Pasaule ir skaista un ļoti daudzveidīga. Katru dienu mums apkārt notiek visdažādākie procesi, kuri liekas paši par sevi saprotami, jo steidzīgajā ikdienas solī daudz ko neievērojam. Nav brīva brīža, lai apstātos un izbaudītu mirkli. Katru dienu pasaulē atgadās kas neparasts un īsākā vai garākā laika posmā ietekmē mūsu dzīvi. Ir notikumi, par kuriem cilvēki runā gadiem ilgi un kuri atnes slavu pat veselai valstij. Es uzskatu, ka vienas no pārsteidzošākajām jomām, kuras aktuālas mūsdienu pasaulē, ir sports, vēsturiskie notikumi un zinātne, turklāt arī manā ikdienā tām ir liela nozīme.
Esmu liels sporta cienītājs, tādējādi nepaiet ne nedēļa, kad es nebūtu noskatījies kādu fizkultūras pārraidi pa televīziju vai klātienē. Esmu speciāli braucis uz dažādiem sporta pasākumiem, piemēram, hokeju, tāpēc droši varu teikt, ka sports un cilvēku sasniegumi tajā ir viena no pārsteidzošākajām jomām mūsdienu pasaulē. Kaut arī Latvija ir visnotaļ neliela un pasaulē vēl plaši neizskanējusi valsts, arī tai ir ar ko palepoties, runājot par sportu. Viens no maniem mīļākajiem sportistiem ir Māris Verpakovskis, kas Latvijā ir viens no rezultatīvākajiem futbolistiem, turklāt pazīstams arī ārzemēs. Ikdienā sevišķi nesportoju, taču ļoti vēlētos, tāpēc ārkārtīgi apbrīnoju visus, kas šajā jomā guvuši panākumus. Toties varu droši teikt, ka savu fizisko pasivitāti es kompensēju, sekojot līdzi visiem jaunumiem un notikumiem fizkultūras lauciņā. Latvijas sportā bijuši nozīmīgi sasniegumi dažādos laika posmos gan uz lielās pasaules sporta skatuves, gan vietējā mērogā. Latvieši ar saviem sasniegumiem lepojas, tāpēc par ievērojamākā sporta kultūras mantojuma īpašnieku kļūst “Latvijas Sporta muzejs”, kas ir vienīgais šāda profila valsts muzejs Latvijā.
Jau kopš neatminamiem laikiem cilvēki ir pūlējušies vaiga sviedros, lai padarītu šo pasauli tādu, kādu vēlas to redzēt, reizēm nesaudzējot ne sevi, ne citus. Manas valsts strauju ienākšanu mūsdienu pasaulē varētu asociēt ar Latvijas neatkarības atgūšanu pirms divdesmit gadiem. Pats to nepiedzīvodams, tomēr vēl šodien jūtu, ka latviešiem tas ir bijis kas ļoti pārsteidzošs – atvērta tirdzniecība, pilni veikalu plaukti, ārzemju dzīves stils, demokrātija un atkal sava Saeima. Tas bija kā straujš izrāviens, kas, manuprāt, neatgriezeniski mainīja cilvēkus, viņu vērtības un domāšanas veidu.
Taču diemžēl jāsaka, ka apzīmējumu „pārsteidzošs” reizēm var uztvert arī negatīvi. Zinātnei un tehnoloģijām attīstoties straujāk, no tām sagaidām arvien vairāk, taču no sevis prasām mazāk. Tiem nav noteikti jābūt kādiem šokējoši neparastiem atklājumiem, kā piemēru var paņemt televizora pulti. Agrāk, lai pārslēgtu kanālu, bija jāpieceļas kājās un jāmēro ceļš pāri telpai, bet tagad atliek nospiest vien pogu. Taču pats pārsteidzošākais, manuprāt, ir tas, ka es brīžiem pieķeru sevi pie domas – ir pārāk apgrūtinoši pastiept roku līdz blakus esošajai pultij! Šādas un tamlīdzīgas parādības veicina mūsdienu cilvēka degradāciju.
Es vēl esmu jauns, tāpēc ticu, ka redzēšu vēl daudz pārsteidzošu lietu un parādību. Mūsdienu pasaulei nemitīgi attīstoties, teju katra diena paredz kādu jaunu atklājumu. Es uzskatu, ka svarīgākais ir nepazust ikdienas straujajā ritumā un spēt novērtēt to, kas mums tiek piedāvāts, it īpaši lepojoties ar visu, ko sasnieguši ir Latvijas valsts tautieši, jo arī mums ir visas iespējas padarīt mūsdienu pasauli vēl krāšņāku un pārsteidzošāku.