ekonomiskie termini

akcija. 1. Fizikā – fizikāls lielums, kas vienāds ar sistēmas enerģijas un laika reizinājumu vai kustības daudzuma momentu. Mikropasaulē akcijas kvants ir vienāds ar Planka konstanti. 2. Ekonomikā – vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka (akcionāra) līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā, ļauj piedalīties sabiedrības pārvaldē un dod tiesības uz zināmu sabiedrības peļņas daļu – dividendi un likvidācijas kvotu. Parastā akcija dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu. Personālo akciju var iegādāties tikai konkrētas akciju sabiedrības darbinieki. Privileģētā akcija dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu saņemšanā.

akcionārs – fiziska persona vai juridiska persona, kas likumā noteiktā kārtībā ir iegādājusies akciju sabiedrības akcijas un ir to īpašniece.

aktīvi – uzņēmuma resursi, kas jau iegūti dažādu darījumu ceļā un var tikt izlietoti peļņas gūšanai.

apjoms jeb darba ražīgums – darba efektivitātes rādītājs – noteiktā periodā (gadā) saražotās produkcijas apjoms uz vienu valstī vai uzņēmumā nodarbināto.

banka – specializēts uzņēmums naudas, vērtspapīru, norēķinu un kredīta operāciju veikšanai, kapitāla uzkrāšanas un aprites veicināšanai. Pirmsākumi radās vergturu sabiedrībā līdz ar citu valstu naudas nonākšanu iekšējos tirgos. Sākumā banka bija augļotāju uzņēmumi. Pirmo banku nodibināja katoļu baznīca Z-Itālijā (Svētā Gara banka). 1157 nodibināja pirmo privāto banku. 16.- 17. gadsimtā Z-Vācijā un Holandē radās žironbankas. Latvijā banku sistēma sāka veidoties 19. gadsimta 60. gados. Pēc bankas funkcijām un darbības rakstura izšķīra emisijas (centrālās) bankas, komercbankas (depozītu banka), investīciju banka, krājbankas un speciālās bankas (piemēram, hipotēku, ārējās tirdzniecības, lauksaimniecības).

birža – licencēta starpnieku akciju sabiedrība, kurā notiek veikalniecisku darījumu slēgšana vai informācijas iegūšana par šiem darījumiem. Birža veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu, rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.

cena – preces vai pakalpojuma vērtības izteiksme naudā jeb naudas summa, par kādu var nopirkt vai pārdot preces vai pakalpojuma vienību.

finansu operācijas – operācijas, kas saistītas ar naudas līdzekļu piesaistīšanu, to izmantošanu fizisku personu un juridisku personu kreditēšanai un citam. Finansu operācijas veic finansu iestādes (bankas, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un citas).

firma. 1. Komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. 2. Jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kuram ir nosaukums, pazīšanas zīme, kā arī juridiskās personas tiesības.

fonds. 1. Krājums, uzkrājums, kapitāls. 2. Nauda vai materiālas vērtības, kas paredzētas noteiktiem mērķiem. 3. Organizācija vai iestāde, kas nodibināta labdarībai vai materiālajai palīdzībai.

kapitāla tirgus – aizdevu kapitāla tirgus daļa, kurā veidojas ilgtermiņa kredītu piedāvājums un pieprasījums. Kapitāla piedāvātāji ir bankas, apdrošināšanas organizācijas, pensiju fondi un citi. Kapitāla tirgus ietver arī vērtspapīru publisko piedāvājumu. Izšķir organizētu kapitāla tirgu (bankas, biržas) un neorganizētu kapitāla tirgu (apdrošināšanas organizācijas, privātā naudas starpniecība un citi).

kredīts – naudas vai preču aizdevums, par kuru jāmaksā aizdevu procenti. Kredīta attiecībās ir divas puses: aizdevējs (kreditors) un aizņēmējs (debitors).

līgums – mutiska vai rakstiska valstu, juridisku personu un fizisku personu vienošanās par savstarpējiem darījumiem, saistībām un citu. Ir dažādi līguma veidi: apdrošināšanas līgumi, darba līgumi, nomas līgumi, piegādes līgumi un citi.

noma jeb brīvā ekonomiskā zona– atsevišķu valstu noteiktas teritoriju daļas, kurās ir radīti īpaši labvēlīgi apstākļi iekšzemes un ārzemju uzņēmējiem: atceltas vai ievērojami pazeminātas muitas nodevas, ir nodokļu atvieglojumi, lēta zemes noma un tamlīdzīgi. Latvijā arī ir brīvās ekonomiskās zonas.

ražošanas faktori – faktori, kas nepieciešami ražošanas norisei. Ir šādi uzņēmuma ražošanas faktori: cilvēku darbs, uzņēmuma pamatlīdzekļi un darba priekšmeti. Valsts tautsaimniecības ražošanas faktori: darbs, zeme un kapitāls (kas ir no zemes iegūtas un apstrādātas materiālās vērtības, tāpēc var teikt, ka tautsaimniecības līmenī ir divas ražošanas faktoru grupas: darbs un zeme); daļa ekonomistu par ceturto ražošanas faktoru uzskata uzņēmējdarbību.

ražošanas līdzekļi – darbarīku un darba priekšmetu kopums, ko cilvēki izmanto, izgatavojot ražojumus vai veicot pakalpojumus. Ražošanas līdzekļi sastāv no pamatlīdzekļiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. No ražošanas līdzekļu kvalitātes ir atkarīgs darbinieku darba ražīgums, kā arī ražošanas izmaksas un izstrādājumu kvalitāte.

pārvalde – uzņēmuma struktūrvienība, kas veic tā vadīšanu, kā arī vadīšanai nepieciešamās informācijas sagatavošanu, pētniecības darbus, saimniecisko darbību uzskaiti un kontroli.

piedāvājums – noteiktu preču (vai pakalpojumu) daudzums, ko pārdevēji kādā laika periodā spēj, vēlas piedāvāt tirgū, pastāvot konkrētam cenas līmenim. Piedāvājuma atkarību no attiecīgās preces (vai pakalpojuma) cenas izsaka piedāvājuma likums un piedāvājuma līkne.

pieprasījums. 1. Noteiktu preču (vai pakalpojumu) daudzums, ko patērētāji kādā laika periodā spēj, vēlas nopirkt, pastāvot konkrētam cenas līmenim. Pieprasījumu atkarību no attiecīgās preces (vai pakalpojuma) senas izsaka pieprasījuma likums un pieprasījuma līkne. 2. Prasība atdot parādu, aizņemto naudu.

preces dzīves cikls – periods, kurā prece atrodas tirgū. Preces dzīves ciklam ir 4 stadijas jeb fāzes: ieviešanas fāze, augšanas fāze, brieduma fāze un krituma fāze.

produkts. 1. Cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja). 2. Viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām. 3. Kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts. 4. Pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces.

uzņēmējs – fiziska persona vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu no sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālu atbildību, ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskajā tiesā un šķīrējtiesā.

zeme – viens no ražošanas faktoriem, tas ir, visi dabas resursi jeb dabas labumi (aramzeme, meži, derīgie izrakteņi, ūdens resursi un citi), kas tiek izmantoti saimniekošanā.

valsts īpašums – valsts rīcībā esošais īpašums – materiālās vērtības, kuru daudzums un veidi ir atkarīgi no valsts ekonomiskās sistēmas. Sociālismā valsts īpašums ir visi ražošanas līdzekļi, turpretim tirgus ekonomikas sistēmā valsts īpašums var būt tikai daži ražošanas objekti, mežu masīvi, teritoriālās ūdenstilpes un citi.