1. DARBA SAMAKSAS VEIDI
1.1. Darba samaksas vispārējs raksturojums
Atalgot darbu var dažādi, pielietojot gan dažādus kritērijus, gan aprēķināšanas metodes. Dažādu darba samaksas veidu, principu un kritēriju kopumu, aprēķināšanas metožu kombinēšanu sauc par darba atalgojuma sistēmu.
Atbilstīgi vienam no darba atalgojuma principiem, ka samaksai par darbu jāveidojas no divām sastāvdaļām – no nemainīgās un mainīgās daļas – darba atalgojuma sistēmu vispirms iedala divos summāri nevienlīdzīgos blokos: lielākajā daļā – pamatsamaksā, un mazākajā – papildsamaksā.
Pamatsamaksa – tā ir darba devēju un darba ņēmēju norunātā, nolīgtā maksa par nostrādāto laiku, saražoto produkciju vai izpildīto darbu atbilstoši noteiktām darba izlietošanas normām. Pamatsamaksu aprēķina pēc tarifu likmēm un to nostiprina darba līgumā. Pamatsamaksas raksturīgākās pazīmes ir garantēta izpeļņa, reglamentācija un kontrole no valsts un sabiedrisko organizāciju (arodbiedrību) puses, regulāra izmaksāšana, turklāt daļu no tās var izmaksāt avansā, t.i., pirms darbu galīgās pabeigšanas.
Papildsamaksa – tā ir atzinība par labu darbu, par augstiem darba kvalitatīviem rādītājiem, taupīgu resursu izlietošanu, par atsaucību uzņēmuma organizētajos darba un ārpus darba, kā arī neparedzētos, neplānotos pasākumos. Papildsamaksai nav nevienas no tām pazīmēm, kas piemīt pamatsamaksai. Arī izmaksā papildsamaksu, ja tā ir nopelnīta, tikai pēc rezultāta iegūšanas. Papildsamaksa vienlaikus ar atalgojuma funkciju pilda arī pamudinājuma funkciju censties labāk strādāt, saudzīgāk apieties ar mašīnām, materiāliem, darba laiku, saprasties ar darba biedriem.
Vispārīgā veidā darba samaksu aprēķina, izmantojot trīs galvenos kritērijus:
• nostrādāto laiku;
• padarīto darbu;
• abu iepriekšējo kritēriju produktīvu kombinēšanu.
Šie trīs kritēriji ir bāze pamatsamaksas sīkākai sadalīšanai darba samaksas formās. [13., 409., 410.]