensību dalībnieki Motmillers, Laipenieks, Zvans, Dižbite, Leingards, Luika un Daubere. Sacensības nosauca par „Skrējienu nezināmā virzienā”, kur distances garums bija 6 km [20].

Tā izdevās pirmais skrējiens nezināmā virzienā. Turpmāk paredzēts rīkot šādus orientēšanās skrējienus ziemā ar slēpēm, bet vasarā pat naktī. Jācer, ka izdosies un arī pie mums skries tūkstišiem [20].

Par laika posmu no 1936 – 1957. gadam ziņas par Latvijā notikušām šāda veida sacensībām presē nav minēts.

Sākot ar 1957. gadu Latvijas presē parādās dažāda veida publikācijas par tūristu aktivitātēm.

1957. gada oktobrī Rīgas tūristu un alpīnistu kluba komanda dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos sacensībās „pa slēgto maršrutu” [16].

Komandas 4 – 5 cilvēku sastāvā ar kontrolsvaru mugursomā naktī ar primitīvas kartes (gaismas kopijas) un kompasa palīdzību veica ap 25km distanci, apmeklējot kontrolpunktus, kuri lielākoties atradās noslēpti tālu no orientieriem [38].

1958.gadā Ieriķos, pašu mājās, tiek organizētas pirmās sacensības slēgtā maršrutā – starts tiek dots vakarā un nakts apstākļos jāveic distance uz slēpēm ar 12 kg smagu kontrolsvaru mugursomās no Ieriķu dzelzceļa stacijas līdz Līgatnes ciematam.

Arī vēlāk Latvijā tiek organizētas līdzīga tipa sacensības tikai bez kontrolsvara. Sacensības organizē tūrisma un alpīnisma federācija.

Šie tūrisma salidojumi tiek uzskatīti par orientēšanās pirmsākumiem Latvijā, kas cieši saistīti ar tūrismu.

1961. gadā notiek jau 5. Baltijas tūristu salidojums, kurā kartējo reizi piedalās arī latvieši.

1961. gads ir nozīmīgs arī ar to, ka Latvijā notiek pirmās īstās orientēšanās sacensības, kuras vairs it nemaz nelīdzinās tūrisma pārgājienam. Distances garums sievietēm 5 – 6 km., vīriešiem 9 – 10 km. Dalībnieki startē ar starta intervālu pēc noteiktas pavēles kārtības.

Šajā pašā gadā Tartu pulcējās Baltijas republiku, Ļeņingradas, Sverdlavskas tūrisma federāciju un sekciju pārstāvji, lai izstrādātu orientēšanās sporta sacensību noteikumus.

Rezultātā tika izstrādāti orientēšanās sporta noteikumi, kas ļāva arī Latvijā sarīkot meistarsacīkstes.

Un tā 1962. gadā Latvijā sarīko pirmās Rīgas meistarsacīkstes ar vairāk kā 200 dalībniekiem, pirmo reizi Latvijā tiek lietotas kontrolpunktu (KP) prizmas.

1963. gada 7.februārī tika nodibināta Latvijas PSR orientēšanās sporta federācija – viena no pirmajām Padomju Svienībā, par pirmo OSF prezidentu ievēl VEF sporta kluba metodiķi Artūru Krastiņu, vietnieks Tardenans. Tiesnešu kolēģijas darbu vadīja Rita Konstante, treneru padomi Kārlis Dzilnis. Jau nākamajā mēnesī 23.martā nodibina Rīgas orientēšanās sporta federāciju ar Visvaldi Ganusu priekšgalā.

Šajā pašā gadā sarīko arī pirmās Latvijas meistarsacīkstes orientēšanās sportā, par pirmajiem Latvijas čempioniem kļuva RPI studenti Lilija Borisa – Metuma un Anrī Birtmanis. Jūlijā notiek Rīgas pilsētas „Daugavas” 1.meistarsacīkstes orientēšanās sportā Smādē, kartes mērogs 1:25000. Augustā Pļaviņās notiek „Vārpas”1. meistarsacīkstes, rudenī Drabešos aisākas jauna tradīcija Latvija Igaunijas mačs, kurā uzvaru guva Latvija. 12.oktobrī Užgorodā notiek pirmās Vissavienības individuālās – komandu sacensības, Latvijas komanda izcīnīja trešo vietu. Mūsu republikas orientēšanās sporta tiesnešu kolēģiju Vissavienības arēnā pārstāvēja Austra Mežaraupe un Rihards Mankuss.

1964.gadā Latvija pirmo reizi piedalās otrajā 8 pilsētu mačā un izcīna 2.vietu. Pirmo reizi notiek draudzības mačs „Jeūd – Vārpa”, kā arī jauniešu sacensības „Dzintara kompass”. Pirmo reizi izdod LOSF informatīvo izdevumu „Orientieris”. Par LOSF prezidentu ievēl I.Pelnu [34].

1965. gada ziemā notiek pirmās Vissavienības sacensības, kurās Latvija izcīna 8.vietu.

Jūnijā Kijevā notika trešās PSRS 8 pilsētu sacensības, kurās ar labiem panākumiem startēja arī Latvijas izlase, šajās sacensībās pirmo reizi PSRS orientēšanās sporta vēsturē tika pielietotas trīskrāsainās mācību kartes.

Augustā PSRS izlase debitēja starptautiskajās sacensībās Čehoslovākijā, Lilija Barisa- Metuma izcīnīja 10. vietu.

Pirmo reizi Latvijā notiek sacensības orientēšanās maratonā. Sacensībās piedalās 100 dalībnieki

5. septembrī Libažu apkārtnē notika 3. Latvijas meistarsacīkstes orientēšanās sportā. Sacensībās piedalījās 251 dalībnieks. Zelta medaļas izcīnīja Māra Puriņa un Rūdolfs Ābols.

Republikā darbojas 12 jaunatnes treniņgrupas: Rīgas Pionieru pilī, Republikas bērnu ekskursiju un tūrisma stacijā, Jelgavā un Jēkabpilī [38].

1966. gada vasarā 10 orientieristi pirmo reizi izpildīja PSRS sporta meistaru normu. Seši no tiem bija Latvijas sportisti.

Šis gads bija bagāts arī ar dažādām meistarsacīkstēm. 4. Republikas orientēšanās meistarsacīkstes notika Saldū. Par nožēlu, šīs sacensības uzskatīja par īsti neizdevušāmies organizētības dēļ- kļūdas distanču plānojumā un shematiskā karte neļāva distances saukt par labām. Federācijas prezidijam jāanalizē, jādomā un jārīkojas, jo jau otro gadu pēc kārtas republikas meistarsacīkstes ir sliktāk organizētas nekā daudzas citas, mazāka mēroga, sacensības [2].

Rīgas pilsētas sacensības orientēšanās maratonā notika Dobelnieku apkaimē. Startēja tikai pirmās un otrās sporta klases sportisti.

Olusveres apkaimē vienlaikus notika divas starprepublikāniskās izlašu sacensības: Latvija-Igaunija un „Vārpa” -„Jeud”. Un abās uzvarēja igauņi [12].

„Daugavas” CP meistarsacīkstes iezīmējās ar savu tradīciju – sacensības notiek divos veidos – nakts un dienas apstākļos.

Vairākas dienas Jelgavas apkaimē sacentās mototūristi. Pirmo reizi mūsu republikā notika orientēšanās sacensības ar motocikliem [18].

Ar 1965. gadu Rīgā aktīvi darbojas centrālā automoto kluba tūristi un sabiedriskā kluba „Bieriņi” grupa. Sevišķi aktīvi motoorientēšanās sacīkstes organizēja Bieriņu sabiedriskās auto – moto klubs. Šāda tipa sacīkstēs varēja piedalīties jebkurš motociklists ar parasto sērijveidā ražoto motociklu vai motorolleri. Sacīkšu dalībniekiem pirms starta izsniedz topogrāfisko karti, kurā atzīmēti KP. Dalībnieku uzdevums ir noteiktā kontroles laikā, vadoties pēc kartes un komposa, apmeklēt pēc iespējas vairāk KP. Tiem atkarībā no grūtības pakāpes tiek piešķirtas dažādas punktu vērtības. Dalībniekiem jāprot ne tikai labi vadīt motociklu šķēršļotā apvidū, bet arī izvēlēties visoptimālāko maršrutu, lai, apmeklējot pēc iespējas vairāk un vērtīgākus KP, savāktu augstāku punktu summu [18].

Šajā 1966. gadā sākas arī konfliktējošas situācijas tūristiem un orientieristiem. Tūristi iebilda par to, ka salidojumos tiek iekļautas pārāk sarežģītas distances, kas vairs neesot īstā tūristu fiziskā un tehniskā pārbaude, un tūristu salidojums nav spartakiāde.

Tūristam pārgājienā jāprot racionāli sadalīt spēkus, veikli pārvarēt šķēršļus un labi orientēties. Laba orientēšanās prasme aiztaupa gan spēkus, gan laiku. Orientēšanās ir kļuvusi tik populāra, ka viens tās novirziens – orientēšanās sports – jau iekarojis patstāvību un savu federāciju. Taču tūristu salidojumu organizētāji to negrib atzīt. Viņi tūristu orientēšanās vietā salidojumu programmās iekļauj sportisko orientēšanos, pārvērsdami daļu no tūristu salidojuma par orientēšanās čempionātiem [28].

1967. gadā trešās vissavienības meistarsacīkstes risinājās Gorkijas apkārtnē.

Minskā risinājās PSRS 8 pilsētu mačs orientēšanās sportā. Skaisto kristāla kausu mājup atveda Rīgas izlase [3].

Tartu apkārtnē risinājās 5. tradicionālais orientēšanās mačs Igaunija – Latvija. Iepriekšējo gadu sacensību rezultāts ir 3:1 igauņu labā. Par nožēlu arī šoreiz igauņi izrādījās pārāki.

Pirmo reizi notiek Latvijas čempionāts orientēšanās sacensību maratonā. Vienlaikus tās bija arī Rīgas pilsētas trešās meistarsacīkstes, kuras notika Augšciemā.

Savukārt Saldū notika rajona pirmās meistarsacīkstes orientēšanās maratonā.

Latvija ir viena no nedaudzajām Padomju Savienības republikām, kurās var izcīnīt sporta meistara nosaukumu orientēšanās sportā. Tāpēc arī lielā interese par republikas pirmajām meistarsacīkstēm izvēles distancē [4]. Pirmo reizi Ērgļos notiek Latvijas čempionāts apzīmētā distancē, kurā uzvar L.Nātra un A.Līcis.

Ziemas lielākais sarīkojums orientēšanās sportā ir PSRS 15 pilsētu mačs, kurš jau ir 3. pēc kārtas. Latvijas pārstāvji startē ar viduvējiem panākumiem

Orientēšanās sporta federācija 9. decembrī izvirza lūgumu Latvijas PSR SBOS padomei uzdod par pienākumu LVFKI iekļaut mācību plānos lekcijas un nodarbības par orientēšanās sportu sākot ar 1968./69. m.g.

1968. gada “Miera un Draudzības kauss” pirmo reizi ieslēgts Vispasaules studentu un jaunatnes festivāla programmā.

Ievērojamākais šā gada notikums Latvijā bija Latvijas PSR orientēšanās sporta 10 gadu jubilejas sacensības.

Skaisti šos desmit Latvijas orientēšanās vēstures gadus raksturoja žurnāliste A.Zariņa “Cilvēks, karte un mērs. Un skrējiens, ilgs un nogurdinošs pa nepazīstamu vietu, bez līdzjutēju uzmundrinājumiem un trenera padomiem, lietū vai saulē, ziemas putenī vai pavasara šķīdonī. Skrējiens un sasprindzināta domāšana, aprēķinot katru savu soli pa labi vai pa kreisi. Paļaušanās tikai uz saviem spēkiem. Grūti? Jā! Skaisti? Jā! Tā saka paši orientieristi. Viņi tic saviem spēkiem, kas brieduši un veidojušies desmit gados, daudzās sacensībās, strīdos. Tā nebija viegla distance, bet tā veikta godam. Lai arī turpmāk nebūtu vieglu ceļu!” [37].

Kalugā notika kārtējās Vissavienības meistarsacīkstes, kurās piedalījās Igaunijas, Maskavas, Ļeņingradas, Lietuvas, Tatārijas un Sverdlovskas apgabala komandas. Latvieši komandu vērtējumā palika septītie [5].

VI astoņu pilsētu – Ļeņingradas, Maskavas, Minskas, Tallinas, Viļņas, Sverdlovskas, Kijevas, Rīgas – mači notika mūsu republikā, madonas apkārtnē. Katras pilsētas komandu pārstāvēja 4 sievietes, 4 vīrieši, 2 jaunietes un 2 jaunieši [5].

Divas dienas Vecmoku mežos Latvijas orientieristi sacentās par republikas čempionu tituliem. Šogad pirmo reizi augsto nosaukumu izcīnīja arī visas jauniešu grupas [26].

1968. gadā federācijas prezidiju nomāc raizes, jo sākot sporta veida specializāciju republikā, komiteja gribot tikt vaļā no neolimpiskā sporta veida. Aiziešana no FK un SK pakļautības orientieristiem nozīmētu soli atpakaļ organizatoriskajā ziņā.

Mūsu valstī vairs grūti sameklēt republiku, apgabalu, pilsētu, kur nenodarbotos ar orientēšanās sportu. Vispirms tas parādījās Ļeņingardā, Igaunijā un Latvijā, bet ar katru gadu pastiprinās konkurence, uzvarēt kļūst grūtāk. Latvijā orientēšanās sacensībās piedalās 20 000 cilvēku, bet tādu, kas treneru vadībā nostājušies uz meistarības ceļa, ir apmēram trīs simti [19]. Šis ir viens no argumentiem par ko cīnījās orientieristi, lai šis sporta veids turpinātu attīstīties.

1969. gads Republikas ziemas meistarsacīkstes orientēšanās sportā.

Sešdesmito gadu sākumā orientieristi arī ziemā sacentās pavēles distancēs. Tomēr sliktās kvalitātes kartes nedeva dažādus ceļa izvēles variantus, atsevišķais starts bija izdevīgs tiem, kas startēja pēdējie. Un parādījās sacensības apzīmētajā distancē, kur sportists slēpo pa nospraustu trasi [8].

Otepē Vissavienības ziemas meistarsacīkstēs Latvijas izlase pirmo reizi izcīnīja uzvaru.

Pilsētas ziemas čempionātā orientēšanās sportā Garkalnē startēja 167 sportisti.

“Daugavas” Rīgas pilsētas padomes 6. ziemas meistarsacīkstēs orientēšanās sportā ceļojošos kausus izcīnīja studentu pārstāvji [6].

Vairāk nekā 250 sportistu no Baltijas republiku, Maskavas un Ļeņingradas augstākajām mācību iestādēm piedalījās gadskārtējās Baltijas studentu sacensībās orientēšanās sportā.

Igaunijā mūsu ziemeļu kaimiņi rīkoja savas orientēšanās sporta desmit gadu jubilejas sacensības. Tajās trešā daļa dalībnieku bija no mūsu republikas [7].

Septītais tradicionālais mačs starp abiem nesamierināmajiem pretiniekiem – Igaunijas un Latvijas orientieristu pamatsastāviem risinājās gleznainajā Cesvaines apkārtnē. Šīs sacensības daudziem to dalībniekiem bija arī sezonas noslēguma svētki [6].

1970. gads Republikas meistarsacīkstes šajā gadā risinājās Ērgļos.

Šie panākumi ir likumsakarīgi, jo ar interesanto orientēšanās sportu, kas prasa ne tikai teicamas zināšanas topogrāfijā, bet arī labu fizisko un psihisko sagatavotību, cītīgi nodarbojās ļoti daudzi skolu un klubu jaunie sportisti.

PSRS spēcīgākie orientieristi ziemā tiekas jau no 1964. gada, kad Ļeņingardā notika 15 pilsētu mačs. Nosaukumi mainās, bet būtība viena un tā pati – neoficiālas PSRS meistarsacīkstes [9].

Tradicionālajā mačā Rīga – Ļeņingrada pavēles distancē gan sievietēm, gan vīriešiem pārliecinoši uzvarēja Rīgas komandas.

Latvijas čempionāts orientēšanās sportā notika Dzērbenē. Starts un finišs kā pavēles distancē, tā stafetē bija pašā Dzērbenes centrā.

Līdz ar orientēšanās sporta attīstību augušas arī prasības, kādām jābūt sacensību kartēm un distancēm. Ne vienmēr šīm prasībām līdzi tiek distanču priekšinieki.

1971. gada ziemas sezonā, neskatoties uz sliktajiem treniņu apstākļiem, Vissavienības ziemas čempionātā Kazaņā vīriešu stafešu komanda pirmo reizi izcīnīja uzvaru, aiz sevis atstājot Maskavas un Ļeņingradas komandas

1972. gada Pirmo reizi starptautiskajās sacensībās “Baltijas jūra – miera jūra” VDR (ar spēcīgāko pasaules orientieristu 11 valstu pārstāvju piedalīšanos) G.Dukšte uzvar visus pretiniekus junioru grupā.

1973. gadā 3. Vissavienības ziemas sacensībās Minskā pirmo reizi gan vīru, gan sieviešu distancēs uzvar Latvijas sportisti L.Blanka un V.Kiseļevs.

Šveices daudzdienās startē 3000 dalībnieki no PSRS labākie – 12. vieta I.Ģipsle, 32. vieta V.Kiseļevs.

Vissavienības vasaras čempionātā par čempioniem kļūst M.Liepa un J.Leiņa.

1974. gada Arodbiedrību vasaras čempionātā Kazaņā “Daugavas” sieviešu komandas jaunā maiņa izcīna 1. vietu stafetē.

PSRS bruņoto spēku izlases sastāvā Francijā mačā starp PSRS, Francijas un Somijas armiju sportistiem uzvarēja V.Kiseļevs.

1975. gada 4. Vissavienības ziemas meistarsacīkstes pavēles distancē uzvaru izcīna V.Liepiņš.

Somijā notiek 1. Pasaules ziemas čempionāts, uzvar Svenbergs un Kukkonenna abi somi.

7. Vissavienības vasaras sacensībās dubultu uzvaru izcīna I.Ģipsle. V.Kiseļevs.

1976. gada Vissavienības Arodbiedrību ziemas sacensībās Latviju pārstāv 87 sportisti. “Daugavas” starts pēc vairāku gadu panākumiem nesekmīgs – kopvērtējumā tikai 7. vieta.

1977. gada Vissavienības ziemas sacensībās pavēles distancē 3. vieta L.Romanovska. Jauniešiem pavēles distancē čempionātos pirmo reizi 3. vieta D.Reinika, 6. vieta A.Jansone.

Latvijas atklātajās daudzdienu sacensībās Madonā piedalās 2170 dalībnieki no 76 PSRS pilsētām. Latviju pārstāv 400 sportisti 22 vecuma un meistarības grupās [34].

1978. gada PSRS ziemas meistarsacīkstēs Latvija piedzīvo smagu sakāvi – komandu vērtējumā 6. vieta.

Vissavienības arodbiedrību vasaras sacensībās 1. vieta I.Peilāns. Individuālajā distancē uzvar V.Kiseļevs, 2. vieta I.Peilāns.

1. PSRS kausa izcīņā Viru apkārtnē uzvar V.Kiseļevs, 2. vieta G.Dukšte. Pasaules studentu meistarībā Somijā pirmo reizi startē PSRS studenti. I.Peilāns izcīna 16. vietu.

1979. gada Vissavienības arodbiedrību ziemas meistarsacīkstēs Ezerniekos pieaugušo grupā startē 20 Latvijas pārstāvji, taču rezultāti vāji.

1980. gada Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā Miasā viskuplāk pārstāvēja Latvija, gandrīz katrs piektais dalībnieks no Latvijas. Sacensībās “Magnēts” 18 kārtās piedalījušies 3100 dalībnieki 23 vecuma un meistarības grupās.

1981. gada Vissavienības arodbiedrību ziemas čempionātā Latvijas pārstāvju starts ļoti nesekmīgs.

Dalībnieku rekordskaitlis arī “Grand Prix” izcīņā Pļaviņās – 3450 dalībnieki.

PSRS pirmajā čempionātā triumfē Latvijas sieviešu komandas “jaunā viļņa” pārstāves. Par pirmo PSRS čempioni kļūst S.Gabrāne, izcīnot divas zelta medaļas individuālajās sacensībās un sudrabu kopā ar komandas biedrenēm. Vīriešu komandas kodolu veidoja daudzās Vissavienības un starptautiskās sacensībās rūdīti sportisti.

Pirmo reizi PSRS izlase piedalās starptautiskajās “O-Ringen” daudzdienu sacensībās Zviedrijā. Komandā startēja I.Peilāns (Latvija), Kivikass (Igaunija), Misjura (Ukraina). Sacensībās piedalījās 18200 sportisti no 29 valstīm. Vislabāk Elites grupā startēja I.Peilāns 108 dalībnieku konkurencē izcīnot 33. vietu. Zviedrijas prese augsti novērtēja Peilāna startu, jo viņš uzrādīja labāko rezultātu starp visiem socvalstu pārstāvjiem priekšā palaižot tikai neapstrīdamos pasaules orientēšanās meistarus no Skandināvijas valstīm [34].

1982. gadā Uzlabojies sniegums Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā – Namovira izcīna zeltu, A.Pirkstiņš bronzu.

“O-Ringen” sacensībās Zviedrijā startē Peilāns, Zukule, Romanovska, junioru grupā startēja S.Gabrāne.

PSRS otrajā vasaras čempionātā individuālajās sacensībās lieliski startē Latvijas meitenes. Visas sešas dalībnieces izcīna vietas labāko trīspadsmitniekā.

1983. gads – Latvijas un PSRS orientēšanās sporta jubilejas gads. Cēsu rajonā risinājās PSRS 3. meistarsacīkstes.

1984. gads PSRS čempionu zelta medaļas ieguva Jānis Ģipslis un Māris Strautnieks.

1985. gadā par PSRS čempioni kļuva A.Zukule (Ābola), komandām Latvija izcīnīja 3. vietu. Sociālistisko valstu draudzības kausa izcīņā VDR A.Zukule (Ābola) izcīnīja 2. vietu.

1986. gadā Latvijas čempionāts notiek Cēsu apkārtnē.

Polijā Sociālistisko valstu draudzības sacensībās PSRS junioru izlases sastāvā piedalās Ants Grende un Guntars Mankus, kuri izcīna pirmo vietu stafetē un kopvērtējumā.

Jūnija mēnesī unikāls gadījums orientēšanās sporta vēsturē Latvijā, notiek starptautiskas sacensības Latvija – Zviedrija. Sacensības norit Amatā, Siguldā, Garkalnē. Kopvērtējumā uzvarēja Zviedrijas sportisti.

1987. gada augustā Francijā notika Pasaules čempionāts. PSRS izlases sastāvā startē Irina Namovira un Aigars Leiboms. Rezultāti Latvijas sportistiem nav visai cerīgi un izcīnītās vietas trešajā desmitā.

Septembrī Ungārijā notika Sociālistisko valstu kausa izcīņa. PSRS junioru izlases sastāvā startēja divi Latvijas juniori Ants Grende un Oskars Zērnis. Stafetē 2. vieta. Kopvērtējumā arī 2. vieta.

1988. gada augustā Daugavpils apkārtnē notiek Latvijas čempionāts, par čempioniem kļūst Alīda Zukule (Ābola) un Aigars Leiboms.

Augustā Latvijas izlase dodas atbildes braucienā uz Zviedriju.

1989. gada maijā Latvijā notiek draudzības sacensības Latvija – Zviedrija. Ceļojošo kausu kopvērtējumā izcīna Zviedrijas junioru izlase.

Jūlijā Austrijā notika Pasaules junioru čempionāts. PSRS izlases sastāvā 3 Latvijas juniori: Guna Hainovska, Ants Grende, Egils Robs. Pavēles distancē Ants Grende ierindojās 4. vietā.

Jūlijā Lietuvā notiek PSRS čempionāts, otro gadu pēc kārtas par čempionu kļūst Aigars Leiboms.

Augustā notika Pasaules čempionāts Zviedrijā. PSRS izlases sastāvā 3 Latvijas sportisti: Alīda Ābola, Irina Namovira un Aigars Leiboms. Pavēles distancē 3. vietā Alīda Ābola [34].

1990. gada jūlijā Zviedrijā draudzības sacensības Zviedrija – Latvija. 1. vietā Arnis Ivbulis, 2. vietā Ants Grende, 3. vietā Harijs Šemelis. Sieviešu konkurencē 1. vietā Alīda Ābola. Kopvērtējumā zuvar Zviedrijas orientieristi.

Augustā Latvijas čempionāts notiek Cēsu apkārtnē. Par čempioniem kļūst Ieva Šuste un Ants Grende.

Augustā Pļaviņās notiek Pasaules studentu čempionāts. 1. vietā – Johans Ivarssons (Zviedrija) – vīriešiem. Sievietēm 1. vietā Hague Ivette (Anglija).

1991. gada jūlijā Vācijā, Berlīnē notiek Pasaules junioru čempionāts. PSRS junioru izlases sastāvā startē Ivars Žagars, Jānis Ozoliņš un Ģirts Veģeris. 1. vietu un Pasaules juniora čempiona nosaukumu izcīna Ivars Žagars. 1992. gada maijā Latvijas izlase pirmo reizi piedalās Pasaules kausa izcīņas sacensībās.

Septembrī Norvēģijā notika Ziemeļu valstu čempionāts. Latvija piedalās ar savu izlasi. Individuālajās sacensībās 2. vieta Alīdai Ābolai.

Tātad kā zināms pirmais skrējiens “nezināmā virzienā” Latvijā risinājās 1936. gadā, bet pirmās īstās orientēšanās sacensības, kurām vairs nebija nekāda saistība ar tūrisma pārgājieniem norisinājās tikai 1961. gadā. Pēc diviem gadiem tika nodibināta arī Latvijas PSR orientēšanās sporta federācija un kopš tā laika orientēšanās sacensības Latvijā tiek sarīkotas ik gadu. Ar federācijas atbalstu Latvijas orientieristiem pavērās iespējas startēt arī dažādās starptautiskās sacensībās, gūstot ievērojamus panākumus.

Jāatdzīst, ka mūsdienu orientieristi savus priekšgājējus var stipri apskaust, jo šodien aizbraukšana uz starptautiskām sacensībās ir ļoti problemātiska ierobežoto līdzekļu dēļ. Kaut arī vairs ne tik lielos sastāvos, bet tomēr arī tagad elites klases sportisti piedalās dažādās starptautiskās sacensībās, bet diemžēl ne ar tik izciliem panākumiem.

1. 2. Orientēšanās tautas sacensības

1. 2. 1. Latvijas orientēšanās tautas sacensību norise un organizācija

Orientieristi sacenšas visplašākajā sporta „ laukumā ”, viņu stadions ir mežs. Šī sporta veida sacensības notiek visos gadalaikos, bez tam tās var organizēt ne tikai dienas apstākļos , bet arī nakts laikā. Orientēšanās sporta sacensībās katrs cilvēks var pārbaudīt savu spēku, raksturu, gribu, neatlaidību un galvenais – nostiprināt veselību. Orientēšanās sports parasti interesē cilvēkus, kuriem patīk ātri un loģiski domāt, kuri savas garīgās spējas prot apvienot ar fiziskajām dotībām. Orientēšanās sporta būtību un daudzveidību var iepazīt tikai veicot daudzas distances dažādos laika apstākļos un gadalaikos [38].

Nodarbojoties ar orientēšanās sportu cilvēks kļūst ne tikai fiziski stiprāks , bet attīstās arī intelektuāli. Orientēšanās nodarbības veicina arī psihes procesu attīstību – domāšanu, atmiņu, uztveri un iztēli. Ciešā saikne ar dabu padara cilvēkus emocionāli bagātākus, bet orientēšanās „spēles„ noteikumi – mērķtiecīgākus un godīgākus [15].

Orientēšanās sacensībās var piedalīties visa ģimene. Visā pasaulē orientieristi sevi dēvē par vienotu “ģimeni”.

Latvijā populāras ir orientēšanās sacensības, kuras notiek darbadienu vakaros, un ir paredzētas visplašākajam interesentu lokam. Tajās piedalās gan jauni, gan veci, gan iesācēji, gan profesionāļi. Sacensību organizatori ir padomājuši, lai jeb kurš, kas nedaudz apguvis iemaņas orientēšanās, izvēlētos sev piemērotāko distanci pēc savām prasmēm un fiziskās sagatavotības. Vienlaikus dalībnieks var pabūt meža svaigajā gaisā un relaksēties pēc darbadienas.

Par pirmajām tautas orientēšanās sacensībām Latvijā uzskata 1969. gadā organizētās sacensības „ Magnēts”. Tā dibinātājas un organizētājas bija Arno Līcis. Ideju par šāda tipa sacensībām viņš aizguva no Zviedrijas, atgriežoties no piecdienu sacensībām O- Ringen.

Rīgas „ Magnēta” sezona sākas aprīlī un ilgst līdz oktobra sākumam ik trešdienu. Pirmajā reizē dalībniekam sacensību centrā jāiegādājas un jāizpilda anketa, jāsaņem dalībnieka numurs un jāiegādājas kontrolkartiņa. Numurs ir jūsu „pase”. To izsniedz apmaiņā pret pilnīgi aizpildītu anketu un piešķir uz visu gadu. Nozaudēšanas gadījumā, numurs jāiegādājas atkārtoti, pasūtot to pašu numuru sacensību centrā. Kontrolkartiņa jāizpilda pirms starta un jāņem līdzi distancē. Distancē kontrolpunkti jāapmeklē jūsu grupai noteiktajā pavēles secībā. Ar kontrolpunktos esošajiem kompostieriem izdariet atzīmes kontrolkartiņas rūtiņās KP apmeklēšanas secībā pēc kārtas, sākot ar pirmo rūtiņu. Rīkotāji vēlāk pēc šīm atzīmēm pārbaudīs KP apmeklēšanas pareizību. Uzvarētājus katrā kārtā nosaka saskaņā ar orientēšanās sacensību noteikumiem. Sacensību centrā darbojas bērnudārzs (mazgadīgajiem dalībniekiem – orientēšanās distance), kafejnīca, mantu glabātava. Pirmo reizi dodoties distancē ir iespējams paņemt palīgos apmācības instruktorus. Var iznomāt kompasus, nopirkt un pasūtīt orientēšanās sporta preces [30].

“Magnēts” ir lielākās orientēšanās tautas sacensības Latvijā un tajās var sākt piedalīties jau no astoņu gadu vecuma.

Turpmākajos gados „Magnēts” kalpoja kā atdarināšanas cienīgas sacensības arī citās Latvijas pilsētās.

Cēsu „Meridiāna” vēsture sākās 1972. gada 25. maijā, kad 66 dalībnieki pie Raiskumkroga pulcējās pirmajam startm. Tiesa, toreiz šis pasākums saucās „Cēsu kompass – 72”. Bet sacensību organizētājam un vadītājam A. Kalvānam pirmais nosaukums likās par garu un neveiksmīgu, tāpēc drīz vien tas tika nomainīts ar „Meridiānu” [17].

„Meridiānā” pirmajos divos gados kā galvenā persona figurēja A. Kalvāns. Viņš bija „Meridiāna” galvenais tiesnesis, sekretārs, distanču tiesnesis – organizētājs. Neskatoties uz to Andris Kalvās ar saviem pienākumiem tika galā pietiekami labi, jo startēt gribošie bija. Jāatdzīst pirmsākumos dalībnieku skaits atsevišķās kārtās ļoti svārstīgs – no 4 līdz 70 dalībniekiem.

1976. gadā top tagad jau visiem orientieristiem pazīstamais „Meridiāna” simbols – vīriņš.

Šobrīd „Meridiāns” ir otras populārākās tautas orientēšanās sacensības aiz „Magnēta”. Cēsu apvidus orientēšanās sportā Latvijā ir viens no smagākajiem apvidiem tādēļ „Meridiāns” izceļas ar savām pietiekami interesanti veidotām un sarežģītām distancēm. „Meridiāns” ir pirmās tautas orientēšanās sacensības, kurās dalībniekiem ir iespēja izmantot elektronisko atzīmēšanās iekārtu ( EMIT).

1977. gads ir Smiltenes „Azimuta” dzimšanas diena. Organizatoriskā puse orientēšanās tautas sacensībām „Azimuts” ir veidota pēc tāda paša principa kā „Magnētā” . Arī visās pārējās orientēšanās tautas sacensībās tā ir līdzīga.

„Azimutā” veiksmīgākos dalībniekus sezonā nosaka pēc 9 vai mazāk kārtās uzrādītās labāko koeficientu summas. Koeficientus iegūst, dalot uzvarētāja rezultātu ar iegūto. V 10, S 10 grupu dalībniekus distancē drīkst pavadīt citas personas. Viņi var startēt arī vairāki kopā, tāpēc šajās grupās kopvērtējumu aprēķina pēc piedalīšanās kārtu skaita, kurās distance ir veikta. Apbalvojamo skaits iepriekš netiek noteikts, bet dalībniekam jābūt startējušam vismaz 7 kārtās. Skolēnu grupās tas var tikt palielināts, ņemot vērā dalībnieku un viņu startu skaitu attiecīgajās grupās. Dalībniekus, kuri piedalījušies visās „Azimuta” kārtās, sagaida specbalvas [35].

Saldū “ ABC” orientēšanās tautas sacensības pirmo reizi notika 1977. gadā. Šo sacensību sezona sākas aprīļa beigās un ilgst līdz maija beigām, vasaras mēnešos tās nenotiek, bet pēc tam atkal notiek visu septembri. Sezonā vidēji desmit līdz divpadsmit kārtas.

Astoņdesmito gadu beigās un līdz pat deviņdesmito gadu beigām uz sacensību centru tika organizēts speciāls autobuss, kas nogādā startēt gribošos uz sacensībām. Bet nu jau pēdējos četrus gadus startēt gribošajiem uz “ABC” jādodas pašiem ar savu transportu.

Sacensību ienākumi, kas tiek iegūti par dalības maksu, tiek izmantoti to organizēšanai un balvu fondam. Ar piemiņas balvām un medaļām tiek apbalvoti uzvarētāji un 2. 3. vietas ieguvēji kopvērtējumā visās grupās.

Ogrē orientēšanās tautas sacensības pirmo reizi sarīkoja 1985. gadā. „Reljefa” mērķis un uzdevumi ir iesaistīt Ogres pilsētas un rajona jauniešus sportā, veicināt veselīgu dzīvesveidu Ogres apkārtnē un noskaidrot labākos orientieristus katrā grupā [36].

„Reljefam” ir 10 sacensību kārtas, sākās tās aprīļa sākumā un beidzas jūnijā. Sacensībās var piedalīties ikviens interesents, atzīmēšanās ar kompostieriem. „Reljefā” tiek piedāvātas 13 starta grupas, kopvērtējumā vērtē 8 kārtas. Dalības maksa S, VA, C 40, 45, 55 – Ls 0,80; S, V 8, līdz Ls 0,40.

Katras kārtas uzvarētājs saņem mini balvas, ja grupā ir vismaz divi dalībnieki. Kopvērtējuma uzvarētājs saņem kreklu ar „Reljefa” simboliku un diplomu, 2. un 3. vietu ieguvēji – diploms un balvas. Katrs dalībnieks saņem uzlīmi. Lai saņemtu balvas jāpiedalās vismaz sešās kārtās [36].

Orientēšanās tautas sacensības “Horizonts” pirmo reizi Alūksnē tika sarīkotas 1985. gadā. Dalībnieki atbilstoši savam vecumam un sagatavotībai izvēlas starta grupu un aizpilda kontrolkartiņu. Ja dalībnieki startē viens aiz otra no vienas grupas – starta intervāls vismaz divas minūtes. Gadījumos, kad vecāki vēlas apmācīt savus bērnus, tas jādara pēc savas distances veikšanas, pretēja gadījumā rezultāts netiek vērtēts. VS0 un V,S 10 atļauts startēt arī pa pāriem.

Katra “Horizonts” sacensību dalībnieka pienākums ir saudzīgi izturēties pret kluba inventāru, neaizskart un nepārvietot kontrolpunkta lukturīšus distancē. Saudzēt sējumus, stādījumus, nešķērsot privāto māju pagalmus, un dārzus; rūpēties, lai mežā aiz sevis paliktu kārtība [33].

Dalības maksa V, S 8 – 12 grupām Ls 0.20; V, S 14 – 18, V, S 0, 55 grupām Ls 0.50; V, S A, B, C, 35 – 45 grupām Ls 0.80. Ģimenēm, no kurām startē trīs un vairāk dalībnieki, atlaide 30% no kopējās summas. Gada abonents sacensībām “Horizonts” attiecīgi Ls 3, 8, un 13.

Kopvērtējumu veido 9, bet ne mazāk kā 7, labāko kārtu punktu summa vienā grupā. Sezonas kopvērtējumā – noslēguma vakarā – apbalvo katras grupas 1. 2. un 3. vietu. Dalībnieki, kuri ir piedalījušies visās 18 “Horizonta” kārtās, saņem specbalvas.

1988. gada 21. aprīlī pēc Latvijas orientēšanās federācijas prezidenta Rodrigo Slaviņa aicinājuma tiek sarīkota orientēšanās nedēļa visā Latvijā. Arī Jelgavā pie Blukām mežā dodas ap 70 dalībniekiem. Šo datumu tad arī uzskata par orientēšanās tautas sacensību „Alnis” dzimšanas brīdi. Kluba dibināšanas sapulce notiek 1990. gada 7. decembrī, reģistrācijas apliecība gan noformēta krietni vēlāk – 2003. gadā. Visu šo laiku klubu „stūrē” Aļģirts Bolšteins un viņa dzīves biedre Māra [32].

„Alnim” ir izveidojies stabils sacensību kalendārs – 12 līdz 14 kārtas, sacensības notiek no aprīļa līdz septembrim, visām vecuma grupām. Pāris reizes gadā klubs organizē lielākas sacensības, saaicinot kopā Latvijas orientieristus.

Pēdējos gados tautas orientēšanās sacensību distances ir paredzētas arī tiem, kas vēlas orientēties, braucot ar apvidus velsopēdiem vai ziemā slēpojot. Tāpat sacensību kārtas tiek organizētas naktīs.

Iepazīstoties ar darbā analizētajiem orientēšanās tautas sacensību seriāliem, varam secināt, ka par dalību katrās orientēšanās tautas sacensībās ir jāmaksā zināma summa dalības maksa, kas šobrīd varētu būt viens no dalībnieku skaita ietekmējošiem faktoriem. Bet tas, ka par nodarbošanos ar sportu šodien ir jāmaksā ir jau pierasts. Jo no tā, kā dalībnieki atbalsta orientēšanās tautas sacensības ir ar atkarīga arī sacensību kvalitāte un serviss.

1. 2. 2. Orientēšanās aktivitātes pasaulē

Jau kopš 1965. gada, katru adu Zviedrijā tiek organizētas starptautiskas orientēšanās sacensības O – Ringen, kas pēc dalībnieku skaita ir lielākās orientēšanās tautas sacensības pasaulē. Sacensības ir ar izteiktu ģimeņu tautas sporta ievirzi. Dalībnieki iedalās 132 vecuma grupās no 10 līdz 85 gadiem. Atsevišķās 3 grupās startē invalīdi ratiņos [23].

Lai novērtētu dalībnieku skaita dinamiku lielākajās orientēšanās tautas sacensībās O- Ringen izveidojām diagrammu, kurā atspoguļojas laika posms no 1982. – 2002. gadam (6. pielikums).

1. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika Zviedrijas starptautiskajās orientēšanās sacensībās O-Ringen.

1. attēlā redzams, ka kaut arī Zviedrijā orientēšanās pamatus māca jau pamatskolā, tomēr kopš 1992. gada dalībnieku skaits līdz 2002. gadam ir tuvu zem vidējā dalībnieku skaita, izņemot 1996. gadu, no kopēja dalībnieku skaita, kas startējuši O- Ringen no 1982. līdz 2002. gadam. Bet no tā mēs nevaram secināt, ka orientēšanās sporta popularitāte Zviedrijā ir kritusies, jo tās ir starptautiskas sacensības un šo dalībnieku skaitu var ietekmēt citu tautu pārstāvji.

Zviedrijā, trīskārtējā pasaules čempione A. Kringstada vada orientēšanās projektu “Naturpasset”, kura mērķa grupas ir ģimenes ar maziem bērniem. Viņa uzskata, ka orientēšanās ir lielisks veids kā atklāt dabas skaistumu un uzzināt par to ko vairāk. Tai pašā laikā iespējams gan relaksēties, gan gūt piedzīvojumu. Zviedrijas orientēšanās federācija ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo farmācijas pārvaldi, kas paredz, ka 900 Zviedrijas aptiekās tiek pārdotas “Naturpasset” paketes, kurās ir karte un informācija par distancēm, kuras ir izveidotas netēlu no apdzīvotām vietām mežā vai parkā [40].

Norvēģijā un Zviedrijā populārs ir “Tur-orienteering”, to izmanto gan lai apgūtu prasmi rīkoties ar kompasu, gan kā aktīvu atpūtas veidu. Iegrižoties kādā no Norvēģijas nelielas pilsētiņas tūristu informācijas birojiem, var iegādāties lielu aploksni ar uzrakstu “Tur-O”. Tajā ir viena vai vairākas orientēšanās kartes un šo karšu fotokopijas, kuros redzamas palielinātas kontrolpunktu atrašanās vietas, kontrolkartiņa, instrukcija ar informāciju par apvidu, kā arī par reģionālām orientēšanās aktivitātēm. Tā 1994. gadā tika pārdotas vairāk kā 40 000 šādu aplokšņu ar 328 dažādu apvidu orientēšanās kartēm. Reģionos, kur aktīvi darbojas orientēšanās klubi, šādas aploksnes var iegādāties arī benzīna uzpildes

stacijās un veikalos [44].

Vācijā notiek orientēšanās sacensības uz zirgiem. Pirmās tādas notika1984. gadā, un tajās piedalījās 50 komandas. Dalībnieki startēja komandās pa diviem jātniekiem. Orientēties ir diezgan sarežģīti, jo ātrums ir piecas reizes lielāks nekā orientējoties skrienot. Sēžot zirga mugurā un turot rokās grožus, karti, kompasu un kontrolkartiņu, apgrūtināta ir gan atzīmēšanās kontrolpunktos, gan precīza virziena paņemšana, kā arī kartes lasīšana [41].

Arvien populārāka orientēšanās kļūst Lielbritānijā. Ir uzskats, ka orientēšanās popularitātes spēks slēpjas tās milzīgajās spējās pielāgoties dažādiem apstākļiem un vajadzībām. Tas nozīmē, ka orientēšanās prasme var būt noderīga visdažādākajās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Lielbritānijā daudz cilvēku savu brīvo laiku pavada dažādās nodarbībās dabā, braucot ar apvidus velsopēdiem, dodoties pārgājienos, piedaloties piedzīvojumu spēlēs “dārgumu meklēšana” utt. Tas parāda, ka orientēšanās prasmes ir vajadzīgas ne tikai orientieristiem sacensībās. Lielbritānijā, orientēšanās prasmes tiek uzskatītas par dzīves pamatprasmēm, kas ir nepieciešamas jebkuram cilvēkam, kurš atrodas un pārvietojas apvidū. Jo vienmēr ir nepieciešams zināt, kur jūs atrodaties, kur gribētu nokļūt, kā izplānot un pēc tam realizēt ceļu līdz izvēlētam mērķim. Šim nolūkam Lielbritānijā 1994. gadā sāka nodarboties Nacionālais orientēšanās prasmju apgūšanas projekts (“Britains National Award Scheme”). Šeit tiek organizētas mācības, lai iegūtu tādas orientēšanās prasmes kā kartes noorientēšana, kartes un apvidus “savienošana”, virziena noteikšana, savas atrašanās vietas noteikšanas tehnika kā arī tiek runāts par tādiem psiholoģiskiem elementiem kā baiļu efekta un sliktu laika apstākļu uz svarīgu lēmumu pieņemšanu. Projektā ir aicināti piedalīties visu vecumu cilvēki un vislabprātāk to dara bērni un jaunieši. Divu pirmo gadu laikā, pēc pārbaudījumu nokārtošanas, tika piešķirtas 17000 nozīmītes un sertifikāti [15]

Eiropas valstis mums ir lielisks piemērs kā vajadzētu popularizēt orientēšanās sportu, lai tas kļūtu pazīstams visai Latvijas sabiedrībai. Protams, jāatdzīst, ka ļoti daudz orientēšanās popularizēšanā ir ieguldījuši orientēšanās tautas sacensību organizatori, bet ar to vien nepietiek.

Lai to padarītu populārāku, atraktīvāku un zināmāku ir nepieciešams lai:

1) orientēšanās būtu pieejamāks un skatāmāks gan dalībniekiem, gan publikai, tādēļ vietēja mēroga sacensības jāorganizē tuvāk apdzīvotām vietām;

2) orientēšanās kļūtu pieejamāks masu medijiem;

3) orientēšanās federācijai jāveido sadarbība ar skolām un aktīvāk jāiesaistās labāku skolu programmu izveidē [43].

Apkopojot orientēšanās aktivitāte pasaulē, varam secināt, ka šim sporta veidam ir atrastas dažādas izpausmes formas, tikai žēl, ka mūsu valstī ekonomiskais stāvoklis un cilvēku pasīvums ierobežo šā sporta veida pilnveidošanos.

1. 2. 3. Orientēšanās kustība Latvijā

Zviedrija bija pasaulē pirmā valsts, kur orientēšanos iekļāva skolu programmā, kā atsevišķu mācību programmu. Šajā valstī pirmās orientēšanās iemaņas sāk apgūt jau pamatskolā [13].

Rezultātā Zviedrijā orientēšanās sports ir vispopulārākais, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.

Viena no populārākajām orientēšanās pamatu apguves vietām Latvijā ir sporta klubi, sporta skolas, kā arī vidējās izglītības mācību iestādes.

1994. gadā tika pieņemts un 1995. / 96. mācību gadā stājās spēkā „ Vidējās izglītības standarts fiziskajā audzināšanā”, kurā ir iekļautas prasības , kas jāzina, jāizprot un jāprot orientēšanās. Šajā standartā orientēšanās ir paredzēts mācīt tikai vidusskolā. Pēc standarta prasībām vidusskolēniem ir jāapgūst darbības ar kompasu, ceļa izvēles principi, kartes lasīšana ( sporta kartes zīmes un orientieru veidi ), prasme izmantot kontrolpunktu „ leģendas”, kā arī tiesāt orientēšanās sacensības un patstāvīgi veikt orientēšanās distanci [31].

Visas minētās prasības, kas jāapgūst vidusskolēniem orientēšanās sportā ir pats pamats, lai veiksmīgi spētu veikt orientēšanās distanci un, piemēram, piedalītos orientēšanās tautas sacensībās. Mācīšanas efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no skolotāja zināšanām un ieinteresētības. Bet, lai sporta skolotājs, kuram ir prasmes orientēšanās mācīšanas metodikā, spētu vadīt orientēšanās sporta stundas, tam ir vajadzīga materiālā bāze. Pie katras skolas var tikt uzzīmēta skolas vai pagalma karte. Šīs kartes ieteicamais mērogs 1 : 10 000. Kartes var būt divējādas, zīmētas ar pašu pieņemtiem apzīmējumiem, ko izmanto jaunāko klašu skolēniem, kuri vēl nezina karšu zīmes, un karti ar karšu standartā noteiktiem apzīmējumiem. Šādās kartēs var notikt gan orientēšanās mācīšana, gan sacensības. Orientēšanās sacensības rīkotas skolas apkārtnē visiem skolas audzēkņiem, ne tikai iepazīstina un māca orientēšanās zīmes, bet māca arī bērniem sadarboties, viens otram palīdzēt [42].

Kā jau minēts viena no populārākajām pamatu apguves vietām ir arī sporta klubi.

1993. gadā Latvijā bija 22 orientēšanās klubi ( Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Balvos, Saldū, Smiltenē, Liepājā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Madonā, Siguldā, Ogrē, Alūksnē, Ropažos, Dobelē, Tukumā, Rēzeknē, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Valmierā) [29].

1995. gadā Latvijā jau bija 42 orientēšanās klubi, bet 2003. gadā 46 orientēšanās klubi. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Igauniju, kurā ir 36 orientēšanās klubi un Lietuvu, kurā ir 28 orientēšanās klubi. Latvijā šo klubu skaits ir visaugstākais, kas liecina par orientēšanās sporta popularitātes pieaugumu orientieristu vidū.

Pirmais kubs Latvijā „ Kāpa” tika nodibināts 1986. gadā. Kluba organizētajās sacensībās ir paredzētas distances visplašākajam dalībnieku lokam – elites klases sportistiem, gan bērniem no 8 gadu vecuma, gan tiem, kam pāri sešdesmit [23].

Pozitīvi ir tas, ka varam secināt, ka sporta veida attīstība notiek. Bet iekustinātais process nedrīkst apstāties, cilvēkus aizvien ir jāturpina informēt par orientēšanās priekšrocībām. Orientēšanās ir jāveido kā pievilcīgs un aizraujošs sports visai mūsu sabiedrībai. Ļoti liela nozīme, kā pierāda sakandināvijas valstis, ir orientēšanās mācīsanai skolās. Kā jau minēts skolu programmā šī prasība ir iekļauta, bet cik daudz tā tiek realizēta? Spriežot pēc tā, ka daudzi jaunieši nemaz nezin , kas ir orientēšanās sports, varam domāt, ka par to atbildīgas ir tieši skolas.

Katrā ziņā tas, ka šis sporta veids netiek popularizēts skolās atstāj iespaidu arī uz dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās jauniešu grupās ( S, V 14 –18). Jo vairāk jaunieši zinātu par ši sporta veida esamību un iesaistītos orientēšanās tautas sacensībās, jo vairāk tas satuvinātu ģimenes kopīgos piedzīvojumos un veicinātu garīgo un fizisko izaugsmi. Orientēšanās ir taču brīnišķīgs veids brīvā laika aktīvai izmantošanai un ir svarīgs faktors veselības nostiprināšanai un darbaspēju uzlabošanai.

1. 2. 4. Orientieristu sociālais statuss

Laika periodā no 1992. – 1993. gadam Zviedrijā tika veikts apjomīgs pētījums par orientieristu dzīves stilu. No projekta aptaujas rezultātiem izriet sekojošais: vairāk kā puse aptaujāto orientieristu ar orientēšanos sākuši nodarboties 14 – 15 gadu vecumā. Lielākā daļa no viņiem sākuši orientēties gan vecāku, gan draugu mudināti.Izrādās, ka orientieristi 8.9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu izvēlās matemātiku un valodas. No kā tas atkarīgs? Varbūt no specifiskām prasībām mūsu sporta veidā – loģiskai un abstraktai domāšanai. Jeb varbūt piesaistām savam sporta veidam bērnu no tāda sociālā slāņa, kur prasības pēc sasniegumiem mācībās un sportā iet kopsolī [14].

Viens no aptaujas jautājumiem skāra arī dzīves apstākļus un rezultāti ir sekojoši:

2., 3. att. Individuālo un komandu sporta veidu pārstāvju dzīves apstākļi Zviedrijā [14].

Iepriekšminētās tabulas un diagrammas skaidri pierāda, ka piesaistīšana orientēšanās sportam notiek ierobežotā sabiedrības daļā [14].

Pēc Zviedru veiktā pētījuma varam secināt, ka ar orientēšanās sportu mīl nodarboties pārsvarā turīgi cilvēki ar stabilu materiālo stāvokli.

Norvēģijā tika aptaujāti ne tikai orientieristi, bet arī ar viņiem saistītas personas – skolotāji, bērnu vecāki, kā arī masu mediju un sponsoru pārstāvji. Viņu vērtējums par orientēšanos kā sporta veidu ir sekojošs: tas ir sporta veids, kurā nepastāv vecuma ierobežojumu, augsti tiek vērtēta labā atmosfēra, kas valda orientieristu “ģimenē”, bet kā negatīvs aspekts tiek minēts tas, ka orientierists lielāko sava brīvā laika daļu pavada orientēšanās sacensības un viņam nekam citam neatliek laika. Ja sacensībās piedalās tikai viens ģimenes loceklis, problēmas rada arī tas, ka ir nepieciešams personīgais transports, lai nokļūtu sacensībās [15].

Līdzīgs pētījums ir veikts arī Latvijā. Ir noskaidrots, ka pieaugušo vidū 60% dalībnieku, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu ir augstākā izglītība. Tāpat parsvarā tie ir inteliģenti cilvēki, kuriem ir vidēji augsti ienākumi.

Inventāra iegādei vidēji gadā katram orientieristam vajadzīgi 83,88 Ls. Vidēji mēnesī, lai varētu trenēties, kā arī apmeklēt Latvijā rīkotās sacensības (transporta izdevumi + dalības maksa u.c.) katram sportistam nepieciešami 32,87 Ls. Un tas viss kopā aizņem vidēji 34,71% no katra orientierista kopējā budžeta [29].

Lūk, kaut arī Skandināvijas valstīs ar orientēšanos nodarbojas samērā daudz cilvēku, pašlaik šis sporta veids sabiedrībai tomēr ir mazpazīstams. Arī Latvijas orientieristu “ģimenē” ar orientēšanos nodarbojas inteliģenti cilvēki ar vidēja un augsta līmeņa ienākumiem, kas ir arī viens no faktoriem, kas nosaka orientēšanās popularitāti un dalībnieku skaitu sacensībās.

2. DARBA UZDEVUMI, PĒTĪŠANAS METODES UN PĒTĪJUMA ORGANIZĒŠANA

2. 1. Darba uzdevumi

Pamatojoties uz darba mērķi, hipotēzi un literatūras avotu analīzi izvirzījām sekojošus uzdevumus:

1. Noskaidrot dalībnieku skaita dinamiku orientēšanās tautas sacensībās laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam.

Noskaidrojot dalībnieku skaitu, mēs varēsim konstatēt un analizēt dalībnieku skaita dinamiku laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam.

2. Salīdzināt dalībnieku skaita dinamiku orientēšanās tautas sacensībās laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam ar laika posmu no 1993. līdz 2003. gadam.

Atrisinot šo uzdevumi, mums izdosies izveidot kopējo dalībnieku skaita dinamiku laika posmā no 1982. līdz 2003. gadam, kā arī novērtēt, kurā laika posmā dalībnieku skaits orientēšanās tautas sacensībās ir bijis lielāks.

3. Noskaidrot orientēšanās speciālistu (ekspertu) viedokli par dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošiem faktoriem.

Noskaidrojot orientēšanās treneru, sporta skolotāju orientēšanās tautas sacensību organizatoru viedokli par orientēšanās sporta tagadējo attīstību, dalībnieku skaita ietekmējošiem faktorie orientēšanās tautas sacensībās un iespējām orientēšanos mācīt skolā, būs iespējams atrisināt darbā izvirzīto 3. uzdevumu.

2. 2. Pētījumu metodika un pētīšanas metodes

Darbā pielietojām šādas zinātniskās pētīšanas metodes:

1 – literatūras izpēte un analīze;

2 – arhīva materiālu izpēte un analīze;

3 – intervija, aptauja (anketēšana);

4 – matemātiskās statistikas metode;

2. 2. 1. Literatūras avotu analīze

Darbā izmantojām 44 literatūras avotus, 1 literatūras avots krievu valodā un 5 angļu valodā. Lielākā daļa literatūras avoti bija par orientēšanās sacensību attīstību Latvijā, kas tika apkopoti no periodiskajiem izdevumiem. Daudz literatūras avotus izmantojām no orientēšanās mājas lapas internetā. No šiem avotiem bija iespējams analizēt materiālus par orientēšanās tautas sacensību nolikumiem un dalībnieku skaitu atsevišķās tautas sacensībās.

2. 2. 2. Arhīva materiālu izpēte un analīze

Darbā izmantojām 26 orientēšanās tautas sacensību protokolus, kā arī Daces Bērtules diplomdarbā apkopoto dalībnieku skaitu, lai varētu izveidot dalībnieka sakaita dinamiku orientēšanās tautas sacensībās un salīdzināt divus laika posmus. Internetā, orientēšanās mājas lapā, apkopojām 23 protokolus ar dalībnieku kopvērtējumiem, lai varētu noteikt dalībnieku skaitu atsevišķās orientēšanās tautas sacensībās pa gadiem.

2. 2. 3. Intervija, aptauja (anketēšana)

Lai izveidotu anketas jautājumus par orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošiem faktoriem, izvidojām interviju. Uz intervijas jutājumiem atbildes sniedza trīs orientēšanās eksperti. Intervijā noskaidrojām orientēšanās tautas sacensību organizatora viedokļus par orientēšanās tautas sacensību ietekmējošiem faktoriem, attiecībā uz dalībnieku skaitu . Noskaidrojot galvenos dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošos faktorus orientēšanās tautas sacensībās, izveidojām anketas deviņus jautājumus. Anketas izdalīju 15 orientēšanās tautas sacensību organizatoriem. Atbildes uz jautājumiem ļāva dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošos faktorus apkopot procentuāli.

Orientēšanos pēc valsts izglītības standarta ir paredzēts mācīt vidusskolā. Mēs varam uzskatīt, ka tas ir plus orientēšanās sporta popularizēšanā, bet mīnus jaunās orientieristu paaudzes veidošanā, jo lai gūtu panākumus ar šo sporta veidu jāsāk nodarboties jau pamatskolas vecumā. Tomēr, lai novērtētu, kādu lomu ieņem rajonu skolas orientēšanās sporta popularizēšanā un vai tās ietekmē dalībnieku skaita dinamiku jauniešu grupās, veicām anketu aptauju. Anketu izveidojām no septiņiem jautājumiem, kuri ietvēra tēmas par skolotāja profesionālajām prasmēm attiecībā uz orientēšanās mācīšanu un par skolas rīcībā esošo inventāru, lai izveidotu orientēšanās distanci. Anketas izdalījām četrās Latvijas pilsētās un attiecīgi piecdesmit sporta skolotāji tās aizpildīja.

2. 2. 4. Matemātiskās statistikas metode

Datu analīzei izmantoju matemātiskās statistikas metodi. Laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam dalībnieku skaits atsevišķām tautas orientēšanās sacensībām tika apkopots jau no izstrādāta Daces Bērtules diplomdarba. Dalībnieku skaitu no 1993. līdz 2003. gadam apkopoju izmantojot kluba gada kopsavilkumus (kopvērtējuma protokolus).

Iegūtais dalībnieku skaits atsevišķajos gados tika izteikts procentos pēc šādas formulas:

X = a/b 100% , kur

a – dalībnieku skaits vienā gadā;

b – dalībnieku skaits visos gados kopā;

Arī anketu atbildes tika matemātiski apstrādātas, lai darbā tās uzskatāmi izskaidrotu ar attēlu.

2. 3. Pētījuma organizēšana

Bakalaura darba materiāli sistematizēti no 2002. līdz 2003. gadam.. Savākto datu apstrādi veicu 2003./2004. mācību gadā.

Tika izpētīti literatūras avoti par orientēšanās attīstību pasaulē un Latvijā. Aprakstījām arī darbā analizēto orintēšanās tautas sacensību norisi un organizāciju. Nedaudz tika izanalizēti materiāli par orientieristu sociālo stāvokli un orientēšanos kā mācību programmu sporta nodarbībās skolās.

Dalībnieku skaita dinamika tika analizēta un salīdzināta sekojošās orientēšanās tautas sacensībās: Rīgas “Magnētā”, Cēsu “Meridiānā”, Saldus “ABC”, Ogres “Reljefā”, Smiltenes “Azimutā”, Alūksnes “Horizontā” un Jelgavas “Alnī”.

Orientēšanās tautas sacensībās „Meridiāns”, „ABC” un „Reljefs” dalībnieku skaita dinamiku noskaidrojām laika posmā no 1993. – 2003. gadam un salīdzinājām ar laika posmu no 1982. – 1992. gadam. Tā kā „Magnātam”, „Alnim”, „Azimutam” un „Horizontam” neizdevās apkopot dalībnieku skaitu sākot no 1993. gada, jo nav sglabājušies šo sacensību protokoli, tad dalībnieku skaita dinamiku noskidrojām laika posmā no 2000. – 2003. gadam. Šī laika posma statistiskos rādītājus salīdzinājām ar laika posmu no 1989. – 1992. gadam.

Materiālus par dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās sākām apkopot no 2003. gada janvāra, septambrī visi iespējamie materiāli bija apkopoti. No septembra līdz novembra sākumam veicām dalībnieku skaita dinamikas analīzi un salīdzinošo aprakstu.

Lai noskaidrotu treneru un orientēšanās tautas sacensību organizatoru viedokļus par dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošiem faktoriem, izstrādājām intervijas jautājumus. Intervijas pierakstus vicu novembrī, apmeklējot attiecīgo organizatoru personīgi. Pēc intervijā izteiktiem viedokļiem bija iespējams izveidot anketas jautājumus, par dalībnieku skaita ietekmējošiem faktoriem. Anketas izsūtijām pa e – pastu 15 orientēšanās tautas sacensību organizatoriem. Decembrī visas ankets tika saņemtas atpakaļ. Pēc atbilžu apkopošanas veicām vēl vienu anketēšanu, kurā piedalījās piecdesmit sporta skolotāji. Anketas izsūtījām uz četrām pilsētāmun, 2004. gada janvāra sākumā skolotāju semināros tās tika aizpildītas. Pēc atbilžu saņemšanas visus datus apkopojām un uzrakstījām secinājumus par iegūtajiem rezultātim. Februārī veicām bakalaura darba sistematizēšanu un kļūdu labošanu.

Par palīdzību orientēšanās tautas sacensību kopvērtējumu protokolu sagādē izsaku lielu pateicību OK “Reljefs” trenerei Ivetai Holcmanei, OK “Saldus” trenerim Ojāram Ulmanim un Cēsu “Meridiāns” organizētājam Jurim Knētam.

3. IEGŪTIE REZULTĀTI UN TO ANALĪZE

3. 1. Dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Meridiāns”, “ABC” un “Reljefs” laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam

Cēsu “Meridiāns” tiek rīkots kopš 1972. gada un tās ir lielākās šāda veida orientēšanās sacensības tūlīt aiz Rīgas “Magnēta”. Savu popularitāti tās ir ieguvušas pateicoties daudzviedīgajam apvidum, kur orientieristi var pilnveidot savu tehnisko un taktisko sagatavotību.

4. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacebsībās „Meridiāns” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

Procentuāli laika posmā no 1993. – 2003. gadam “Meridiānā” vidējais dalībnieku skaits ir 3.8% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

4.att. redzam, ka no 1993. – 2003. gadam dalībnieku sakits katrā gadā ir zem vidējā rādītāja, bet sākot ar 1998. gadu dalībnieku skaits ik gadu pieaug līdz pat 2001. gadam. 2002. un 2003. gadā dalībnieku skaits “Meridiānā” nedaudz samazinās, bet tomēr pārsniedz vidējo rādītāju.

Rezultātā varam sercināt, ka kopš 1998. gada “Meridiānā” dalībnieku skaits palielinās un visos gados ir lielāks nekā laikā no 1993. – 1997. gadam.

5. att. Dalībnieku skaita dinamika jauniešu (S, V 8 – 18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās „Meridiāns” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

5.att. redzam, ka vismazāko dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās “Meridiāns” visos gados sastāda meitenes (S 8 – 18).

1993. gads meiteņu (S 8 – 18) grupās ir vismazāk apmeklētākais.

1994. gadā meiteņu (S 8 – 18) grupās ir novērojams pieaugums, bet tad atkal līdz 1997. gadam meteņu skaits “Meridiānā” pakāpeniski katru gadu samazinās.

1998. gadā dalībnieku sakits meiteņu (S 8 – 18) grupās sāk palielināties un stabils pieaugums turpinās ik gadu līdz pat 2003. gadam.

1993. gads arī zēnu (V 8 – 18) vidū “Meridiānā” ir vismazāk apmeklētākais.

1994. gadā zēnu (V 8 – 18) skaits sāk palielināties, bet jau 1995. un 1996. gadā samazinās.

1997. gadā dalībnieku skaits zēnu (V 8 – 18) grupās sāk palielināties un stabils pieaugums turpinās ik gadu līdz pat 2003. gadam.

1993. gads arī pieaugušo (S, V 20 -) grupās “Meridiānā” ir vismazāk apmeklētākais.

1994. gadā pieaugušo (S, V 20 -) skaits sāk palielināties līdz 1996. gadam.

1997. gadā tas par 0.1% samazinās, bet sākot ar 1998. gadu strauji pieaug līdz 2001. gadam.

2002. gadā pieaugušo (S, V 20 -) skaits par 0.1% samazinās, bet 2003. gadā jau par 0.5% ir zemāks nekā 2002. gadā.

Rezultātā varam secināt, ka visos gados “Meridiānu” visvairāk ir apmeklējuši pieaugušie (S, V 20 -), tad zēni (V 8 – 18) un vismazāk sacensībās piedalās meitenes ( S 8 – 18). Pozitīva tendence ir vērojama jauniešu (S, V 8 – 18) grupās, kurās kopš 1997. gada dalībnieku skaits ik gadus palielinās. Arī pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaitam sacensībās kopš 1994. gada ir tendence palielināties, izņemot pēdējos 2002. un 2003. gadus.

6. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientāšanās tautas sacensībās „ABC” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

Saldus “ABC” sacensību seriāls tiek rīkots kopš 1971.gada.

Procentuāli laika posmā no 1993. – 2003. gadam Saldus orientēšanās tautas sacensībās “ABC” vidējais dalībnieku skaits ir 2.6% % no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

6.att. redzam, ka no 1993. – 1996. gadam dalībnieku skaits katrā gadā ir zem vidējā rādītāja. Sākot ar 1997. gadu ir novērojams dalībnieku skaita pieaugums līdz pat 1999. gadam. 2000. gadā dalībnieku skaits atkal ir strauji samazinājies un sastāda 2.1% no kopējā dalībnieku skaita, kas liecina, ka šajā gadā dalībnieku skaits ir bijis mazāks par vidējo dalībnieku skaitu. Sākot ar 2001. gadu dalībnieku skaita “ABC” pieaug, bet tad atkal mazliet samazinās, bet tomēr ir lielāks par vidējo rādītāju.

Rezultātā varam secināt, ka kopš 1997. gada dalībnieku skaits orientēšanās tautas sacensībās “ABC” katru gadu ir bijis lielāks par vidējo rādītāju, izņemot 2000. gadu, kas liecina, ka dalībnieku skaits ir stabilazējies un tam ir tendence pieaugt.

7. att. Dalībnieku skaita dinamuka jauniešu (S, V 8 – 18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās „ABC” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

7.att. redzam, ka vismazākais dalībnieku skaits no 1993. – 2003. gadam “ABC” sacensībās ir pieaugušo grupās (S, V 20-).

1993. gadā pieaugušie (S, V 20-) sastāda 0.4% no kopējā dalībnieku skaita.

1994. gadā pieaugušie (S, V 20-) sastāda jau 0.6% no kopējā dalībnieku skaita, bet no 1995. līdz 1996. gadam pieaugušo (S, V 20-) skaits samazinās līdz 0.3%.

1997. gadā pieaugušo (S, V 20-) skaits sāk palielināties un stabils pieaugums turpinās līdz 1999. gadam, kad pieaugušo (S, V 20-) skaits pārsniedz arī meiteņu (S 8 – 18) skaitu orientēšanās tautas sacensībās “ABC” .

Līdz 2002. gadam pieaugušo (S, V 20-) skaits ir lielāks par meiteņu (S 8 – 18) skaitu, bet pieaugušo (S, V 20-) grupās dalībnieku skaita tendence ir samazināties.

2003. gadā pieaugušo (S, V 20-) skaits atkal ir mazāks par meiteņu (S 8 – 18) skaitu orientēšanās tautas sacensībās “ABC” .

Meiteņu (S 8 – 18) vidū orientēšanās tautas sacensībās “ABC” 1996. gads ir vismazāk apmeklētākais. Bet salīdzinot ar pieaugušo (S, V 20-) un zēnu (V 8 – 18) grupām, meiteņu (S 8 – 18) skaits laika posmā no 1993. – 2003. gadam ir bijis visstabilākais.

Zēnu (V 8 – 18) grupās no 1993. – 1996. gadam dalībnieku skaits ir stabils.

1996. gadā tas ir viszemākais. Sākot ar 1997. gadu līdz 1999. gadam dalībnieku skaits zēnu (V 8 – 18) grupās staruji pieaug.

2000. gadā tas tikpat strauji samazinās. Sākot ar 2001. gadu līdz 2002. gadam dalībnieku skaits atkal pieaug, bet 2003. gadā par 0.2% ir mazāks nekā 2002. gadā.

Rezultātā varam secināt, ka visos gados orientēšanās tautas sacensības “ABC” visvairāk ir apmeklējuši zēni ( V 8 – 18), tad no 1993. – 1998. gadam arī meitenes (S 8 – 18) ir piedalījušās vairāk kā peiaugušie (S, V 20 -). Sākot ar 1999. gadu “ABC” vismazāk ir apmeklējušas meitenes (S 8 – 18) un pēc tam peiaugušie (S, V 20 -).

8. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās „Reljefs” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

Ogres “Reljefa” sacensības pirmo reizi norisinājās 1985.gadā un uzreiz iemantoja popularitāti.

Procentuāli laika posmā no 1993. – 2003. gadam orientēšanās tautas sacensībās “Reljefs” vidējais dalībnieku skaits ir 2% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

8.att. redzam, ka no 1993. gada dalībnieku skaits ir bijis zem 2%, bet 1994. un 1995. jau pieaudzis un pārsniedzis vidējo rādītāju. Sākot ar 1996. gadu dalībnieku skaits atkal samazinās un līdz 2000. gadam ir zemāks par 2%. 2001. gadā dalībnieku skaits atkal pieaug un pārsniedz vidējo rādītāju.

Rezultātā varam secināt, ka orientēšanās tautas sacensībās “Reljefs” stabils dalībnieku skaita pieaugums ir novērojams kopš 2001. gada.

9.att. Dalībnieku skaita dinmika jauniešu (S, V 8 – 18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās „Reljefs” laika posmā no 1993. – 2003. gadam

9. att. Redzam, ka1993. gadā meitenes (S 8 – 18) sastāda 0.2% no kopējā dalībnieku skaita ,kas startējuši laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

1994. gadā ir novērojams meiteņu (S 8 – 18) pieaugums “Reljefā”.

Arī 1995. gadā meiteņu (S 8 – 18) skaits pieaug. Sākot ar 1996. gadu līdz 1998 gadam meiteņu (S 8 – 18) skaits “Reljefā” samazinās un 1998. gadā sasniedz vismazāko dalībnieču skaitu 0.1%.

1999. gadā meiteņu (S 8 – 18) skaits sāk palielināties un pieaugums ik gadu turpinās līdz 2003. gadam.

1993. gadā zēni (V 8 –18) sastāda 0.5% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

1994. gadā līdzīgi kā meiteņu (S 8 – 18) grupās, zēnu (V 8 –18) skaits palielinās un pieaugums ir novērojams arī 1995. gada

1996. gadā zēnu (V 8 –18) skaits orientēšanās tautas sacensībās “Reljefs” atkal samazinās līdz 0.5%, bet sākot ar 1997 . gadu atkal palielinās līdz pat 1999. gadam, kas sasniedz 0.8%.

No 1999. līdz 2001. gadam zēnu (V 8 –18) skaits “Reljefā” ir stabils, bet sākot ar 2002. gadu palielinās un 2003. gadā sastāda vislielāko dalībieku skaitu zēnu (V 8 –18) grupās 0.9%.

Pieaugušo (S, V 20 -) skaits no 1993. – 1997. gadam “Reljefā” ir samērā stabils, bez krasiem kāpumiem un kritumiem un līdz 1997. gadam ir lielāks par jauniešu (S, V 8 – 18) skaitu.

1998. un 1999. gadā pieaugušo (S, V 20 -) skaits samazinās un ir mazāks par zēnu (V 8 –18) skaitu.

Sākot ar 2000. gadu “Reljefā” visvairāk startē atkal pieaugušie (S, V 20 -) un līdz 2003. gadam pieaugušo (S, V 20 -) skaits ik gadu palielinās.

2003. gadā pieaugušie (S, V 20 -) sastāda vislielāko dalībnieku skaitu visā laika posmā no 1993. – 2003. gadam.

Rezultātā varam secināt , ka orientēšanās tautas sacensībās “Reljefs” visos gados, izņemot 1998. un 1999. gadu, no kopējā dalībnieku skaita visvairāk ir startējuši pieaugušie (S, V 20 -). Otro vietu apmeklētības ziņā ieņem zēnu (V 8 –18) grupas un vismazāk visos gados “Reljefu” ir apmeklējušas meitenes (S 8 – 18). Pozitīva tendence ir tā, ka kopš 1999. gada “Reljefā” ir novērojams stabils dalībnieku skaita pieaugums gan zēnu (V 8 –18), gan meiteņu (S – 18) grupās. Arī pieaugušo (S, V 20 -) grupās kopš 1996. gada ir novērojams dalībnieku skaita pieaugums, izņemot 2000. un 2001. gadu.

3. 2. Latvijas orientēšanās tautas sacensību “Meridiāns”, “ABC” un “Reljefs” dalībnieku skaita dinamikas salīdzinošs apraksts laika posmā no 19982. – 1992. gadam ar laika posmu no 1993. – 2003. gadam

Darbā salīdzinājām trīs orientēšanās tautas sacensības laika posmos no 1982. – 1992. gadam un no 1993. – 2003. gadam. Rezultātā, varam secināt, kurā laika posmā dalībnieku skaits ir bijis lielāks un kurā mazāks, kā arī novērtēt kopējo dalībnieku skaita dinamiku no 1982. – 2003. gadam.

Laika posmā no 1982. – 1992. gadam (1. laika posms) “Meridiānā” startējuši 57.4% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

Laika posmā no 1993. – 2003. gadam (2. laika posms) “Meridiānā” startējuši 42.6% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Meridiānā” ir samazinājies par 14.8% 11. att. (7. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir 18.6% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir 9.8%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir samazinājies par 8.8% 10.att. (7. piel.).

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir 10.1% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir 6.2%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir samazinājies par 3.9% 10.att. (7. piel.).

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Meridiānā” ir 28.5% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir 26.8 %.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Meridiānā” ir samazinājies par 1.7% 10.att. (7. piel.). Tātad vēl varam izdarīt secinājumu, ka vismazāk dalībnieku skaits ir samazinājies

10. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu (S, V 8 -18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās atsevišķās orientēšanās tautas sacensībās, salīdzinot laika posmu no 1982.-1992. gadam ar laika posmu no 1993. – 2003. gadam

11. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Meridiāns” laika posmā no 1982.-2003.gadam.

12. att. Dalībnieku skaita dinamika jauniešu ( S, V 8-18 ) un pieaugušo grupās orientēšanās tautas sacensībās “Meridiāns” laika posmā no 1982.-2003.gadam.

pieaugušo (S, V 20 -) grupās. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laikā no 2000. līdz 2002. gadam pieaugušo (S, V 20 -) skaits ir bijis vislielākais periodā no 1982. – 2003. gadam 12. att.

Laika posmā no 1982. – 1992. gadam (1. laika posms) “ABC” startējuši 70.7% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

Laika posmā no 1993. – 2003. gadam (2. laika posms) “ABC” startējuši 29.3% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “ABC” ir samazinājies par 41.4% 13. att. (8. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir 31.2% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir 14.8%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir samazinājies par 16.4% 4.att. (8. piel.).

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir 24.1% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2.laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir 7.5%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir samazinājies par 16.6% 10.att. (8. piel.).

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“ABC” ir 15% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1982. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir 7.4 %.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “ABC” ir samazinājies par 7.6% 4.att. (8. piel.). Tātad vēl varam izdarīt secinājumu, ka vismazāk dalībnieku skaits ir samazinājies pieaugušo (S, V 20 -) grupās, tāpat kā “Meridiānā”. Tas ir izskaidrojams ar to, ka kopš 1993. gada “ABC” pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits stabilizējas un visos gados ir lielāks par jauniešu (S, V 8 – 18) skaitu 14.att.

13. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “ABC” laika posmā no 1982.-2003.gadam

14. att Dalībnieku skaita dinamika jauniešu ( S, V 8-18 ) un pieaugušo (S, V 20-) gropās tauta orientēšanās sacensībās “ABC” laika posmā no 1982.-2003.gadam

Laika posmā no 1985. – 1992. gadam (1. laika posms) “Reljefā” startējuši 77.3% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1985. – 2003. gadam.

Laika posmā no 1993. – 2003. gadam (2. laika posms) “Reljefā” startējuši 22,7% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Reljefā” ir samazinājies par 54.6% 15. att. (9. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir 26.9% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1985. – 2003. gadam.

2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir 8.4%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir samazinājies par 18.5% 10.att. (9. piel.).

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir 21% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1985. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir 4.3%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir samazinājies par 16.7% 10.att. (9. piel.).

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Reljefā” ir 29.6% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1985. – 2003. gadam.

3. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir 9.8 %.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Reljefā” ir samazinājies par 19.8% 10.att. (9. piel.).

Ogres orientēšanās tautas sacensības pirmo reizi sarīkoja 1985. gadā, tādēļ sanāca salīdzināt gados nevienlīdzīgus laika posmus. Bet neskatoties uz to 2. laika posmā visi procentuālie dalībnieku skaita rādītāji ir mazāki nekā 1. laika posmā 16.att.

15. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika tautas orientēšanās sacensībās “Reljefs” laika posmā no 1985.-2003.gadam.

16. att. Dalībnieku skaita dinamika jauniešu ( S, V 8-18 ) un pieaugušo grupās tautas orientēšanās sacensībās “Reljefs” laika posmā no 1985.-2003.gadam.

3 . 2. 1. Latvijas orientēšanās tautas sacensību “Magnēts”, “Alnis”, “Azimuts” un “Horizonts” dalībnieku skaita dinamikas salīdzinošs apraksts laika posmā no 1989. – 1992. gadam ar laika posmu no 2000. – 2003. gadam

Tā kā pēc 3. 2. daļas var izdarīt secinājumus, ka dalībnieku sakits, salīdzinot laika posmus no 1982. – 1992. gadam ar laika posmu no 1993. – 2003. gadam, 2. laika posmā katrās sacensībās ir samazinājies. Un tā kā nevarēja apkopot “Magnēta”, “Aļņa”, “Azimuta” un “Horizonta” dalībnieku skaitu sākot no 1993. gada, salīdzinošo aprakstu veicām laika posmā no 1989. – 1992. gadam ar laika posmu no 2000. – 2003. gadam.

17. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Magnēts”, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003. gadam

Laika posmā no 1989. – 1992. gadam (1. laika posms) “Magnētā” startējuši 67.5% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

Laika posmā no 2000. – 2003. gadam (2. laika posms) “Magnētā” startējuši 32.5% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Magnētā” ir samazinājies par 35% 17. att., 22. att. (10. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir 17.7% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

18. att.Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu ( S, V 8-18 ) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās “Magnēts”, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003. gadam

2.laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir 5.9%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir samazinājies par 11.8% 18. att. (10. piel.).

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir 11.8% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir 3.5%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir samazinājies par 8.3% 12.att. (10. piel.).

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Magnētā” ir 37.9% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir 23.2 %.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Magnētā” ir samazinājies par 14.7% 18. att. (10. piel.).

19. att. Dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Alnis’, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003. gadu

Laika posmā no 1989. – 1992. gadam (1. laika posms) “Alnī” startējuši 60% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

Laika posmā no 2000. – 2003. gadam (2. laika posms) “Alnī” startējuši 40% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Alnī” ir samazinājies par 20% 19. att., 22. att. (11. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir 22.2% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2.laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir 9.8%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir samazinājies par 12.4% 20. att. (11. piel.).

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir 13.8% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir 8.6%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir samazinājies par 5.2% 20.att. (11. piel.).

20. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu ( S, V 8-18 ) un pieaugušo (S, V 20-) grupās orientēšanās tautas sacensībās “Alnis”, salīdzinot ar laika posmu no 1989. – 1992. gadam ar 2000 – 2003. gadu

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Alnī” ir 24.1% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir 21.5%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Alnī” ir samazinājies par 2.6% To, kādēļ ir izveidojusies tik maza starpība izskaidro straujais dalībnieku skaita pieaugums 2001. gadā 20. att. (11. piel.).

21. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēānš tautas sacensībās “Azimuts”, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003. gadu

22.att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu (S, V 8 –18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās atsevišķos orientēšanās tautas seriālos, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003.gadu

Laika posmā no 1989. – 1992. gadam (1. laika posms) “Azimutā” startējuši 70% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

Laika posmā no 2000. – 2003. gadam (2. laika posms) “Azimutā” startējuši 30% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Azimutā” ir samazinājies par 40% 21. att., 22. att. (12. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir 29.9% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2.laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir 10.8%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir samazinājies par 19.1% 23. att. (11. piel.).

23. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu (S, v 8 –18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās “Azimuts”, salīdzinot laika posmus no 1989. – 1992. gadam ar 2000. – 2003. gadu

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir 12.8% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir 3.9%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir samazinājies par 8.9% 23.att. (12. piel.).

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Azimutā” ir 27.2% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir 15.4%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Azimutā” ir samazinājies par 11.8% 23.att. (12. piel.).

24. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika orientēšanās tautas sacensībās “Horizonts”, salīdzinot laika posmus no 1989. –1992. gadam ar laika posmu no 2000. – 2003. gadam

Laika posmā no 1989. – 1992. gadam (1. laika posms) “Horizontā” startējuši 45.5% dalībnieki no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

Laika posmā no 2000. – 2003. gadam (2. laika posms) “Horizontā” startējuši 54.5% dalībnieki.

Rezultātā varam secināt, ka salīdzinot abus laika posmus, 2. laika posmā dalībnieku skaits “Horizontā” ir palielinājies pretēji iepriekš apskatītām sacensībām par 9% 24. att., 22. att. (13. piel.).

1. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir 12.4% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2.laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir 18.3%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā zēnu (V 8 – 18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir palielinājies par 5.9% 25. att. (13. piel.).

25. att. Kopējā dalībnieku skaita dinamika jauniešu (S, V 8 –18) un pieaugušo (S, V 20 -) grupās orientēšanās tautas sacensībās “Horizonts”, salīdzinot laika posmus no 1989. –1992. gadam ar 2000. – 2003. gadu

1. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir 11.1% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir 8.7%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā vienīgi meiteņu (S 8 –18) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir samazinājies par 2.4% 25.att. (13. piel.).

1. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits

“Horizontā” ir 21,9% no kopējā dalībnieku skaita, kas startējuši no 1989. – 1992. gadam un no 2000. – 2003. gadam.

2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir 27.6%.

Rezultātā varam secināt, ka 2. laika posmā pieaugušo (S, V 20 -) grupās dalībnieku skaits “Horizontā” ir palielinājies par 5.7% 25.att. (13. piel.).

Gala rezultātā salīdzinot šos divis laika posmus, varam secināt, ka arī šajās orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits visās gripās ir mazāks par pimā laika posma rādītājiem. Izņēmums starp visām aplūkotajām sacensībām ir Alūksnē organizētās orientēšanās tautas sacensības “Horizonts”, kurās izņemot meiteņu (S 8 –18) grapas, dalībnieku skaits visās pārējās grupās, salīdzinot abus laika posmus, laika posmā no 2000. – 2003. gadam ir palielinājies.

3. 3. Orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošie faktori

Materiāli tehniskā bāze ir ievērojami sašaurinājusies tautas sportā, kā apliecina sporta speciālistu aptaujas rezultāti.

Sociāli ekonōmiskās pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmē tautas sporta attīstību, organizēšanu un vadību. Šo viedokli apstiprina vairāk nekā 90% aptaujāto sporta speciālistu [11]. (1998. g.).

Savā darbā, lai noskidrotu orientēšanās tautas sacensību organizatoru viedokļus par par dalībnieku skaita ietekmējošiem faktoriem orientēšanās tautas sacensībās, izveidojām interviju (15. piel.).

Orientēšanās kluba “Saldus” trenera un “ABC” orientēšanās tautas sacensību organizatora Ojāra Ulmaņa atbilde uz pirmo jautājumu. Jautājums: Izanalizējot orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamiku laika posmā no 1992. līdz 2003. gadam, secināju, ka dalībnieku skaits, salīdzinot ar laika posmu no 1982. līdz 1992. gadam, ir samazinājies divas līdz trīs reizes. Vai no tā var izdarīt secinājumus, ka orientēšanās tautas sports Latvijā nav vairs tik populārs un nav notikusi tā attīstība?

“Nevarētu teikt, ka nav notikusi orientēšanās sporta attīstība. Sacensību kvalitāte ir paaugstinājusies, popularitātes ziņā sacensības ir kļuvušas populāras inteliģentu cilvēku vidū. Ir izstrādāts pētījums par dalībnieku kontingentu tautas orientēšanās sacensībās un ir noskaidrojies, ka 60% no dalībniekiem ir ar augstāko izglītību.

Cēsu “Meridiāna” organizators Juris Knēts uz pirmo jautājumu atbildēja sekojoši: “Iespējams, ka orientēšanās sports nav tik populārs visā mūsu sabiedrībā, salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, bet toreiz bija cita valdība, citi mērķi. Ļoti lielā mērā popularitāti un līdz ar to dalībnieku skaitu tautas orientēšanās sacensībās ietekmē sabiedrības zemais finansiālais stāvoklis”.

Rīgas “Magnēta” organizators Henrijs Freimanis izteicās šādi: „ Orientēšanās tautas sacensību attīstība ir notikusi un notiks arī turpmāk, jo daudziem organizatoriem tas ir bizness. Ir uzlabojusies gan sacensību kvalitāte, gan piedāvātais serviss. Popularitāte aizvien šim sporta veidam pastāv taču ierobežotā sabiedrības daļā”.

Ekspertu atbildes uz otro jautājumu. Jautājums: “Laika posmā no 1985. gada dalībnieku skaits orientēšanās tautas sacensībās sāka samazināties, bet tomēr tas bija daudz augstāks nekā šodien. Par vienu no dalībnieku skaita samazināšanās iemesliem uzskatīja sociālā stāvokļa pasliktināšanos Latvijā. Vai arī šodien sociālie faktori ir iemesls, kāpēc dalībnieku skaits orientēšanās tautas sacensībās nav sasniedzis tādu masveidību, kā laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam?

O. Ulmaņa atbilde: “Viennozīmīgi, sociālie faktori ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dalībnieku skaits nav vairs tik augsts. To var just arī pēc bērniem treniņgrupās. Cilvēkiem vienkārši nav naudas, pat bērni dzimst mazāk, jo ģimenes nevar to atļauties”.

H. Freimanis saka: “Toreiz darba vietas apmaksāja dalību sacensībās, bet tagad pašiem viss jāsedz no savas kabatas. Toreiz darbinieks varēja pateikt, es pulksten divpadsmitos braucu uz “Magnētu” un tas bija normāli, alga no tā nemainījās. Bet tagad tā vairs neviens nevar atļauties. “Magnētā”, piemēram, starts sākās pulksten 16.00 un ir atvērts līdz 20.00 . Mūsdienās vislielākais dalībnieku skaita pieplūdums ir no pulksten 18.00 līdz 20.00, tātad pēc darba dienas. Tāpat dalībnieku skaitu kārtās ietekmē arī laika apstākļi un sacensību vieta. Jo tālāk tās ir no pilsētas, jo mazāka apmeklētība. “Magnēta” dalībniekiem nākotnē būs jārēķinās, ka sacensības tiks organizētas aizvien tālāk no centra. Pilsēta paplašinās, zīmētajās kartēs pakāpeniski attīstās celtniecība, kas rada problēmas distanču plānošanā. Jaunas kartes uzzīmēšana izmaksā ļoti dārgi, bet tomēr salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, šodien tās tiek zīmētas daudz vairāk, labākā kvalitātē.

J. Knēts atbild: “Astoņdesmitajos gados cilvēki varēja piedalīties daudzās tautas sacensībās, jo tas bija par brīvu un pat obligāti, bet tagad izvēle rūpēties par savu veselību ir katra paša rokās. Tagad ir arī plašāks piedāvājums, ir daudzi sporta veidi ar kuriem var nodarboties telpās. Piemēram, ļoti populāri ir kļuvuši dažādi fitnesa centri, kuri piedāvā daudzpusīgas nodarbības.

Ekspertu atbildes uz trešo jautājumu. Jautājums: Kādi, Jūsuprāt, ir visnopietnākie traucējošie faktori orientēšanās tautas sacensību tālākai attīstībai?

Latvijas orientēšanās federācijas prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka nekādu nopietnu traucējošu faktoru neesot. Bet orientēšanās treneri un tautas sacensību organizatori ir citās domās. Uz trešo jautājumu visi atbildēja līdzīgi – būtībā tik lielu dalībnieku skaitu kāds bija agrāk organizatori vairs nevar atļauties viena iemesla dēļ. Vides aizstāvji ir noteikuši, ka vienās sacensībās mežā nedrīkst atrasties vairāk kā tūkstots dalībnieku.

H. Freimanis atbildēja: “Toreiz uz sacensībām startēt gribošos atveda ar speciāli organizētu autobusu, tagad tā vairs nenotiek. Ļoti daudzas ģimenes kā arī individuālisti uz sacensībām ierodas ar personīgo auto. Sacensību vietas izvēle bieži vien ir jāpakļauj tam, lai būtu, kur novietot automašīnu saudzējot mežus”.

Ekspertu atbildes uz ceturto jautājumu. Jautājums: Kā, Jūs uzskatāt, vai orientēšanās aktivitāšu atspoguļošana masu saziņa līdzekļos šobrīd ir pietiekama, salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem?

J. Knēts atbildēja: “Reklāmai, protams, ir ļoti liela nozīme, bet tās izplatīšanu atkal ierobežo tā pati nauda. Pieaugušo presē informācija par orientēšanās aktivitātēm ir un , protams, varēja būt vairāk. Bet ļoti maz par orientēšanās sporta priekšrocībām ir raksti bērnu žurnālos, par šo problēmu būtu jādomā Latvijas orientēšanās federācijai.

O. Ulmanis sacīja: “Ļoti žēl, ka televīzijas sporta reportieri tik maz uzmanību pievērš mūsu sporta veidiem, agrāk elites klases sportisti bieži vien tika parādīti sporta ziņās par labiem sasniegumiem attiecīgajās meistarsacīkstēs. Pirmkārt, to iespaido atkal tie paši līdzekļi, otrkārt, orientēšanās sports nav skatāms televīzijā”.

H. Freimanis atbildēja: “Šobrīd sporta ziņu reportierus ierobežo līdzekļi. Jo tālāk orientēšanās sacensības tiek organizētas ārpus Rīgas, jo maz ticamāks, ka par tām būs sižets televīzijas sporta ziņās”.

Apkopojot eksperta viedokļus par dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošiem faktoriem varam secināt, ka galvenais faktors ir ekonomiskā situācija Latvijā, šodien par visu ir jāmaksā. Cilvēkiem ir piedāvātas vairāk iespēja izvēlēties kā pavadīt savu brīvo laiku un šobrīd ir brīva izvēle vai rūpēties par savu veselību vai nē. Orientēšanās sporta popularitāti un līdz ar to dalībnieku skaitu tautas orientēšanās sacensībās ietekmē arī reklāma, kas mūsu sporta veidam nav sevišķi izplatīta.

Lai procentuāli, vadoties pēc intervijas atbildēm, varētu noteikt orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošos faktorus, izveidojām anketu (16. piel.).

Anketa aizpildīja 15 orientēšanās tautas sacensību organizatori, kuri ar orientēšanos nodarbojās jau vairāk kā divdesmit gadus (26. att.).

26. att. Anketas rezultāti par par dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošiem faktoriem

Uz pirmo anketas jautājumu: Vai no tā, ka laikā no 1993. – 2003. gadam orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits ir samazinājies, salīdzinot ar laika posmu no 1982. – 1992. gadam, var izdarīt secinājumus, ka orientēšanās tautas sacensības ir zaudējušas savu popularitāti? 80% aptaujātie orientēšanās tautas sacensību organizatori uzskata, ka no tā nevar izdarīt secinājumus, ka orientēšanās tautas sacensības ir zaudējuša savu popularitāti. Savukārt 20% uzskata, dalībnieku skaita samazināšanās orientēšanās tautas sacenšibās lecina par orientēšanās tautas sacensību popularitātātes samazināšanos.

Uz otro anketas jautājumu: Vai sociāli ekonomiskie faktori ir iemesls, kāpēc dalībnieku skaits orienrēšanās tautas sacensībās laika posmā no 1993. – 2003. gadam ir samazinājies, salīdzinot ar laika posmu no 1982. – 1992. gadam? 100% aptaujātie eksperti piekrīt, ka tas ir viens no dalībnieku skaita samazināšanās ietekmējošiem faktoriem.

Uz trešo anketas jautājumu: Vai orientēšanās aktivitāšu atspoguļošana masu saziņa līdzekļos ir pietiekama, salīdzinot ar laika posmu no 1982. – 1992. gadam? Tikai 27% no aptaujātiem ekspertiem piekrīt, ka masu saziņas līdzekļos orientēšanās aktivitāšu atspoguļošana ir pietiekama. 73% ekspertu šim viedoklim nepiekrīt.

Uz ceturto anketas jautājumu: Vai dalības maksa par orientēšanās tautas sacensībām ietekmē dalībnieku skaitu tajās? 67% no aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka dalības maksa ietekmē dalibnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās. 33% ekspertu uzskata, ka tā neietekmē dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās.

Uz piekto anketas jautājumu: Vai orientēšanās tautas sacensību apvidus un distanču grūtības pakāpes ietekmē dalībnieku skaitu sacensībās? 60% aptaujātie eksterti uzskata, ka tas ietekmē dalībnieku skaitu sacensībās, 40% uzskata, ka tas tomēr nav dalībnieku skaita ietekmējošais faktors.

Uz anketa sesto jautājumu: Vai tas, ka orientēšanās tautas sacensības katru gadu notiek arvien tālāk no pilsēstas centra, ietekmē dalībnieku skaitu sacensībās? 80% eksperti uzskata, ka tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē dalībnieku skaitu orintēšanās tautas sacensībās, savukārt 20% domā, ka tas netitekmē dalībnieku skaitu.

Uz anketa septīto jautājumu: Vai darba laiks iespaido orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamiku pieaugušo (S, V 20 -) grupās? 87% eksperti apgalvo. Ka darba laiks ir viens no faktoriem, kas iespido orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaitu pieaugušo grupās (S, V 20 -), šim apgalvojumam nepiekrīt tikai 13% eksperti.

Uz astoto jautājumu: Vai tas, ka šobrīd aizvien lielākas iespējas tik piedāvātas nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, ietekmē dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās? 53% eksperti piekrīt, ka tas iespaido cilvēku izvēli nodarboties ar orientēšanās sportu, bet 47% šim viedoklim nepiekrī.

Uz anketas devīto jautājumu: Vai mācību iestādēs skolēni tiek pietiekami iepazīstināti ar orientēšanos? 87% aptaujātie eksperti uzskata, ka skolās bērni nepietiekami tiek iepazīstināti ar orientēšanos un tikai 13% eksperti uzsakta, ka ar orientēšanos skolās bērni tiek iepazīstināti pietiekami.

Lai uzzinātu tiešāk vai skolās bērni tiek iepazīstināti ar orientēšanos un kā skolas ietekmē dalībnieku skaitu orientēšanās tautas sacensībās jauniešu grupās, izveidojām anketu jautājumus (17. piel.). Uz anketu jautājumiem atbildēja piecdesmit sporta skolotāji (27. att.).

27. att. Anketu rezultāti par orientēšanos skolās

Uz pirmo anketas jautājumu: Kā jūs vērtējat savas prasmes orientēšanās sporta mācīšanā? Vai uzskatāt, ka varat sniegt pietiekamas zināšanas un iemaņas skolēniem, lai tie sekmīgi varētu veikt vienkāršu sacensību distanci? 54% no piecdesmit aptaujātiem sporta skolotājiem uzskata, ka viņu zināšanas, lai skolēniem sporta stundās mācītu orientēšanos ir nepietiekamas.

Uz otro anketas jautājumu: Vai skolas tuvumā ir kāds treniņpoligons, kam ir kartogrāfisks nodrošinājums un kurā būtu iespējams izveidot treniņdistasnci? 58% sporta skolotāju, t.i., vairāk par pusi no aptaujātiem skolotājiem ir atbildējuši, ka skolas tuvumā ir apvidus ar uzzīmētu sporta karti, kurā ir iespējams veikt orientēšanās mācīšanu.

Uz trešo anketas jautājumu: Vai Jūs savas prasmes vērtējat par pietiekamām, lai spētu izplānot un izveidot vienkāršu treniņdistanci apvidū? 56% sporta skolotāju atzīst, ka savas prasmes vērtē kā nepietiekošas, lai izveidotu orientēšanās distanci.

Uz ceturto anketas jautājumu: Vai Jūsu skolas rīcībā ir nepieciešamais inventārs distanču veidošanai – kontrolpunktu aprīkojums, kompostieri, kontrolkartiņas? Tikai 16% skolotāju ir atbildējuši, ka viņu skolās esot minētais inventārs orientēšanās distanču veidošanai.

Uz piekto anketas jautājumu: Vai skolas sporta inventāra uzkrājumā ir kompasi? 62% sporta skolotāji ir atbildējuši, ka viņu skolas materiālajā bāzē neesot kompasi.

Uz sesto anketas jautājumu: Vai mēģināt rast risinājumu, lai veiktu skolas programmās piedāvāto orientēšanās iemaņu mācīšanu? 68% sporta skolotāju ir atbildējuši, ka nekādu risinājumu nav mēģinājuši rast, lai sporta stundās bērni iepazītos ar orientēšanās sportu.

Uz anketas septīto jautājumu: Vai Jūsu skolā pēdējo gadu laikā ir organizētas kādas orientēšanās sporta sacensības? Tikai 14% sporta skolotāju ir atbildējuši, ka viņu skolās pēdējos gados esot organizētas orientēšanās sacensības.

Tātad, pirmkārt, lai skolās mācītu orientēšanos, ir vajadzīgi atbilstoši sagatavoti speciālisti. Kā pierāda anketu atbildes, mazliet vairāk par pusi no aptaujātiem sporta skolotājiem savas zināšanas un prasmes neuzskata par pietiekamām, lai skolēniem sporta stundās mācītu orientēšanos.

Pozitīvs paradokss ir tas, ka 56% sporta skolotāju ir atbildējuši, ka viņu skolas tuvumā ir apvidus ar uzzīmētu sporta karti, kurā būtu iespējams mācīt orientēšanos, bet negatīvi ir tas, ka lielākajā daļā skolu nav nepieciešamais inventārs distanču izveidei.

No anketu atbildēm kā arī loģiski secinot, ja sporta skolotāji neuzskata savas zināšanas par pietiekamās orientēšanās mācīšanā un skolu rīcībā nav nepieciešamais inventārs treniņdistances izveidē, varam saprast kāpēc netiek mēģināti rast nekādi risinājumi orientēšanās mācīšanai skolās. Līdz ar to varam secināt, ka skolu loma orientēšanās sporta popularizēšanā pašreiz ir ļoti niecīga, kas savukārt ietekmē dalībnieku skaita dinamiku jauniešu grupās tautas orientēšanās sacensībās.

SECINĀJUMI

1. Tika izpētīta dalībnieku skaita dinamika septiņām tautas orientēšanās sacensībām laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam. Aktīvākie sacensību dalībnieki ir pieaugušie, tad zēni un vis mazāk sacensībās piedalās meitenes. No septiņiem izpētītajiem sacensību seriāliem, piecos no tiem dalībnieku skaita dinamika ir stabila un pēdējos gados ir novērojams dalībnieku pieaugums. Dalībnieku skaita pieaugums liecina, ka tautas orientēšanās sports turpina attīstīties un orientēšanās sporta popularitāte pieaug.

2. Salīdzinot dalībnieku skaita dinamiku laika posmos no 1982. līdz 1992. gadam ar laika posmu no 1993. līdz 2003. gadam, varam secināt, ka visās izpētītajās tautas orientēšanās sacensībās dalībnieku skaits laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam ir mazāks nekā laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam. Laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam dalībnieku skaits tautas orientēšanās sacensībās bija salīdzinoši lielāks nekā laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam, taču ar katru gadu tas strauji sāka samazināties līdz pat 1992. gadam. Bet sākot ar 1993. gadu dalībnieku skaits tautas orientēšanās sacensībās sāka atkal pieaugt un kļuva stabils kaut gan kopumā vairs nav sasniedzis tik lielu dalībnieku skaitu kā laika posmā no 1982. līdz 1992. gadam.

3. Laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam dalībnieku skaits tautas orientēšanās sacensībās ir samazinājies, salīdzinot ar laika posmu no 1982. līdz 1992. gadam un tā samazināšanās iemeslus ir ietekmējuši dažādi faktori. Visnopietnāk dalībnieku skaita dinamiku tautas orientēšanās sacensībās ir ietekmējis sociāli ekonomiskās pārmaiņas valstī deviņdesmito gadu sākumā. Tāpat arī viens no dalībnieku skaita ietekmējošiem faktoriem jauniešu grupās ir tas , ka skolās netiek mācītas orientēšanās prasmes, nepietiekamo sporta skolotāju zināšanu dēļ un nepieciešamā inventāra esamības dēļ. Tautas orientēšanās sacensībās dalībnieku skaitu ietekmē arī sacensību norises vieta. Pilsētās attīstās celtniecība un līdz ar to tuvējās kartēs vairs nav iespējams organizēt orientēšanās sacensības, tas savukārt liek sacensības organizēt aizvien tālāk no pilsētas, kas apgrūtina dalībnieku nokļūšanu uz sacensību centru. Agrāk par orientēšanās sportu tika vairāk runāts arī masu saziņas līdzekļos, bet šaodien ir vērojama pretēja parādība. Ši faktors iespaido sporta veida pašreklāmu, kas savukārt ietekmē orientēšanās popularitāti.

Šo faktoru ietekmē dalībnieku skaits tautas orientēšanās sacensībās ir samazinājies, salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, bet pozitīva iezīme ir tā, ka orientēšanās sporta attīstība turpinās un tā popularitāte ir nostabilizējusies konkrētā sabiedrības daļā. Sacensību kvalitāte un tajās piedāvātais serviss ir uzlabojies.

LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Bērtule D. Tautas orientēšanās sporta attīstības tendences Latvijā. LSPA diplomdarbs, Rīga, 1993. 46. lpp.

2. Bļodons M. Trīs “jā” – Rīga, // Sports, 1966. Nr. 143.

3. Bļodons M. Cerējām un veicām – Rīga, // Sports, 1967. Nr. 150.

4. Bļodons M. Mestari neatkāpjas – Rīga, // Sports, 1967. Nr. 156.

5. Bļodons M. Pieredze rodas sacensībās – Rīga, // Sports, 1967. Nr 158.

6. Bļodons M. Gaidītā uzvara – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 189.

7. Bļodons M. Hronika – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 186.

8. Bļodons M. Vienā sekundē – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 185.

9. Bļodons M. Tātad var noturēt – Rīga, // Sports, 1970. Nr. 197.

10.Bļodons M. Vienā sekundē – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 185.

11.Dišereite A. Tautas sports Latvijā. LSPA bakalaura darbs, Rīga 1998. – 28 lpp., 41 lpp.

12.Grava A. Kārtējais zaudējums – Rīga, // Sports, 1966. 140.

13.Gerilerts L., Hogedals L., Lindholms P. Orientēšanās bērniem un jauniešiem. – Madona: Madonas poligrāfs, 1997. – 144 lpp.

14.Gerilerts L., Hogedals L., Lindholms P. Orientēšanās bērniem un jauniešiem. Svenska Orienteringsforbundet 2000. 8 – 12 lpp.

15.Indriksone L. Orientēšanās pamatu mācīšana – mācīšanās. LSPA maģistra darbs, Rīga 1998. 6., 11., 12., 14. lpp.

16.Indriksone L., Smila b. Orientēšanās 1. daļa: LSPA slēpošanas katedra, Rīga, 2000. 5., 7. lpp.

17.Kehre A. Masu sacensības orientēšanās sportā – Rīga, // “Magnēts- 82” programma, 1982. 5. lpp.

18.Kolužs A. Motoorientēšanās – Rīga, // Sports, 1966. Nr. 145.

19.Kehris Ē. Par ko uztraucas orientieristi? – Rīga, // Sports, 1968. Nr. 177.

20.Krūmājs K. Skrējiens nezināmā virzienā – Rīga, // Jaunākās ziņas, Nr. 238.

21.Kalniņš P. Skrējiens nezināmā virzienā – Rīga, // Sporta pasaule, Nr. 160.

22.Latvijas orientēšanās federācījas informatīvais biļetens Nr. 9 – Rīga, 1989. 12. lpp.

23.Latvijas orientēšanās federācījas informatīvais biļetens Nr. 4. 1991. 8., 11. lpp.

24.Lūkina E. Veiksim vai neveiksim? – Rīga, // Sports, 1967. Nr. 162.

25.Lukina E. Bija – meistarsacīkstes – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 181.

26.Liepiņa K. Vajadzēja labāk – Rīga, // Sports, 1967. Nr. 169.

27.Latvijas sporta departaments 2. sporta kongress. – Rīga, 1993. 42 lpp.

28.Sporāns L. Tūristu salidojums – tūristiem – Rīga, // Sports, 1966. Nr. 147.

29.Siliņa R. Orientēšanās sporta sociālā loma. LSPA bakalaura darbs, Rīga, 1996. 19. lpp.

30.Tautas orientēšanās sacensības “Magnēts – 2003” programma – Rīga, 2003.

31.Vidējās izglītības standarts fiziskajā audzināšanā / LR Izglītības un zinātnes ministrija. – Rīga. 1994. – 18 lpp.

32.www.orient.lv : http:// alnis.id./lv/par.php

33.www.orient.lv : http:// www.aluksne.lv/ horizonts/ nolikums

34.www.orient.lv : http:// www.arcel.lv /mona/ padomi/Mona 51. htm

35.www.orient.lv : http://159. 148. 233. 110/ azimuts/nolikums. php

36.www.orient.lv : http:// okogre.ogreland.lv/par

37.Zariņa A. Katram mākonim ir sudraba maliņa – Rīga, // Sports, 1969. Nr. 183.

38.Žilko J. Orientierista ABC. Rīga: Avots, 1985. 3., 100., 103. lpp.

39. Лосев A. C.

40.Nimvik M. Naturpasset – Swedens New Rokte into Orienteering. // Orienteering World. Helsinki: IOF 1998. No. 2. – 14p.

41.Orienteering on Hourseback. // Orienteering World, Helsinki: IOF, 1995. No. 1. – 5p.

42.Palmer P. The Complete Orienteering Manual. United Kingdom: Crowood Press, 1996. – 203 lpp.

43.Rasen A. Distance Planing For Childs // Orienteering World, Richmond: IOF, 1992. No. 2. – 5 –6p.

44.Tilleema H. Stability and Change in Student Teachers Beliefs abaut Teaching. // Teachers and Teaching: theory and practice. – United Kingdom: Carfax Publishing Ltd., 1998. Volume 4, No. 2. – 217 – 229 p.