Āgenskalna ūdenstornis “Alise”
Šis skaistajā sieviešu vārdā nosauktais ūdenstornis, kurš atrodas Pārdaugavā ir patiešām ļoti arhitektoniski grezns. Virs kaļķakmens apšuvuma cokola atrodas sarkanie ķieģeļi, virs tiem rezervuāra daļa atvieglota ar vertikālēm lēzenām keramikas flīzēm, augstu logailu mijkārtojumu ar apmestām un neapmestām virsmām, jumts noklāts ar šīferi, tā spicē – vējrādis ar stilizētu globusu, galvā vietumis redzama arī krāsu mozaīka, taču ieeju dekorē akmens portāls ar stilizētu Rīgas ģerboni.
Ūdenstornis, kuru projektējis arhitekts Vilhelms Bokslafs, celts 1910. gadā Āgenskalnā, Alises ielā, un izmaksājis 139 429 zelta Krievijas rubļus.
Interesanti, ka 1937. gadā, kad tornis vairs nespēja veikt savu funkciju, to nācās paaugstināt. Tā torni paaugstināja par apmēram 7,5 metriem.
Latvijasijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs (LU BD) ir dibināts 1922.gadā.
LU BD teritorijā atrodas kādreizējās Volšmita īpašumu muižu trīs ēkas, kas ir celtas 18. – 19.gs. Tagad tās ir valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļi, kas izceļas ar augstu autentisma pakāpi, taču tēlnieku centra mākslinieki ar saviem darbiem bagātina dārza ainavu.
Šodien, 15 ha platībā, var apskatīt kolekcijas ar 5400 augu dažādībām. Kolekcijas ir unikālas, tajās ir pārstāvētas visu kontinentu un ģeogrāfisko joslu flora, kā arī LU BD Tropu māja ir vienīgā vieta Latvijā, kur apskatāmas palmas, milzu skujkoki, gumijkoki, vislielākā ūdensroze pasaulē – viktorija.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs atrodas Pārdaugavā, Daugavas piekrastā, tūliņ nobraucot no akmens tilta .
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs ir kultūrvēsturisks objects. Taj;a ir atrodama plaša informācija par dzelzceļa vēsturi, u.c.
Lēmums par muzeja organizēšanu un atvēršanu tika pieņemts 1992. gadā un jau 1994. gada 5.augustā, par godu dzelzceļa dibināšanas 75.gadadienai tika atvērta pirmā iztāde.
Tagad Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs strādā nepārtraukti un arvien ir apskatāmas jaunas un izglītojošas istādes.
Arkādijas parks
Tagadējā Arkādijas parka vietā 1852. gadā H.K. Vērmanis ierīkoja dārzu ar dzīvojamo māju un siltumnīcu,bet 1886. – 1896.gadam dārza īpašnieks bija A. Kleins, kurš tur uzcēla teātri un bumbotavu. Kad dārzs 1896. gadā nonāca pilsētas īpašumā, to pārdēvēja par Torņkalna parku. Pēc 1900.gada parku pēc Rīgas dārzu arhitekta G. Kufalta projekta rekonstruēja – izveidoja Mārupītes gultni, iekārtoja dīķus, ūdenskritumus, uzcēla tiltus, bet 1910.gadā uzcēla restorāna ēku, 1911.gadā to nosauca par Arkādiju,parka labiekārtošana turpinājās 1926.- 1927. gadā, kad dārzu arhitekts A. Zeidaks veica kārtējo rekonstrukciju un pēc arhitekta P.Kundziņa projekta iekārtoja koncertlaukumu un estrādi.
Tgad Arkādijas parks jeb Arkādijas dārzs ir ievērojamākais Zemgales priekšpilsētas parks.
Evanģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1852.gadā, taču pārbūvēta 1888.gadā, kad tika uzcelti abi tās torņi. 1893. gadā baznīcā tika ievestas vēsturiskas ērģeles, kuras tur, protams atjaunotas, ir vēl joprojām.
Šī baznīca atrodas slokas ielā, blakus manām mājām un izceļās ar savu stilu. Kaut gan Evanģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca atrodas diezgan mūdienīgā apkātnē, tā labi iederas šajā vidē. Netālu no Mārtiņa baznīcas
atrodas arī Mārtiņa kapi.
Uzvaras parks
Uzvaras parks ir parks Rīgā, kuru ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis, to šķērso Slokas un Bāriņu ielas.
Parka izveide ainavu stilā tika sākta 1909. gadā un tā atklāšana notika 1910.gadā.
Sākotnēji tas tika saukts par Pētera parku, taču pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas tas tika nosaukts par Uzvaras parku. Vēlāk, 1961.gadā padomju vara to pārsauca par PSKP 22.kongresa parku, taču, kad 1985.gadā tika atklāts piemineklis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” parks arkal tika pārsaukts par Uzvaras parku.
1963.gadā parkā veica parka meliorāciju, tika izrakts dīķis un iesēts zāliens, un tagad tajā atrodas arī minigolfa laukums ar 9 bedrītēm un ar mākslīgo sniegu apgādāta distanču slēpošanas trase, kā arī , protams, netālu atrodas jau minētais Uzvaras piemineklis.
Uzvaras piemineklis
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs atrodas 200-gadīgā mājā. Muzejs ir atvērts jau 1992.gadā un tā krājumā – 17 000 vienību.
Dzejnieks Ojārs Vācietis (1933–1983) tajā dzīvoja no 1960. gada janvāra līdz mūža pēdējai dienai, te veidodams savu īpašo poēzijas pasauli. Dzejnieka dārzs, darbistaba, viesistaba, dzejnieka balss ierakstos, videomateriāli un viņa lietas – berete, saulesbrilles, globuss, boksa cimdi, zīmuļi, rokraksti, zīmējumi – palīdz izprast viņa radīto pasauli.
Šajā muzejā arī bieži notiek dažādi par godu Ojāram Vācietim veltīti pasākumi un iztādes.
AB Dambis
AB dambis ir dambis, kas iziet no Vanšu tilta. Tas atrodas Daugavā un pie tā var piekļūt no Pārdaugavs puses. Dambja precīza adrese ir Aleksandra Grīna bulvāris 1 un pagaidām tas ir kalpojis gan kā dambja pamatfunkcija, gan kā tūristu pievilinošs apskates objects, gan arī kā vienkārši relaksējoša atpūtas vieta tiem, kuri vēlas aizbēgt no skaļās Rīgas.
Pašlaik AB dambi ir iecerēts izmantot kā vietu akustiskās koncertzāles būvniecībai, taču tas vai šī iecere tiks īstenota un uz AB dambja būs varena koncertzāle vēl nav izlemts.
Eduarda Smiļģa iela
Eduarda Smiļģa iela ir viena no Pārdaugavā esošajām ielām. Tā ir nosaukta par godu režisoram Eduardam Smiļģim (1886.-1966.).
Eduarda Smiļģa ielā atrodas arī Eduarda Smiļģa Teāra muzejs. Šis muzejs ir iekārtots izcilā režisora , Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa mājā Pārdaugavā, viņam par godu nosauktajā ielā.
P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Latvijas lielākā un nozīmīgākā ārstniecības iestāde savu nosaukumu mainījusi astoņas reizes: dibinot 1910. gadā – Rīgas pilsētas 2. slimnīca, padomju laikā 1940. un 1941. gadā – Valsts klīniskā slimnīca, vācu laikā līdz 1944. gadam, atkal Rīgas pilsētas 2. slimnīca, no 1944. līdz 1948. gadam – vēlreiz Valsts klīniskā slimnīca, tad – Republikas klīniskā slimnīca, no 1958. gada – Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca, no 1993. gada – Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, no 1995. gada – Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa Klīniskā slimnīca, bet kopš 1999. gada, tagadējā nosaukumā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Tautas valodā ieviesies un ikdienā ierastāks nosaukums ir Stradiņa slimnīca jeb pavisam vienkārši un vienā vārdā – Stradiņi.
P.Stradiņa slimnīca tika būvēta pēc pilsētas domnieka, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ķirurģiskās nodaļas virsārsta Ādolfa fon Bergmaņa (1855-1922) ieteikuma, nepieciešamības dēļ.P.Stradiņa universitātes slimnīca ir otrā slimnīca, kura tika Rīgā uzbūvēta.