Patērētāju tiesību aizsardzība
Attīstoties patēriņa preču ražošanas un tirdzniecības apjomiem radās nepieciešamība sniegt atbalstu patērētājiem šādu preču un pakalpojumu tirgū. Patērētāju interešu un tiesību aizsardzības pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta vidū ar iniciatīvām Eiropā un ASV. Arī Eiropas Savienības ietvaros patērētāju tiesību aizsardzība ieguvusi patstāvīgas politikas statusu. ANO 1985.gadā definēja patērētāju aizsardzības vadošos principus, pēc kuriem lielā mērā tiek realizēta ES un arī Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības politika. Tie ir:
Patērētāju veselības un drošības aizsardzība;
Patērētāju ekonomisko interešu aizsardzība un veicināšana;
Patērētāju informēšana un izglītošana.
Kopš pārejas uzsākšanas no centralizētās plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku Latvijas tirgū ir parādījušās un ir pieejamas daudz un dažādas preces, ir iespējami vairāki alternatīvi pirkumi, kuri atšķiras gan pēc kvalitātes, gan pēc cenas. Tirgū sastopamas arvien jaunas preces un pakalpojumi. Patērētājiem ir arvien grūtāk būt informētiem par jauno preču un pakalpojumu īpašībām. Ir nepieciešamas ļoti plašas un daudzpusīgas zināšanas, kā arī ir jāpieņem pareizs lēmums, lai beigu beigās izdarītu pamatotu un savām vajadzībām atbilstošu izvēli.
Konkurence starp uzņēmumiem parasti ir labvēlīga patērētājiem, tā kā tā uzlabo preču un pakalpojumu kvalitāti, kā arī tai vajadzētu samazināt to cenas un palielināt patērētāju izvēles iespējas. Patērētājiem ir jāzina, vai konkurence ir godīga, kā arī vai netiek lietotas negodīgas un maldinošas tirdzniecības metodes. Pat labi attīstīta tirgus ekonomika nevar darboties bez dažādiem pasākumiem, kas aizsargātu patērētāju intereses. Šādi pasākumi attiecas uz maldinošu reklāmu, pareizu cenu norādīšanu, preču un pakalpojumu drošumu, preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēja atbildību, kā arī netaisnīgiem līgumu nosacījumiem.
Patērētāju interešu un tiesību aizsardzības līdzekļu kopums valsts līmenī sastāv no diviem pamatelementiem. Pirmais ir atbilstošu normatīvo dokumentu izstrāde un pieņemšana (likumi, lēmumi, noteikumi un vietējo pašvaldību lēmumi un rīkojumi). Otrais elements ir valsts institūcijas, kuras izstrādā valsts politiku patērētāju aizsardzības jomā, veic koordinācijas funkcijas, normatīvo dokumentu izpildes kontroli, preču un pakalpojumu drošuma un kvalitātes kontroli, risina radušos konfliktus un nodarbojas ar informatīvo un izglītojošo darbību patērētāju vidū un sadarbojas ar sabiedriskām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.
Patērētāju aizsardzības politika Latvijā tiek izstrādāta un koordinēta Ekonomikas ministrijā. Tai ir galvenā loma normatīvo aktu projektu patērētāju aizsardzības jomā sagatavošanā. Kā galvenā no institūcijām, kas uzrauga normatīvo aktu prasību izpildi kā arī palīdz patērētāju problēmu risināšanā, ir minams Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(www.em.gov.lv)
Papildus…
Kādas patērētājam ir tiesības, iegādājoties preces vai pakalpojumus?
Preces
Saskaņā ar 1999. gada 18. marta likuma „Patērētāju tiesību aizsardzības likums” 27. pantu patērētājs ir tiesīgs izvirzīt pretenzijas par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem 2 gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.
Likuma 28. pants nosaka, ja nopirktā prece neatbilst līguma noteikumiem, Jūs varat izvirzīt pārdevējam vienu no prasībām.
Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājās pirmo 6 mēnešu laikā no iegādes brīža, var pieprasīt: Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājās pēc 6 mēnešiem, var pieprasīt:
• samazināt preces cenu • bez atlīdzības novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzināt Jums preces neatbilstības novēršanas izdevumus
• bez atlīdzības novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzināt Jums preces neatbilstības novēršanas izdevumus • apmainīt preci pret līguma noteikumiem atbilstošu tādu pašu vai līdzvērtīgu preci
• apmainīt preci pret līguma noteikumiem atbilstošu tādu pašu vai līdzvērtīgu preci • –
• atcelt pirkuma līgumu un atmaksāt Jums par preci samaksāto naudas summu • –
Šīs prasības Jūs variet izvirzīt arī tad, ja preces uzstādīšanu veicis pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju un šīs uzstādīšanas rezultātā prece ir kļuvusi par līguma noteikumiem neatbilstošu preci.
Piemērs: Veļas mazgājamo mašīnu uzstādīšana, ja to veic pats pārdevējs vai kāda viņa norīkota persona. Ja šādā situācijā veļas mašīna kļūst par nekvalitatīvu tikai tādēļ, ka tā ir uzstādīta, piemēram, izmantojot neatbilstoša materiāla detaļas, un tādēļ tiek appludināts dzīvoklis vai nodarīts kāds cits kaitējums, tad pārdevējs ir par to atbildīgs.
Atcerieties! Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem ir maznozīmīga, Jūs nevarat izvirzīt pārdevējam šādu prasību: • atcelt līgumu un atmaksāt Jums par preci samaksāto naudu.
Likuma 29. pants nosaka, ja Jums ir sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, tad pakalpojuma sniedzējam Jūs varat pieprasīt, lai izpilda vienu no prasībām.
(www.ptac.gov.lv/)