Es šajā esejā rakstīšu par to kā manuprāt dzīvos cilvēki pēc 1000 gadiem. Kādos apstākļos viņiem vajadzēs dzīvot. Minēšu arī pazīstamu pareģotāju pareģojumus par pasauli un cilvēci. Viens no tiem varētu būt Nostradamus. Mani pašu šī tēma ļoti aizrauj. Šī doma par pasauli nākotnē jau ir ne tikai aprakstīta grāmatās un avīzēs, bet arī ir uzņemtas daudz filmas par to. Patiesībā jau mēs katrs noteikti esam mazliet pafantazējuši kā varētu izskatīties nākotnes cilvēks vai pasaule. Iesākumā es rakstīšu par citu cilvēku domām, vīzijām par nākotni un pēc tam par savām domām un mazliet arī gribētos, lai viņa tā izskatās.
Vēl pirms pāris gadiem mēs bieži dzirdējām visādus pareģojumus par pasaules galu. Šos pasaules galus ir pareģojuši apokalipses sludinātāji un ne tikai sājos pēdējos gados, bet gadu tūkstošu mijā. Pasaules gals pirmo reizi rakstiski ticis sludināts jau senajā Asīrijā. Šiem pareģojumiem par pasaules galiem pamatā ir skaitļi, kuri it kā ko vēsta. Piemēram, romieši uzskatīja, ka mistiskais cipars apzīmējot dienu skaitu gadā, tātad viņi pareģoja pasaules galu 319. gadā p.m.s. Pasaules galu ir pareģojuši arī neskaitāmi daudz matemātiķu. Viņi to darījuši līdz pat 20. gs sākumam. 1999. gada beigās īpaši populārs bija Nostradamusa pravietojums par Briesmu karaļa nākšanu no debesīm un sadursmi ar zemi. Nostradamusa pravietojumi ir vieni no retajiem, kuri ir vairāk vai mazāk, bet ir piepildījušies. Bija arī tādi pareģi, kas pasaules galu dienu meklēja pēc planētu izkārtojuma, bet kā redzam vēl neviens arī no tiem nav piepildījies, jo mēs taču joprojām esam dzīvi. Minēta ir arī antikrista atnākšana un līdz ar viņa atnākšanu bojā ies pasaule, bet izglābsies tikai daži cilvēki. Šie pareģojumi varēja būt saistīti arī ar to, ka vajadzēja panākt to, ka cilvēki pakļaujas. Bija minēti arī tādi iemesli kā, piemēram, cilvēks ir pārāk daudz grēkojis un nu tam nāks sodība. Bībelē tika minēts Noass ar savu kuģi, kurš paglāba pasauli no iznīcības plūdu laikā. Šos plūdus jau arī var uzskatīt par pasaules galu, jo viss ko skāra plūdi aizgāja bojā.
Ir aprakstītas arī tādas fantāzijas kā laika mašīnas, ceļošana brīvi no vienas planētas uz otru planētu. Pirms pāris gadiem redzēju ļoti vecu filmu, kurā bija attēlota pasaule pēc daudziem gadiem. Šis laiks, īsti neatceros, bija apmēram no 1998. – 2002. gadam. Tur rādija, ka mēs esam izgudrojuši jau laika mašīnu. Bet kā redzam viņi bija kļūdījušies, jo mēs joprojām pārvietojamies tikai ar parastajām automašīnām. Taču, ja tiešām būtu izgudrota „laika mašīna”, tad taču teorētiski mēs nepārtraukti varētu smelties jaunas zināšanas. Tas ir no mūsdienām aizbraukt 1000 gadus uz priekšu un atvest tā laika sasniegumus zinātnē un medicīnā uz mūsu laiku. Tā rezultātā mēs būtu par 1000 gadiem atpalikuši laika ziņā, bet vienādi gudri ar cilvēkiem, kas dzīvos pēc 1000 gadiem. Tā ceļojot laikā mēs varētu arī redzēt, kas mums šobrīd jādara, lai saglabātu savu planētu „veselu”.
Nākotnē mēs varētu apdzīvot ne tikai Zemi, bet arī kādu citu planētu. Zinātnieki būtu izdomājuši kā pielāgot citu planētu dzīvošanas apstākļus tā, lai mēs varētu to apdzīvot. Būtu izgudroti arī ātrāki un daudz vieglāk lietojami kosmosa kuģi. Tie būtu daudz ekonomiskāki un aizņemtu mazāk vietas. Kā arī būtu vieglāk pacelties gaisā, vairs nebūtu jāsagatavo speciālas pacelšanās vietas. Uz citām planētām, protams, nebūtu tādi apstākļi kā uz zemes. Tur būtu tāds kā liels kupols virs apdzīvojamās vietas, rajona. Tas tāpēc, ka savādāk uz citām planētām nevarēja saglabāt vienmērīgi noturīgu temperatūru, kas būtu piemērota dzīvošanai. Būtu jau arī skaidri zināms, ka pastāv arī cita civilizācija vēl bez cilvēkiem. Mēs ar viņiem nekontaktētos, taču reizi pa reizei mums ceļojot pa kosmosu būtu redzami viņu kosmosu kuģi. Uz Zemes pārvietotos vairs jau ne tikai pa zemi, bet jau arī pa gaisu ar speciālām automašīnām, kas tam būtu pielāgotas. Pārvietojoties pa gaisu automašīnas vadītu no dators, kas savienots ar gaisa centrāli. Mēs iekāpjot šajā automašīnā norādītu vietu uz kurieni vēlamies nokļūt un centrāle automašīnas datoram sniegtu norādes pa kurieni un kā pārvietoties, lai nokļūtu uz jūsu norādīto vietu. Tas būtu nepieciešams, jo pa gaisu pārvietotos pietiekami daudz šādu automašīnu un tā iemesla dēļ varētu notikt avārijas. Tas ir tāpat kā mūsdienās tas ir vajadzīgs lidmašīnām. Būtu arī tādi vadītāji, kuri vēlas paši pārvietoties un tādā veidā, pašiem vadot automašīnu, būtu iespēja ātrāk nokļūt tajā vietā, kurā vēlaties nokļūt. Pārvietošanos uzticot datoram pārsvarā izmanto vecāka gadagājuma cilvēki, jo viņi vēlas mierīgu pārvietošanos bez kādas steigas. Pārvietošanās pa zemi ar parastajām automašīnām ir tikai no vienas pilsētas līdz otrai, jo pilsētas ielas būtu palikušas tikai lai pārvietotos ar kājām. No pārējās pasaules būtu nošķīrušās dažas skeptiski noskaņotas valstiņas, tā iemesla dēļ, ka pašreizējais dzīvošanas stils ir pret viņu dievu uzskatiem. Šo valstiņu iedzīvotāji ir ļoti primitīvi salīdzinājumā ar vidējo rādītāju citām valstīm. Tām būtu nedaudz anonīmu atbalstītāji no citām valstīm. Šie atbalstītāji ir cilvēki, kuriem ir bijušas lielas grūtības un viņi būtu atstumti no pārējiem. Tomēr tas viss būtu noticis viņu pašu vainas dēļ. Šajā pasaulē cilvēki dzīvotu draudzīgi cits citam uzticoties un palīdzot. Nebūtu arī skaudības un noziedzība.
Taču patiesībā pasauli pēc 1000 gadiem es iztēlojos kā šausmīgu sapni no kura nebūtu iespējams pamosties. Cilvēka ne apdomīgums būs darījis savu. Uz virszemes vairs nebūtu iespējams normāli dzīvot. Viss zaļais, kas ir audzis un kopts ir ticis iznīcināts. Tas viss tikai tāpēc, ka cilvēks ir kā vīruss – sameklējis jaunu vietu kur dzīvot, viņš izmanto visus resursus ko šī vieta dod un dodas meklēt jaunu vietu nemaz nemēģinot atjaunot veco vietu. Cilvēki tāpat vienaldzīgi izturas viens pret otru. Kā arī ir tādi, kas baidās no nezināšanas un tāpēc bieži vien šādos brīžos, kad viņi jūt šīs bailes izturas agresīvi. Cilvēki arī nedomā par apkārtējo vides tīrību, bet ja domā tad tikai domā nevis dara ko lietas labā. Pilsētas zemei lēnām pārtop par sava veida cietumu, jo atrodas zem pilsētām kur viss ir noklāts ar asfaltu un tamlīdzīgiem segumiem. Cilvēks to vien dara, ka nepārtraukti bojā to vietu kur pats dzīvo. Zemes virszeme pēc 1000 gadiem būs neapdzīvojama cilvēkam. Uz tās plosīsies spēcīgākie vīrusi un nezvēri, kuriem laika gaitā ir izstrādājusies imūnsistēma pret vīrusiem. Bieži būtu negaisa vētras, kuru laikā paveroties debesīs būtu iespējams redzēt tuvākās planētas. Vienīgā cilvēkam lietojamā viela, kas vēl atrodas virszemē ir ūdens, pēc kura cilvēkiem nākas pacelties virszemē. Tikai notiekot šai nelaimei cilvēki sāka loģiski apsvērt katru savu darbību. Un lai izdzīvotu mums vajadzēja pārcelties uz dzīvi pazemē. No sākuma vajadzēja dzīvot tādās kā alās, bet vēlāk, kad visu pārdomāja sāka veidot, rakt lielu iedobumu, kurā varēja brīvi pārvietoties un uzturēties. Protams, tur nebija tāda lieta kā gadalaiki. Nav vairs ne vasaras prieki, kad varēja ielekt vēsā upē vai dīķī, lai paglābtos no saules tveices ne ziemas, kad varēja pikoties un braukt ar ragaviņām. Pieņemti ir arī stingri likumi un nav nekādas atlaides pilnīgi nevienam. Pieņemot kādu likumu notiek sapulce, kurā konsultējas par šo likumu un par to balso visi tās vietas iedzīvotāji. Kā arī visi cilvēki tiek vērtēti vienādi.
Pasaules nākotne ir pašu cilvēku rokās. Kā viņš attieksies pret savu vidi un apkārtni, kurā dzīvo, tāda arī veidosies pasaule nākotnē. Manā skatījumā uz šo brīdi pasaule iet tikai uz to ļaunāko pusi un nekas arī neliecina par pretējo, ka kaut kas varētu mainīties.
Nākotnē mēs varētu apdzīvot ne tikai Zemi, bet arī kādu citu planētu
mašīnas, ceļošana brīvi no vienas planētas uz otru planētu. . Tā ceļojot laikā mēs varētu arī redzēt, kas mums šobrīd jādara, lai saglabātu savu planētu „veselu”. Uz Zemes pārvietotos vairs jau ne tikai pa zemi, bet jau arī pa gaisu ar speciālām automašīnām, kas tam būtu pielāgotas. . Mēs iekāpjot šajā automašīnā norādītu vietu uz kurieni vēlamies nokļūt un centrāle automašīnas datoram sniegtu norādes pa kurieni un kā pārvietoties, lai nokļūtu uz jūsu norādīto vietu. Uz virszemes vairs nebūtu iespējams normāli dzīvot. Viss zaļais, kas ir audzis un kopts ir ticis iznīcināts. Uz tās plosīsies spēcīgākie vīrusi un nezvēri, kuriem laika gaitā ir izstrādājusies imūnsistēma pret vīrusiem. Cilvēks to vien dara, ka nepārtraukti bojā to vietu kur pats dzīvo. Vienīgā cilvēkam lietojamā viela, kas vēl atrodas virszemē ir ūdens, pēc kura cilvēkiem nākas pacelties virszemē. Tikai notiekot šai nelaimei cilvēki sāka loģiski apsvērt katru savu darbību. Un lai izdzīvotu mums vajadzēja pārcelties uz dzīvi pazemē. Pasaules nākotne ir pašu cilvēku rokās. Manā skatījumā uz šo brīdi pasaule iet tikai uz to ļaunāko pusi un nekas arī neliecina par pretējo, ka kaut kas varētu mainīties.