Padomju Savienība.

Tā kā esmu dzimis tieši pēc Padomju Savienības, nezinu kā bijis tajos laikos! Zinu tikai tik daudz cik man ir stāstīts no vecākiem un vecvecākiem.
Padomju Savienība sākās apmēram 40 gados un ilga līdz 90. gadam. Tas bija grūts un smags laiks daudziem cilvēkiem.
Padomju Savienībā personīgi es nevēlētos dzīvot, jo tas laiks bija drūms. Cilvēki bija apspiesti, jo krievi bija ienākuši Latvijā.
Veikalos cilvēki nevarēja bieži dabūt pārtikas preces un, ja tomēr varēja, tad bija jāstāv garās rindās un produktus izsniedza ne tā kā mūsdienās, cik vien gribi tik pērc, bet gan tā teikt uz ”galviņām’’ cik cilvēku no ģimenes atnākuši uz veikalu tik produktus varēja saņemt. Kā daudzi stāsta dažos veikalos produkciju dabūja tikai tie, kuriem bija ’’blats’’ jeb pazīšanās.
Skolās, cik man stāstīts, kreiļiem bija jāmācās ar labo roku rakstīt, jo teica, ka tas ir noziegums rakstīt ar kreiso roku. Bija dažādas paņēmieni pat kā cīnījās, lai nerakstītu ar kreiso roku un viens no tiem ir, kad lika vilkt kreisajā rokā cimdu (dūraini). Manuprāt, tas bija šausmīgi, jo es personīgi nevārētu neko skaidri un glīti uzrakstīt ar kreiso roku. Tā bija bērnu spīdzināšana.
Labās lietas bija, ka skolās nebija tik daudz izvēles programmu kā tagad beidzot devīto klasi. Tagad ir veselas četras izvēles programmas, bet tajos laikos bija tikai viena un visiem bija jāmācās viens!
Tā, manuprāt, bija labāk, jo saglabājās vecā klase, ar kuru esi mācījies jau no seniem laikiem. Tā ir vienīgā lieta kas man patīk no tiem laikiem, bet pārējās gan man nepatīk, jo man liekas, ka nevarētu dzīvot bez tik daudzām lietām kā piemēram kino!